pažobele
pažobele -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Pajumte1.
PiemēriViņi.. stāv zem pažobelēm, no kurām spaiņiem līst ūdens uz.. pleciem.
- Viņi.. stāv zem pažobelēm, no kurām spaiņiem līst ūdens uz.. pleciem.
- «Pie durvīm, pie sienām, visur bija sastādītas kāršu pupas... Kāpj līdz pažobelei. Pāri jumtam.»
- Mājiņa bija tumša. Zēns pagrābstījās gar zemo pažobeli un sameklēja atslēgu.
- Bet no rīta viņas vecās izkapts vietā šķūnīša pažobelē karājās jauna..
1.1.Sprauga starp jumta apakšējo daļu un celtnes augšējā stāva pārsegumu.
PiemēriBet tad ratnīcas augšā caur pažobelēm un kūtsaugšas logu ielīst spilgta gaisma.
- Bet tad ratnīcas augšā caur pažobelēm un kūtsaugšas logu ielīst spilgta gaisma.
- Gar pažobeli ratnīcas augšā iemaldās vējš.
2.Šaura vieta jumta telpā pie jumta un celtnes augšējā stāva pārseguma krustojuma.
PiemēriSakāpa visi klētsaugšā. Ansonu Mārtiņš.., četrrāpus pažobelē palīdis, sāka izārdīt lietas koku blāķi.
- Sakāpa visi klētsaugšā. Ansonu Mārtiņš.., četrrāpus pažobelē palīdis, sāka izārdīt lietas koku blāķi.
- Salasītos ābolus tas [vectēvs] bēra kūts pažobelē un apkaisīja pelavām.
- ..kraujam šķūnī pēdējo sienu. Mums ar.. Janku jāpiebāž pažobeles.
- pārn. ..vilka laukā no atmiņu pažobelēm pašus grūtākos un āķīgākos jautājumus..
2.1.Jumta telpa (parasti maza, šaura), ko izmanto par mājokli.
PiemēriMiglains rīts gūlās Staļļu mājas pažobeles istabas sešrūšu logos.
- Miglains rīts gūlās Staļļu mājas pažobeles istabas sešrūšu logos.
- Mergina istabā - pažobelē.. ietilpa tikai plīts, neliels galdiņš un saliekamā vasarnieku gultiņa.
- Maza telpa, četras šauras sienas, Jumta lodziņš, arī mazs un šaurs.. Te, šai pažobelē, Žakam mājas, Dzīvo viņš ar māti divatā.
- pārn. «..apnikusi Rīga. Visa Latvija, šī pažobele, šī province. Tikko Edgars ar mani apprecēsies, - projām!»
Avoti: 6-1. sējums