pažūt
pažūt -zustu, -žūsti, -žūst, pag. -žuvu; intrans.
1.Neilgu laiku, mazliet žūt. Mazliet, daļēji izžūt.
PiemēriĻaut sienam vēl pažūt kādas stundas.
- Ļaut sienam vēl pažūt kādas stundas.
- Izžautā veļa jau pažuvusi.
- Kamēr nu pazust Jānim svētdienas kārta, viņš tērpies Jura darba uzvalkā.
- Visi pieaugušie rāvās pa attālāku lauku, steidzīgi kraudami kaudzītēs un zārdos krietni pažuvušo āboliņu.
2.parasti divd. formā: pažuvis Kļūt samērā, arī mazliet kalsnam un novecojušam (par cilvēku).
PiemēriVirza [stārasts] bija pa šiem sešiem septiņiem gadiem.. krietni pažuvis, augumā tīri kā vēl mazāks sarāvies..
- Virza [stārasts] bija pa šiem sešiem septiņiem gadiem.. krietni pažuvis, augumā tīri kā vēl mazāks sarāvies..
- Ar Masku brauca uz Rīgu vai strādāja laukā Vēveru Alberts, slaiks, pažuvis pusmūža Vīrs..
Avoti: 6-1. sējums