sadīgt
sadīgt parasti 3. pers., -dīgst, pag. -dīga; intrans.
1.Izveidot asnus (par vairākām, daudzām sēklām).
PiemēriViss sēklu daudzums jau sadīdzis.
1.1.Parādīties virs zemes (par vairākiem, daudziem asniem, arī jauniem augiem). Kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi asni, arī jauni augi (par lauku, tīrumu u. tml.).
PiemēriLabība jau sadīguši.
2.Parādīties, sākot augt (par apmatojumu, apspalvojumu, vairākiem zobiem).
PiemēriArī ciemiņš drīz slīpēja bārdas nazi un sūkstīdamies skuva savus grumbotos vaigus, kur čemuriem vien bija sadīguši sirmi un asi rugāji.
Avoti: 7-1. sējums