Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
svešs
svešs -ais; s. -a, -ā
sveši apst.
1.Tāds, kas nekad vēl nav redzēts, sastapts, tāds, kas nav (par cilvēkiem). Tāds, kas nav tuvāk iepazīts, par kuru maz kas zināms (par cilvēkiem, cilvēku grupām).
PiemēriSvešs zēns.
  • Svešs zēns.
  • Sveša sieviete.
  • Sveši ļaudis.
  • Svešs kolektīvs.
  • Sveša tauta.
  • Vairākus no.. sanāksmes dalībniekiem Tauriņš pazīst,.. bet ir arī sveši, kurus viņš redz pirmo reizi.
  • Dažas dienas pēc sludinājuma Noriešos sāka ierasties sveši cilvēki un taujāja, kur te esot Smēdenes, pārdodamās mājas.
  • Iraids: Nu jā - vēl jau mēs esam gluži sveši cilvēki. Bet mums būs laika diezgan tuvāk iepazīties.
  • Pēc tam Roze skaisto sievieti satika gandrīz katru dienu, un tai, kaut arī nepazīstamai un svešai, viņas dzīvē bija jo liela nozīme.
1.1.Tāds, kas ir saistīts ar cilvēkiem, kuri nekad vēl nav redzēti, sastapti, kuri nav pazīstami, arī tāds, kas piemīt šādiem cilvēkiem.
PiemēriJūrniekiem Tenis neteica neko par saviem novērojumiem. Lai atpūšas cilvēki, vēl viņiem tāls ceļš priekšā, - kāpēc mocīt tos ar svešām rūpēm.
  • Jūrniekiem Tenis neteica neko par saviem novērojumiem. Lai atpūšas cilvēki, vēl viņiem tāls ceļš priekšā, - kāpēc mocīt tos ar svešām rūpēm.
  • Daudz es esmu mācījusies no svešām kļūdām?! Tās man varēja piesaukt no rīta līdz vakaram, bet, ja es vispār mācījos no kļūdām, tad tikai savējām.
  • Ir cilvēki, kuri nevar vienaldzīgi paiet garām svešām bēdām.
Stabili vārdu savienojumiSvešas rokas.
1.2.lietv. nozīmē: svešais, -ā, v.; svešā, -ās, s., arī svešs, -a, v.; sveša, -as, s. Cilvēks, kas nekad vel nav redzēts, sastapts, arī cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts. Nepazīstams cilvēks.
PiemēriMājas ceļa galā stāvēja vecāka sieviete dzeltenā lietusmētelī. Sijāts nolika salmu maisu, lai atpūstos. Svešā aplūkoja abus, kuri nemaz nelīdzinājās tēvam un dēlam.
  • Mājas ceļa galā stāvēja vecāka sieviete dzeltenā lietusmētelī. Sijāts nolika salmu maisu, lai atpūstos. Svešā aplūkoja abus, kuri nemaz nelīdzinājās tēvam un dēlam.
  • Trīs dēli, bet īsta cilvēka neviena, no sveša krūmos bēga iekšā.
  • Ieviņu sūtīt pie saimniekiem ganos Līzei bija žēl, meitene arvien vēl no svešiem baidījās.
2.Tāds, par ko nav nekāda priekšstata, zināšanu. Tāds, kas nav pazīstams, zināms, tāds, kas nav redzēts, tuvāk iepazīts, apgūts u. tml., (par priekšmetiem, parādībām u. tml.).
PiemēriSvešs novads.
  • Svešs novads.
  • Sveša pilsēta.
  • Sveša melodija.
  • Svešas paražas.
  • Iejusties svešos apstākļos.
  • ..Annele pakāpās augstāk skatīties svešo apkārtni..
  • Iztrunējušos [vītola] dobumos nometas ik pavasarus uz dzīvi kādi putnu pārīši: strazdi, zvirbuļi, zīlītes.. Reiz no vecā vītola dobuma izvilku gluži svešu putnu. Tas bija raibs, ar brūnnielnu strīpu pār muguru.
  • ..vecā Sīmaņa nebeidzamie nostāsti par svešām zemēm puikam bija uzdzinuši zināšanu slāpes.
  • ..Silenieks nosauca veselu virkni grāmatu. Par dažām Žuburs bija dzirdējis pa ausu galam, citas viņam bija pilnīgi svešas un nedzirdētas..
  • Mazliet pašaubījusies, Olīvija pasniedzās un žurnālu paņēma. Tas bija svešā valodā - varbūt itāliešu, varbūt franču..
  • Un, kamēr dainu dzidrums skanēs, Ko svešā mēlē nepārcelt, Viens pants lai līdzi skan no manis Un tīrs tur atmirdz dzejas zelts.
Stabili vārdu savienojumiSveša mēle.
3.Tāds, kas pieder kādam citam, tāds, kas atrodas kāda cita rīcībā, ir saistīts ar kādu citu. Tāds, ko ir radījis, veidojis kāds cits.
PiemēriSvešas mantas.
  • Svešas mantas.
  • Svešs apģērbs.
  • Sveša automašīna.
  • ..mūžā gana esmu ēdis ābolus no svešām ābelēm. Sākot ar tiem laikiem, kad mēs ar brāli rāpāmies pāri sētām svešos dārzos.
  • Es nezinu neko labāku par godīgu darbu. Maniem pirkstiem nekad nav pielipis ne santīms svešas naudas.
  • Svešs kažoks nesilda.
  • Viņa [vecāmamma] nav ne reizi mazgājusies pilsētas pirtī. Laukos pieradusi pie sava ķermeņa slēpšanas no svešām acīm, tagad vecumā vairs nespēj izmainīt ieražu.
Stabili vārdu savienojumiDzīvot (arī būt) svešā maizē.
3.1.lietv. nozīmē: svešs, -a, v. Tas, kas pieder kādam citam, tas, kas atrodas kāda cita rīcībā, ir saistīts ar kādu citu. Tas, ko ir radījis, veidojis kāds cits.
Piemēri..Ilma aizgūtnēm stāstīja: «..gaišā dienas laikā visiem taisni acu priekšā [zēns] kokā un šķin. Pašiem dārzā [ābolu] vesels lauzums, bet, nē, tāda suga, viņam vajag sveša, zagta...»
  • ..Ilma aizgūtnēm stāstīja: «..gaišā dienas laikā visiem taisni acu priekšā [zēns] kokā un šķin. Pašiem dārzā [ābolu] vesels lauzums, bet, nē, tāda suga, viņam vajag sveša, zagta...»
  • Vēl tajos laikos, kad man gribējās sev spožo mēness rituli pār mežu, bij vecāmāte mācījusi tā: meit, neiekāro, neiekāro svešu!
3.2.Tāds, kas pieder citai sistēmai, atbilst citai kārtībai.
PiemēriSvešas šūnas.
  • Svešas šūnas.
  • Imunitātes reakciju organismā spēj ierosināt tikai tāds olbaltums, kas ir svešs.. organisma olbaltumam...
4.Tāds, ko uztver kā nepazīstamu, nezināmu, savādāku (salīdzinot ar iepriekš zināmo, uztverto, iegaumēto).
PiemēriTīri tāds pazīstams ceļš. Būtu diena, tad jau pazītu, bet tumsā dažreiz pašam sava māja liekas sveša.
  • Tīri tāds pazīstams ceļš. Būtu diena, tad jau pazītu, bet tumsā dažreiz pašam sava māja liekas sveša.
  • Nadīna nedzirdēja. Viņa klausījās savas satrauktās sirds dunoņā. Tā bija sveša. Gluži kā nebūtu pašas sirds.
  • Ošu Andrs tas bij neapšaubāmi, bet pavisam svešs - tāds kā zemāks un druknāks..
  • «Meitiņ, bērniņ, kas tev ir?» viņa [māte] bailīgi sveicināja. «Neskaties jel tik sveši uz visām pusēm, tu mani izbiedē, runā jel..»
5.Tādi, starp kuriem nav garīgas tuvības, kopīgu interešu, draudzīgu attiecību (par cilvēkiem). Tāds, ar kuru nav šādu attiecību.
PiemēriIlūzijas bija zudušas, bet patiesība izrādījās tāda - itin nekā viņiem nav kopīga. Viņi - pilnīgi sveši cilvēki.
  • Ilūzijas bija zudušas, bet patiesība izrādījās tāda - itin nekā viņiem nav kopīga. Viņi - pilnīgi sveši cilvēki.
  • Mani vecāki izšķīrās, un, kad māte apprecējās otrreiz, es viņai kļuvu vēl svešāka, varbūt tādēļ, ka ļoti izskatījos pēc tēva.
  • pārn. Māte nespēj noticēt, ka bērna - viņas bērna sirds, kurai viņa pati devusi dzīvību, var kļūt tik sveša un nepieejama.
  • pārn. Iza:.. es vairs neuzticos vārdiem, sevišķi, kad rakstu viņam. Tie allaž iznāk stūraini, viņi paliek sveši un naidīgi savā starpā, viņi negrib sadoties rokās, lai kopā izteiktu, ko gribu sacīt.
5.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriZēhāna jaunkundze maz smējās. Pat ja kāds no mums bija izteicis briesmīgi lielu muļķību, arī tad viņa tikai mēdza pētīgi, mazliet sveši palūkoties vaininiekā, it kā neticēdama, ka tas ir viņas audzēknis..
  • Zēhāna jaunkundze maz smējās. Pat ja kāds no mums bija izteicis briesmīgi lielu muļķību, arī tad viņa tikai mēdza pētīgi, mazliet sveši palūkoties vaininiekā, it kā neticēdama, ka tas ir viņas audzēknis..
5.2.Tāds, kas (kādam, arī kam) nav raksturīgs, būtisks, arī piemērots. Tāds, kas (kādam) nav pieņemams. Tāds, ar ko (kādam) nav saikņu, attiecību.
PiemēriGētem, kam dzīves jēga bija pati dzīve, Dantes viņpasaules mistika bija sveša.
  • Gētem, kam dzīves jēga bija pati dzīve, Dantes viņpasaules mistika bija sveša.
  • ..ne sanāksmēs, ne sarunā vai strīdā ar biedriem Andrejs Osis nekad nebij stājies dižā pozā, jebkāda ārišķa bramanība viņa raksturam pilnīgi sveša.
  • Tev, mana tauta, svešs laiskais miers..
  • ..šie cilvēki [mobilizētie] visi bija kara lietām sveši, cerējuši nekad savā mūžā nāves ieročus rokā neņemt.
6.Tāds, kas nav radinieks.
PiemēriAudzināt svešu bērnu.
  • Audzināt svešu bērnu.
  • «Ja pašam četri, tad priekš sveša bērna mīlestības vairs neiznāk.»
  • Riet', saulīte, rietēdama, Dod man svētu vakariņu! Sveša māte darbu deva, Nedod svēta vakariņa.
Stabili vārdu savienojumiSvešā (retāk sveša) māte.
7.Tāds, kas nav pazīstams (par vietu, teritoriju u. tml.). Tāds, kas (kādam) nav dzimtā vieta, arī pastāvīga dzīvesvieta.
Piemēri..svešā zemē kopīgā mātes valoda vien tuvinot gluži nepazīstamus cilvēkus.
  • ..svešā zemē kopīgā mātes valoda vien tuvinot gluži nepazīstamus cilvēkus.
  • «Jā, mājās.. Kur vēl ir tik labi? Bet to cilvēks tā īsti saprot tikai tad, kad liktenis viņu izmētājis pa svešām malām, kur nav ne māju, ne draugu, ne dzīves siltuma.»
  • ..kad skolai meklēts vēl viens skolotājs, pagasta varasvīri drusku apkaunējusies - vai meklēt skolotāju svešā pusē, ja tāds ir pašiem..
Avoti: 7-2. sējums