sadīdīt
sadīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.; sar.
Panākt, būt par cēloni, ka (kādu), parasti pilnīgi, pārņem (izjūtas, pārdzīvojums u. tml.).
PiemēriLielības velniņš Lauzu dīda, dīda, kamēr sadīda ar.
- Lielības velniņš Lauzu dīda, dīda, kamēr sadīda ar.
- Kāds velns tad nu viņas sadīdījis?
Avoti: 7-1. sējums