saderīgs
saderīgs -ais; s. -a, -ā
saderīgi apst.
1.Tāds, kas ir piemērots, atbilstošs (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.
PiemēriDzīvot saderīgi.
- Dzīvot saderīgi.
- Droņa kundze paskatījās savā vīrā tik šķelmīgi, ka Alisei gribot negribot vajadzēja pasmaidīt. Alise nezināja otru tik saderīgu un saticīgu pāri kā abus Droņus.
1.1.Tāds, kas atbilst, arī piestāv (kādam).
Piemēri..vārna stāvēja, piešķiebusi galvu, izskatījās, ka galvā tai būtu melns lakatiņš, itin saderīgs ar pašas laucinieciski pelēkajām drānām...
- ..vārna stāvēja, piešķiebusi galvu, izskatījās, ka galvā tai būtu melns lakatiņš, itin saderīgs ar pašas laucinieciski pelēkajām drānām...
1.2.Tāds, kas ir savstarpēji saskanīgs, tāds, kas ir izmantojams kopā (ar ko).
PiemēriSaderīgas krāsas.
- Saderīgas krāsas.
- Saderīgi zobrati.
- Slimnieku, kam iestājusies dziļa aknu koma, glābt var tikai funkcionāli pilnvērtīgu un bioloģiski saderīgu aknu pārstāde.
1.3.novec. Saticīgs, arī miermīlīgs.
PiemēriBet, kad nu katrs sevi tur par tik labu un saderīgu dzīvē, kādēļ tad tik labu cilvēku starpā tik maz miera un prieka?
- Bet, kad nu katrs sevi tur par tik labu un saderīgu dzīvē, kādēļ tad tik labu cilvēku starpā tik maz miera un prieka?
- Abi izšķīrušies saderīgi.
Avoti: 7-1. sējums