žvakstēt
žvakstēt parasti 3. pers., žvakst, pag. žvakstēja; intrans.
Radīt īslaicīgu, samērā skaļu, asu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriKlusēdami mēs ceļamies kājās - grab katliņi, un žvarkst durkļu makstis, sizdamās pie plecos sakārto šauteņu laideni..
- Klusēdami mēs ceļamies kājās - grab katliņi, un žvarkst durkļu makstis, sizdamās pie plecos sakārto šauteņu laideni..
- Neizprotama vara sagrābusi cilvēku miljonus un dzina tos pa vienu ceļu, tāpat kā šo vagonu rindu, kas, žvakstēdama, klabēdama kā neprātīgā dejā, drāzās ziemeļaustrumu virzienā.
- Akas grodos spainis Žvakstēt nenorimst. Ceļas lēni augšā, Aši lejā grimst.
Avoti: 8. sējums