krāvējs
krāvējs -a, v.
krāvēja -as, s.
1.Darītājs → kraut.
2.Cilvēks, kas veic kraušanas darbus (piemēram, ostā, preču stacijā).
PiemēriLatviešu un igauņu rokās [14. gadsimtā] palika tikai daži tirdzniecības palīgamati (svērēji, kuģu krāvēji, nesēji, ormaņi..).
3.v. Kraušanas ietaise, ierīce.
PiemēriElevatortipa kaudžu krāvēju var lietot siena novietošanai tiklab stirpās un kaudzēs, kā arī šķūņos un citās telpās.
Avoti: 4. sējums