krusts
krusts -a, v.
1.rel. Kristīgo reliģiska zīme – divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu). Šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls.
PiemēriKoka krusts.
- Koka krusts.
- Marmora krusts.
- Kapa krusts.
- Pie Mierinu mājām pakalnā zem Ozola bija pacēlusies dzeltena, mālaina zemes kopiņa ar baltu, nekrāsotu krustu galā.
- ..Slokenberga kaklā kuļājās lielais svētais krusts, ko viņš parasti valgā iesietu nēsāja virs krekla, lai vajadzības brīdī būtu pie rokas.
- Galvā [mirušajai] saimniecei uzsiets melns zīda lakatiņš, uz krūtīm dziesmu grāmata ar padzisušu krustu uz vāka.
- ..dārdēja pērkona grāvieni, debesis laistījās baltās ugunīs, Erna ar bērnu klēpī sēdēja pie loga un meta krustus..
- Vecā gane Oņņa steidzīgi sētsvidū pārmeta krustu..
- Nu krustus tik priekšā aizmetat [aizmetiet], Tik skaļāk velnu noliedzat [neliedziet]; Var būt, ka biķers jums secen ies..
Stabili vārdu savienojumi
- Aizgājis (arī aizskrējis), krustu nemezdams (arī nemetis) idioma — sar. Saka, ja kāds aizbēdzis lielā steigā.
- Apzīmēt ar krustu (arī ar krusta zīmi), arī (pār)mest krustu, arī (aiz)mest krustu (priekšā) — Ar žestu veidot šādu zīmi (pār kādu, pār ko).
- Ar zobenu (arī ar uguni) un krustu idioma — Ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
- Bēg kā velns (arī žīds) no krusta idioma — sar. Saka par tādu, kas ļoti baidās, vairās no kā.
2.Ordenis, kas pēc formas ir līdzīgs šādai reliģiskai zīmei.
PiemēriEs sniedzu savu atvaļinājuma zīmi un apdomājies velku no kabatas arī Jura krustu..
- Es sniedzu savu atvaļinājuma zīmi un apdomājies velku no kabatas arī Jura krustu..
- Vēl dusmīgāks no zelta aploces galvām pāri [attēlā] raudzījās Aleksandrs Trešais, bārdu paslējis, medaļām un krustiem apklātās platās krūtis izliecis.
- «Esmu apbalvots ar dzelzs krustu un citiem ordeņiem.»
3.Zīme, ornamenta elements, ko pamatos veido divas līnijas, kuras krusto viena otru.
PiemēriGrīntāls izvilka no azotes ķešas [kabatas] grāmatiņu, izplēsa lapu, pārplēsa to uz divām daļām, iezīmēja vienā krustu un satina abas lapiņas rullīšos.
- Grīntāls izvilka no azotes ķešas [kabatas] grāmatiņu, izplēsa lapu, pārplēsa to uz divām daļām, iezīmēja vienā krustu un satina abas lapiņas rullīšos.
- Gandrīz ik pārdienas pulkvedis Kalnozols ievilka krustu lielajā Latvijas kartē par zīmi, ka atkal likvidēta kāda banda.
- Noslēguši ar baronu pirkšanas līgumu, kas no vectēva puses parakstīts ar trim krustiem.
- Latviešu valodas skolotājas acis nebija vairs ne sēras, ne mīlīgas, kad viņa pieteica: «Kam kļūdas nebūs izlabotas, no tā diktātu vispār nepieņemšu, kaut tas būtu uz pieci ar krustu.»
- Sedziņā galvenais raksts rūtojumā šūts pītā krusta dūrienā..
- Dienā bij visur patruļas, Gaisā karogs ar kāšu krustu..
- ..balss no Maskavas par beigu cīņām stāsta, Kas latvjus atbrīvos no kāša krusta lāsta..
- Ar ogli uz kūts durvīm uzvilkts lietuvēna krusts nelaida šo nelieti [lietuvēnu] iekšā..
Stabili vārdu savienojumi(Pār)vilkt krustu (pāri). Kāšu (arī kāša) krusts.
- (Pār)vilkt krustu (pāri) idioma — 1. (Pār)svītrot (ko).2. Atteikties (no kā).3. Būt par cēloni tam, ka kas zūd, beidz pastāvēt.
- Kāšu (arī kāša) krusts — Kāškrusts.
- Krusta dūriens — Krustdūriens.
- Lietuvēna krusts — Zīme, ko veido divi trīsstūri, kuri savstarpēji krustojas.
- Pieci (arī četri, trīs) ar krustu — Šāda zīme aiz sekmju vērtējuma cipara (neoficiāls vērtējama palielinājums).
- Uguns krusts — Ugunskrusts.
4.Veidojums (piemēram, priekšmets, konstrukcija) no diviem elementiem, kas pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi.
PiemēriGarais muižas krogs ar gumzainu salmu jumtu un vēja slodžu krustiem mugurā.. izskatījās kā milzīga, sausumā izmesta, saulē aprepējusi zivs.
- Garais muižas krogs ar gumzainu salmu jumtu un vēja slodžu krustiem mugurā.. izskatījās kā milzīga, sausumā izmesta, saulē aprepējusi zivs.
4.1.ģen.: krusta, adj. nozīmē Tāds, kas veidots no diviem elementiem, kuri pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi.
PiemēriAbas tās [pirtis] novietotas pašā upes krastā, celtas guļbūvē, stūros krusta pakši..
- Abas tās [pirtis] novietotas pašā upes krastā, celtas guļbūvē, stūros krusta pakši..
- Klinta palīdz saimniecei izstiept garos goda galdus ar krusta kājām..
- Novāca izbrauktos tilta dēļus, noņēma krusta baļķus un sāka rakt ārā satrupējušos grodus.
- Šādām [viduslaiku celtņu] telpām bieži vien ir interesanti konstruktīvi pārsegumi - cilindra vai krusta velves vai liela šķērsgriezuma koka sijas.
Stabili vārdu savienojumiKrusta velve.
- Krusta velve arhit. — Velve, kurā viena caur otru apvienotas divas cilindra velves.
5.Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar āboliņa lapas vai ozolzīles shematizētu attēlu. Šīs sugas kārts.
PiemēriKapteinis sāka dalīt kārtis, un Vilks.. izklaidīgi ņēma tās pretī. Tur bija.. trīs dāmas - krusta, kārava un sirds.
- Kapteinis sāka dalīt kārtis, un Vilks.. izklaidīgi ņēma tās pretī. Tur bija.. trīs dāmas - krusta, kārava un sirds.
- «Nu tik saturieties,» jokoja Kaulēns, slēpdams saujā krusta astotnieku. «Lūsim skopa roka, sevišķi, ja kāds latiņš jādod citam.»
6.vēst. Stabs ar šķērskoku augšdaļā nāves soda izpildīšanai, pienaglojot vai piesienot pie tā sodīto.
PiemēriNāve pie krusta.
- Nāve pie krusta.
- Mirt pie krusta.
- Šie domu pretinieki ir uz sārtiem dedzināti, kārti, krustā sisti un cietumos mērdēti.
Stabili vārdu savienojumiSist krustā.
- Sist krustā — Pienaglot sodīto pie krusta.
7.sar. Grūtības, ciešanas. Kavēklis, traucēklis.
Piemēri«Nokavēsies siens, nāks virsū rudzi, sastrēgs darbi. Nedod dievs tāda krusta!» [Saka saimniece.]
- «Nokavēsies siens, nāks virsū rudzi, sastrēgs darbi. Nedod dievs tāda krusta!» [Saka saimniece.]
- «Nē, nē, tādu krustu - svešus puikas es savā mājā neņemšu!» Irma vēl stingrāk paziņoja.
8.novec. Krustojums [1] (1).
PiemēriBet pie lielceļu krusta klusēdama stāv kapsēta, Un arī tā ir dzimtenes daļa.
- Bet pie lielceļu krusta klusēdama stāv kapsēta, Un arī tā ir dzimtenes daļa.
- Slīd zilais autobuss ar svētku karodziņiem, Tam smaidot strēlnieki no ielu krusta māj.
- pārn. Viņiem ir ko atcerēties: jaunību, laivu irkļu atbalsis pār zilajiem ūdeņiem, kuros līgojas ūdensrozes, un vēl sapņus par nākotnes ceļu krustiem.
Stabili vārdu savienojumi(Kā) krusts (arī nelaime, slogs, posts) uz kakla (arī kaklā). Krusta ceļš. Krusta deja.
- (Kā) krusts (arī nelaime, slogs, posts) uz kakla (arī kaklā) idioma — sar. Saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
- Krusta ceļš — rel. Krustaceļš.
- Krusta deja — Kadriļas tipa četru pāru deja, kurā dominē polkas solis.
- Krusta karš — 1.vēst. Viens no astoņiem katoļu baznīcas iedvesmotiem karagājieniem no Rietumeiropas uz Tuvajiem Austrumiem (no 11. gadsimta līdz 13. gadsimtam).2.vēst. Pāvesta atbalstītais vācu feodāļu iebrukums slāvu un Baltijas tautu teritorijā (12. un 13. gadsimtā).3. Intensīva bruņota cīņa.4. Vēršanās (pret ko).
- Krusta zibens — Krustveidā zibens.
- Krusta zirneklis — Zirneklis ar raksturīgiem krustveidā sakārtotiem baltiem plankumiem uz sarkanbrūna vai melnbrūna vēdera mugurpuses.
- Krusts un bēdas idioma — 1.rel. Neveiksmes, nelaimes, kas seko cita citai.2. Cilvēks, kas citam sagādā daudz rūpju, raižu.
- Nest savu krustu idioma — Paciest grūtības, ciešanas.
- Noveļas kā krusts (arī slogs) no kakla, arī krusts (arī slogs) no kakla nost idioma — sar. Saka, ja izdodas atbrīvoties no kā grūta, nomācoša.
- Ņemt savu krustu uz pleciem idioma — Nevairīties grūtību, ciešanu.
- Sarkanais Krusts — 1. Sarkanā Krusta biedrības emblēma, arī medicīniskās palīdzības zīme - sarkana krusta zīme (parasti uz balta fona).2. Sarkanā Krusta biedrība.3.sar. Atrās medicīniskās palīdzības automobilis ar šādu emblēmu.
- Sarkanā Krusta biedrība — Starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- Zilais krusts — Veterinārās palīdzības zīme, emblēma - zila krusta zīme (parasti uz balta fona).
Avoti: 4. sējums