kraut
kraut krauju, krauj, krauj, pag. krāvu.
1.trans. Likt, novietot citu uz cita vai citu pie cita (parasti daudz ko samērā lielu, smagu).
PiemēriKraut malku grēdā.
1.1.Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piemēram, kaudzi, krautni).
PiemēriBrīviņu priekšstrādnieks mārkā mērca linus, lielais Andrs no lauka veda klāt. Vezumus viņš krāva mazliet pāri galvai..
1.2.pārn. Uzņemties (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.). Panākt, ka (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.) uzņemas cits, arī novirzīt (atbildību, pienākumu, vainu u. tml.) uz citu.
PiemēriKraut sev virsū vienu darbu pēc otra.
2.intrans.; vienk. Spēcīgi sist.
Piemēri«Nestāsti dumjības! Ka kraušu vienreiz pa ausi!» Antons uzbrēca..
Avoti: 4. sējums