vītne
vītne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai). Vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums.
PiemēriMētru vītne.
1.1.Vīte [1] (1).
PiemēriVītnē var pārveidoties visa lapa vai arī tikai tās daļa. Ar vītni augs piestiprinās pie kāda balsta.
1.2.pārn. Vijīga (kā, piemēram, dūmu) plūsma.
PiemēriVirs mājas skursteņa stāv dūmu vītne..
2.tehn. Spirālveida rieva detaļas cilindriskā (retāk koniskā) virsmā, kas paredzēta, piemēram, detaļas nostiprināšanai, slodzes pārnešanai, savienojuma blīvēšanai.
PiemēriĀrējā vītne.
3.Loks, aplis (piemēram, spirālveida veidojumā, salikumā).
PiemēriKad jaunais gliemezis atstāj oliņu, to jau klāj plāna kaļķa čaula ar vienu vai divām vītnēm.
Stabili vārdu savienojumiVītņu (arī vītas, riņķa) kāpnes (arī trepes).
Avoti: 8. sējums