žūžot
žūžot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.intrans. Radīt klusu, maigu, mazliet stieptu skaņu (piemēram, par vēju, vieglu gaisa plūsmu). Atskanēt šādai skaņai.
Piemēri..priežu sils liekas izmiris un baisīgi [baismīgi] kluss. Vējš lēni žūžo kroplo koku zaros..
2.trans. Šūpot, parasti, klusi, maigi dziedot.
PiemēriViņa savu lelli paijā, Klusi žūžo: «Aijā, aijā.»
Avoti: 8. sējums