žvadzēt
žvadzēt parasti 3. pers., žvadz, pag. žvadzēja; intrans.
Radīt skarbu, samērā skaļu troksni (parasti par nelieliem metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriDivreiz žvadzēja lielais atslēgu saišķis..
Avoti: 8. sējums