sadilt
sadilt -dilstu, -dilsti, -dilst, pag. -dilu; intrans.
1.parasti 3. pers. Tiekot valkātam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, plānam, nestipram, arī cauram (par apģērbu, apaviem).
PiemēriNabags: Svārki, lūk, ar sadiluši Līdzi manām vecām miesām; Drēbe šķidriņa kā sietiņš, Siltumiņš kā pēļus izbirst.
1.1.Tiekot lietotam, kļūt, parasti ļoti, plānam, sabojāties (piemēram, par darba rīkiem).
PiemēriSadilis kabatas nazis.
2.parasti 3. pers. Samazināties, parasti ievērojami, apjomā, skaitliskajā vērtībā.
PiemēriSadilis ledus gabals.
2.1.Kļūt, parasti ievērojami, īsākam (par dienu, nakti), pakāpeniski izbeigties (par laikposmu).
PiemēriRudens dienas sadilušas gluži īsas.
2.2.Kļūt ievērojami mazāk uztveramam, sajūtamam (par parādībām dabā).
PiemēriDzērves aizlidoja, sadila saules siltums, un koki stāvēja gandrīz kaili.
2.3.pārn. Pavājināties, parasti ļoti, arī pakāpeniski izbeigties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriTieši pretī runāt Klaucānam Nora nesāk,.. un viņas dusmas ātri sadilst, un nu jau viņa vairs ir tikai laipnīga saimniece.
3.Kļūt, parasti ļoti, vārgam, vājam, ļoti novājēt, arī zaudēt garīgos spēkus.
PiemēriLata gulēja pusletarģiskā miegā, no kura tikai uz īsiem acumirkļiem uzmodās, ēst neēda nekā un sadila acīm redzami.
4.parasti 3. pers. Kļūt tādam, kam it ļoti maza redzamā daļa, pakāpeniski kļūt neredzamam (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā, arī par rietošu Sauli).
PiemēriMēness augošais sirpis top par mirdzošu disku, kas sudrabo šo pasauli, tad sadilst un izzūd, lai uzaustu atkal.
Avoti: 7-1. sējums