vija
vija -as, s.
1.Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai). Vijīgu augu, to daļu garens kopums. Arī vītne1.
PiemēriRožu vija.
- Rožu vija.
- Ozollapu vija.
- Staipekņu vija.
- Vaivarāju vija.
- Vīt viju.
- ..arī pie durvīm nedrīkstēja trūkt zaļuma, tur piestiprināja vijas un piesita ar naglu pie katras stenderes pa meijai, lai nenogāžas.
- Meitenes darina brūklenāju vijas. Ar tām mēs izrotāsim skatuvi.
- Pinu, pinu Jāņu viju, Pīpenes un smilgas miju, Mētru sauju, rožu sauju..
- pārn. Dažu cimdu rakstā - zaļu skujiņu rinda, citos - dzeltenu dedestiņu vija, vēl citos - sarkans rīta saules stars.
1.1.Vīte [1] (1).
PiemēriPupu vija.
- Pupu vija.
- Apiņu vija.
- Puķuzirņu vija.
1.2.pārn. Vijīga (kā, piemēram, dūmu, ūdens) plūsma.
PiemēriUn te [dzirnavās] ir ratu kambaris, Zem kājām mums drebēja sijas. Un vairs es dzirdēju tikai Šalcošas ūdeņu vijas.
- Un te [dzirnavās] ir ratu kambaris, Zem kājām mums drebēja sijas. Un vairs es dzirdēju tikai Šalcošas ūdeņu vijas.
- Viz viļņi zaļganie, šurp plūstot žiglā vijā, Zib putu zaigs, ko vējš pār viļņiem pleš.
2.Rinda, ko veido tuvu (parasti neregulārā atstatumā) esoši cilvēki (retāk dzīvnieki), kurus saista, piemēram, kopīgas funkcijas, kopīga darbība.
PiemēriDzērvju vija.
- Dzērvju vija.
- Deg mūžīgā uguns, un sirmie tēvi stāv ap ziedokli. Jaunekļi un jaunavas iet svinīgā vijā.
2.1.Vienveidīgu, parasti cits ar citu saistītu, priekšmetu virkne.
Piemēri..mani vairs nesaista ielas pat ar vakara spuldžu krāsaino viju.
- ..mani vairs nesaista ielas pat ar vakara spuldžu krāsaino viju.
- Savādi, Edgars [kapteinis] taču izbraucis no ostas simtiem reižu, bet vēl vienmēr viņam patīk atskatīties, kā aizmugurē paliek pilsēta, spožām uguņu vijām izgreznojusies.
2.2.Savstarpēji saistītu vārdu, melodiju u. tml. virkne.
PiemēriDeju vija.
- Deju vija.
- Kas tava daile, poēzija, Un kur tu esi savās mājās, To nepārtrauktā vārdu vijā Teikt dziesminieki neapstājas.
- pārn. Putni, kas sauli sagaidīja ar mundriem treļļiem, šajā rītā nebija saklausāmi. Bez viņu dziesmu vijām gaiss bija kļuvis stindzinoši draudīgs.
2.3.Savstarpēji saistītu parādību, norišu, faktu u. tml. virkne. Arī secīgu, parasti savstarpēji saistītu, laikposmu virknējums.
PiemēriDienu vija.
- Dienu vija.
3.Viengadīga parazītiska nezāle bez lapām un saknēm, bet ar vijīgu, pavedienveidīgu, kailu stublāju un piesūcekņiem, kas iesūcas saimniekaugā.
PiemēriMārsilu vija.
- Mārsilu vija.
- Tīruma vija.
- Āboliņa vija ir parazīts, tai nav pašai savas saknes, bet tā piesūcas āboliņa stublājam un pārtiek no tā sulas.
- ..linu vija parazitē uz liniem, ..parastā vija parazitē uz apiņiem, nātrēm, madarām..
- Milzīgu ļaunumu lucernas.. un džutas sējumiem nodara nezāle, ko sauc par viju.
- Latvijā atzīmētas četras viju sugas. No tām visbiežāk sastopama Eiropas vija..
3.1.dsk.; bot. Augu dzimta, pie kuras pieder parazītiski augi ar tieviem bezhloroflila stublājiem un pušķos sakārtotiem sīkiem ziediem.
4.novec. Žogs, kas pīts, piemēram, no lokaniem zariem, krūmiem.
PiemēriKārklu vija.
- Kārklu vija.
- Ērkšķu krūmos lizdoja čakstītes. Vijās un žagaru strēķos taisīja perēklīšus paceplīši.
- Viņš paņem pātagas, pārkāpj pāri vijai atpakaļ olnīcā un dodas uz Valašiņiem..
- Cūku dārzam ir aptaisīta stipra vija, to cūkas nevar izlauzt.
Avoti: 8. sējums