secība
secība -as, s.
Noteikta, likumsakarīga kārtība, noteikts, likumsakarīgs veids, kādā (kas) seko viens otram, cits citam vai izriet viens no otra, cits no cita.
PiemēriHronoloģiska secība.
- Hronoloģiska secība.
- Loģiska secība.
- Vārdu secība.
- Faktu vēsturiskā secība.
- Ievērot darbu secību.
- Matemātisko darbību secība.
- ..Krusts.. uz zaļganās telegrammu veidlapas pieraksta, kamēr nakts iespaids vēl nav paplēnējis un pēdējais sīkums prātā. Tādā secībā, kā tas norisinājās.
- Melodija ir vienbalsīga skaņu secība, kas var izteikt visdažādākās cilvēka jūtas..
- Par etaloniem šai [Mosa cietības] skalai tika pieņemti desmit minerāli, kuru cietība apzīmēta pieaugošā secībā ar skaitļiem no 1 līdz 10..
Stabili vārdu savienojumiHarmoniskā secība.
- Harmoniskā secība mūz. — Divu vai vairāku dažādu pakāpju akordu secība.
Avoti: 7-1. sējums