Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nolipt
nolipt -līpu, -līpi, -līp, pag. -lipu; intrans.
1.Pārklāties (ar ko lipīgu, arī ar ko tādu, kas pieķeras) – par visu kā virsmu vai tās lielāko daļu.
PiemēriMan rokas nolipušas ar medu.
  • Man rokas nolipušas ar medu.
  • Nogurusi bite putekšņu nolipušām kājām nometas uz Ievas puķotās kleitas..
  • Osis atnāca plaukām nolipis, aizputējušām acīm..
  • sal. Pilskalna vaļņi ar cilvēkiem kā nolipuši: stāv un sēd,.. un skatās uz jūru.
1.1.Būt tādam, uz kā visas virsmas vai tās lielākās daļas atrodas (kas) lielā daudzumā cieši cits pie cita.
PiemēriKrāsns sāni nolipuši raibi prusakiem, kas.. slinki rāpoja..
  • Krāsns sāni nolipuši raibi prusakiem, kas.. slinki rāpoja..
Avoti: 5. sējums