Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
krautuve
krautuve -es, dsk. ģen. -vju, s.
Vieta, kur saved un krauj kokmateriālus tālākai transportēšanai vai apstrādei.
PiemēriBlakus krautuvei mazā atstatumā cits no cita kā iziruši kreļļu virkne stāv vagoni. Platformas jau piekrautas ar baļķiem..
Stabili vārdu savienojumiAugšgala krautuve.
Avoti: 4. sējums