žvadzēt
žvadzēt parasti 3. pers., žvadz, pag. žvadzēja; intrans.
Radīt skarbu, samērā skaļu troksni (parasti par nelieliem metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriDivreiz žvadzēja lielais atslēgu saišķis..
- Divreiz žvadzēja lielais atslēgu saišķis..
- ..kalnā viss bija kā citām dienām - klaudzēja durvis, žvadzēja spaiņi..
- Tajā vienā briesmīgajā dienā, kad krievu tanki, ķēdēm žvadzot, pārvēlās mūsu robežai, it kā pārtrūka mūsu dzīves..
- pārn. Karš te aulekšoja, dārdēja, žvadzēja pāri mūsu bērnībai..
Avoti: 8. sējums