Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kravate
kravate -es, dsk. ģen. -šu, s.
Kaklasaite.
PiemēriEduards Harbingers, beidzis skūties, apsēja melnu kravati un apģērba jauno stūrmaņa mundieri.
Avoti: 4. sējums