Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
žvadzināt
žvadzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
1.trans. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvadz.
Piemēri..[cietuma] uzraugs gaitenī žvadzina atslēgas..
Stabili vārdu savienojumiŽvadzināt ieročus.
2.intrans. Radīt samērā īsas, ritmiskas, vienveidīgas balss skaņas (par dažiem putniem).
Piemēri..galotnē tupēja mazs pelēks putniņš raibiem spārniņiem un vilka skaistu dziesmu. Pa reizei žvadzināja arī kāda žagata.
3.intrans.; sar. Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku). Arī baumot.
PiemēriNeķene: Vai tad tu, Pēter, uz ciematu nemaz neriktējies [negatavojies]? Nu jau te visi par to vien vairs žvadzina!
3.1.trans.
Piemēri«Padomā pats: kāds prāts man būtu bijis iepīt šais tenkās Zunti?.. Saproti pats un neklausies, ko kurš.. žvadzina!»
Avoti: 8. sējums