Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sadīdīt
sadīdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.; sar.
Panākt, būt par cēloni, ka (kādu), parasti pilnīgi, pārņem (izjūtas, pārdzīvojums u. tml.).
PiemēriLielības velniņš Lauzu dīda, dīda, kamēr sadīda ar.
Avoti: 7-1. sējums