kraupjains
kraupjains -ais; s. -a, -ā
kraupains -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kas slimo ar kraupi (1).
PiemēriKraupjains suns.
1.1.Tāds, kur ir kraupja (1) bojājumi (par ķermeņa daļām).
PiemēriSunim kraupjaina mugura.
1.2.Raupjš, sarepējis, grumbuļains (par ķermeņa daļām).
Piemēri..viņam bija lielas, kraupainas darba vīra rokas, kuras viņš turēja aiz galda klēpī, kopā saņemtas, it kā kaunēdamies rādīt citiem cilvēkiem.
2.Tāds, kas slimo ar kraupi (2) — par augiem, to daļām. Tāds, kur ir kraupja (2) bojājumi.
PiemēriLai paskatoties, kādi viņai [ābelei] ābolīši - sīciņi, kraupaini.
2.1.Raupjš, sarepējis, grumbuļains (piemēram par koka mizu). Arī kreveļains2.
PiemēriMaldupu viņa sastapa netālu no stacijas uz ielas, kurai gar abām pusēm pacēlās lieli, augsti vītoli ar resniem, kraupainiem stumbriem.
Avoti: 4. sējums