pēc2
pēc priev. ar ģen.
1.Norāda uz laikposmu, laika momentu, kam seko kāda darbība, norise, stāvoklis.
PiemēriPēc brīža istaba ienāca māte.
- Pēc brīža istaba ienāca māte.
- Vilciens atiet pēc stundas.
- Pēc pusnakts sākās vētra.
- Tūliņ pēc Jāņiem devāmies visi smagajā mašīnā uz Rīgu.
- Pēc nogurdinošas darba dienas gribējās izgulēties..
- Ramona ierodas tikai pēc vienpadsmitiem.
- Līzei jau auga puika, pēc gadi pieci gans labu labais.
- «Jūsu mājās jau nav neviena skolnieka.» - «Pēc gadi seši septiņi būs,» Pakalns lepni papurināja bārdu.
1.1.Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam beidzoties, sākas cita darbība, norise, cits stāvoklis.
PiemēriNodarbības turpināsies pēc pārtraukuma.
- Nodarbības turpināsies pēc pārtraukuma.
- Pēc darba braukt uz mājām.
- Pēc lietus labi aug sēnes.
- Miglojums pēc dēstu sadīgšanas.
- Visas nelaimes taču sākās pēc Ģirta parādīšanās.
- Kad pēc slimības viņš atkal ieradās augstskolā, likās, ka nekas nav mainījies.
- Viņš atgriezās Ventspilī ilgi pēc uzvaras..
- Pēc teātra Vilis Vipuls palika uz deju..
1.2.Norāda uz laikposmu secības nepārtrauktību.
PiemēriAizrit diena pēc dienas. Bet vēstules no brāļa kā nav, tā nav.
- Aizrit diena pēc dienas. Bet vēstules no brāļa kā nav, tā nav.
- ..Un viļņu vieglumā rit projām gads pēc gada.
1.3.Norāda uz to, ko vairs nelieto, kas ir izbeidzies, izzudis, pirms lieto, ievieš ko citu.
Piemēri..pēc galerta un sutināta govs cepeša sāka iemaisīt groka glāzes..
- ..pēc galerta un sutināta govs cepeša sāka iemaisīt groka glāzes..
2.Norāda uz to, kas laika un telpas secībā tiek sasniegts, paveikts u. tml.
PiemēriViņi nolēma atpūsties pēc katriem pieciem kilometriem.
- Viņi nolēma atpūsties pēc katriem pieciem kilometriem.
- Ejiet vien pa lielceļu uz priekšu. Pēc kādiem pieciem sešiem kilometriem būs baznīca un kapsēta.
3.Norāda uz (kā) secību laikā un telpā.
PiemēriDot dzert visiem pēc kārtas.
- Dot dzert visiem pēc kārtas.
- Lopus citu pēc cita izveda no kūts.
- Apstrādāt detaļu pēc detaļas.
- Pēc āboliņa sēt kviešus.
- Pēc dziedātājiem ienāca.. Švauksts ar neganti čīkstošiem zābakiem..
- ..Pēc vezumnieka vezumnieks Pār tiltu aizsteidzas.
- «Juhan, uzdziedi kaut ko...» Un Juhans dzied dziesmu pēc dziesmas - gan priecīgas, gan skumjas.
4.Norāda uz (darbības) nolūku, mērķi, apzīmē to, ko grib dabūt, iegūt.
PiemēriIet uz aku pēc ūdens.
- Iet uz aku pēc ūdens.
- Sniegties pēc grāmatas.
- ..Un caur silto miglas vilni Sēņotāji iet pēc sēnēm.
- Un tūdaļ ar basām kājām Uz pļavu pēc purenēm skriet..
- Viņš taustīja pēc skapja, pēc atslēgas cauruma, izvilka atslēgu no kabatas un atslēdza skapi.
4.1.Norāda uz to, ko vēlas sasniegt, iegūt, panākt (jautājot, lūkojoties, tiecoties u. tml.).
PiemēriJautāt pēc saimnieces.
- Jautāt pēc saimnieces.
- Kliegt pēc palīdzības.
- Skumt pēc Rīgas.
- Ilgas pēc dzimtenes.
- Kāre pēc medus.
- Alkt pēc zemenēm.
- «Ko tā vālodze sauc?» - «Vālodze sauc pēc lietus.»
- Visur taujāju pēc Dzintras Kalniņas, bet bez panākumiem.
- Ja slāpt - tad noteikti slapt pēc skaistuma!
5.Norāda uz (darbības, norises, stāvokļa) cēloni, iemeslu. Norāda uz darbības, rīcības motīvu, pamatojumu. Dēļ.
PiemēriDziedāt gara laika pēc.
- Dziedāt gara laika pēc.
- Audzēt puķes košuma pēc.
- ..sirds dziļumos Ojārs mazliet nicināja Ģirtu tā gļēvā rakstura un šaudīgās dabas pēc.
- Ģints aizgāja atvadīties no Antona Raiskuma, kas īsredzības pēc pagaidām bija atzīts par karam nederīgu..
- Vanags tāpat pieklājības pēc piemetās parunāt..
- Pēteris sacīja labudienu un drošības pēc apjautājās, vai šīs ir Laivu mājas.
5.1.Norāda uz to, kā labā, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
PiemēriStrādāt bērnu pēc.
- Strādāt bērnu pēc.
- Lai mūsu pēc tie zirgi skrien un klūp..
- «Kaut mums tikai divdesmit pieci rubļi, manis pēc, tikai desmit būtu iesākšanai, galvoju, ka mēs abi kopā, ja vairāk ne, tad taču vajadzīgos piecdesmit rubļus vinnētu.»
- Būtu kaut pele kaktā skrubinājusies, manis pēc lai viņa rīko kaut midzeni dīvāna polsteros..
- Nonācis gravā starp diviem uzkalniem, viņš uz brītiņu apstājās sevis pēc.
Stabili vārdu savienojumiManis (retāk viņa) pēc (arī dēļ).
- Manis (retāk viņa) pēc (arī dēļ) — Lieto, lai izteiktu vienaldzīgu attieksmi, neieinteresētību.
6.Norāda uz pazīmi, īpašību, kas ir pamatā (kā) vērtējumam, iedalījumam.
PiemēriPēc rakstura saticīgs cilvēks.
- Pēc rakstura saticīgs cilvēks.
- Pēc izglītības ķīmiķis.
- Spriest par cilvēku pēc viņa darbiem.
- Sakārtot kastes pēc lieluma.
- Līdzskaņu klasifikācija pēc aktīvā runas orgāna.
- Pēc amata Krists bija kinomehāniķis..
- ..pēcnācēju izcelšanos toreiz skaitīja pēc mātes.
6.1.Norāda uz to, kas ir pamatā kādam spriedumam, secinājumam.
PiemēriPazīt cilvēku pēc balss.
- Pazīt cilvēku pēc balss.
- Neskatīt vīru pēc cepures.
- Pēc ziemas aukstuma pareģot vasaru.
- Pēc kartes atklāju, ka turpat netālu atrodas arī Spiru kalns..
- Tālumā.. iezīmējas liela tirdzniecības tvaikoņa apveidi. «Tas ir ārzemnieks, pēc korpusa redzu.»
- Pēc V. I. Ļeņina vārdiem, Hercenam bijusi nozīmīga loma krievu revolūcijas sagatavošanā.
6.2.Norāda uz mērvienību, mēru, saskaņā ar kuru ko nosaka.
PiemēriŠodien 1. janvāris pēc vecā kalendāra.
- Šodien 1. janvāris pēc vecā kalendāra.
- Taisīt zābakus pēc mēra.
- «Jā gan, Fjodor Jovič, pēc Celsija ir 55 grādi.»
- Kopā ar abiem Rjazaņas brāļiem ieņēmu skapīti augšējā rindā, tā bija septītā pēc skaita.
7.Norāda uz to, saskaņā ar ko, atbilstoši kam kas notiek, norisinās, ko dara.
PiemēriStrādāt pēc labākās sirdsapziņas.
- Strādāt pēc labākās sirdsapziņas.
- Rīkoties pēc vajadzības.
- Ierasties pēc pavēles.
- Strādāt pēc plāna.
- Uzmest skici pēc atmiņas.
- Ganos dziedāju, jo ganam pēc paraduma ir jādzied.
8.Norāda uz to, kam kas ir līdzīgs.
PiemēriĪstenībā pēc direktora viņš nemaz neizskatās. Drīzāk pēc sportista vai mākslinieka.
- Īstenībā pēc direktora viņš nemaz neizskatās. Drīzāk pēc sportista vai mākslinieka.
- Arāja rokas smaržo pēc zemes. Sējēja rokas pēc graudiem..
- Ošu Andrejs atņurdēja kaut ko, kas varēja izklausīties pēc paldies par tām labām dienām..
8.1.sar. Norāda uz to, ar kuru salīdzinot, raksturo kādas darbības vai pazīmes, īpašības izpausmes pakāpi.
Piemēri«Iesim labāk iekšā, siev, esmu nosalis pēc suņa...»
- «Iesim labāk iekšā, siev, esmu nosalis pēc suņa...»
- «..Ceļš, draudziņ, slikts, diena īsa un tev tas alus pēc velna. Stiprs.»
- Pēc spoka viņš izķēzīšot matainim tos ratus.
9.Norāda uz (kā) piemērotību, atbilstību kam, arī saskaņu ar ko.
Piemēri«..Tādi nelāga liesti [liestes], neviena pēc kājas!»
- «..Tādi nelāga liesti [liestes], neviena pēc kājas!»
- Neaizmiedz, teiksim, vienu stundu. Pēc tam pamodini Mazvērsīti, viņš no tevis pa labi.
- Krustsējā rindās ar parasto sējmašīnu vispirms lauku apsēj ar pusi vajadzīgās sēklas daudzuma, pēc tam otrā braucienā, šķērsām pirmajam, izsēj otru pusi sēklas.
Avoti: 6-1. sējums