kraut
kraut krauju, krauj, krauj, pag. krāvu.
1.trans. Likt, novietot citu uz cita vai citu pie cita (parasti daudz ko samērā lielu, smagu).
PiemēriKraut malku grēdā.
- Kraut malku grēdā.
- Kraut salmus kaudzē.
- Kraut zāģmateriālus kuģī.
- Mazliet tālāk kombinezonā ģērbusies meiča krāva zarus.
- ..mēs, uz muguras uzvēluši šīs smagās un neveiklās [kartona] ķīpas, gandrīz skriešus šķērsojām iekraušanas laukumu un tās krāvām automašīnu kravas kastēs.
- ..kraujam šķūnī pēdējo sienu. Mums ar.. Janku jāpiebāž pažobeles.
- pārn. Vienīgi laiks manas nopļautās dienas krauj pagātnes ratos, un sapņu lielceļos platos tie aizbrauc pār kalnu..
1.1.Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piemēram, kaudzi, krautni).
PiemēriBrīviņu priekšstrādnieks mārkā mērca linus, lielais Andrs no lauka veda klāt. Vezumus viņš krāva mazliet pāri galvai..
- Brīviņu priekšstrādnieks mārkā mērca linus, lielais Andrs no lauka veda klāt. Vezumus viņš krāva mazliet pāri galvai..
- No šiem ķieģeļiem kraut augstas sienas pret vakara sauli, tas būtu jauki.
- Krauj bende rātes priekšā sārtu, un gailis tornī velti kliedz tās dedzināmās zelta vārdu.
1.2.pārn. Uzņemties (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.). Panākt, ka (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.) uzņemas cits, arī novirzīt (atbildību, pienākumu, vainu u. tml.) uz citu.
PiemēriKraut sev virsū vienu darbu pēc otra.
- Kraut sev virsū vienu darbu pēc otra.
- «Smagi, smagi iet,» Ozols papurināja galvu. «Tu krauj vienu grēku pēc otra uz mūsu sirdsapziņas.»
- ..Baumanis vainoja vairāk Adāmu, māte atkal krāva visu vainu virsū Dāvim..
2.intrans.; vienk. Spēcīgi sist.
Piemēri«Nestāsti dumjības! Ka kraušu vienreiz pa ausi!» Antons uzbrēca..
- «Nestāsti dumjības! Ka kraušu vienreiz pa ausi!» Antons uzbrēca..
- Bet Lāču Krišus kā krāvis ar smago milnu, tā trijgalvim visas galvas aizripojušas..
- «Krauj tam sumpurnim pa zobiem!» apdilušā vatnieka piedurknes vēcinādams, aizkusis šņāca Krists.
Avoti: 4. sējums