Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kraukt
kraukt parasti 3. pers., krauc, pag. krauca; intrans.
Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (parasti par kraukļiem).
PiemēriIztraucēts krauklis brīdina pārējos kraukļus, dobji traukdams «korr-korr».
Avoti: 4. sējums