krusts
krusts -a, v.
1.rel. Kristīgo reliģiska zīme — divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu). Šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls.
PiemēriKoka krusts.
Stabili vārdu savienojumi
2.Ordenis, kas pēc formas ir līdzīgs šādai reliģiskai zīmei.
PiemēriEs sniedzu savu atvaļinājuma zīmi un apdomājies velku no kabatas arī Jura krustu..
3.Zīme, ornamenta elements, ko pamatos veido divas līnijas, kuras krusto viena otru.
PiemēriGrīntāls izvilka no azotes ķešas [kabatas] grāmatiņu, izplēsa lapu, pārplēsa to uz divām daļām, iezīmēja vienā krustu un satina abas lapiņas rullīšos.
Stabili vārdu savienojumi(Pār)vilkt krustu (pāri). Kāšu (arī kāša) krusts.
4.Veidojums (piemēram, priekšmets, konstrukcija) no diviem elementiem, kas pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi.
PiemēriGarais muižas krogs ar gumzainu salmu jumtu un vēja slodžu krustiem mugurā.. izskatījās kā milzīga, sausumā izmesta, saulē aprepējusi zivs.
4.1.ģen.: krusta, adj. nozīmē Tāds, kas veidots no diviem elementiem, kuri pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi.
PiemēriAbas tās [pirtis] novietotas pašā upes krastā, celtas guļbūvē, stūros krusta pakši..
Stabili vārdu savienojumiKrusta velve.
5.Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar āboliņa lapas vai ozolzīles shematizētu attēlu. Šīs sugas kārts.
PiemēriKapteinis sāka dalīt kārtis, un Vilks.. izklaidīgi ņēma tās pretī. Tur bija.. trīs dāmas - krusta, kārava un sirds.
6.vēst. Stabs ar šķērskoku augšdaļā nāves soda izpildīšanai, pienaglojot vai piesienot pie tā sodīto.
PiemēriNāve pie krusta.
Stabili vārdu savienojumiSist krustā.
7.sar. Grūtības, ciešanas. Kavēklis, traucēklis.
Piemēri«Nokavēsies siens, nāks virsū rudzi, sastrēgs darbi. Nedod dievs tāda krusta!» [Saka saimniece.]
8.novec. Krustojums [1] (1).
PiemēriBet pie lielceļu krusta klusēdama stāv kapsēta, Un arī tā ir dzimtenes daļa.
Stabili vārdu savienojumi(Kā) krusts (arī nelaime, slogs, posts) uz kakla (arī kaklā). Krusta ceļš. Krusta deja.
Avoti: 4. sējums