krustojums1
krustojums -a, v.
1.Vieta, kur saiet kopā, krustojas divi vai vairāki ceļi, ielas.
Piemēri..autobuss nobremzēja ceļu krustojumā pie agrākā kroga..
- ..autobuss nobremzēja ceļu krustojumā pie agrākā kroga..
- ..viņš pēc visiem satiksmes likumiem pārgāja krustojumā pāri vispirms Suvorova ielai, pēc tam Raiņa bulvārim..
2.Paveikta darbība, rezultāts → krustot [1] (2).
PiemēriTaisnes nogriežņu krustojums.
- Taisnes nogriežņu krustojums.
- To [krustu pakalnā] nevar salīdzināt ar Latgales ceļmalas vēl šur tur palikušajiem darinājumiem, kurus veido divi aptēsti un noēvelēti egles bluķēni ar krustojuma vietā piestiprinātu, no alvas izlietu figūriņu.
- Viņa [leitnanta] un stūrmaņa Morozjuka lidmašīnu virs ienaidnieka aerodroma notvēra starmetēju un šāviņu krustojums.
3.Paveikta darbība, rezultāts → krustot [1] (1).
PiemēriVēl viens veikls kāju krustojums ar paklupienu sānis, un deja beidzās.
- Vēl viens veikls kāju krustojums ar paklupienu sānis, un deja beidzās.
Avoti: 4. sējums