cienīgtēvs
cienīgtēvs -a, v.; novec.
Mācītājs, retāk cits turīgs cilvēks (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
PiemēriTiklīdz malka savesta, tēvs.. aiziet pie sava rentes kunga uz mācītājmuižu aprunāties, vai cienīgtēvs vēl šogad atvēlēs kādu kubiku bērzu no savas ataugas..
Avoti: 2. sējums