Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vijole
vijole
-es, dsk. ģen. -ļu, s.
Visaugstākā reģistra stīgu lociņinstruments ar četrām stīgām.
Piemēri
Vijoles atslēga.
Piemēri
Vijoles atslēga.
Vijoles lociņš.
Skaņdarbs vijolei.
Vingrināties vijoles spēlē.
Tautu sadzīvē [16. un 17. gadsimtā] ieviesās vairāk jaunu instrumentu: mūsu klavieru priekštecis klavesīns, vijole, vēlāk - klavieres.
Aizskarot uzvilktu vijoles, ģitāras, kokles vai kāda cita stīgu instrumenta stīgu, tā sāk vibrēt, un vibrācijas rezultātā gaisā rodas skaņu viļņi.
Man patika vijoles skaņas, pat ja to čīgāja, kā laukos zaļumballē biju dzirdējis.
pārn.
Sienāzi, sienāzi, nospēlē uz vislepnākās vijoles vējā vīstošo vasaru.
Stabili vārdu savienojumi
Pirmā vijole. Spēlēt pirmo vijoli.
Stabili vārdu savienojumi
Pirmā vijole
—
sar.
Cilvēks, kas ir galvenais, vadošais, arī noteicējs (kur, kādos apstākļos).
Spēlēt pirmo vijoli
—
sar.
Būt galvenajam, vadošajam, arī noteicējam (kur, kādos apstākļos).
Vijoles koncerts
—
Vijoļkoncerts.
Vijoles mūzika
—
Vijoļmūzika.
Avoti:
8. sējums
Ziņot
Dalīties
Pameklēt plašāk
Apkaime
vīģe
vija
vijaugs
vijeklis
vijība
vijīgs
vijīgums
vijole
vijolīte
vijolnieks
vijoļbūve
vijoļbūvētājs
vijoļdarbs
vijoļkoncerts
vijoļliteratūra
Tēzaurs
vijole
1
vijole
2
vijole
3
MLVV
vijole
MEV
vijuole
I
vijuole
II
vijuole
III
vijuole
IV