Paplašinātā meklēšana

Meklējam pēc.

Atrasts vārdos (102):

Atrasts vārdu savienojumos (71):

Atrasts skaidrojumos (3129):

(Iz)likt kārtis (Iz)zīlēt pēc kartīm.
Darīt savu (turpināt) rīkoties pēc saviem ieskatiem, arī atbilstoši savai dabai.
kopdzīve Abu cilvēka dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā, parasti pēc noteiktām sabiedriskām, tiesiskām u. tml. normām.
Simpātiskais acs iekaisums Acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
apkārtraksts Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus.
cirkulārs Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus. Apkārtraksts.
degt Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam), ilgoties (pēc kā).
kaist Aizrautīgi, dedzīgi tiekties (pēc kā). Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam).
liesmains Aizrautīgs, dedzīgs. Spēcīgs (par pārdzīvojumu).
murds Aizsprosta zvejas rīks, ko veido pēc lamatu principa un novieto, piemēram, upē, ezerā.
dividende Akciju sabiedrības peļņas daļa, ko sadala pēc akcijām.
kauties Aktīvi censties (pēc kā), rīkoties, lai iegūtu (ko).
taure Akustiska signālierīce (piemēram, transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā.
virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas.
medalus Alus, kas ir raudzēts kopā ar medu. Dzēriens, kam pēc noraudzēšanas ir pievienots medus.
Tiesu izpildītājs Amatpersona, kas pēc tiesas pavēles īsteno tiesas spriedumu piespiedu kārtā.
Tiesu izpildītājs Amatpersona, kas pēc tiesas pavēles īsteno tiesas spriedumu piespiedu kārtā.
pusdievs Antīkajā pasaulē - valdnieks, dižciltīgais, kura ciltstēvi - pēc teikām, leģendām - bijuši dievi.
naba Apaļš rētveida padziļinājums, kas atrodas sienā un ir izveidojies pēc tam, kad atdalījies orgāns, kurš savieno augli ar mātes organismu.
psihrometrs Aparāts gaisa mitruma mērīšanai pēc divu termometru sausa un saslapināta - rādījumiem.
laktoskops Aparāts piena tauku satura noteikšanai pēc piena caurspīdīguma.
klasifikators Aparāts sasmalcinātu graudainu materiālu šķirošanai pēc lieluma, formas, blīvuma.
taimers Aparāts, kas pēc iepriekš noteikta laika sprīža ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci u. tml. vai arī signalizē par šī laika sprīža beigšanos.
Faksimila aparāts Aparāts, kas pēc uztvertā koda veido attēlu.
Dusēt (arī atdusēties) uz lauriem Apmierināties ar sasniegto, netiecoties pēc jauniem panākumiem, sasniegumiem.
Gulēt (arī dusēt, atdusēties) uz lauriem Apmierināties ar sasniegto, netiecoties pēc jauniem panākumiem, sasniegumiem.
Dusēt (arī atdusēties, gulēt) uz lauriem Apmierināties ar sasniegto, netiecoties pēc jauniem panākumiem, sasniegumiem.
dvinga Apstākļi, noskaņojums, kam raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kura kaitīgi iedarbojas uz cilvēku apziņu.
tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi.
pēcapstrāde Apstrāde, kura (kam) tiek veikta pēc kāda cita veida pabeigtas (tā) apstrādes.
asistents Aptiekas darbinieks, kas pēc receptes pagatavo zāles.
uzmetums Apvidus plāns, ko izgatavo pēc acumēra.
artelis Apvienība (ko izveido kādas vienas profesijas cilvēki) kopējam darbam, sadalot darbu, atbildību un ienākumus starp tās locekļiem pēc iepriekšējas vienošanās.
grupējums Apvienojums, sadalījums grupās pēc kopējas pazīmes. Arī klasifikācija.
grupēt Apvienot grupās, sadalīt grupās pēc kopējas pazīmes. Arī klasificēt.
Dziesmu svētki Apvienotu koru masveida sarīkojumi, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem.
Dziesmu svētki Apvienotu koru masveida sarīkojums, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem.
puspapuve Ar agri novācamām lauksaimniecības kultūrām apsēts tīrums, ko tūlīt pēc ražas novākšanas dziļi uzar, kultivē un izmanto vasarāju, retāk ziemāju sējai nākamā gada pavasarī.
diena Ar laiku, pēc gadiem.
kārs Ar lielu patiku, ar spēcīgu juteklisku baudu.
ievēlējamība Ar likumu noteikta politiska kārtība valsts un sabiedriskajās iestādēs un organizācijās, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
satvert Ar lūpu, žokļu, parasti spēcīgu, kustību panākt, ka (kas) nokļūst mutē, arī atrodas kādā stāvoklī (par dzīvniekiem).
novadīt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) noris līdz galam pēc noteikta plāna, noteiktā secībā.
apsvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem).
nosvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem). Apsvētīt.
kaitēt Ar savu darbību vai bezdarbību izraisīt ko nevēlamu, pēc likuma sodāmu.
kūsāt Ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
uzkūsāt Ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
uzmest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vēju, viļņiem, sprādzienu u. tml. Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt uz kādas vietas.
sagrābt Ar savu plūsmu, spiedienu, parasti pēkšņi, sākt strauji un spēcīgi iedarboties (uz ko) - parasti par straumi, vēju.
pasist Ar sitienu vai grūdienu, arī ar strauju, spēcīgu kustību pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
uzdzīt Ar sitienu, spēcīgu spiedienu uzvirzīt virsū, (uz kā, kam, arī kur).
brāzmains Ar spēcīgām brāzmām, nevienmērīgs (piemēram, par vēju, lietu).
uzcirst Ar spēcīgiem vēzieniem apvērst, apgriezt uz otru pusi (piemēram, žāvējamo sienu).
cirst Ar spēcīgiem vēzieniem vērst, griezt uz otru pusi (parasti žāvējamo sienu).
grūsties Ar spēcīgu izrāvienu, steigā, ar spēku pārvarot šķēršļus, virzīties.
nozvelt Ar spēcīgu sitienu nogāzt.
ietriekt Ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu).
iedragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu ielauzt (2).
sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu savainot (ķermeņa daļu, arī ķermeni).
sagraut Ar spēcīgu triecienu, sprādzienu, spiedienu panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti celtnes) tiek, parasti pilnīgi, izpostīts.
Uzmodināt no miroņiem Ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas.
Uzmodināt no miroņiem Ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas.
cirst Ar spēcīgu vēzienu sviest, mest (ko).
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību ņemt (ko tādu, kuru kāds ir satvēris, tur u. tml.).
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (kādam ķermeņa daļu) tā, ka nodara (tam) sāpes.
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (ko) tā, ka (tas) atdalās (no kā), pārtrūkstot saistījumam.
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (ko) tā, ka (tas) pārtrūkst.
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept, arī vilkt (ko pieaugušu, ieaugušu, iestiprinātu u. tml.) tā, ka (tas) izvirzās (no kā).
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas).
grūst Ar spēcīgu, spēju gaisa strāvu, spēju plūsmu virzīt (dūmus, tvaiku u. tml.).
grūstīt Ar spēcīgu, strauju kustību vairākkārt skart (kādu). Vairākkārt grūst (priekšmetu), mainot (tā) stāvokli, virzienu vai pārvietojot (to). Stumdīt.
Grūst lodi Ar spēcīgu, strauju kustību virzīt uz priekšu (lodi).
grūst Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu censties atvirzīt (ko) no sevis, panākt (kā) virziena vai stāvokļa maiņu.
grūst Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu vērt (durvis, logu u. tml.).
pārlidot Ar spēcīgu, strauju kustību, virzību pārlēkt, pārkrist u. tml. (pāri kam, pār ko).
uzlidot Ar spēcīgu, strauju kustību, virzību uzlēkt, uzkrist u. tml.
uzlidot Ar spēcīgu, strauju virzību brīdi atrauties no zemes, arī ūdens (par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos).
uzraut Ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par vēju, vētru. Ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt uz kādas vietas.
izraut Ar strauju, spēcīgu kustību atbrīvot (kāda satvertu, kur iespiestu ķermeņa daļu).
atsist Ar strauju, spēcīgu kustību atraut vaļā (piemēram, apģērbu, aizkarus).
atsist Ar strauju, spēcīgu kustību atvirzīt atpakaļ.
triekt Ar strauju, spēcīgu kustību panākt, ka (kas) virzās (kur, kādā virzienā).
triekt Ar strauju, spēcīgu kustību virzīt (masu, šķidrumu, parasti uz kādas virsmas).
rauties Ar strauju, spēcīgu ķermeņa kustību censties atbrīvoties (no tā, kas satur, aiztur).
sasisties Ar strauju, spēcīgu triecienu saskarties.
malt Ar, parasti riņķveida, kustību spēcīgi jaukt (parasti ūdeni). Riņķveida kustēties (kur, parasti gaisā).
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību apņemt (ko) tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī (par rokām).
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā.
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko), panākt, ka (tas) nokļūst, atrodas, parasti rokā.
uzsist Ar, parasti spēcīgu, sitienu, skārienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas, izveidojas.
Modes pēc (arī dēļ) Ārējā izskata, ārējās formas pēc.
slēpties Ārēji, arī tieši neizpausties. Būt nojaušamam (pēc kādām pazīmēm).
brīnums Ārkārtējs notikums, kas (pēc mītiskiem vai reliģiskiem priekšstatiem) norisinās pārdabisku spēku ietekmē.
Patoloģiskais afekts Ārkārtīgi spēcīgs afekts, kas paralizē indivīda spēju apsvērt savas rīcības sekas.
tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs, kuras ietilpst Sadraudzībā), kas apvieno strādājošos galvenokārt pēc profesijas.
homeopātija Ārstēšanas metode, pēc kuras slimniekam mazās devās dod tādu līdzekli, kas lielās devās veselam cilvēkam izraisa attiecīgai slimībai raksturīgās pazīmes.
poliklīnika Ārstniecības un profilakses iestāde, kuras personāls plaši sniedz specializētu medicīnisku palīdzību pēc dzīves vai darba vietas.
repers Artilērijā - punkts (apvidū, gaisā), pēc kura izdara piešaudi.
Fugasa šāviņš Artilērijas šāviņš, raķete, aviācijas bumba, kam ir plānas sienas, liels sprāgstvielu lādiņš un kas sprāgst pēc ieurbšanās kādā objektā.
Fugasa šāviņš Artilērijas šāviņš, raķete, aviācijas bumba, kam ir plānas sienas, liels sprāgstvielu lādiņš un kas sprāgst pēc ieurbšanās kādā objektā.
Karstas asaras Asaras, ko izraisījis spēcīgs, parasti sāpīgs, pārdzīvojums.
līnija Asinsradniecības saitēm (ar kādu) vienotu cilvēku (piemēram, senču, pēcteču) kopums.
šmiuksts Ass, augsts, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā.
dimdēt Atbalsot spēcīgu, samērā spalgu troksni, būt tādam, kur skan šāds troksnis (parasti par vietu, telpu).
galvenais Atbildīgais (pēc amata, stāvokļa), tāds, kas ko vada, pārzina.
stāvēt Atbilst ķermenim, tā daļām pēc lieluma, formas (par apģērbu, tā daļām).
kopija Atdarinājums, atveidojums (pēc parauga), parasti bez radošas pieejas, noteikta viedokļa.
izdot Atdot atpakaļ (naudas) pārpalikumu pēc samaksas.
atelst Atelsties. Atpūsties (pēc fiziskas piepūles).
pārrasties Atgriezties (pēc ilgākas, tālākas prombūtnes).
pārnākt Atgriezties (pēc ilgstošākas, tālākas prombūtnes).
atskurbt Atgūt apziņas skaidrību (pēc reibuma, skurbuma).
atskurbt Atgūt apziņas skaidrību (piemēram, pēc sitiena). Atgūt samaņu.
attapties Atgūt apziņas skaidrību (piemēram, pēc sitiena). Atgūt samaņu.
atdzīvoties Atgūt jušanas vai kustību spēju (par locekļiem, piemēram, pēc notirpuma).
atkopties Atgūt labklājību, panākt uzplaukumu (parasti pēc materiālu grūtību pārvarēšanas).
atjēgties Atgūt pašsavaldību, spēju skaidri domāt (pēc satraukuma, pārdzīvojuma).
atveseļoties Atgūt veselību (pēc slimības).
atspirgt Atgūt veselību, spēkus. Atlabt (pēc slimības).
atžirgt Atgūties (pēc pārdzīvojuma).
atjaunotne Atjaunošana, atjaunošanās (pēc panīkuma, pagrimuma).
reģenerācija Atjaunošanās (pēc pārtraukuma, intensitātes mazināšanās) - par laikapstākļiem.
rekonstruēt Atjaunot (ko) pēc aprakstiem, atrastām paliekām u. tml.
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties.
atdzimt Atjaunoties, sasniegt augstāku attīstības pakāpi, uzplaukt (pēc panīkuma, pagrimuma). Izveidoties atkal.
atskurbt Atjēgties (pēc spēcīga pārdzīvojuma).
atjaunot Atkal, no jauna nodibināt, ieviest, izveidot. Panākt, ka no jauna stājas spēkā (pēc pārtraukuma).
recidīvs Atkārtošanās (parādībai), parasti nevēlama, pēc (tās) īstas vai šķietamas izzušanas.
reinfekcija Atkārtota inficēšanās ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
reinficēties Atkārtoti inficēties ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
recidivēt Atkārtoties pēc izveseļošanās vai izveseļošanās periodā (par slimību).
recidivēt Atkārtoties, parasti nevēlami, pēc īstas vai šķietamas izzušanas (par parādību)
drupas Atliekas pēc (parasti celtnes) sagraušanas vai sagrūšanas.
gruveši Atliekas pēc (parasti celtnes) sagrūšanas. Drupas.
pilsdrupas Atliekas pēc pils sagraušanas vai sagrūšanas.
izdedži Atlikums pēc (cietā kurināmā) sadegšanas (katlu, lokomotīvju kurtuvēs).
augšāmcelšanās Atmoda pēcnāves dzīvei.
atsavināt Atņemt pēc likumā noteiktās kārtības (kādu īpašumu) par labu, piemēram, valstij, sabiedriskai organizācijai.
Atvilkt elpu Atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles.)
Atvilkt dvašu Atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
Atvilkt elpu Atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
Gulēt dienvidu Atpūsties miegā pēc pusdienām.
atelpa Atpūšanās, vienmērīgas elpošanas atgūšana (pēc fiziskas piepūles).
diendusa Atpūta (parasti miegā) pēc pusdienām.
potencēt Atrast (skaitli, izteiksmi) pēc logaritma.
atpūsties Atrasties miera stāvoklī pēc piepūles (par organismu, tā daļām).
pazibsnīt Ātri paskatīties (parasti paužot spēcīgas jūtas).
pazibsnīt Ātri pavērst (acis, skatienu, parasti paužot spēcīgas jūtas).
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) - par priekšmetiem. Virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), parasti, radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu, bojājumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
iznākt Atstāt (kādu vietu pēc nepieciešamas vai piespiedu uzturēšanās tajā, parasti ilgāku laiku).
sacelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, arī pamosties (par vairākiem, daudziem).
uzrausties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas, parasti ar grūtībām.
uzslieties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas.
uzcelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas. Piecelties (2).
celties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās.
piecelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās.
Uzlikt (savu) zīmogu Atstāt ietekmi, pazīmes, kas paliek (pēc kādas norises, notikuma u. tml.).
Uzlikt (savu) zīmogu Atstāt ietekmi, pazīmes, kas paliek (pēc kādas norises, notikuma u. tml.).
pirmmets Attēls, pēc kura (ko) veido vai kuru reproducē.
reducēties Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem). Attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve.
pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus. Dzimumgatavība.
zarot Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
zaroties Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
demobilizēt Atvaļināt (karavīru) no aktīvā karadienesta pēc kara, aktīvā karadienesta laika izbeigšanās vai veselības stāvokļa dēļ.
atdarinājums Atveidojums (pēc parauga). (Vāja) kopija.
diagnoze Atzinums (par slimību, tās būtību, raksturu, gaitu) pēc slimnieka izmeklēšanas dotumiem.
uzlūkot Atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko).
batika Auduma rotāšana, izveidojot uz tā rakstu ar kausētu vasku un pēc tam iegremdējot audumu krāsu šķīdumā.
kniede Auduma, ādas u. tml. gabalu sastiprināšanai vai rotāšanai paredzēts neliels metāla stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas materiālā izplacina, izpleš vai izvalcē.
pašsterilitāte Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes. Pašneauglība.
pašneauglība Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes. Pašsterilitāte.
noliektnis Auga veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts ciltsauga dzinums, ko pēc iesakņošanos atdala no auga.
potpumpurs Auga zara daļa ar spēcīgu pumpuru, ko izmanto cita auga potēšanai vai pārpotēšanai.
neveronis Auglis, kas pēc sēklu nobriešanas neatveras.
sēnalas Augļapvalki, sēklapvalki, ziedu plēksnes (graudiem), kas paliek pēc (to) lobīšanas, slīpēšanas.
sakuplot Augot kļūt, parasti ļoti, kuplam, spēcīgam (par augiem, to kopumu).
starpaugs Augs, ko audzē starp pamatkultūras augiem. Augs, ko audzē pirms vai pēc pamatkultūras augiem.
pēcaugs Augs, ko tajā pašā sezonā vēl izaudzē pēc iepriekšējā auga novākšanas.
komunisms Augstākā sabiedriski ekonomiskā formācija (laikmetā pēc kapitālisma vai - dažās zemēs - pēc feodālisma), kura dibinās uz ražošanas līdzekļu sabiedrisko īpašumu un no ekspluatācijas, šķiriskā un nacionālā jūga brīvu darbaļaužu sadarbību un kurai ir divas attīstības fāzes.
ārieši Augstākās (ziemeļu) rases pārstāvji (pēc rasisma teorijas).
amnestija Augstākās valsts varas akts, ar kuru (noteiktas kategorijas personas) pilnīgi vai daļēji atbrīvo no soda izciešanas, no kriminālās izmeklēšanas vai (pēc soda izciešanas) atzīst par nesodītām.
pašauglība Augu spēja pēc pašapputes ražot normālus augļus un sēklas.
cikāde Augu sūcēju kārtas kukainis, kura tēviņš rada spēcīgas, čirkstošas skaņas.
oogāmija Augu un dzīvnieku dzimumvairošanās process, kurā saplūst krasi atšķirīgas (piemēram, pēc izmēra, formas, kustīguma) dzimumšūnas.
klons Augu vai zemāko dzīvnieku organisma pēcnācēji, kas radušies no viena īpatņa veģetatīvās vairošanās ceļā.
Lapu blusiņas Augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot. Šīs apakškārtas kukaiņi.
Lapu blusiņas Augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot. Šīs apakškārtas kukaiņi.
taksometrs Automobilis pasažieru, kravas pārvadāšanai pēc noteiktas takses.
autorloksne Autora darba apjoma noteikšanas vienība (pēc teksta zīmju vai rindu skaita vai ilustrāciju laukuma lieluma). Teksts šādas vienības apjomā.
pārbaidīt Baidot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes. Būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes.
metiss Baltās rases piederīgā un indiāņa pēcnācējs (Amerikā).
leikoma Balts radzenes apduļķojums, bieza rēta pēc ievainojuma vai iekaisuma.
talks Balts vai iezaļgans, pēc taustes taukains silikātu grupas minerāls.
sadegt Beigt norisēt, arī neizpausties (par, parasti spēcīgu, psihisku procesu). Netikt izpaustam (par vārdiem, domām).
punkts Bezgalīgi maza (telpas, ķermeņa) daļa, kurā reāli vai pēc pieņēmuma koncentrējas kādas fizikālas parādības.
bezspēcīgums Bezspēcība (1).
bezspēcīgums Bezspēcība (2).
bezspēks Bezspēcīgs.
Priekšmetu katalogs Bibliotēkas katalogs, kurā dati par iespieddarbiem, dokumentiem u. tml. grupēti pēc tālos aplūkotajiem jautājumiem, kas savukārt grupēti sistemātiskā vai alfabētiskā secībā.
lasāmmāja Bibliotēkas paveids (Latgalē pēc padomju varas nodibināšanas Latvijā no 1919. gada līdz 1920. gadam un Padomju Savienībā 20. un 30. gados).
pārbiedēt Biedējot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes. Būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes. Pārbaidīt.
zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas cilvēka sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu. Arī dubultzods.
rēta Blīvu saistaudu apvidus (cilvēkam vai dzīvniekam.), kas radies dažādu audu bojājumu vietā (piemēram, sadzīstot brūcei, pēc iekaisuma u. tml.).
nokautēt Boksa cīņā - ar spēcīgu sitienu atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu.
nokdaunēt Boksa cīņā ar spēcīgu sitienu atņemt pretiniekam iespēju 8 sekunžu laikā turpināt cīņu.
muskusbriedis Briežu dzimtas bezragu dzīvnieks, kam ir spēcīgs ķermenis, gari ilkņi un dziedzeri (tēviņiem), kuri izdala muskusu.
izlādēties Brīvi izpaužoties, kļūt mazāk spēcīgam (par psihisku stāvokli).
vaļīgs Brīvi krītošs, nepieguļošs (par apģērbu). Tāds, kas pēc lieluma un formas pilnīgi nepieguļ kājām (par apaviem).
vaļība Brīvība. Arī bezrūpība, iespēja rīkoties pēc savas patikas.
virsdienests Brīvprātīgs militāro speciālistu dienests armijā vai flotē pēc obligātā karadienesta pabeigšanas.
monitors Bruņām klāts mazas iegrimes karakuģis ar spēcīgu artilēriju krasta bateriju un kuģu iznīcināšanai piekrastes rajonos.
serve Bumbas (bumbiņas) raidīšana pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā).
garnitūra Burtu komplekts, kurā sakopoti tipogrāfijas burti, kas vienādi pēc zīmējuma stila, bet dažādi pēc lieluma, treknuma, slīpuma.
centrs Buržuāziskā partija, partiju grupējums, kas pēc uzskatiem, programmas, arī pēc vietas parlamentā ieņem stāvokli starp demokrātiskajām un reakcionārajām partijām.
maltusisms Buržuāziska teorija, pēc kuras darbaļaužu nabadzība kapitālisma apstākļos izriet no absolūtās pārapdzīvotības likuma darbības.
plurālisms Buržuāziska teorija, pēc kuras ir nepieciešama vairāku pasaules uzskatu, politisku partiju u. tml. vienlaicīga pastāvēšana sabiedrībā.
apelācija Buržuāziskajā tiesvedībā - sprieduma pārsūdzēšana augstākas instances tiesā, kam ir tiesības no jauna izskatīt lietu pēc būtības.
Pirmdzimtības tiesības Buržuāziskajās valstīs - tiesības, pēc kurām vecākajam dēlam ģimenē ir īpašas priekšrocības kapitālistiskā mantojuma saņemšanā.
Naudas metāliskā teorija Buržuāziskās ekonomikas teorija, pēc kuras naudas vērtību nosaka dārgmetālu īpašības un vērtība.
Naudas metāliskā teorija Buržuāziskās ekonomikas teorija, pēc kuras naudas vērtību nosaka dārgmetālu īpašības un vērtība.
neokapitālisms Buržuāzisko un reformistisko ideologu teorija, pēc kuras mūsdienu monopolistiskais kapitālisms tiek uzskatīts par kapitālistiskās sabiedrības attīstības jaunu posmu, kur zūd galvenās pretrunas, mazinās sociālā nevienlīdzība, vājinās šķiru cīņa.
liberālisms Buržuāzisks sabiedriski politisks un ideoloģisks virziens, kas tiecas pēc neierobežotas privātuzņēmēju brīvības kapitālistiskajā ekonomikā un aizstāv parlamentāru valsts iekārtu, buržuāzisko formālo demokrātiju un individuālismu.
Būt trakam (uz ko) Būt ar ļoti spēcīgu tieksmi (uz ko).
uzskatīt Būt atzinumam, uzskatam (par ko). Atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko). Arī uzlūkot (2).
aizņemt Būt kāda spēcīga valdzinājuma pārņemtam. Būt kā varā.
krēslot Būt krēslainam (parasti pēc saulrieta). Iestāties krēslai (1).
kuplot Būt kuplam, spēcīgi augt (par matiem).
kuplot Būt kuplam, spēcīgi, kupli augt (par augiem).
saskanēt Būt līdzīgam, arī vienādam (parasti pēc satura, formas).
sacensties Būt līdzīgam, līdzvērtīgam (ar kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.). Pārspēt, būt pārākam (par kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.).
vārīties Būt ļoti intensīvam, spēcīgam (par psihisku, parasti negatīvi emocionālu, stāvokli).
zvērot Būt ļoti spēcīga, parasti noturīga, pārdzīvojuma pārņemtam. Arī kvēlot (4).
bangot Būt ļoti spēcīgam (par pārdzīvojumu).
mutuļot Būt ļoti spēcīgam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
trakot Būt ļoti spēcīgam, arī postošam (par parādībām dabā vai sabiedrībā). Izpausties ļoti spēcīgi, ietekmīgi.
zvērot Būt ļoti spēcīgam, arī spilgti izpausties (parasti sejā, acīs) - par, parasti negatīvām, jūtām, psihisku stāvokli.
viļņot Būt ļoti spēcīgam, intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
viļņoties Būt ļoti spēcīgam, intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
liesmot Būt ļoti spožam spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm, skatienu).
izklausīties Būt nojaušamam (pēc kādām skaņām).
kārdināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
uzpūst Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, gaisa strāva, smarža) iesāk izplatīties. Būt par cēloni tam, ka īsu brīdi, parasti spēcīgi, izplatās.
uzdzīt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams.
uznest Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams.
sabangot Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk spēcīgi viļņoties.
virpuļot Būt par cēloni tam, ka (kas) virzās, pārvietojas straujā, spēcīgā riņķveida, spirālveida kustībā (parasti par vēju).
spēcināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, augi, to kopums) kļūst spēcīgi vai spēcīgāki (par parādībām dabā).
purināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt spēcīgi un ļoti bieži svārstās (parasti par vēju).
kratīt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt, spēcīgi un bieži svārstās (parasti par vēju).
satrakot Būt par cēloni tam, ka (piemēram, ūdenstilpe, ūdeņi) sāk iedarboties spēcīgi, arī postoši.
rībēt Būt par cēloni tam, ka rodas samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis.
uzdot Būt par cēloni tam, ka vidē rodas (spēcīgs siltums, aukstums, spēcīgi nokrišņi).
dārdēt Būt par cēloni, ka rodas spēcīgs, dobjš troksnis.
pārsniegt Būt pēc apjoma, satura plašākam nekā parasts (piemēram, par darbības, informācijas apjomu).
līst Būt pēc izmēra tādam, ka var uzģērbt, parasti ar grūtībām (par apģērbu, tā daļām, apaviem).
atsisties Būt pēc rakstura vai ārējā izskata līdzīgam (kādam no tuviniekiem).
atdzimt Būt pēc rakstura vai ārējā izskata līdzīgam kādam no tuviniekiem. Iedzimt.
(Ie)sisties degunā Būt pēkšņi sajūtamam (par spēcīgu smaržu, smaku).
iecirsties Būt pēkšņi spēcīgi, asi sajūtamam (parasti par smaržu, garšu).
saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml. Arī saprasties (1).
saimniekot Būt pilntiesīgam noteicējam, rīkoties pēc saviem ieskatiem.
dvesmot Būt sajūtamam pēc kādas pazīmes (parasti par gadalaiku). Dvašot (1).
dvašot Būt sajūtamam pēc kādas pazīmes, izpausties (parasti par gadalaiku). Dvesmot (3).
rībēt Būt samērā spēcīgam, padobjam, nevienmērīgam (par skaņu).
kvēlot Būt spēcīga pārdzīvojuma pārņemtam.
svilt Būt spēcīga psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē.
tvīkt Būt spēcīga, psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē.
plosīties Būt spēcīgam, ļoti, parasti negatīvi, ietekmīgam (piemēram, par jūtām, domām).
kvēlot Būt spēcīgam, noturīgam (par pārdzīvojumu).
grandēt Būt spēcīgam, parasti spalgam, nevienmērīgam (par skaņu). Dārdēt (5).
dimdēt Būt spēcīgam, samērā spalgam (par skaņu).
šķaudīt Būt tādam, kam deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss reflektoriski spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu, parasti ar troksni.
mīlēt Būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā).
tiekties Būt tādam, kam ir tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot), izjust nepieciešamību (pēc kā).
Degt zilās ugunīs (arī liesmās, arī ar zilām liesmām) Būt tādam, kam strauji, spēcīgi izpaužas naids, dusmas u. tml.
Degt zilās ugunīs (arī liesmās, arī ar zilām liesmām) Būt tādam, kam strauji, spēcīgi izpaužas naids, dusmas u. tml.
slēpt Būt tādam, kas ietver sevī, dara neredzamu, neuztveramu (kādu īpašību, pazīmi). Būt tādam, kas ļauj (ko) nojaust (pēc kādām pazīmēm).
pārspēt Būt tādam, kas ir daudz intensīvāks, spēcīgāks u. tml. (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par norisi, stāvokli, īpašību.
pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar kā cita apjomu, masu, vērtību u. tml.).
pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar mērvienībās, skaitļos raksturoto).
piesātināt Būt tādam, kas spēcīgi iedarbojas uz ožas orgāniem (par smaržu).
zaļot Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, ir spēcīgs, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā).
zelt Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā, arī par sabiedrību).
saņemties Būt tādam, kur augi kļūst spēcīgāki, apjomīgāki, pieaug (apjomā, spēkā) - piemēram, par tīrumu, dārzu.
kuplot Būt tādam, kur augiem ir spēcīgs, kupls zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
rībēt Būt tādam, kur skan samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis (piemēram, par vietu, telpu).
dārdēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
grandēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu). Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu). Dārdēt (6).
nolīgoties Būt tādam, kurā Īsu brīdi izplatās spēcīga skaņa.
kaist Būt tādam, kurā izpaužas spēcīgi psihiski procesi.
rādīt Būt tādam, no kā var ko secināt, pēc kā var ko pierādīt.
sviest Būt tādam, no kura izplatās, parasti spēcīga, smarža.
rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt (kustības virzienu, ceļu).
rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, momentu (par debess spīdekļiem, to gaismu).
orientēt Būt tādam, pēc kura var noteikt (kā) atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
saburzīt Būt tērptam negludā apģērbā. Būt nonīkušam, nevīžīgam (pēc izskata).
radoties Būt tuvam, līdzīgam (pēc kādām pazīmēm).
Būt uz pekām Būt veselam (parasti pēc slimības).
sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko). Būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
degt Būt, atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma varā.
kaist Būt, atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojumu varā. Degt.
inženierkonstrukcija Būvkonstrukcija, kas veidota pēc inženierzinātņu likumiem.
komivojažieris Ceļojošs tirdzniecības firmas pārstāvis, kas piedāvā pircējiem preces pēc paraugiem.
Rīt siekalas Censties apvaldīt savu kāri pēc kā ēdama, dzerama, kas nav dabūjams.
kārdināt Censties panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
sacensties Censties pārspēt (kādu, citam citu pēc īpašībām, spējām u. tml.).
laime Ceriņu zieds, kam ir vairāk nekā četras vainaglapas, āboliņa lapa, kam ir vairāk nekā trīs lapiņas un kas - pēc tautas ticējumiem - to atradējam nes veiksmi.
žņaugt Cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) - piemēram, par apģērba gabalu.
žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
sabadīties Cieši, spēcīgi saskarties.
pelni Cietais atlikums, kas paliek pēc kurināmā, arī pēc kādu organisku vielu sadegšanas.
pārcilāt Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma. Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
kasīda Cildinoša vai pamācoša satura dzejolis (Austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās vai ik pēc rindas.
pīšļi Cilvēka ķermenis pēc nāves. Mirstīgās atliekas.
vecums Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem. Ar novecošanu saistītais cilvēka stāvoklis šajā posmā.
vecumdienas Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem. Vecums (1).
stress Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju.
spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju. Stress.
pēctecis Cilvēki, cilvēku grupas, paaudzes, kas dzīvo pēc iepriekšējā laikposma cilvēkiem, cilvēku grupām, paaudzēm.
stiprinieks Cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku.
atlēts Cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku. Stiprinieks.
priekštecis Cilvēks attiecībā pret saviem pēctečiem, arī nākamajām paaudzēm.
pašlabumnieks Cilvēks, kam ir raksturīga tieksme pēc pašlabuma.
ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt. Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
varens Cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara.
biedrs Cilvēks, kas (kādam) ir tuvs pēc uzskatiem, stāvokļa, darba vai dzīves apstākļiem.
pareģis Cilvēks, kas (pēc mītiskiem, reliģiskiem priekšstatiem) spēj pareģot nākotni.
alcējs Cilvēks, kas alkst (pēc kā).
pakaļbraucējs Cilvēks, kas brauc pēc kā, pēc kāda.
pēctecis Cilvēks, kas darbojas (kādā nozarē) pēc kāda cita. Cilvēks, kas turpina kādu darbu, tradīcijas.
askēts Cilvēks, kas dzīvo pēc askētisma (1) principiem.
vainīgs Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu. Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
pašdarbnieks Cilvēks, kas ko veic ar paša spēkiem, pēc paša iniciatīvas.
pakaļnācējs Cilvēks, kas nāk pēc kā, pēc kāda.
atraitnis Cilvēks, kas pēc dzīvesbiedres (dzīvesbiedra) nāves nav apprecējies.
pusmežonis Cilvēks, kas pēc sava dzīves veida un attīstības pakāpes daļēji ir līdzīgs pirmatnējam cilvēkam, mežonim.
respondents Cilvēks, kas pēc uzdota jautājuma sniedz kādu informāciju.
otrinieks Cilvēks, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir mazāk nozīmīgs par citu līdzīgu.
sekotājs Cilvēks, kas rīkojas, izturas (kā, kāda) ietekmē, pēc (kāda) parauga. Aktīvs (kādas mācības, teorijas u. tml.) piekritējs.
pusmājamatnieks Cilvēks, kas strādā mājās pēc līguma ar rūpniecības uzņēmumu, izmantojot tā materiālus, detaļas, tehniskos palīglīdzekļus.
Kalnā kāpējs Cilvēks, kas tiecas pēc augstākiem mērķiem, personības pilnveidošanās.
Kalnā kāpējs Cilvēks, kas tiecas pēc augstākiem mērķiem, personības pilnveidošanās.
robinsons Cilvēks, kas, parasti pēc kuģa avārijas, dzīvo vientuļā salā, pārtiek no tur esošā un visu nepieciešamo pagatavo pats.
tukšziedis Cilvēks, kuram nav pēcnācēju.
maiņa Cilvēku grupa, ko nomaina cita grupa (ar līdzīgu uzdevumu) pēc noteikta laikposma izbeigšanās.
rangs Cilvēku grupējuma pakāpe, piemēram, pēc ieņemamā amata, kvalifikācijas, nopelniem.
rinda Cilvēku kopums, kas ko gaida, saņem u. tml. noteiktā secībā cits pēc cita.
divkauja Cīņa (starp diviem cilvēkiem), kurā lieto ieročus pēc iepriekš pieņemtiem noteikumiem.
apkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.).
visapkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.).
uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus).
čūskveida Čūskai līdzīgs. Tāds, kas pēc izskata atgādina čūsku.
žņaudzējčūska Čūsku dzimta, pie kuras pieder lielas un vidēji lielas čūskas ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kuras medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot.
Literārais mantojums Daiļdarbu kopums, ko pēc savas nāves atstājis rakstnieks.
lēkt Daiļlēkšanā - pēc atspēriena vai atgrūdiena (no torņa vai tramplīna) krist ūdenī, veicot gaisā dažādus vingrojumus.
šķirot Dalīt (noteiktās grupās, kopās) pēc kvalitātes, īpašībām, izmēra, formas u. tml.
diferencēt Dalīt (pēc kādas pazīmes), šķirt.
lozēt Dalīt, piešķirt (piemēram, mantas, priekšmetus, vietas, pienākumus) pēc kāda nosacīta priekšmeta, zīmes, kas izvēlēts un paņemts.
sadalīt Dalot (kādu kopumu, ko veselu), izveidot (no tā vairākus, daudzus, pēc formas, lietojuma citādus priekšmetus).
izsmēķis Daļa (cigaretei, papirosam, cigāram), kas paliek pāri pēc (tā) izsmēķēšanas.
stumbrs Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās). Stumbenis (2).
stumbenis Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās). Stumbrs (4).
lejasgals Daļa (teritorijas malā), kas (pēc reljefa) atrodas zemāk par pārējo apkārtni.
Nacionālais ienākums Daļa, kas paliek pāri pēc ražošanas procesā izlietoto ražošanas līdzekļu atlīdzināšanas.
noklusējums Daļēji izpausts izteikuma saturs, ko var papildināt pēc konteksta, situācijas.
Darba dabiskā dalīšana Darba dalīšana pēc tā veicēju dzimuma un vecuma.
Darba dabiskā dalīšana Darba dalīšana pēc tā veicēju dzimuma un vecuma.
virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības).
Darba disciplīna Darba kārtība (uzņēmumā vai iestādē), kas noteikta pēc likuma un obligāti jāievēro ikvienam darbiniekam.
pēcdarbība Darbība, kas noris pēc kādas citas darbības, citas darbības ietekmē.
pavadonis Darbība, process, parādība, kas norisinās, eksistē vienlaicīgi ar kādu citu darbību, procesu, parādību vai tūlīt pēc tās.
Nekārtns (arī neregulārs) darbības vārds (arī verbs) Darbības vārds (verbs), kura formas neveido pēc vispārējiem likumiem.
Nekārtns (arī neregulārs) darbības vārds (arī verbs) Darbības vārds, kura formas neveido pēc vispārējiem likumiem.
tiesa Darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai, piemēram, kādu sodītu.
taurēt Darbināt, parasti transportlīdzekļa, signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu. Būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli).
ateljē Darbnīca, kurā izgatavo (retāk labo) dažādus izstrādājumus pēc individuāliem pasūtījumiem.
pukstēt Darbojoties sarauties pēc atslābuma (par sirdi).
pašdarbība Darbošanās ar paša spēkiem, pēc paša iniciatīvas.
pēcdarbs Darbs, kas (darbu kopumā) tiek veikts pēc kāda cita darba.
Laika darbs Darbs, ko apmaksā pēc nostrādātā laika ilguma.
Dienas darbs Darbs, par kuru samaksā pēc nostrādāto dienu skaita.
Dienas darbs Darbs, par kuru samaksā pēc nostrādāto dienu skaita.
Plūsmas metode Darbu sadalīšana sīkākos darba procesos, kurus izpilda citu pēc cita noteiktā secībā.
Plūsmas metode Darbu sadalīšana sīkākos darba procesos, kurus izpilda citu pēc cita noteiktā secībā.
ziņot Darīt (ko) zināmu priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
gurdināt Darīt gurdenu, vārgu, nespēcīgu.
klausīt Darīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem. Darīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
klausīties Darīt, rīkoties, izturēties pēc (kāda) padoma. Klausīt (1).
divkāršs Daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku).
divkārtējs Daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku).
divkārtīgs Daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku).
divkārt Daudz vairāk, spēcīgāk.
trīskārt Daudz vairāk, spēcīgāk.
polifonija Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību. Kontrapunkts (1).
kontrapunkts Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību. Polifonija.
māllēpe Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar dzelteniem ziediem un lielām sirdsveida, apakšpusē tūbainām lapām, kas attīstās pēc auga noziedēšanas.
vērmele Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās.
sēklaizmetnis Daudzšūnu veidojums (sēklaugiem), no kura pēc olšūnas apaugļošanās attīstās sēkla.
raibs Dažāds, nevienāds pēc sava sastāva (par cilvēku grupu, kopumu).
metiss Dažādu rasu piederīgo pēcnācējs.>.
poliritmija Dažādu ritmu apvienojums dzejā, kas nav veidota pēc brīvo vārsmu principa.
kandidāts Dažās valstīs (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā) - akadēmiskās izglītības pirmais zinātniskais grāds, ko piešķir pēc patstāvīgi veikta sacerējuma iesniegšanas un kandidāta pārbaudījumu nokārtošanas. Persona, kam piešķirts šis grāds.
komēta Debess spīdeklis, kas Saules tuvumā sastāv no spožas daļas (galvas) un viena vai vairākiem gariem izplūstošu gāzu veidojumiem (astēm), bet tālu no Saules izskatās pēc izplūduša miglas mākoņa.
Plastiskā deformācija Deformācija, kas paliek pēc ārēja spēka iedarbības izbeigšanās.
Plastiskā deformācija Deformācija, kas paliek pēc ārēja spēka iedarbības izbeigšanās.
Kesona slimība Dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens.
Kesona slimība Dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens.
Gleznu gobelēns Dekoratīva sienas sega, kuras kompozīcija risināta pēc tēlotājas mākslas principiem.
šūpoles Detaļā, kas pēc uzbūves un kustībām ir līdzīga šādai ierīcei.
kniede Detaļu savienošanai paredzēts stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas detaļās izplacina vai paplašina.
saukāt Dēvēt, saukt (ko) pārveidotā vārdā, nosaukumā. Dēvēt, saukt (pēc kādas raksturīgas pazīmes).
caurskate Diagnostikas veids, kurā slimību nosaka pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna.
Mācību priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācība programmas. Mācībpriekšmets.
priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets, mācībpriekšmets.
mācībpriekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets.
pārstaips Diega redzamā daļa pēc noteikta dūriena vai audumu raksta izveidošanas.
parīt Dienā pēc rītdienas.
parīts Diena pēc rītdienas. Parītdiena.
parītdiena Diena pēc rītdienas. Parīts.
rītdiena Diena pēc šodienas.
rīt Dienā pēc šodienas.
rītdien Dienā pēc šodienas. Rīt [2].
pavakare Dienas daļa starp pēcpusdienu un vakaru. Vakara sākuma daļa. Pievakare.
buldogs Dienesta suns, kam raksturīga liela galva, strups purns, platas krūtis un spēcīgas kājas. Attiecīgā suņu šķirne.
ņūfaundlendietis Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, garš apmatojums un ko izmanto slīcēju glābšanā. Attiecīgā suņu šķirne.
dogs Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, spēcīgi žokļi, īsa spalva. Attiecīgā suņu šķirne.
uzmeklētājsuns Dienesta suns, ko izmanto cilvēka meklēšanai pēc pēdām, arī, piemēram, zemē, sniegā apraktu priekšmetu meklēšanai. Arī pēddzinis (1).
dežūra Dienesta vai sabiedrisku pienākumu veikšana pēc kārtas, noteiktā secībā, laikā, vietā.
telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija.
debess Dieva (dievu, mitoloģisku būtņu) mājoklis, svētlaimes vieta, kur pēc nāves nonāk labo cilvēku dvēseles. Arī paradīze.
manioks Dievkrēsliņu dzimtas mūžzaļš krūms ar lieliem sakņu gumiem, ko pēc izžāvēšanas un karsēšanas izlieto pārtikai.
rezidents Diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par sūtni.
Pilnvarotais lietvedis Diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku un sūtni.
Lietu pilnvarotais Diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku.
Diplomātiskie rangi Diplomātisko darbinieku atšķirības pakāpes pēc amata vai stāvokļa.
pašdisciplīna Disciplīna, kam cilvēks pakļaujas pats pēc savas gribas.
Sieviešu konsultācija Dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos.
Sieviešu konsultācija Dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos.
ziemāji Divgadīgi un daudzgadīgi augi, kas veido ģeneratīvos dzinumus tikai pēc jarovizācijas stadijas pazeminātā temperatūrā.
dubultšāviens Divi šāvieni viens pēc otra no viena un tā paša stobra.
dvīņkristāli Divu viendabīgu kristālu saaugums pēc noteiktiem likumiem.
iedzirdīt Dodot dzert (noburtu dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
ieēdināt Dodot ēst (noburtu ēdienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
atšķirt Domās, uztverē atdalīt (citu no cita pēc kādām pazīmēm).
mērķēt Domāt par kādu darbības mērķi, censties pēc kā.
tēmēt Domāt par kādu darbības mērķi, censties pēc kā.
tālākdošanās Došanās tālāk (parasti pēc pārtraukuma).
atslaukties Dot atkal pienu pēc grūsnības perioda (parasti par govīm).
Turpināt ceļu Doties tālāk (parasti pēc pārtraukuma).
pazust Doties uz nezināmu vietu, atrasties nezināmā vietā un tāpēc nebūt sastopamam samērā ilgāku laiku.
diakons Draudzes darbinieks, kas gādā par nespēcīgu, vientuļu, slimu cilvēku aprūpēšanu.
Aizkapa dzīve Dvēseles dzīve pēc cilvēka nāves.
kolofonijs Dzeltena vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām.
distance Dzelzceļa, šosejas vai ūdensceļa iecirknis (pēc administratīvi tehniskā dalījuma).
čiks Dzelzs gabaliņš, kas palicis pāri pēc vairākkārtējas pārkalšanas un, kaists iesviests ūdenī, radījis īsu, asu troksni.
nedēļa Dzemdības un pēcdzemdību periods.
sīga Dzērvjveidīgo kārtas putns ar blīvām, gludām spalvām, masīvu ķermeni, slaidu kaklu, mazu galvu un garām, spēcīgi attīstītām kājām.
Riņķa dziesma Dziesma, ko (svinībās) iesāk pēc kārtas katrs dalībnieks un kam pievienojas pārējie.
kristamzīme Dzimšanas apliecība, ko izdod baznīcā pēc kristības.
zaļoksnis Dzīves posms, kad cilvēks ir jauns, spēcīgs, veselīgs.
zobens Dzīvnieka ķermeņa daļa, kas pēc formas atgādina zobenu.
ķetna Dzīvnieka pēda ar spēcīgiem nagiem.
nepārnadži Dzīvnieki, kuru kājām visspēcīgāk ir attīstīts trešais pirksts, kur ir lokalizēta ekstremitāte. Attiecīgā dzīvnieku kārta.
kāpurs Dzīvnieks (kukainis, abinieks, zivs) attīstības stadijā, kurā tas dzīvo patstāvīgi ārpus mātes organisma, bet no pieauguša indivīda atšķiras anatomiski un pēc izskata.
grauzējs Dzīvnieks ar spēcīgi attīstītiem priekšzobiem, kuri nepārtraukti aug (piemēram, pele, žurka, vāvere, bebrs).
muļķis Dzīvnieks, kas - pēc kādiem cilvēka priekšstatiem - nav gudrs.
izēdas Dzīvnieku (parasti peļu, žurku, dažu kukaiņu) barības atliekas pēc labākā apēšanas.
metamorfoze Dzīvnieku attīstība pēcembrionālajā periodā ar vienu vai vairākām kāpura stadijām.
nepacietība Dzīvnieku izturēšanās, kurā izpaužas spēcīga slieksme kustēties, darīt ko.
Analogie orgāni Dzīvnieku orgāni, kam ir vienādas funkcijas, bet kas pēc uzbūves un izcelšanās ir dažādi.
Analogie orgāni Dzīvnieku orgāni, kam ir vienādas funkcijas, bet kas pēc uzbūves un izcelšanās ir dažādi.
būri Eiropiešu (galvenokārt holandiešu) kolonistu pēcnācēji Dienvidāfrikā.
pieprasījums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un izsaka maksātspējīgo pircēju vajadzības (pēc kādas noteiktas preces vai preču grupas).
pēceksāmens Eksāmens, ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota eksāmena. Eksāmens, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
sagaidīt Eksistēt, atklāties, norisināties kāda ierašanās laikā vai drīz pēc tam (parasti par apstākļiem, norisēm, notikumiem).
palikt Eksistēt, būt, arī saglabāties, tikt mantotam, iegūtam (parasti pēc kāda nāves).
sēkt Elpojot radīt raksturīgu spēcīgu, šņācošu skaņu sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (piemēram, miegā, elpošanas traucējumu dēļ).
atelsa Elsas (pēc raudāšanas).
dusmas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, neapmierinātība, sašutums, niknums.
niknums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas ļoti stipras dusmas, ļoti spēcīgs sašutums, arī agresivitāte.
(Likt) uz kārā zoba, arī uz kāro zobu Ēst ko sevišķi garšīgu, kārojamu, apmierināt kāri pēc kā sevišķi garšīga.
naturālisms Estētisks uzskats, pēc kura mākslas darbā jākopē īstenības priekšmeti un parādības, necenšoties atspoguļot būtisko, tipisko. Attiecīgais virziens literatūrā, tēlotājā mākslā, kas izveidojās 19. gadsimta 2. pusē.
diagnostika Fakta noteikšana, konstatēšana pēc kādām pazīmēm.
neofašisms Fašisms, kas ir restaurēts pēc Otrā pasaules kara un pielāgots pēckara vēsturiskajiem apstākļiem.
muižniecība Feodālās sabiedrības kārta. Feodāļu šķiras zemākais un pēc skaita lielākais noslāņojums, kura ekonomiskās un politiskās varas pamatā ir feodālais zemes īpašums.
aizņēmums Finansiāls darījums - naudas līdzekļu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatmaksā. Šādā veidā iegūti naudas līdzekļi.
menopauze Fizioloģisks periods sievietes dzīvē pēc menstruāciju izbeigšanās.
dūšīgs Fiziski labi attīstīts, veselīgs, spēcīgs.
tēraudciets Fiziski ļoti spēcīgs, stiprs.
supermenis Fiziski sevišķi spēcīgs, izveicīgs vīrietis.
spēcinieks Fiziski spēcīgs cilvēks.
spēkainis Fiziski spēcīgs cilvēks. Spēcinieks.
spēkonis Fiziski spēcīgs cilvēks. Spēcinieks.
spēkavīrs Fiziski spēcīgs vīrietis.
Spēka vīrs Fiziski spēcīgs vīrietis. Spēkavīrs.
vājulis Fiziski un garīgi vājš, nespēcīgs cilvēks.
cerības Gaidas, pārliecības pilnas ilgas pēc kā laba, vēlama īstenošanās.
cerēt Gaidīt (ko), ilgoties (pēc kā), paredzot ko labu, vēlamu.
liparīts Gaišas krāsas izvirdumiezis, kam ir stiklaina vai kristāliska uzbūve un kas pēc ķīmiskā sastāva atbilst granītam.
radiogalaktika Galaktika, kurai ir raksturīgs ļoti spēcīgs radiostarojums.
klase Galīgs vai bezgalīgs pēc zināmas pazīmes izdalīts (kā) kopums, kas uzskatīts par vienu veselumu.
skalps Galvas āda ar matiem, kura noņemta nonāvētam vai dzīvam pretiniekam (pēc gailu, ķeltu, šķitu, indiāņu paražas).
Smadzeņu satricinājums Galvas smadzeņu bojājums, kas rodas pēc galvas sasituma.
Smadzeņu satricinājums Galvas smadzeņu bojājums, kas rodas pēc galvas sasituma.
procesors Galvenā ietaise, ierīce (elektroniskajā skaitļotājā), kas veic pēc programmas paredzēto informācijas apstrādi un vada visu (skaitļotāja) darbību.
ilgas Garastāvoklis, noskaņojums, kam raksturīgs nemiers, skumjas, arī tieksme pēc kā nezināma vai tikko nojaušama.
atdzimt Garīgi atjaunoties, kļūt možam, enerģiskam (parasti pēc garīga paguruma, depresijas).
veldzēt Garīgi spēcināt, bagātināt, arī sniegt prieku, mierinājumu.
palags Garš, plats (parasti mīksta, pūkaina) auduma izstrādājums ķermeņa nosusināšanai, parasti pēc peldes.
vecpiene Govs, kas trīs mēnešus pēc atnešanās nav kļuvusi grūsna.
krājums Grāmata, kurā (parasti pēc noteikta principa) ir apvienoti vairāki daiļdarbi, raksti, dokumenti, gleznu reprodukcijas u. tml.
nākotne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa sākšanos, pastāvēšanu pēc runas momenta.
kopiekūlums Graudaugu, pākšaugu raža, kas iegūta pēc izkulšanas (parasti saimniecībā, rajonā).
pārsla Graudu izstrādājums, ko iegūst, tos tvaikā izsutinot, pēc tam izkaltējot un saspiežot valčos.
ondatra Grauzēju kārtas dzīvnieks ar spēcīgu, sāniski saplacinātu asti, biezu, mīkstu (brūnu līdz tumši brūnu, arī melnu) apmatojumu.
vēlēties Gribēt (ko), tiekties (pēc kā).
labpatikt Gribēt, iedomāt (ko darīt) pēc sava prāta.
helēnisms Grieķu kultūras attīstības periods spēcīgā Tuvo Austrumu tautu kultūras ietekmē (no 4. līdz 1. gadsimtam pirms mūsu ēras).
klase Grupa, šķira, kategorija, kurā ieskaita (piemēram, ražojumus, produkciju) pēc (to) kvalitātes.
sagrupēt Grupējot sakārtot, savienot (faktus, jēdzienus u. tml.) pēc noteiktām pazīmēm. Arī saklasificēt.
klasifikācija Grupēšana, dalīšana pēc noteikta viedokļa, atbilstoši noteiktiem nosacījumiem. Sistēma, kas izveidojas šādas grupēšanas, dalīšanas rezultātā.
klasificēt Grupēt, dalīt (ko) pēc noteikta viedokļa, atbilstoši noteiktiem nosacījumiem.
izgulēt Gulēt pēc kārtas (daudzās vai visās vietās).
izgulšņāt Gulšņāt kāda laiku (kur). Gulšņāt pēc kārtas (daudzās vai visās vietās).
izgulēt Guļot apmierināt vajadzību pēc miega.
remdēties Gūt mierinājumu, kļūt mierīgam (pēc, parasti nevēlama, fizioloģiska vai psihiska stāvokļa).
atdzerties Gūt pilnīgu (parasti estētisku) baudījumu. Apmierināt alkas (pēc kā).
vērot Gūt priekšstatu, zināšanas (par ko) pēc ārējām pazīmēm.
vulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī vulkānus, to izcelšanos, izplatību, uzbūvi, izvirdumus, kā arī pēcvulkāniskās darbības īpatnības un likumības u. tml. vulkānisma izraisītās parādības.
siltumnāve Hipotētiska visu enerģijas veidu pārvēršanās siltuma enerģijā, kas vienmērīgi sadalās Visumā, kur pēc tam izbeidzas visi makroskopiskie procesi.
pūšļēde Hroniska ādas slimība, kam raksturīga mazliet sāpīgu. mazu čūlu, pēc tam dažāda lieluma pūšļu veidošanās, nieze, dedzinošas sāpes.
panloģisms Ideālistiska filozofijas mācība, pēc kuras pasaule ir loģiska saprāta izpausmes forma.
plurālisms Ideālistiska koncepcija, pēc kuras viss esošais sastāv no daudzām viennozīmīgām būtībām, kas nav reducējamas uz vienu principu.
autoģenēze Ideālistisks virziens evolūcijas teorijā, pēc kura organiskās pasaules attīstība notiek kādu pašā organismā esošu nemateriālu faktoru ietekmē.
iezvēroties Iedegties, iegailēties (spēcīgās dusmās, naidā u. tml.) - par acīm. Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
atminēt Iedomāties, izprast, aptvert (kā jēgu, nozīmi, būtību, parasti pēc grūti uztveramām vai nejaušām pazīmēm).
aizdot Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ.
patapināt Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ. Aizdot.
Dabiskā imunitāte Iedzimta vai pēc slimības iegūta imunitāte.
Aktīvā imunitāte Iedzimta vai pēc slimības iegūta imunitāte.
Dabiskā imunitāte Iedzimta vai pēc slimības iegūta imunitāte.
aparteids Iedzīvotāju dalīšana pēc rases pazīmēm, kādu tautību nošķirot no citām kā beztiesīgu vai mazāk tiesīgu.
Iedzīvotāju etniskais sastāvs Iedzīvotāju sastāvs pēc tautībām.
pieņemt Iegūt (citādu izskatu, veidu, formu u. tml.). Kļūt citādam (pēc izskata, veida, formas u. tml.).
Iededzināt (arī aizdedzināt) sirdis Iejūsmināt, aizraut, spēcīgi saviļņot.
radioraidītājs Iekārta, iekārtu komplekss modulētu elektrisko svārstību (radioviļņu diapazonā) iegūšanai, lai pēc tam tās pārveidotu elektromagnētiskajos viļņos.
Aiziet savu (arī citu) ceļu Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem.
(Aiz)iet savu (arī citu) ceļu Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem.
perkusija Iekšējo orgānu (parasti medicīniska) izmeklēšana un to stāvokļa novērtēšana pēc skaņas, kas rodas, ja ar piesitieniem izraisa dažādu ķermeņa daļu audu vibrāciju.
iekvēloties Iemirdzēties spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm, skatienu). Parādīties (acīs) - par mirdzumu, kvēli.
iedegties Iemirdzēties spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm), - parādīties (acīs) - piemēram, par mirdzumu, kvēli.
nākt Ierasties (pēc kāda, kā), nomainot (to), sekot (kādam, kam).
ūdensmetējs Ierīce spēcīgas ūdens strūklas raidīšanai.
zveltnis Ierīce trieciena, spēcīga sitiena izdarīšanai. Detaļa, elements (šajā ierīcē), ar kuru izdara triecienu, spēcīgu sitienu.
monitors Ierīce, kas rada spēcīgu ūdensstrūklu (piemēram, iežu izskalošanai).
bāze Ierīce, konstrukcija, pēc kuras parauga veido citu ierīci, konstrukciju.
uzkurināt Ierosināt (kādu), parasti straujai, spēcīgai, darbībai. Arī uzbudināt (1), uzkūdīt.
uzaurot Iesākt aurot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, aurot (1).
uzbalsnīt Iesākt balsnīt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, balsnīt.
uzbangot Iesākt bangot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, bangot.
uzblāzmot Iesākt blāzmot (parasti par gaismu, gaismas avotu). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, blāzmot.
uzbrāzmot Iesākt blāzmot (piemēram, par veļu). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, blāzmot.
uzbrāzt Iesākt brāzt (par vēju, vētru u. tml.). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzt. Uzbrāzties (3).
uzbrāzties Iesākt brāzties (par vēju, vētru, u. tml.). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzties.
uzburbuļot Iesākt burbuļot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, burbuļot.
uzburzguļot Iesākt burzguļot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, burzguļot.
uzliesmot Iesākt degt ar liesmu, liesmot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt ar liesmu, liesmot.
uzdegties Iesākt degt un izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt un izstarot gaismu.
iedēvēt Iesākt dēvēt (kādā vārdā, parasti pēc raksturīgas pazīmes). Iesaukt.
uzdzalkstīt Iesākt dzalkstīt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzalkstīt. Uzdzirkstīt.
uzdzirksteļot Iesākt dzirksteļot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirksteļot.
uzdzirkstēt Iesākt dzirkstēt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstēt.
uzdzirkstēt Iesākt dzirkstēt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstēt. Uzdzirkstīt.
uzdzirkstīt Iesākt dzirkstīt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstīt.
uzdzirkstīt Iesākt dzirkstīti īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstīt. Uzdzirkstēt.
uzelsot Iesākt elsot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, elsot.
uzgailēt Iesākt gailēt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, gailēt.
uzliesmot Iesākt izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu.
uzgaismot Iesākt izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu. Arī uzliesmot (2).
uzkvēlot Iesākt kvēlot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, kvēlot.
uzlāsmot Iesākt lāsmot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, lāsmot.
uzlāsot Iesākt lāsot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, lāsot [1].
uzmargot Iesākt margot (par gaismas avotu, gaismu). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, margot.
uzblāzmot Iesākt mirdzēt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
uzmirdzēt Iesākt mirdzēt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
uzmirdzēt Iesākt mirdzēt (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzēt.
uzmirdzināt Iesākt mirdzināt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzināt.
uzmirgot Iesākt mirgot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirgot.
uzmutuļot Iesākt mutuļot (par ūdenstilpi, viļņiem, ūdeni u. tml.). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, mutuļot.
uzņirbēt Iesākt ņirbēt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, ņirbēt.
uzplaiksnīt Iesākt plaiksnīt (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīt. Uzplaiksnīties.
uzplaiksnīties Iesākt plaiksnīties, īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīties. Uzplaiksnīt.
uzplandīt Iesākt plandīt (parasti par gaismas avotu, gaismu). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, plandīt. Uzplandīties.
uzplandīties Iesākt plandīties (parasti par gaismas avotu, gaismu). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, plandīties. Uzplandīt.
uzplīvot Iesākt plīvot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, plīvot.
aizpukstēties Iesākt pukstēt. Īsu brīdi pukstēt. Iesākt straujāk, spēcīgāk pukstēt. _biežāk_ Iepukstēties.
uzpulsēt Iesākt pulsēt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, pulsēt.
uzpūst Iesākt pūst (par vēju, gaisa plūsmu). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, pūst.
iekrākties Iesākt radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā).
uzrūcināt Iesākt rūcināt (piemēram, mehānismu). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, rūcināt.
iesaukt Iesākt saukt, saukāt (cilvēku) kādā vārdā vai vārdu savienojumā (piemēram, pēc kādas raksturīgas pazīmes, īpašības). Dot iesauku.
uzsmakot Iesākt smakot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, smakot.
uzsmaržot Iesākt smaržot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, smaržot.
uzliesmot Iesākt spēcīgi izpausties, parādīties (par slimību, sāpēm u. tml.). Īsu brīdi spēcīgi izpausties, parādīties.
iekrist Iesākt spēcīgi pūst (kur iekšā) - par vēju.
uzliesmot Iesākt spīdēt, atstarojot gaismu (par priekšmetiem, vielām). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt, atstarojot gaismu.
uzspīdēt Iesākt spīdēt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt.
uzspīdināt Iesākt spīdināt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdināt.
uzspīgot Iesākt spīgot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīgot.
uzspīguļot Iesākt spīguļot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīguļot.
uzplaiksnīt Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
uzplaiksnīties Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
uzlaistīties Iesākt spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu.
uzsprakstēt Iesākt sprakstēt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakstēt.
uzsprakšķēt Iesākt sprakšķēt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakšķēt.
uzsprēgāt Iesākt sprēgāt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprēgāt (piemēram, par malku, ugunskuru, uguni).
uzsprikstēt Iesākt sprikstēt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprikstēt.
uzspulgot Iesākt spulgot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, spulgot.
uzstarot Iesākt starot (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, starot.
uzstarot Iesākt starot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, starot.
uzsvilpt Iesākt svilpt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, svilpt.
uzšalkot Iesākt šalkot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, šalkot.
uzšalkt Iesākt šalkt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, šalkt.
uzšvirkstēt Iesākt švirkstēt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, švirkstēt.
uztarkšķināt Iesākt tarkšķināt (piemēram, mehānismu). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, tarkšķināt.
uzvilnīt Iesākt vilnīt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, vilnīt.
uzviļņot Iesākt viļņot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, viļņot.
uzvirmot Iesākt virmot (par ūdeni, ūdenstilpi). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, virmot.
uzvirpuļot Iesākt virpuļot (par ūdeni, ūdenstilpi). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, virpuļot.
uzvizēt Iesākt vizēt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, vizēt.
uzvizmot Iesākt vizmot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, vizmot.
uzvizuļot Iesākt vizuļot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, vizuļot.
uzzaigot Iesākt zaigot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, zaigot.
uzzalgot Iesākt zalgot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, zalgot.
uzzibēt Iesākt zibēt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibēt.
uzzibināt Iesākt zibināt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibināt.
uzzibsnīt Iesākt zibsnīt (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, zibsnīt.
uzzibsnīt Iesākt zibsnīt (piemēram, par gaismas avotu, tā gaismu). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibsnīt.
uzzibšņot Iesākt zibšņot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibšņot. Uzzibsnīt.
uzzvīļot Iesākt zvīļot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, zvīļot.
pamosties Iesākties no jauna, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā). Atmosties (2).
uzmosties Iesākties no jauna, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā). Pamosties (2). Atmosties (2).
uzaust Iesākties, iestāties (par rītu, dienu). Kļūt gaišam pēc saullēkta (par gaismu).
uzdot Iesist, parasti spēcīgi (kādam, kam, pa ko).
Ieskaņot kinofilmu Ieskaņot runu, mūziku, trokšņus kinofilmā (pēc tās uzņemšanas).
Atdusēties uz lauriem Ieslīgt pašapmierinātībā, bezdarbībā (parasti pēc gūtiem panākumiem).
spektrs Iespējamo (fizikāla lieluma, fizikālas parādības, to sastāvdaļu) skaitlisko vērtību kopa. Sadalījums (fizikālai parādībai) pēc kādām pazīmēm.
gludspiedums Iespieduma veids - teksta vai attēla uznešana uz akmens plātnes, ko pēc tam kodina.
mašīna Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem).
mašinērija Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem). Mašīna.
atsalt Iestāties atkal salam (pēc atkušņa). Atkal sasalt.
Iet pēc azimuta Iet noteiktā virzienā, ievērojot pēc kompasa aprēķināto leņķi.
Iet aiz arkla Iet noteiktā virzienā, ievērojot pēc kompasa aprēķināto leņķi.
Iet pēc azimuta Iet noteiktā virzienā, ievērojot pēc kompasa aprēķināto leņķi.
Iet savu (arī citu) ceļu Iet uz savu (arī citu) pusi. Kārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides, atšķirīgiem) ieskatiem.
pavadīt Iet, braukt (kādam, arī kam) līdzi, piemēram, lai rādītu ceļu, palīdzētu, un pēc mērķa sasniegšanas doties prom.
pēcietekme Ietekme, kas sākas, pastāv pēc kādas iedarbības, kāda faktora izbeigšanās.
iebraukt Ietriekties, spēcīgi iesist.
Izlīdzināt kursu Ievadīt transportlīdzekli paredzētajā kursā, parasti pēc novirzīšanās no tā.
Izlīdzināt kursu Ievadīt, piemēram, lidaparātu, kuģi, paredzētajā kursā, parasti pēc novirzīšanās no tā.
dižkoks Ievērojams (piemēram, pēc lieluma, vecuma) koks.
marķīzs Ievērojams feodālis (viduslaiku Francijā, Itālijā), pēc titula pakāpes starp grāfu un hercogu.
pieņemt Ieviest, iedibināt (parasti pēc iepriekšējas savstarpējas vienošanās).
pieņemt Ieviest, iedibināt (pēc paraduma, tradīcijas).
iztrakoties Ilgāku laiku iedarboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā).
izdimdināties Ilgāku laiku radīt spēcīgu, samērā spalgu troksni (piemēram, ko sitot).
izkratīt Ilgāku laiku, arī spēcīgi kratīt.
izdimdināties Ilgāku laiku, atkārtoti radīt spēcīgu, dobju skaņu (par pērkonu).
šķaidīties Ilgāku laiku, spēcīgi šķaidīt (1).
nostalģija Ilgas (parasti smeldzošas, slimīgas) pēc dzimtenes, arī mājām.
nostalģija Ilgas pēc kā pagājuša, parasti idealizēta. Vēlēšanās atgriezties, parasti idealizētā, pagātnē.
lolot Ilgoties (pēc kā), ar maigumu, sirsnību daudz domāt (par ko).
gaidīt Ilgoties, lai (kas) īstenotos, piepildītos, tiekties (pēc kā).
ēra Ilgs laika posms, kas pēc sava sabiedriskā satura un vēsturiskajiem notikumiem būtiski atšķiras no iepriekšējā laika posma. Laikmets.
nīkt Ilgstoši slimot, būt fiziski nespēcīgam.
nīkuļot Ilgstoši slimot, būt fiziski nespēcīgam.
plītēties Ilgstoši, spēcīgi sisties.
neokoloniālisms Imperiālistisko valstu politika, kuras mērķis ir jaunās formās saglabāt vai nodibināt savu ekonomisko un politisko kundzību bijušajās kolonijās un puskolonijās pēc koloniālisma sistēmas likvidēšanas.
Pasīvā imunitāte Imunitāte, ko organisms iegūst pēc antivielas ievadīšanas.
sambo Indiāņu un nēģeru jaukto laulību pēctecis (Dienvidamerikā).
iprīts Indīga viela - smags, parasti tumšbrūns, eļļains šķidrums, kas ož pēc ķiplokiem vai sinepēm.
individualizācija Indivīda izdalīšana pēc tā raksturīgākajām īpašībām. Katras atsevišķas vienības īpatnību ievērošana (pētījot priekšmetu vai parādību kopumu).
ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
trio Instrumentāla skaņdarba (parasti dejas, marša, skerco) vidusposms, kas pēc sava rakstura atšķiras no malējiem posmiem un ko (piemēram, 17. gadsimtā) atskaņoja trīs instrumenti.
postlūdija Instrumentāls noslēgums, parasti pēc dziedājuma. Pēcspēle.
pēcspēle Instrumentāls noslēgums, parasti pēc dziedājuma. Postlūdija.
Turēt īkšķi Intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veicas.
Turēt īkšķi Intensīvi domāt (pēc māņticīgo paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veiktos.
dzīvs Intensīvs, spēcīgs (par psihiskām norisēm).
lecambedre Īpaši iekārtota vieta, kur pēc lēciena piezemējas tāllēcējs, trīssoļlēcējs.
piens Īpašs (mātes) dziedzeru izstrādāts baits sekrēts, kas rodas pēcdzemdību periodā un ir fizioloģiski paredzēts bērnu un dzīvnieku mazuļu barošanai.
eksteritorialitāte Īpašs tiesisks statuss pēc starptautiskajām tiesībām, kuru viena valsts atzīst dažiem citas valsts tiesību subjektiem (piemēram, diplomātiem, pārstāvniecībām, kuģiem) savā teritorijā, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
tosts Īsa uzruna, īsa apsveikuma runa (viesībās, sarīkojumos u. tml.), pēc kuras uzaicina iedzert par godu kādam, kam.
virpulis Īslaicīga, spēcīga un strauja (vēja, gaisa plūsmas) riņķveida, spirālveida kustība.
tankšķis Īslaicīga, spēcīga, asa skaņa, kas rodas, piemēram, metāla, stikla priekšmetiem atsitoties pret ko vai kam atsitoties pret tiem.
krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
skrakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts. Krakšķis.
plakšķis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
plaukšķis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
brāziens Īslaicīgs, spēcīgs (piemēram, vēja, lietus) uzplūdums.
blūkšķis Īslaicīgs, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
šerīfs Islama zemēs - Muhameda pēcteča tituls. Persona, kam ir šāds tituls.
turpināt Īstenot joprojām, nepārtraukti (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.). Īstenot atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.) kādā tā nākamajā posmā.
uzliesmot Īsu brīdi, kam (piemēram, pārdzīvojumam) spēcīgi izpaužoties, būt ļoti spožam (par acīm, skatienu).
nokrākties Īsu brīdi, vienu reizi radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par mašīnām, ierīcēm).
nograut Īsu brīdi, vienu reizi spēcīgi, dobji, nevienmērīgi noskanēt.
sasniegt Izaugt tik garam, ka skar (ko), ir līdzīgs (kam) pēc garuma (par augiem).
noaugt Izaugt, izveidoties ar labi, skaisti, spēcīgi attīstītu augumu.
izkvēlot Izbeigties, izzust (par spēcīgām jūtām, stingru pārliecību u. tml.).
uzliesmot Izceļoties spēcīgi liesmot (par ugunsgrēku).
izšķirt Izdalīt (pēc kādām pazīmēm no kopuma).
iztvanēt Izdalīt (spēcīgu smaržu).
uzelpot Izdarīt spēcīgu ieelpu un izelpu, pārejot sasprindzinājumam, uzbudinājumam u. tml.
paklausīt Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem. Izdarīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
nopētīt Izdibināt, noskaidrot pēc ārējam pazīmēm, izpausmēm (piemēram, faktus, apstākļus, cēloņus).
Plaušu dzīvības tilpums Izelpotā gaisa daudzums pēc visdziļākās ieelpas.
Plaušu dzīvības tilpums Izelpotā gaisa daudzums pēc visdziļākās ieelpas.
Plaušu (dzīvības) tilpums Izelpotā gaisa daudzums pēc visdziļākās ieelpas.
viltot Izgatavot (ko) neīstu, parasti līdzīgu pēc izskata. Arī, parasti negodīgi, atdarināt (piemēram, parakstu).
piestrādāt Izgatavot (ko) tā, ka (tas) pēc novietojuma, formas atbilst (piemēram, citai detaļai, elementam).
pratināt Izjautāt (kādu) pēc procesuāliem noteikumiem, lai iegūtu informāciju lietas pareizai izlemšanai.
atēsties Izjust apnikumu, nepatiku (pret ko), parasti pēc ilgstošas saskares, izbaudīšanas.
Brīvi uzelpot Izjust atvieglojumu (pēc grūta darba, smaga pārdzīvojuma u. tml.).
Brīvi uzelpot Izjust atvieglojumu (pēc grūta darba, smaga pārdzīvojuma).
atelpot Izjust atvieglojumu, mieru (piemēram, pēc garīga sasprindzinājuma). Uzelpot.
iekārot Izjust kāri (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert).
kārot Izjust lielu organisku nepieciešamību (pēc kā ēdama, dzerama, arī ko ēst, dzert).
kāroties Izjust lielu organisku nepieciešamību (pēc kā ēdama, dzerama, arī ko ēst, dzert). Kārot (1).
ienīst Izjust naidu (pret kādu). Nīst (parasti spēcīgi).
iekārot Izjust spēcīgu baudkāru tieksmi iegūt (pretēja dzimuma cilvēku). Izpaust šādu tieksmi.
tīkot Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt, arī ko iegūt).
iekāroties Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
kārot Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
kāroties Izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
tīkot Izjust spēcīgu vēlēšanos, alkatīgi tiekties (pēc kā).
karst Izjust spēcīgu vēlēšanos, ilgoties (pēc kā).
iekārot Izjust spēcīgu, parasti savtīgu, vēlēšanos iegūt.
izkarst Izjust stipru vēlēšanos (pēc kā).
gribēt Izjust vajadzību (pēc kā). Arī vēlēties, tiekties.
gribēties Izjust vajadzību (pēc kā). Arī vēlēties, tiekties. Gribēt (1).
silt Izjust vēlēšanos, ilgoties (pēc kā).
iemīlēties Izjust, arī sākt izjust interesi (par ko), pieķeršanos (kam), arī nepieciešamību (pēc kā).
atvieglojums Izjūta, kas rodas pēc atbrīvošanās no negatīva psihiska stāvokļa.
izcelties Izkāpt (krastā no ūdens transportlīdzekļa pēc brauciena).
krēsla Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta.
mijkrēslis Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta. Viegla krēsla.
vakarkrēsla Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta. Vakara krēsla.
segt Izlīdzināt, līdzsvarot (ko). Apmierināt (nepieciešamību pēc kā).
pārmākt Izpausties spēcīgāk par ko citu, kavēt, ierobežot (tā) izpausmi (parasti par kā saturu, ideju).
versmot Izplatīties (piemēram, par spēcīgu smaržu).
sakārdināt Izraisīt (kādā), parasti ļoti, spēcīgu tieksmi, vēlēšanos (pēc kā, ko darīt).
kārdināt Izraisīt (kādam ar savu būtību) spēcīgu tieksmi (to) iegūt (par ko vilinošu, aizraujošu).
kvēlināt Izraisīt (psihisku stāvokli, parasti spēcīgu). Rūdīt, veidot (piemēram, gribu, raksturu).
iededzināt Izraisīt (spēcīgas jūtas, vēlēšanās).
iedegt Izraisīt (spēcīgas jūtas, vēlēšanos).
aizdedzināt Izraisīt (spēcīgas jūtas). Spēcīgi satraukt, saviļņot.
aizdegt Izraisīt (spēcīgas jūtas). Spēcīgi satraukt, saviļņot.
sabangot Izraisīt (spēcīgu pārdzīvo ļumu). Izraisīt (cilvēkā) spēcīgu pārdzīvojumu.
dzelt Izraisīt asu kairinājumu, spēcīgu uzbudinājumu (par gaismu, krāsām).
paralizēt Izraisīt kustību, arī psihiskās darbības traucējumus (no spēcīga pārdzīvojuma).
Plēst (vai) sirdi pušu Izraisīt ļoti spēcīgu pārdzīvojumu, ļoti spēcīgas izjūtas.
Plēst (vai) sirdi pušu Izraisīt ļoti spēcīgu pārdzīvojumu, ļoti spēcīgas izjūtas.
Plēst (vai) sirdi pušu Izraisīt ļoti spēcīgu pārdzīvojumu, ļoti spēcīgas izjūtas.
sakarsēt Izraisīt ļoti spēcīgu uzbudinājumu.
svilināt Izraisīt spēcīgas smeldzošas sajūtas (piemēram, par aukstumu, vēju, kodīgām vielām).
tirpināt Izraisīt spēcīgu emocionālu stāvokli, satraukumu.
saviļņot Izraisīt spēcīgu emocionālu stāvokli.
iespiesties Izraisīt spēcīgu ietekmi (psihē), labi saglabāties (atmiņā).
dedzināt Izraisīt spēcīgu nepatīkamu pārdzīvojumu (par smagām atmiņām, apvainojumiem u. tml.).
karsēt Izraisīt spēcīgu uzbudinājumu.
aizkvēloties Izraisīties (par spēcīgām jutām).
uzbrukt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
uzklupt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
uzkrist Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (par psihisku stāvokli).
saviļņoties Izraisīties, parasti pēkšņi (par spēcīgu emocionālu stāvokli).
Fonētiskā transkripcija Izrunas apzīmējums pēc īpašas zīmju sistēmas.
pārgarums Izrunas laiks (valodas skaņām), kas ir ilgāks nekā parasts pēc valodas likumiem.
Velns lai parauj! arī Velns parāvis! Izsaucas, paužot spēcīgas emocijas (piemēram, sašutumu, sajūsmu).
Velns lai parauj! arī Velns parāvis! arī Velns un elle! Izsaucas, paužot spēcīgas emocijas (piemēram, sašutumu, sajūsmu).
izmanīt Izsecināt vai konstatēt (parasti ar nojautu, pēc netiešām pazīmēm). Nojaust.
izšļākt Izskalot, izmazgāt (ar spēcīgu strūklu).
ražens Izskatīgs, iznesīgs, arī spēcīgs, liels, veselīgs (par cilvēku, tā augumu).
Pulveru metalurģija Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā. Pulvermetalurģija, metālkeramika.
Pulveru metalurģija Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā. Pulvermetalurģija, metālkeramika.
pulvermetalurģija Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā. Pulveru metalurģija, metālkeramika.
metālkeramika Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā. Pulveru metalurģija, pulvermetalurģija.
pārlasīt Izšķirot (parasti dārzeņus, augļus) pēc kvalitātes, derīguma.
klājdūrieni Izšūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura dūrienus veido cieši citu pie cita, vienmērīgi noklājot audumu. Ar šādu paņēmienu veidoti dūrieni.
Ķēžu dūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura katru nākamo dūrienu veido, adatu iedurot iepriekšējā dūriena izveidotajā lokā. Ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
pieprasīt Izteikt prasību (pēc kā).
uzprasīties Izteikt vēlēšanos, prasību (pēc kā, lai ko uzņemtos u. tml.).
tautoloģija Izteikums, kurā ir atkārtota kāda tā sastāvdaļa (piemēram, ar tādiem pašiem vai pēc nozīmes līdzīgiem vārdiem, simboliem).
pleonasms Izteikums, kurā izmanto divus vai vairākus pēc nozīmes vienādus vārdus vai vārdu savienojumus.
paklausīt Izturēties pēc (cilvēka) gribas, pavēles (par dzīvniekiem). Izturēties (pēc cilvēka gribas, pavēles).
Peldēt pret straumi Izturēties, rīkoties pēc savas gribas, pārliecības pretēji vairākuma rīcībai.
Peldēt pret straumi Izturēties, rīkoties pēc savas gribas, pārliecības pretēji vairākuma rīcībai.
Polārais suns Izturīgs un spēcīgs suns, kam ir raksturīgs biezs apmatojums un ko jūdz nartās.
iekārtot Izveidot pēc noteikta parauga (piemēram, albumu).
atstāt Izveidot, izraisīt (ko tādu, kas paliek pēc tam, kad vairs nav izveidotāja, izraisītāja).
pamest Izveidot, izraisīt (ko tādu, kas paliek pēc tam, kad vairs nav izveidotāja, izraisītāja). Atstāt (6).
nostiprināties Izveidoties spēcīgam, labi attīstīties (par augiem, to daļām).
sabriest Izveidoties, kļūt lielam, spēcīgam (par parādībām dabā).
pielāgot Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas.
piemērot Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas. Pielāgot (2).
Izlikt kārtis Izzīlēt pēc kārtīm.
Izmest kārtis Izzīlēt pēc kārtīm.
Izmest kārtis Izzīlēt pēc kārtīm.
uzvandīt Jaucot, arī saviļņojot, parasti spēcīgi, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos.
slēdziens Jauna sprieduma (secinājuma) veidošana uz viena sprieduma vai vairāku spriedumu (premisu) pamata pēc noteiktiem loģikas likumiem.
ūdenszars Jauna vasa, kas rodas uz dažu augu veca, bezzaraina stumbra, galvenā zara un vēlāk kļūst par spēcīgu zaru, pazeminot stumbra kvalitāti.
zaļoksns Jauneklīgs, vingrs. Fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku). Zaļoksnējs (2).
zaļoksnīgs Jauneklīgs, vingrs. Fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku). Zaļoksnējs (2). Zaļoksns (2).
zaļoksnējs Jauneklīgs, vingrs. Fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku). Zaļoksns (2).
Kāzu ceļojums Jaunlaulāto ceļojums tūlīt pēc kāzām.
dēlietis Jauns (parasti spēcīgs) vīrietis, puisis.
zaļoksnis Jauns, spēcīgs cilvēks.
zaļoksnis Jauns, spēcīgs, zaļojošs koks. Jaunu, spēcīgu, zaļojošu augu kopums.
vaga Josla, līnija u. tml., kas (piemēram, ūdenī) paliek pēc (kā) virzīšanās, pārvietošanās.
vaga Josla, līnija, kas (uz sejas, ķermeņa) paliek, piemēram, pēc asaru, sviedru notecēšanas.
sliede Josla, līnija, padziļinājums u. tml., kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanās, pārvietošanās.
vaga Joslas, līnijas veida padziļinājums, kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās, arī ilgstošas atrašanās (kur).
pliozaurs Juras un krita perioda milzīgs, spēcīgs jūras rāpulis ar lielu galvu un samērā īsu kaklu.
atlija Jūras viļņu saplakšana pēc vētras.
ūda Jūras zvejas rīks - pamataukla, pie kuras ik pēc noteiktiem posmiem ir piestiprināta īsāka aukla ar āķi.
ceturtkārt Kā ceturtais pēc kārtas. Ceturtajā vietā.
otrkārt Kā otrais pēc kārtas. Otrajā vietā.
piektkārt Kā piektais pēc kārtas. Piektajā vietā.
pirmkārt Kā pirmais pēc kārtas. Pirmajā vietā.
treškārt Kā trešais pēc kārtas. Trešajā vietā.
grupa Kāda kolektīva locekļu vai organizācijas biedru sīkāks sadalījums (piemēram, pēc darba vai nodarbību specifikas vai vietas).
topēcpusdien Kādā no pagājušo dienu pēcpusdienām.
patronāts Kādas draudzes baznīcas dibinātāja un viņa pēcteču privilēģiju un pienākumu kopums.
kamdēļ Kādēļ (3). Kāpēc (3).
tauriņš Kaklasaite ar mezgliem, kas pēc formas atgādina šī kukaiņa izplestos spārnus.
vārti Kalnu slēpošanas trasē ik pēc noteiktiem attālumiem novietots šķērslis, ko veido divi vertikāli balsti un kas slēpotājam jāapbrauc.
gadinieks Kalps vai kalpone, kas pēc līguma strādā visu gadu (pie saimnieka).
kamdēļ Kāpēc (1).
Par ko Kāpēc. Kādēļ.
kapitalizācija Kapitāla summas noteikšana pēc ienākuma no tā.
tanks Kāpurķēžu kaujas mašīna, kuras konstrukcijai ir raksturīgs bruņu korpuss, tornis, spēcīga bruņojuma komplekss.
rangs Karakuģu iedalījuma pakāpe pēc to tonnāžas, tehniskā raksturojuma un bruņojuma.
rangs Karavīru grupējuma pakāpe pēc kvalifikācijas, dienesta stāvokļa.
iekāre Kāre (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert).
kārums Kāre (pēc kāda ēdiena, dzēriena).
pamiers Karojošo pušu vienošanās uz laiku pārtraukt karadarbību. Stāvoklis, kad pēc karojošo pušu vienošanās uz laiku ir pārtraukta karadarbība.
pasjanss Kāršu spēle (vienam spēlētājam), kurā sajauktas kārtis pēc attiecīgiem noteikumiem jāsaliek noteiktā kārtībā.
kartometrija Kartogrāfijas nozare, kas pētī paņēmienus, kā pēc kartes dotumiem mērīt un kvantitatīvi raksturot ģeogrāfiskus objektus.
stāties Kārtot formalitātes, lai pēc paša vēlēšanās pārtrauktu būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
Sistemātiskais katalogs Katalogs, kurā informācija ir sniegta pēc noteiktiem tematiem.
kardināls Katoļu baznīcā - augstākais garīdznieks pēc Romas pāvesta.
atkāzas Kāzu atsvēte (parasti nākamajā svētdienā pēc kāzām).
pentatlons Klasiska sporta pieccīņa (senajā Grieķijā), kurā ietilpa tāllēkšana, skriešana, diska, šķēpa mešana un nobeigumā divu spēcīgāko dalībnieku cīņa.
kārtnieks Klaušu darbinieks, kas bija jāsūta visām zemnieku sētām pēc kārtas veikt dažādus darbus muižā (piemēram, kopt lopus).
rimties Kļūt (parasti pakāpeniski) mierīgam vai mierīgākam (pēc satraukuma, uzbudinājuma) - par cilvēku.
sabiezēt Kļūt (parasti patoloģiskā procesā) blīvam, arī lielākam pēc caurmēra, šķērsgriezuma (par organisma audu kopumu).
piebriest Kļūt apjomīgākam, lielākam, arī spēcīgākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
kāpt Kļūt augstākam, spēcīgākam, arī skanīgākam (par skaņām, arī balsi).
bālēt Kļūt gaišākam (pēc tumsas) - par debesīm, mākoņiem.
izslīgt Kļūt gludam, nostiepties (piemēram, pēc ieburzījuma) - parasti par smagiem zīda audumiem.
nogurt Kļūt gurdenam, vārgam, nespēcīgam (kādu darbību, apstākļu iedarbībā).
divkāršoties Kļūt ievērojami spēcīgākam, ievērojami palielināties (piemēram, par jūtām, spēku).
iesvilt Kļūt intensīvam (parasti par spēcīgu pārdzīvojumu).
pakrēslot Kļūt krēslainākam (parasti pēc saulrieta).
augt Kļūt lielākam, spēcīgākam (par parādībām dabā). Palielināties, vērsties plašumā.
paaugt Kļūt lielākam, spēcīgākam (par parādībām dabā). Palielināties, vērsties plašumā.
briest Kļūt lielākam, spēcīgākam (parasti augot, attīstoties) - par cilvēku.
augt Kļūt lielākam, spēcīgākam. Nobriest, izveidoties (garīgās attīstības rezultātā).
rauties Kļūt mazākam (pēc apjoma) - parasti par audumu, apģērbu.
pabriest Kļūt mazliet lielākam, spēcīgākam (parasti augot, attīstoties) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
norimt Kļūt mierīgākam vai mierīgam (pēc satraukuma, uzbudinājuma) - par cilvēku.
apmierināties Kļūt mierīgākam vai mierīgam. Nomierināties (pēc satraukuma, uzbudinājuma).
pierimt Kļūt mierīgākam, (mazliet) nomierināties pēc satraukuma, uzbudinājuma (par cilvēku).
noilgt Kļūt nerealizējamam pēc kāda termiņa izbeigšanās.
sagurt Kļūt neveselam, arī nespēcīgam.
piekust Kļūt nogurušam, nespēcīgam pēc piepūles.
rūgtēt Kļūt rūgtam (pēc garšas).
iekvēloties Kļūt sārtam spēcīgā pārdzīvojumā (par seju, tās daļām). Parādīties (sejā, tās daļās)- par sārtumu
atslābt Kļūt slābam, nespēcīgam vai slābākam, nespēcīgākam (par cilvēku, viņa locekļiem).
saņemties Kļūt spēcīgākam, apjomīgākam, pieaugt (apjomā, spēkā) - par augiem, to kopumu.
pieņemties Kļūt spēcīgākam, intensīvākam (par parādībām dabā)
Pieņemties spēkā Kļūt spēcīgākam, nozīmīgākam (par parādībām sabiedrībā).
Pieņemties (retāk ņemties, pieaugt) spēkā Kļūt spēcīgākam, nozīmīgākam (par parādībām sabiedrībā).
nostiprināties Kļūt spēcīgam, stabilam, drošam (piemēram, par stāvokli, norisi, organizatorisku formu sabiedrībā).
aizdegties Kļūt spēcīgi satrauktam, saviļņotam.
iecirsties Kļūt stūrgalvīgam, nepiekāpīgam, nelaipnam (parasti pēc aizskāruma, aizvainojuma). Iespītēties, ietiepties.
satrakoties Kļūt tādam, kas iedarbojas spēcīgi, arī postoši (piemēram, par ūdenstilpi, ūdeņiem).
sakuplot Kļūt tādam, kur augiem ir, parasti ļoti, kupls, spēcīgs zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
svilt Kļūt tādam, kurā izraisās spēcīgas smeldzošas sajūtas, parasti aukstuma, vēja, kodīgu vielu iedarbībā (par ķermeņa daļām).
uzplūst Kļūt uztveramam, sajūtamam (par skaņu, smaržu u. tml.). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūt uztveramam, sajūtamam.
uzvirmot Kļūt uztveramam, sajūtamam (par skaņu, smaržu u. tml.). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūt uztveramam, sajūtamam.
nonīkt Kļūt vārgam, nespēcīgam, arī kļūstot vaigam, nespēcīgam, aiziet bojā (par cilvēkiem, cilvēku grupu).
panīkt Kļūt vārgam, nespēcīgam, pagurušām, arī nabadzīgam, trūcīgam.
novārgt Kļūt vārgam, nespēcīgam.
atlabt Kļūt veselākam, veselam. Atveseļoties, atspirgt (pēc kādas slimības).
sakuplot Kļūt, parasti ļoti, kuplam, spēcīgi saaugt (par matiem, apmatojumu).
sašļukt Kļūt, parasti ļoti, vājam, nespēcīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sakrēslot Kļūt, parasti pilnīgi, krēslainam (parasti pēc saulrieta). Kļūt tādam, kur iestājas, parasti pilnīga, krēsla.
celms Koka daļa, kas paliek virs zemes pēc tā nociršanas, nozāģēšanas, nolaušanas. Šāda daļa kopa ar saknēm.
oboja Koka pūšamais instruments, kas pēc skanējuma ir aptuveni vidējs starp flautu un klarneti.
klarnete Koka pūšamais mūzikas instruments, kas pēc skanējuma un apmēriem ir vidējs starp oboju un fagotu.
Mentora metode Koku potēšanas metode, pēc kuras ar attiecīgi izvēlētu potzaru panāk pārmaiņas augļu koku veģetatīvajā attīstībā.
Ilgperioda komēta Komēta, kas periodiski redzama pēc samērā ilga laika.
Ilgperioda komēta Komēta, kas periodiski redzama pēc samērā ilga laika.
Īsperioda komēta Komēta, kas periodiski redzama pēc samērā neilga laika.
Īsperioda komēta Komēta, kas periodiski redzama pēc samērā neilga laika.
dodekafonija Komponēšanas metode, pēc kuras tiek noliegti tonālie sakari starp skaņām un hromatiskās gammas visas 12 skaņas atzītas par pilnīgi līdztiesīgām.
polifoniķis Komponists, kas raksta skaņdarbus tikai vai galvenokārt pēc polifonijas principiem.
rausis Koncentrēta lauksaimniecības dzīvnieku barība - blakusprodukts, ko iegūst no eļļas augu sēklām pēc eļļas izspiešanas no tām.
spirituālisms Koncepcija, pēc kuras gars tiek uzskatīts par esamības pirmpamatu, par īpašu bezķermenisku substanci, kas eksistē neatkarīgi no matērijas.
cukurgailītis Konditorejas izstrādājums - uz kociņa uzsprausta karamele, kas pēc formas atgādina gaili.
Telpiskais bloks Konstruktīvs būvelements, kas veido celtnes montāžas elementu, kurš pēc izmēriem un formas atbilst vienai vai vairākām telpām.
subkontinents Kontinenta daļa, kas pēc savām dabas apstākļu īpatnībām atšķiras no pārējā kontinenta.
Kompānijas pēc Kopā ar citiem, tikai tāpēc, ka citi tā dara.
talka Kopēja darba veikšana brīvprātīgi, bez atlīdzības (parasti pēc aicinājuma), lai sniegtu palīdzību (kādam cilvēkam, saimniecībai u. tml.).
pāris Kopums, ko veido divi līdzīgi, savstarpēji saistīti (piemēram, pēc funkcijas, izskata) priekšmeti, parādības u. tml.
pernica Krāsu saistviela, ko iegūst no žūstošām augu eļļām vai to aizstājējiem un kas pēc sacietēšanas veido plānu, elastīgu plēvi.
pārkravāt Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma. Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
kreoli Krievu un aleutu, indiāņu vai eskimosu jaukto laulību pēcnācēji Aļaskā no 18. gadsimta līdz 19. gadsimta 2. pusei.
odoroloģija Kriminālistikas nozare, kas, parasti cilvēku, identificē pēc tam raksturīgām smaržām.
Labošanas darbi Kriminālsods, ko notiesātais pēc tiesas sprieduma izcieš bez brīvības atņemšanas savā darba vietā, kur no viņa izpeļņas ietur atvilkumus par labu valstij tiesas spriedumā noteiktajā apmērā.
Labošanas darbi Kriminālsods, ko notiesātais pēc tiesas sprieduma: izcieš bez brīvības atņemšanas savā darba vietā, kur no viņa izpeļņas ietur atvilkumus par labu valstij tiesas spriedumā noteiktajā apmērā.
vasarsvētki Kristietībā - reliģiski svētki (Svētā Gara izliešanas svētki) piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, parasti vasaras sākumā.
protestantisms Kristietības virzienu kopums, kas radās reformācijas laikā vai pēc tā.
kopti Kristīgie senās Ēģiptes iedzīvotāji, viņu pēcteči.
dievgalds Kristīgo reliģiska ceremonija, kuras dalībnieki ēd maizi un dzer vīnu, kas pēc ticīgo priekšstatiem ir Kristus miesa un asinis.
apkrist Krītot mainīt stāvokli, pēc kritiena nokļūt citā (pretējā) stāvoklī.
gaudens Kropls (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Arī vārgs, nespēcīgs.
tramps Kuģis, kam nav noteikta, regulāra maršruta un ko izmanto kravu pārvadāšanai pēc vajadzības.
taisnspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem, spēcīgām, lēkšanai pielāgotām pakaļkājām (sienāži, circeņi, siseņi). Šīs kārtas kukaiņi.
Pasējas kultūra Kultūra, kas ir pasēta zem virsauga un dod ražu sējas gadā vai otrajā gadā pēc sējas (piemēram, daudzgadīgas zāles, zirņi ziemājiem, rapši agrīnu šķirņu vasaras labībām).
pēckultūra Kultūra, ko tālā pašā sezonā vēl izaudzē pēc iepriekšējā auga novākšanas.
pēcaudzēšana Kultūraugu audzēšana citā vidē (ilga veģetācijas perioda beigu posma, pēc vēlas sējas).
vārtnieks Kuņģa izeju noslēdzošs muskuļu gredzens, kas pēc vajadzības atveras vai aizveras.
Lineārais ātrums Kustības ātrums, ko nosaka pēc noteiktā laika vienībā noietā ceļa garuma.
dupleksprocess Ķeta kausēšana vispirms vienā un pēc tam otrā krāsnī (lai uzlabotu metāla tehnoloģiskās īpašības).
sintēze Ķīmiska savienojuma veidošana pēc dabā esoša savienojuma parauga.
tīrradnis Ķīmiski inerta metāla veidojums, kurš ir smagāks par vienu gramu un kurš pēc izmēriem krasi atšķiras no to ietverošās (rūdas, ieža) masas.
lantanoīdi Ķīmiskie elementi, kas Mendeļejeva periodiskajā sistēmā atrodas aiz lantāna un ir līdzīgi tam pēc atomu elektronu čaulu uzbūves un ķīmiskajām īpašībām.
pusmetāli Ķīmiskie elementi, kas pēc savām īpašībām ieņem starpstāvokli starp metāliem un nemetāliem (piemēram, silīcijs).
šāvējgurķis Ķirbjaugu dzimtas augs ar gareniem augļiem, kas pēc nogatavošanās ar strauju kustību atdalās no kāta un samērā tālu izmet sēklas.
varāni Ķirzakveidīgo dzimta, kurā ietilpst plēsīgi rāpuļi ar masīvu (līdz 3 metriem garu), slaidu ķermeni, spēcīgām kājām un asiem nagiem. Šīs dzimtas dzīvnieki.
sprauns Labi attīstījies, spēcīgs (par dzīvniekiem, retāk augiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pamatīgs Labi attīstīts, spēcīgs (piemēram, par ķermeņa daļām).
Lineārais paātrinātājs Lādētu daļiņu paātrinātājs, kurā paātrināšanu īsteno, daļiņām virzoties pa trajektoriju, kas pēc savas formas ir tuva taisnei.
Pulksteņa laiks Laika moments, laika sprīdis, kas ir noteikts pēc pulksteņa rādījuma.
Joslu laiks Laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras katrā zemeslodes 15 grādu platā joslā ir savs laiks, kas atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
Joslu laiks Laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras katrā zemeslodes 15 grādu platā joslā ir savs laiks, kas atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
pievakare Laikposms no vēlas pēcpusdienas līdz vakaram.
pēckarš Laikposms pēc kara.
pēcsvētki Laikposms pēc svētkiem.
Miera laiki Laikposms pirms vai pēc kāda kara vai starp diviem kariem.
starpleduslaikmets Laikposms starp diviem kontinentāliem apledojumiem, kura klimatiskā optimuma laikā temperatūra nav bijusi zemāka par klimatiskā optimuma temperatūru attiecīgā rajonā pēcleduslaikmetā.
Svētais laiks Laikposms, kas pēc reliģisko darbību satura un formas atšķiras no ikdienišķās kārtības. Reliģisku svētku cikls, kurā pakārtotie svētki ir grupēti ap galvenajiem svētkiem.
robeža Laikposms, laika moments, pēc kura sākas kas cits.
Vakara laikraksts Laikraksts, kas iznāk pēcpusdienā vai vakarā.
Vakara laikraksts Laikraksts, kas iznāk pēcpusdienā vai vakarā.
Veļu laiks Laiks (parasti novembris), kurā mirušo senču gari apmeklē savus pēctečus.
Veļu laiks Laiks (parasti oktobris), kurā mirušo senču gari apmeklē savus pēctečus.
pēcnāve Laiks pēc nāves.
Pareizs (arī precīzs) laiks Laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar astronomiskiem vai atomu pulksteņiem.
Pareizs (arī precīzs) laiks Laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar astronomiskiem vai atomu pulksteņiem.
Precīzs (arī pareizs) laiks Laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar astronomiskiem vai atomu pulksteņiem.
lūgt Laipni izteikt vēlēšanos, prasību (pēc kā).
dīgļlapa Lapas aizmetnis sēklas dīglī. Pirmā lapa, kas redzama pēc sēklas uzdīgšanas.
atsēja Lauka apsēšana ar to pašu kultūru otrreiz pēc kārtas.
rugaine Lauks pēc graudaugu novākšanas, uz kura palikušas to nenogrieztās daļas (rugāji).
rugājs Lauks pēc labības, parasti rudzu, novākšanas. Arī rudzaine, rudzājs (2).
rudzājs Lauks pēc rudzu novākšanas. Rudzaine.
rudzaine Lauks pēc rudzu novākšanas. Rudzājs (2).
ciemats Lauku apdzīvota vieta, kas izveidojusies pēc lauksaimniecības kolektivizācijas.
Nelikumīga laulība Laulība, kas nav noslēgta baznīcā un ko baznīca tāpēc neatzīst.
pipargurķītis Līdz 6 centimetriem garš marinēts gurķis ar spēcīgi izteiktu piparu garšu.
Turp un atpakaļ Līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot).
turpatpakaļ Līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot). Turp un atpakaļ.
tuncis Liela asarveidīgo kārtas zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru.
pamatīgs Liela auguma, arī spēcīgs.
baudkāre Liela tieksme pēc spēcīgām jutekliskām baudām.
viktorija Lielākais ūdensrožu dzimtas augs ar lielām, spēcīgi dzīslotām peldošām bļodveida lapām un lieliem, smaržīgiem, plaukstot baltiem, vēlāk iesārtiem vai sarkaniem, ziediem.
Oktobra svētki Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas gadadiena, ko svin 7. novembrī (25. oktobrī pēc vecā stila).
bangas Lieli, spēcīgi viļņi.
ražens Liels (pēc apjoma) - piemēram, par priekšmetiem.
puma Liels kaķu dzimtas dzīvnieks (Ziemeļamerikā) ar slaidu ķermeni, īsu vienkrāsainu apmatojumu, mazu galvu, spēcīgām kājām un garu asti, kurai ir vienmērīgs apmatojums.
pingvīns Liels nelidojošs putns ar masīvu ķermeni, peldēšanai pielāgotām airveida pleznām, labi attīstītu krūšu ķīli un spēcīgiem krūšu muskuļiem.
strauss Liels skrējējputns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām, garu kaklu, mazu galvu.
marabu Liels stārķu dzimtas putns (Dienvidāfrikā, Dienvidāzijā) ar iesarkanu kailu galvu un kaklu, taisnu, vieglu, bet spēcīgu knābi, lielu maisveida pakakli.
bifelis Liels vēršu dzimtas dzīvnieks ar īsu, spēcīgu kaklu un lielu galvu.
albatross Liels, balts jūras putns ar gariem, šauriem spārniem un spēcīgu, āķveida knābi.
augsts Liels, ievērojams (pēc daudzuma vai labuma). Tāds, kas pārsniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
lauva Liels, ļoti spēcīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar dzeltenīgu apmatojumu.
tīģeris Liels, ļoti spēcīgs plēsēju kārtas kaķu dzimtas dzīvnieks ar oranži dzeltenu, melni svītrotu apmatojumu.
ievērojams Liels, plašs (pēc skaita, izmēra, apjoma)
zobentīģeris Liels, tīģerim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks, kas dzīvoja terciāra un izmira kvartāra periodā un kam bija spēcīgi, līdz 14 centimetriem gari augšējie ilkņi.
platība Lielums (telpai), ko nosaka pēc (tās) kvadratūras.
tilpība Lielums, ar ko raksturo kuģa izmērus pēc tā slēgto telpu tilpuma.
krakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
skrakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts. Krakš.
plakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
plaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
blūkš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kādam priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
brīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties.
brākš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, lielākiem (koka) priekšmetiem lūstot, plaisājot vai gāžoties.
blīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis.
tāpat Lieto, lai izteiktu salikta sakārtojuma teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura ir saistīts ar iepriekšējo teikumu.
arī Lieto, lai izteiktu salikta sakārtota teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem). Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura saistās ar iepriekšējo teikumu.
ik Lieto, lai norādītu, ka kas atrodas, notiek katrā nosauktajā vietā, telpas daļā vai pēc katras nosauktās telpas daļas, katra nosauktā attāluma.
ik Lieto, lai norādītu, ka kas notiek katrā nosauktajā laika posmā vai pēc katra nosauktā laika posma.
kontrahents Līgumslēdzēja persona vai iestāde, kas pēc līguma uzņēmusies zināmas saistības. Ikkatra no līguma dalībniecēm (attiecībā pret otru).
Atstāt pēc stundām Likt (skolēnam) pēc mācību stundu beigšanās palikt skolā, dodot šai laikā noteiktus uzdevumus.
Atstāt pēc stundām Likt (skolēnam) pēc mācību stundu beigšanās palikt skolā, dodot šai laikā noteiktus uzdevumus.
izcelt Likt vai ļaut doties (krastā no ūdens transportlīdzekļa pēc brauciena).
astroloģija Likteņa pareģošana pēc debess spīdekļu stāvokļiem.
Ķīmisko elementu periodiskais likums Likums, pēc kura ķīmisko elementu atomu elektronu apvalka uz būves periodiskās izmaiņas nosaka ķīmisko elementu īpašību periodisku maiņu.
knitāji Linu stiebru gali, kas atliek pēc pogaļu izkulšanas.
Trešā izslēgtā likums Loģikas likums, pēc kura katrs izteikums ir vai nu patiess, vai aplams.
implikācija Loģiska operācija, kurā veido izteikumu pēc shēmas «ja A, tad B».
varoņloma Loma, kurā attēlots cildens, varonīgs cilvēks, spēcīga personība, kas cīnās par kādiem ideāliem. Arī galvenā loma.
izēdas Lopbarības atliekas pēc labākās barības izēšanas.
fosforescence Luminiscence ar ilgstošu pēcspīdēšanu.
fluorescence Luminiscence ar īslaicīgu pēcspīdēšanu.
Morāla slepkavība Ļaunprātīga, spēcīga, negatīva iedarbība uz cilvēka psihi.
velnišķīgs Ļauns, viltīgs. Arī ļoti spēcīgs, intensīvs, liels.
velnišķs Ļauns, viltīgs. Arī ļoti spēcīgs, intensīvs, liels.
dižskābardis Ļoti augsts ozolu dzimtas koks ar kuplu, spēcīgu vainagu.
Kā (vēža) spīlēs Ļoti cieši, spēcīgi (tvert, spiest u. tml.).
Kā vēža spīlēs Ļoti cieši, spēcīgi (tvert, spiest u. tml.). Ļoti neērti, mokoši (piemēram, justies).
(Jau) nezin (arī nez) kuro (arī kuru) reizi Ļoti daudzas reizes. Nav zināms, kuru reizi (pēc kārtas), nav zināms, cik reižu.
(Jau) nezin (arī nez) kuro (arī kuru) reizi Ļoti daudzas reizes. Nav zināms, kuru reizi (pēc kārtas), nav zināms, cik reižu.
pārbagāts Ļoti daudzveidīgs (pēc formas, niansēm, elementiem).
Ka (lai) kūp Ļoti enerģiski, spēcīgi.
vesels Ļoti ietekmīgs, nozīmīgs (parasti pēc vēriena, apjoma) - par parādībām sabiedrībā.
mūžība Ļoti ilgs, arī bezgalīgi ilgs laikposms. Ļoti ilga, arī bezgalīgi ilga (kā) eksistence. (iedomātu) apstākļu kopums pēc (retāk pirms) kā eksistences.
nesātīgs Ļoti intensīvs, spēcīgs (par darbību, norisi).
nikns Ļoti intensīvs, spēcīgs, arī nežēlīgs, postošs (par cīņu, tās norisi).
milzis Ļoti liela auguma, pārdabiski spēcīga būtne.
pleziozaurs Ļoti liels mezozoja ēras jūras rāpulis ar mazu galvu, garu kaklu, mucveida ķermeni, īsu asti un peldēšanai pielāgotām spēcīgām ekstremitātēm.
maģisks Ļoti neparasts (parasti pēc sava iedarbīguma spēka).
Diezin kad Ļoti sen, pēc ļoti ilga laika.
Nezin kad Ļoti sen, pēc ļoti ilga laika.
nograut Ļoti skaļā spēcīgā, dobjā balsī noteikt, pateikt.
spalgs Ļoti skaļš, spēcīgs, arī ass, griezīgs (par skaņu). Tāds, kas rada ļoti skaļas, spēcīgas, arī asas, griezīgas skaņas.
kaislība Ļoti spēcīga aizraušanās, nodošanās. Spēcīga vēlēšanās, neapvaldāma tieksme.
gāziens Ļoti spēcīga lietus gāze.
mantkāre Ļoti spēcīga tieksme pēc mantas, bagātības. Arī mantkārība.
kāre Ļoti spēcīga vēlēšanās, organiska nepieciešamība (pēc kāda ēdiena, dzēriena).
kāre Ļoti spēcīga vēlēšanās, tieksme (piemēram, pēc kā, ko darīt). Alkas. Dziņa.
trakulis Ļoti spēcīga, arī postoša parādība dabā.
azarts Ļoti spēcīga, bieži ar risku saistīta aizraušanās, kaislība.
stihija Ļoti spēcīga, postoša dabas parādība.
kaislība Ļoti spēcīgas, saprātam grūti pakļaujamas jūtas. Spēcīgs juteklisks pārdzīvojums.
stāvgāzēm Ļoti spēcīgi (līt, snigt, arī plūst).
ilknis Ļoti spēcīgi attīstīts (dzīvnieka) zobs.
aiztriekt Ļoti spēcīgi grūžot, aizvērt. Aizcirst, aizsist.
iegāzt Ļoti spēcīgi iesist.
pārplūst Ļoti spēcīgi izpausties (par jūtām).
Gāzt straumēm Ļoti spēcīgi līt.
Gāzt (kā) (ar) spaiņiem (arī kā no spaiņa), arī gāzt baltu Ļoti spēcīgi līt.
Līt (arī gāzt) (kā) (ar) spaiņiem Ļoti spēcīgi līt.
Līt (arī gāzt sar.) (kā) (ar) spaiņiem (arī kā no spaiņa) Ļoti spēcīgi līt.
Nogāzt baltu Ļoti spēcīgi nolīt.
notriekt Ļoti spēcīgi sasist (ķermeni, tā daļu pret ko).
cepināt Ļoti spēcīgi sildīt, karsēt (par sauli).
izcepināt Ļoti spēcīgi sildot, karsējot, nogurdināt (par sauli).
graut Ļoti spēcīgi skanēt. Ļoti skaļi runāt.
pamatīgi Ļoti spēcīgi, intensīvi, lielā mērā (izpausties) - par darbību, norisi, parādību dabā.
skaudrs Ļoti spēcīgs (par darbību, norisi). Tāds, kam ir augsta pakāpe (par kā intensitāti).
griezīgs Ļoti spēcīgs (par negatīvu psihisku stāvokli).
svelmains Ļoti spēcīgs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
svelmīgs Ļoti spēcīgs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
svelošs Ļoti spēcīgs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
spīvs Ļoti spēcīgs (par sāpēm).
skarbs Ļoti spēcīgs (piemēram, par vētru, negaisu). Tāds, kas var nodarīt postu.
atlantisks Ļoti spēcīgs (spēka ziņā līdzīgs grieķu mīta varonim milzim Atlantam).
gāzmains Ļoti spēcīgs par lietu.
svelme Ļoti spēcīgs psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme.
versmīgs Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis. Versmains (2).
versmains Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis. Versmīgs (2).
zirdzisks Ļoti spēcīgs, arī nesavaldīgs (parasti par smiekliem).
spīvs Ļoti spēcīgs, arī postošs (par parādībām dabā).
trakulīgs Ļoti spēcīgs, arī postošs (par parādībām dabā).
traks Ļoti spēcīgs, arī postošs (par parādībām dabā). Tāds, kad ir ļoti spēcīgas, arī postošas parādības dabā (par laikposmu).
verdošs Ļoti spēcīgs, dedzīgs, kvēls (par jūtām, emocijām).
karsts Ļoti spēcīgs, dedzīgs, kvēls (par jūtām, vēlēšanos u. tml.).
pērkonīgs Ļoti spēcīgs, dobjš (par skaņu).
versmains Ļoti spēcīgs, iedarbīgs (piemēram, par smaržu).
versmīgs Ļoti spēcīgs, iedarbīgs (piemēram, par smaržu).
nāve Ļoti spēcīgs, intensīvs (parasti par ko nevēlamu, bīstamu).
varens Ļoti spēcīgs, intensīvs, arī ietekmīgs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
nežēlīgs Ļoti spēcīgs, intensīvs, arī tāds, kas spēj nodarīt postu (par parādībām dabā).
afekts Ļoti spēcīgs, īslaicīgs satraukums.
Ciets (arī sīksts, stiprs) kā krams Ļoti spēcīgs, izturīgs (par cilvēku).
Sīksts (arī ciets, stiprs) kā krams Ļoti spēcīgs, izturīgs (par cilvēku).
Stiprs (arī ciets, sīksts) kā krams Ļoti spēcīgs, izturīgs (par cilvēku). Tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs.
Krama vīrs Ļoti spēcīgs, izturīgs vīrietis.
smags Ļoti spēcīgs, parasti ar mitra gaisa strāvām (par vēju).
trekns Ļoti spēcīgs, piesātināts (par smaržu).
varens Ļoti spēcīgs, plaši izvērsts, ļoti ietekmīgs (par parādībām sabiedrībā).
spalgs Ļoti spēcīgs, stiprs (par salu, vēju u. tml.). Tāds, kad ir ļoti spēcīgs, stiprs sals, vējš u. tml. (par laikposmu).
dižens Ļoti spēcīgs, varens.
bargs Ļoti spēcīgs. Tāds, kas var nodarīt postu (piemēram, par vētru, negaisu).
kāpināts Ļoti spilgts, ļoti spēcīgi izpausts, attēlots. Arī eksaltēts.
vētra Ļoti stiprs vējš (līdz 30 metriem sekundē), kas izraisa spēcīgu jūras viļņošanos un postījumus uz sauszemes.
ugunīgs Ļoti straujš (par personības, rakstura, psihes īpašībām). Ļoti spēcīgs (par jūtām).
slāpt Ļoti tiekties, ilgoties (pēc kā), vēlēties (ko). Alkt.
izslāpt Ļoti vēlēties (ko), tiekties (pēc kā). Izsalkt (2).
izsalkt Ļoti vēlēties (ko), tiekties (pēc kā). Izslāpt (3).
dunēt Ļoti zemu, dobji skanēt, parasti pēc trieciena, satricinājuma (piemēram, par zemi).
Kā traks, arī pēc traka, arī ka vai traks Ļoti, ārkārtīgi. Arī ļoti spēcīgi, intensīvi.
dzemdniecība Mācība par sievietes organismā notiekošajiem procesiem grūtniecības, dzemdību, pēcdzemdību periodā, kā arī par medicīnisku palīdzību grūtniecei, dzemdētājai un nedēļniecei.
teleoloģija Mācība, pēc kuras dabā viss ir mērķtiecīgs un jebkurš attīstības process ir iepriekš noteiktu mērķu īstenošana.
okultisms Mācība, pēc kuras pastāv pārdabiskas parādības un kura izstrādā paņēmienus, kā nodibināt kontaktu ar tām.
fideisms Mācība, pēc kuras reliģiskā ticība ir pārāka par zinātnisko izziņu, prātu.
Meža skola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.
Meža skola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.
mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas. Meža skola.
brīvlaiks Mācību un nodarbību pārtraukums (mācību iestādēs) pēc noteikta mācību posma.
tālākmācīšanās Mācīšanās tālāk (parasti pēc pārtraukuma).
Ņemt stundas Mācīties (ko) pie privātskolotāja. Mācīties (mācību priekšmetu) mācību iestādē pēc savas izvēles.
Pastāvīgais magnēts Magnēts, kas saglabā magnētisko lauku pēc magnetizēšanas.
burvība Maģisks spēks, kas (pēc mītiskiem priekšstatiem) ietekmē, pārvērš cilvēkus, dabu.
pēcmaksa Maksa (par ko), kuru (tā) saņēmējs kārto pēc piegādes (parasti pa pastu, dzelzceļu).
alga Maksa, atlīdzība par darbu (pēc noteiktas likmes vai līguma).
baroks Mākslas stils (16.-18. gadsimtā), kas radās Itālijā pēc renesanses.
pupinizēt Mākslīgi palielināt induktivitāti (elektriskajā kabelī), ieslēdzot (tajā) pēc noteikta attāluma induktivitātes spoles.
naturālists Mākslinieks, rakstnieks, kura darbos spēcīgi izpaužas naturālisms. Naturālisma pārstāvis literatūrā, tēlotājā mākslā.
mantojums Manta, kas pēc tās īpašnieka nāves pāriet cita valdījumā (īpašumā), lietojumā un rīcībā.
mantošana Mantas (1) pāreja mantiniekiem pēc mantas īpašnieka nāves.
aizņēmums Mantu, priekšmetu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatdod. Šādā veidā iegūta manta, priekšmeti.
proletkults Marksismam-Ļeņinismam neatbilstoša teorija, pēc kuras proletariātam jārada sevišķa proletāriskā kultūra, noraidot agrākos kultūras sasniegumus.
Aklā metode Mašīnrakstīšanas metode, pēc kuras raksta, neskatoties uz rakstāmmašīnas taustiņiem.
Aklā metode Mašīnrakstīšanas metode, pēc kuras raksta, neskatoties uz rakstāmmašīnas taustiņiem.
nelikvīds Materiāls, ražojums, ko uzņēmums pats nevar izmantot un kas tāpēc ir jāpārdod vai jānodod citam uzņēmumam.
pārpalikums Materiāls, viela u. tml., kas ir palicis pāri pēc kāda tehnoloģiska procesa.
berzt Mazgāt (cilvēku, viņa ķermeņa daļu) ar spēcīgu piespiedienu.
berzt Mazgāt (priekšmetu) ar spēcīgu piespiedienu.
atelpot Mazliet atpūsties (pēc fiziskas piepūles), atgūt elpu. Mazliet atpūsties (pēc spraiga darba).
slikts Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma). Tāds, kas nepārsniedz vidējo, parasto (līmeni, pakāpi).
zems Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma). Tāds, kas nesasniedz, piemēram, vidējo, parasto pakāpi.
Dabiskais mažors Mažora skaņkārtas paveids, kurā skaņas sakārtotas pēc formulas: tonis - tonis - pustonis - tonis - tonis - tonis - pustonis.
taksis Medību suņu šķirnes, kuru pārstāvjiem raksturīgs neliels augums, garš, spēcīgs viduklis, īsas, līkas kājas, samērā liela galva, nokarenas ausis.
planimetrs Mehāniska ierīce laukumu mērīšanai pēc kartēm, plāniem u. tml.
solmizācija Melodiju dziedāšana ar skaņu nosaukumiem (pēc skaņu relatīvā vai absolūtā augstuma).
saksofons Metāla pūšamais mūzikas instruments ar plašu diapazonu, spēcīgu skaņu, raksturīgu nazālu tembru.
Metālu aktivitātes rinda Metālu sakārtojums pēc reakcijas spējas.
Metālu aktivitātes rinda Metālu sakārtojums pēc reakcijas spējas.
Metālu aktivitātes rinda Metālu sakārtojums pēc reakcijas spējas.
Radiooglekļa metode Metode materiāla absolūtā vecuma noteikšanai pēc radiooglekļa satura šajā materiālā.
potenciometrija Metode šķīduma skābuma, sārmainuma vai izšķīdinātas vielas koncentrācijas noteikšanai pēc elektroķīmiskā potenciāla mērījumiem.
kolorimetrija Metode vielu sastāva noteikšanai pēc krāsu intensitātes.
naturālisms Metodoloģisks princips (dažās buržuāziskās filozofijas teorijās), pēc kura sabiedrības attīstība ir skaidrojama ar dabas likumiem.
naturālisms Metodoloģisks princips (ētikā), pēc kura morāles priekšstati atvasināmi no kāda dabiska pirmsākuma.
radiomiglājs Miglājs, kam ir raksturīgs spēcīgs radiostarojums.
šarāde Mīkla, kur atminamais vārds sadalīts daļās, no kurām katrai ir patstāvīga vārda nozīme, kas jāatmin pēc nosauktajām pazīmēm.
Kvantu sistēma Mikrodaļiņu sistēma, kuras apraksta pēc kvantu mehānikas likumiem.
Mīla (arī mīlestība) no pirmā acu uzmetiena Mīla, kas sākas tūlīt vai drīz pēc iepazīšanās.
Mīlestība (arī mīla) no pirmā acu uzmetiena Mīlestība, kas sākas tūlīt vai drīz pēc iepazīšanās.
Mīlestība (arī mīla) no pirmā acu uzmetiena Mīlestība, kas sākas tūlīt vai drīz pēc iepazīšanās.
Mīlestība (arī mīla) no pirmā acu uzmetiena Mīlestība, kas sākas tūlīt vai drīz pēc iepazīšanās.
radziņš Miltu izstrādājums, kas pēc formas atgādina nelielu ragu.
Dabiskais minors Minora skaņkārtās paveids, kurā skaņas sakārtotas pēc formulas: tonis - pustonis - tonis - tonis - pustonis - tonis - tonis.
kvēlot Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam pārdzīvojumam (par acīm).
kveldēt Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam, parasti negatīvam, pārdzīvojumam (par acīm, skatienu).
zvērot Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par acīm, skatienu).
bēres Mirušā apbedīšana (parasti pēc noteiktām paražām un ar noteiktām ceremonijām).
spiritisms Misticisma paveids, kam ir raksturīga ticība dvēseļu pēcnāves eksistencei un mediju spējai kontaktēties ar tām.
fasons Modelis, piegriezums, pēc kā veidots apģērbs, apavi.
sgrafito Monumentāli dekoratīvajā glezniecībā - līniju un laukumu iegriezums apmetuma virsējā kārtā līdz apmetuma apakšējai kārtai, kas pēc krāsas atšķiras no virsējās kārtas.
Svaiga galva Možs psihisks stāvoklis (parasti pēc atpūtas).
Svaiga galva Možs psihisks stāvoklis (parasti pēc atpūtas).
Pirmās nakts tiesības Muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
Pirmās nakts tiesības Muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
Pirmās nakts tiesības Muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
Konverģences teorija Mūsdienu buržuāziska teorija, pēc kuras sociālisma un kapitālisma atšķirības izlīdzināsies un izveidosies vienota industriāla sabiedrība.
pragmatisms Mūsdienu subjektīvā ideālisma virziens, kas patiesības nozīmi nosaka pēc tās praktiska derīguma.
atlētisks Muskuļots, ar spēcīgu uzbūvi (par ķermeni, tā daļām). Plecīgs, muskuļots, ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku (par cilvēku).
pašpārvalde Nācijas tiesības patstāvīgi realizēt valsts varu ierobežotā kompetencē (valsts teritorijas daļās, kur pēc konstitūcijas ir noteiktas šādas tiesības). Šo tiesību realizēšana tieši vai ar vēlētu orgānu starpniecību. Autonomija.
autonomija Nācijas tiesības valsts varas patstāvīgā realizēšanā (valsts teritorijas daļās, kur pēc konstitūcijas ir noteikta pašpārvalde).
Patēriņa fonds Nacionālā ienākuma daļa, kas izmantojama, lai apmierinātu cilvēku kārtējās personiskās un kolektīvās vajadzības pēc patēriņa priekšmetiem un pakalpojumiem.
atsvēte Nākamā (retāk aiznākamā) svētdiena pēc svētkiem, kas tiek svētīta. Neliela (nesen pagājušu svētku) svinēšana.
Kāzu nakts Nakts pēc laulībām. Nakts, kurā jaunais pāris pirmo reizi guļ kopā.
Kāzu nakts Nakts pēc laulībām. Nakts, kurā jaunais pāris pirmo reizi guļ kopā.
Diezin (arī diez) kāpēc, arī nezin (arī nez) kāpēc Nav zināms, kāpēc.
Nezin kāpēc Nav zināms, kāpēc.
Mūžīga nakts Nāve. Stāvoklis pēc nāves.
Mūžīga nakts Nāve. Stāvoklis pēc nāves.
Nodzīvot (arī palikt) atraitņos (arī atraitnēs, atraitnī, atraitnē) Neapprecēties pēc dzīvesbiedra (dzīvesbiedres) nāves.
Palikt (arī nodzīvot) atraitņos (arī atraitnēs, atraitnī, atraitnē) Neapprecēties pēc dzīvesbiedres (dzīvesbiedra) nāves.
Palikt (arī nodzīvot) atraitņos (arī atraitnēs, atraitnī, atraitnē) Neapprecēties pēc dzīvesbiedres (dzīvesbiedra) nāves.
stiebriņš Neapstrādāts garšķiedras linu produkts, pēc kā nosaka to daudzumu.
uzstrēbt Nedaudz iestrēbt (ko, parasti pēc kāda ēdiena vai dzēriena).
baranka Nedaudz vārīts un pēc tam cepts baltmaizes mīklas izstrādājums, kam ir gredzena forma.
atsnauda Neilga atpūta, snauda (parasti pēc kāda darba vai ēdienreizes).
Atņemt elpu Neilgi atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
Atņemt elpu Neilgi atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
uzliesmot Neilgu laiku būt ar spēcīgi palielinātu spožumu (par maiņzvaigzni).
patrakot Neilgu laiku iedarboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā).
uzliesmojums Neilgu laiku spēcīgi palielināts spožums (maiņzvaigznei).
robusts Nekulturāls, nesmalkjūtīgs (par cilvēkiem). Arī pirmatnēji spēcīgs.
aiztriekt Nelaipni likt, pavēlēt aiziet (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā), aizsūtīt (pēc kā). Arī padzīt.
holerisks Nelīdzsvarots, ar spēcīgu ierosu un mazāk spēcīgu aizturi (parasti par cilvēku).
ambulance Neliela ārstniecības iestāde (pēc darba apjoma mazāka par poliklīniku), kuras personāls ārstē atnākušos vai mājās esošos slimniekus.
raudze Neliels (piemēram, kādas vielas) daudzums, pēc kura īpašībām nosaka šīs vielas sastāvu un kvalitāti.
Dziesma bez vārdiem Neliels instrumentāls skaņdarbs, kas pēc struktūras un rakstura ir līdzīgs dziesmai.
Dziesma bez vārdiem Neliels instrumentāls skaņdarbs, kas pēc struktūras un rakstura ir līdzīgs dziesmai.
Zivju dzenītis Neliels krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas putns ar košu apspalvojumu, nesamērīgi lielu galvu, spēcīgu knābi un īsu asti. Zivjdzenītis (1).
zivjdzenītis Neliels krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas putns ar košu apspalvojumu, nesamērīgi lielu galvu, spēcīgu knābi un īsu asti. Zivju dzenītis.
dzilna Neliels pelēks, melns vai zaļganraibs dzeņveidīgo kārtas putns ar spēcīgu knābi.
vālīte Neliels rīks, kas pēc formas atgādina vāli (piemēram, bungu ieskandināšanai, vingrošanai, spēlēm).
žubīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar konisku, spēcīgu knābi un raibiem spārniem.
neievērojams Neliels, niecīgs (pēc skaita, izmēra, apjoma).
pavāls Nenopļauts vai daļēji nopļauts zāles kopums, kas ir palicis zem nopļautās zāles vāla (pēc neprasmīgas pļaušanas ar rokas izkapti vai izkapts defekta dēļ).
titānisks Neparasti liels (pēc sava apjoma, intensitātes u. tml.).
ārprātīgs Neparasti liels, spēcīgs. Ārkārtīgs.
pārvarīgs Neparasti spēcīgs, pārmērīgs.
pārvarens Neparasti varens, spēcīgs.
plūst Nepārtraukti, parasti spēcīgi, izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
Auksta duša Nepatīkams pārsteigums. Atjēgšanās (piemēram, no spēcīga emocionāla stāvokļa).
nabadzīgs Nepietiekami daudzveidīgs (pēc formām, niansēm, elementiem).
nabags Nepietiekami daudzveidīgs (pēc formām, niansēm, elementiem).
Švaks pulveris Nespēcīgs, nevarīgs, arī nespējīgs cilvēks.
Švaks pulveris Nespēcīgs, nevarīgs, arī nespējīgs cilvēks.
kliens Nespēcīgs, nīkulīgs (par dzīvniekiem, augiem).
atsacīties Netīkot, necensties (pēc kā). Arī ziedot, upurēt. Atteikties.
atteikties Netīkot, necensties (pēc kā). Iztikt (bez kā). Ziedot, upurēt. Atsacīties.
vārīgs Nevarīgs, nespēcīgs.
Neskati (arī neskaties) vīru no cepures Nevērtē cilvēku tikai pēc ārienes.
Neskaties (arī neskati) vīru no cepures Nevērtē cilvēku tikai pēc ārienes.
Neskati (arī neskaties) vīru no cepures Nevērtē cilvēku tikai pēc ārienes.
Neskaties vīru no cepures Nevērtē cilvēku tikai pēc ārienes.
Nez kāpēc Nezin kāpēc.
Maziņš (biežāk mazs) un melns Niecīgs, bezspēcīgs (attieksmē pret ko).
Mazs (retāk maziņš) un melns Niecīgs, bezspēcīgs (attieksmē pret ko).
Mazs (retāk maziņš) un melns Niecīgs, bezspēcīgs (attieksmē pret ko).
sērija No divpadsmit skaņu kompleksa veidota intervālu secība, kas pēc struktūras atgādina melodisku motīvu vai harmonisku secību.
manuprāt No mana viedokļa, pēc manām domām.
nosapņot No sapņa uzzināt (ko), parasti pēc māņticīgo priekšstatiem.
žagariņi No stingras mīklas veidoti, taukvielā vārīti cepumi, kas pēc vārīšanas atgādina žagaru nastiņu.
tavuprāt No tava viedokļa, pēc tavām domām.
diegs No tekstilšķiedrām (piemēram, kokvilnas, vilnas, zīda) izgatavots un pēc tam savērpts pavediens (parasti šūšanai).
diedziņš No tekstilšķiedrām iegūti un pēc tam savērpti pavedieni (audumu aušanai).
viņaprāt No viņa (viņas, viņu) viedokļa, pēc viņa (viņas, viņu) domām.
kalns No visām pusēm izteikti norobežots augsts zemes virsas pacēlums (parasti ar relatīvo augstumu pāri par 200 metriem). Nozīmīgs paugurs (piemēram, pēc augstuma).
Novilkt robežu Nodalīt kādus cilvēkus no citiem (piemēram, pēc to stāvokļa sabiedrībā).
Novilkt robežu Nodalīt kādus cilvēkus no citiem (piemēram, pēc to stāvokļa sabiedrībā).
mīksts Noguris, bezspēcīgs.
smags Noguris, nespēcīgs (par ķermeni, tā daļām).
Smagas kājas Nogurušas, nespēcīgas kājas.
lava Nokaitēta, šķidra vai stiegra masa, kas tiek izspiesta zemes virspusē vulkāna izvirduma laikā, šāda masa, kas pēc atdzišanas ir sastingusi zemes virspusē.
krusa Nokrišņi - blīvas ledus daļiņas, kas siltajā periodā izveidojas spēcīgos lietus gubu mākoņos.
uzelpot Nomierināties, sākt justies labi (pēc sasprindzinājuma, pārdzīvojuma, apstākļu maiņas u. tml.).
iegailēties Nonākt spēcīga pārdzīvojuma varā (par cilvēku).
skalpēt Noņemt (nonāvētam vai dzīvam pretiniekam) galvas ādu ar matiem (pēc gailu, ķeltu, šķitu, indiāņu paražas).
sēks Nopļautu augu (parasti zāles, āboliņa, vīķu) kopums, kurus tūlīt pēc pļaušanas izbaro dzīvniekiem.
uz Norāda to, kura virspuse, virsma kļūst par (kā) atrašanās vietu pēc (tā) pārvietojuma šīs virspuses, virsmas virzienā.
kas Norāda uz cēloni vai nolūku. Kāpēc. Kādēļ.
par Norāda uz darbības intensitātes, apjoma palielinājumu pēc (iedomāta) darbības veicēju skaita.
uz- Norāda uz darbības sākumu, arī īslaicīgu, parasti spēcīgu, tās norisi.
tādēļ Norāda uz iepriekš minētu darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu. Tāpēc (1).
tālab Norāda uz iepriekš minētu darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu. Tāpēc (1).
kālab Norāda uz kā (parasti ar nolūka, arī cēloņa nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību. Kādēļ (3). Kāpēc (3).
kādēļ Norāda uz kā (parasti ar nolūka, arī cēloņa nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību. Kāpēc (3).
viņpus Norāda uz laikposmu, laika momentu, kam seko kāda darbība, norise, stāvoklis. Arī pēc [2] (1).
tad Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas iestājas pēc cita laikposma, laika momenta, arī pēc kādas darbības, procesa, stāvokļa. Pēc tam. Vēlāk.
pār Norāda uz laikposmu, pēc kura vai pirms kura kas notiek, eksistē.
par Norāda uz laiku, pēc kura izbeigšanās kas notiek, iestājas, tiek darīts. Pēc [2] (1).
kādēļ Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums. Kāpēc (1).
kālab Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums. Kāpēc (1).
kā Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu darbības cēloni, par ko izteikts jautājums. Kāpēc.
par Norāda uz nosauktās pazīmes, īpašības spēcīgu izpausmi.
uz- Norāda uz spēcīgu, parasti fiziskas, darbības virzību (pret kādu, ko).
vairs Norāda uz stāvokli, kad kas var nenotikt, nepiepildīties (pēc kādas citas darbības, norises, kāda stāvokļa).
vairs Norāda uz stāvokli, kad kas vēl turpinās, eksistē (parasti pēc kādas darbības, norises, stāvokļa). Līdz šim brīdim.
no Norāda uz to, kam pēc kādas darbības, stāvokļa izbeigšanās ir kas atlicis mazākā apjomā, mērā.
līdz Norāda uz to, par ko sāk runāt, domāt u. tml. pēc kā cita.
pa Norāda uz to, pēc cik ilga laika kas notiek, iestājas, tiek darīts. Pēc.
augšpus Norāda, ka (kas) ir augstāk (pēc reljefa).
lejpus Norāda, ka (kas) ir zemāk (pēc reljefa).
tūliņ Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē tieši pēc kādas citas darbības, norises, stāvokļa.
tūlīt Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē tieši pēc kādas citas darbības, norises, stāvokļa.
uz Norāda, ka kas notiek laika secībā. Arī pēc (3).
ārpus Norāda, ka kas notiek pirms vai pēc kāda laika posma.
pagalam Norāda, ka norise izpaužas ļoti spēcīgi, intensīvi. Pavisam (1). Ļoti.
iekams Norāda, ka palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikuma darbības. Pirms.
pēc- Norāda, ka pēc salikteņa otrajā daļā nosauktā kas sākas, pastāv, noris.
robež- Norāda, ka pēc salikteņa otrajā daļā nosauktā laikposma sākas kas cits.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, parādība ir pēc kādas citas darbības, parādības.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (piemēram, pēc savām funkcijām, attiecībām pret ko) ir daļējs, nav pilnīgs.
jēl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dabas produkts pēc tā iegūšanas vēl nav rūpnieciski apstrādāts.
retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir darināts, veidots pēc pagājušā laikposma (kā) modes, stila, ar šādām (kā) modes, stila raksturīgām iezīmēm. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saglabājies no pagājušā laikposma ar tā modes, stila raksturīgām iezīmēm un atkal kļuvis populārs, moderns.
standart- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, izveidojies, vienādots, vienādo lies pēc kāda pieņemta parauga un tam nav būtisku individuālu atšķirību.
robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (piemēram, pēc satura) ar ko citu līdzīgu.
pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris, turpinās pēc tam, kad vairs nedarbojas tā izraisītājs.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc lieluma, apjoma ir puse vai aptuvena puse no kāda priekšmeta, veidojuma, parādības u. tml.
ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc savām īpašībām pārsniedz kādu robežu, arī normu.
apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar virzīšanos no vienas vietas uz otru vai arī uz vairākām vietām vai pie vairākām personām pēc kārtas.
pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sākas, pastāv pēc kā.
pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sākas, pastāv, noris pēc kā.
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto kāds veic, arī rada pats, pēc savas gribas, iniciatīvas.
trakot Norisēt ļoti spraigi, intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Ļoti spēcīgi pukstēt (par sirdi).
kvēlot Norisēt spēcīgi, intensīvi.
viļņot Norisēt spēcīgi, strauji (piemēram, par sabiedriskām parādībām, procesiem).
viļņoties Norisēt spēcīgi, strauji (piemēram, par sabiedriskām parādībām, procesiem).
sekot Norisināties laika secībā (pēc kā). Atrasties, būt novietotam pēc kārtas (aiz kā).
rosīties Norisināties spēcīgi, ietekmīgi (par parādībām sabiedrībā).
pavadīt Norisināties, eksistēt vienlaicīgi ar kādu citu darbību, procesu, parādību vai tūlīt pēc tās (par darbībām, procesiem, parādībām).
atskaņa Noskaņojums, arī sekas (pēc kāda notikuma).
pāradresēt Nosūtīt (ko atsūtītu, parasti iestādei, uzņēmumam u. tml.) tālāk pēc citas adreses (citam).
dot Noteikt (gadus pēc izskata).
kapitalizēt Noteikt (kapitāla summu) pēc ienākuma no kapitāla.
paredzēt Noteikt iepriekš ar īpašām metodēm, arī pēc iepriekšējas pieredzes, zināšanām.
caurskatīt Noteikt slimību pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna.
bonitēt Noteikt vērtību (parasti mājdzīvniekiem, augsnei) pēc kādām pazīmēm.
diagnosticēt Noteikt, konstatēt (faktu) pēc kādām pazīmēm.
specificēt Noteikt, reģistrēt un (parasti) klasificēt (ko) pēc specifiskajām īpašībām.
lasīt Noteikt, saprast (kā) saturu, nozīmi pēc zīmēm, nosacītiem apzīmējumiem, attēliem u. tml.
testaments Noteiktā formā rakstīts un apliecināts dokuments ar kādas personas norādījumiem par šīs personas mantas izlietošanu pēc nāves.
siltumprasība Noteiktai augu vai dzīvnieku grupai raksturīga prasība pēc siltuma, kas nepieciešams to normālai augšanai un attīstībai.
redzesleņķis Noteikts (kā) uzskats, pēc kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts.
nodeva Noteikts lauksaimniecības produktu daudzums, ko valsts (īpašos vēsturiskos apstākļos, piemēram, kara, pēckara laikā) ņem no privātiem ražotājiem.
cenzs Noteikumi, pēc kuriem kādai personai dod iespēju izmantot (galvenokārt politiskas) tiesības.
sodāmība Notiesāšanas juridiskās sekas, kas ir spēkā vainīgajam pēc soda izciešanas.
Salikt punktus Novērtēt sekmes (vairākiem, daudziem) pēc ballu sistēmas un ierakstīt novērtējumu.
nosvērt Novērtēt, arī noteikt (pēc kādām pazīmēm).
nolikt Novietot (lauksaimniecības dzīvnieku) noteiktā vietā, noteiktos apstākļos (piemēram, pēc darba, mīlināšanai).
nolikt Novietot (transportlīdzekli) noteikta vieta, noteiktos apstākļos (piemēram, pēc lietošanas, uzglabāšanai).
uzmesties Novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma (par putniem, kukaiņiem).
recidīvs Nozieguma atkārtota izdarīšana (parasti pēc soda izciešanas par līdzīgu noziegumu vai izbēgšanas no soda izciešanas vietas).
bēdīgs Nožēlojams (pēc izskata). Nabadzīgs.
Kārtas numurs Numurs, kas norāda (kā) vietu un secību pēc pieņemtās skaitīšanas kārtības, sistēmas.
Kārtas numurs Numurs, kas norāda (kā) vietu un secību pēc pieņemtās skaitīšanas kārtības, sistēmas.
vibrodiagnostika Objekta (mašīnas, mehānisma u. tml.) tehniskā stāvokļa noteikšana pēc vibrācijas un trokšņa, tos reģistrējot un apstrādājot ar īpašām ierīcēm.
ceremonija Oficiāla, svinīga (kādas darbības, akta u. tml.) norise. Svinības pēc iepriekš noteiktas kārtības.
pārcelt Oficiāli atļaut mācīties nākamajā klase, kursā (pēc attiecīgas mācību vielas apguves).
rajonēt Oficiāli noteikt (jaunu šķirņu vai hibrīdu) audzēšanas rajonus (pēc šķirņu izmēģināšanas rezultātiem)
slēgt Oficiāli, arī pēc tradicionāliem nosacījumiem vienoties (par ko), uzņemoties saistības, izveidojot noteiktas attiecības.
nocenojums Oficiāls dokuments, pēc kura veic nocenošanu.
Lieldienu ola Ola, kam lieldienās pēc senas paražas izkrāso čaumalu.
Lieldienu ola Ola, kam lieldienās pēc senas paražas izkrāso čaumalu.
Diētiskās olas Olas, kas pēc izdēšanas ir glabātas ne ilgāk par piecām dienām.
translācija Olbaltumvielas molekulas sintēze pēc informācijas, ko saņem no ribonukleīnskābes molekulām un kas nosaka aminoskābju secību molekulā.
federālisms Oportūnistisks princips, pēc kura partija sastāv no atsevišķām organizācijām, nepakļaujoties centrālajai vadībai.
krusts Ordenis, kas pēc formas ir līdzīgs šādai reliģiskai zīmei.
dzimumgatavība Organisma attīstības pakāpe, kurā tas spēj radīt apaugļoties spējīgas dzimumšūnas un dot pēcnācējus.
aizkusums Organisma pagurums, kas izpaužas pastiprinātā sirdsdarbībā, elpas trūkumā (parasti pēc strauja gājiena, kāpiena u. tml.).
iedzimtība Organisma spēja saglabāt pēcnācējos savas īpašības.
astēnija Organisma vājums, novājināšanās (parasti pēc smagām slimībām).
mantojamība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības. Organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem.
pārmantojamība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības. Organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem. Mantojamība.
pēctecība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības. Organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem. Mantojamība.
komunisms Otra, augstākā šīs sabiedriski ekonomiskās formācijas fāze - bezšķiru sabiedriska iekārta ar vienotu visas tautas ražošanas līdzekļu īpašumu, ar visu sabiedrības locekļu pilnīgu sociālu vienlīdzību, kur realizēsies princips: «No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām.».
vidējs Otrais pēc vecuma no trijiem (bērniem, brāļiem, māsām).
pēcnākamais Otrās paaudzes pēcnācējs dzimtā. Cilvēks kādā no nākamajām paaudzēm.
atmiegs Otrreizēja snauda, miegs (pēc brokastīm, pēc kāda darba no agra rīta u. tml.).
šmīksts Paass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā.
Lineārais paātrinātājs Paātrinātājs, kurā paātrināšanu īsteno, daļiņām virzoties pa trajektoriju, kas pēc savas formas ir tuva taisnei.
ģenerācija Paaudze. Visi kādu vecāku pēcnācēji.
apauklēt Paauklēt (vairākus citu pēc cita).
Iet no rokas rokā Pabūt (pēc kārtas) daudzu rokās, īpašumā.
Staigāt (arī iet) no rokas rokā Pabūt (pēc kārtas) daudzu rokās, īpašumā.
blietēt Padarīt blīvu, līdzenu (piemēram, zemi, betonu), spēcīgi sitot, stampājot.
pagurdināt Padarīt gurdenāku, vārgāku, nespēcīgāku.
izlādēt Padarīt mazāk spēcīgu (psihisku stāvokli).
nostiprināt Padarīt spēcīgu, stabilu, drošu (piemēram, stāvokli, norisi, organizatorisku, formu sabiedrībā).
uzrādīt Padarīt uztveramu (piemēram, informāciju par kādu fizikālu lielumu). Būt tādam, pēc kā var konstatēt (piemēram, kādu parādību, stāvokli).
Demarkācijas līnija Pagaidu robeža valstu teritoriju vai to atsevišķu zonu atdalīšanai pēc kara darbības izbeigšanās.
Demarkācijas līnija Pagaidu robeža valstu teritoriju vai to atsevišķu zonu atdalīšanai pēc karadarbības izbeigšanās.
krāties Pakāpeniski kļūt spēcīgākam (par psihisku, parasti negatīvu, stāvokli vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
krāt Pakāpeniski padarīt spēcīgāku (psihisku, parasti negatīvu, stāvokli).
mosties Pakāpeniski sākties, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā).
mosties Pakāpeniski sākties, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām sabiedrībā).
Nolaist rokas Pakļauties nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāt aktīvi darboties.
Nolaist rokas Pakļauties nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāt aktīvi darboties.
spiedpaliekas Paliekas pēc (kā) izspiešanas.
vairoties Palielināties skaitā, radot sev līdzīgus pēcnācējus, tādējādi nodrošinot dzīvības nepārtrauktību un indivīdu pēctecību (par dzīvniekiem, augiem).
zaudēt Palikt bez (tuvinieka, drauga u. tml.) pēc (tā) nāves, arī pēc šķiršanās (no tā).
pazaudēt Palikt bez (tuvinieka, drauga u. tml.), pēc (tā) nāves, arī pēc šķiršanās (no tā).
atlikt Palikt pāri (ko veikt pēc tam, kad pārējais jau padarīts).
atlikt Palikt pāri pēc kāda uzdevuma veikšanas (par laiku).
atlikt Palikt pāri, saglabāties (par daļu no kā - pēc pārējā izlietošanas, bojā ejas).
iestigt Pamazām nonākt (piemēram, negatīva psihiska stāvokļa, nevēlamu uzskatu) spēcīgā ietekmē.
sacelt Pamodināt (vairākus, daudzus), arī panākt, ka (vairāki, daudzi) atstāj guļasvietu pēc pamošanās.
iekārdināt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (pēc kā, ko darīt u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
pavedināt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (piemēram, ko darīt, parasti ko nevēlamu); būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
iedvesmot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) rodas spēcīga vēlēšanās strādāt, darboties, darba prieks, enerģija.
rūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļās) kļūst spēcīgāks, izturīgāks.
vārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) gurst, kļūst vārgs [3] (1), nespēcīgs (1).
spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) kļūst fiziski spēcīgs vai spēcīgāks.
novārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti nogurst, arī kļūst vārgs, nespēcīgs.
uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (jūtas, atmiņas u. tml.) spēcīgi iztaisās (psihē), uztrauc.
satriekt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās ļoti spēcīgs psihisks pārdzīvojums.
saradot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izveidojas ciešas saiknes (parasti ar citiem cilvēkiem, piemēram, pēc kopīgām pazīmēm, darbības, idejas, mērķiem).
saspēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst spēcīgs.
norūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti raksturs, griba) kļūst spēcīgs, noteikts. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku attiecības) kļūst noturīgas.
sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst ļoti spēcīgs, intensīvs, spilgti izpaužas.
kāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst spēcīgāks, intensīvāks, spilgtāk izpaužas.
pavēlināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iestājas, noris vēlāk, mazliet pēc parastā laika.
paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lielāks (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma).
pavājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk stiprs, izturīgs, spēcīgs.
pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāks (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības).
potencēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spēcīgāks, intensīvāks. Pastiprināt, paaugstināt, kāpināt.
paspēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spēcīgāks.
novājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vājš, arī nespēcīgs, vārgs.
vājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vārgs, nespēcīgs, arī vārgāks, nespēcīgāks.
satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti spēcīgi, svārstīties, vibrēt.
piestrāvot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spēcīgi izpaužas (mākslas darbā, tekstā).
tricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kur) rodas, parasti spēcīgas, svārstības.
sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (mākslas darba elements, tā izraisītais iespaids) kļūst ļoti spēcīgs, spilgts.
kāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (mākslas darba elements, tā izraisītais iespaids) kļūst spēcīgāks, spilgtāks.
spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (organisms, ķermenis, to daļas) kļūst spēcīgs vai spēcīgāks.
sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) sasniedz ļoti augstu pakāpi, spēcīgi izpaužas.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti negatīvs psihisks stāvoklis) kļūst mazāk spēcīgs, arī beidzas.
uzkrāt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti psihisks stāvoklis) pakāpeniski kļūst spēcīgāks.
uzzibsnīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, gaismas avots, tā gaisma) iesāk zibsnīt. Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, gaismas avots, tā gaisma) īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibsnī.
palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst intensīvāks, arī izpaužas spēcīgāk.
padziļināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis) kļūst spēcīgāks, noturīgāks.
uzmutuļot Panākt, būt par cēloni, ka (ūdenstilpe, ūdens u. tml.) iesāk mutuļot. Panākt, būt par cēloni, ka (ūdenstilpe, ūdens u. tml.) īsu bridi, parasti spēcīgi, mutuļo.
sakrāt Panākt, ka (psihes, rakstura, personības īpašības, arī psihisks stāvoklis) pakāpeniski kļūst noturīgs, arī spēcīgs.
uzkurt Panākt, ka (uguns, ugunskurs) sāk kurēties. Panākt, ka (uguns, ugunskurs) kuras spēcīgi. Uzkurināt (1).
uzkurināt Panākt, ka (uguns, ugunskurs) sāk kurēties. Panākt, ka (uguns, ugunskurs) kuras spēcīgi. Uzkurt (1).
atskurbināt Panākt, ka atjēdzas (pēc spēcīga pārdzīvojuma). Pavājināt (jūtas).
iespēcināt Panākt, ka kļūst spēcīgs vai spēcīgāks.
aizņemties Paņemt (ko no kāda), lai (pēc laika viņam) atdotu.
patapināt Paņemt (ko no kāda), lai (pēc laika viņam) atdotu. Aizņemties.
kakadu Papagaiļu kārtas putns ar cekulu un spēcīgu knābi.
papagailis Papagaiļveidīgo kārtas tropu putns ar krāšņu apspalvojumu, augstu, spēcīgu knābi un samērā īsām, resnām kājām.
pēcstundas Papildu apmācība (skolās) pēc kārtējām mācību stundām.
inflācija Papīrnaudas vērtības samazināšanās un preču cenu celšanās tāpēc, ka papīrnauda laista apgrozībā lielākos apmēros, nekā vajadzīgs preču apgrozībai.
Ruļļu papīrs Papīrs, ko pēc izgatavošanas glabā, transportē satītu rullī.
iestāties Par stāvokli pēc kādas (parasti spraigas, aktīvas) norises, darbības izbeigšanās.
dzeja Parādība, kas ierosina spēcīgas, parasti pozitīvas, jūtas.
pazīme Parādība, priekšmets, īpašība u. tml., pēc kuras ir iespējams noteikt (kā) izveidošanos, turpmāko attīstību.
pazīme Parādība, priekšmets, īpašība u. tml., pēc kuras ir iespējams noteikt, identificēt (ko).
orientēšanās Parasti savienojumā «orientēšanās sports»: sporta veids - pārvietošanās nepazīstamā, šķēršļotā apvidū ar uzdevumu atrast atzīmētos kontrolpunktus pēc kartes un kompasa. Orientierisms.
paleokontakts Parasti savienojumā «paleokontakta hipotēze»: hipotēze, pēc kuras Zemes iedzīvotājiem ir bijuši kontakti ar citu planētu iedzīvotājiem.
komplekts Parasti savienojumā «pilns komplekts». Maksimālais (cilvēku) skaits, kas vajadzīgs pēc noteikumiem vai štatu sarakstiem.
mitriķis Parasti savienojumā «spēka mitriķis»: spēcīgs vīrietis.
slieties Parasti savienojumā ar "augšā": celties, parasti pēc gulēšanas.
mēraukla Paraugs, pēc kura ko novērtē vai ar kuru ko salīdzina. Arī kritērijs.
šablons Paraugs, pēc kura masveidā izgatavo ko vienādu, citu citam līdzīgu.
piegrieztne Paraugs, šablons, pēc kura piegriež detaļu (kā, parasti apģērba, apavu) izgatavošanai.
blusa Parazītisku bezspārnu kukaiņu kārta ar sāniski plakanu ķermeni, reducētiem spārniem un garām, spēcīgām pakaļkājām. Šīs kārtas kukaiņi.
rumulēšanās Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni.
pēcpārbaude Pārbaude, kas tiek veikta pēc kādas citas pārbaudes
pēcpārbaudījums Pārbaudījums (mācību iestādēs), ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota pārbaudījuma. Pārbaudījums, ko kārto pēc tam paredzētā laika. Pēceksāmens.
degustēt Pārbaudīt (pārtikas produktus) pēc izskata, garšas, smaržas, lai noteiktu (to) kvalitāti ražošanas gaitā.
versmot Pārdzīvot ļoti spēcīgu, arī aizrautīgu, dedzīgu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli. Būt šāda psihiska stāvokļa ietekmē.
aizrauties Pārdzīvot spēcīgas, bet parasti nenoturīgas jūtas (pret pretējā dzimuma cilvēku).
Plīst (vai) pušu Pārdzīvot, izjust ko ļoti spēcīgi.
Plīst (vai) pušu Pārdzīvot, izjust ko ļoti spēcīgi.
iedzimt Pāriet un saglabāties (pēcnācējā) - par organisma īpašībām.
bonēt Pārklāt (parketu, retāk krāsotu grīdu) ar vaska ziedi un pēc tam spodrināt.
gigantomānija Pārmērīga tieksme pēc kā milzīga, grandioza.
kāre Pārmērīga, savtīga tieksme (parasti pēc kāda labuma). Alkatība.
kaza Pārnadžu kārtas (lauksaimniecības vai savvaļas) dzīvnieks, kam raksturīgas spēcīgas kājas, plata piere, ragi.
piestrāvot Pārņemt, spēcīgi ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Jūtami izpausties (ķermenī, tā daļā).
vaislināt Pārot (dzīvniekus pēcnācēju radīšanai).
gruzdums Pārpalikumi pēc dzīvnieku iekšu tauku vai speķa izkausēšanas. Dradži.
skrandži Pārpalikumi pēc dzīvnieku iekšu tauku vai speķa izkausēšanas. Dradži. Gruzdumi.
dradži Pārpalikumi pēc dzīvnieku iekšu tauku vai speķa izkausēšanas. Gruzdumi.
pārgribēties Pārstāt gribēt (ko, ko darīt), parasti pēc ilgas gaidīšanas, ciešanās.
aizkūkot Pārsteigt (neēdušu) ar kūkošanu, kas pēc sena ticējuma vēstī ļaunu (par dzeguzi).
aizkliegt Pārsteigt neēdušu (par dažu putnu kliedzieniem, kas pēc sena ticējuma vēstī ļaunu).
Šķīstošā kafija Pārtikas produkts, ko iegūst, ekstrahējot ūdenī šķīstošo kafijas vielu un pēc tam izdalot sauso vielu no ekstrakta. Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
Šķīstošā kafija Pārtikas produkts, ko iegūst, ekstrahējot ūdenī šķīstošo kafijas vielu un pēc tam izdalot sauso vielu no ekstrakta. Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
pūsties Pārtraukt darboties, arī atrasties miera stāvoklī, lai atjaunotu spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
oligarhija Pārvaldes forma, kura valsts vara pieder nelielai, parasti ekonomiski spēcīgākajai, cilvēku grupai. Šāda cilvēku grupa.
rekonstruēt Pārveidot (ko, piemēram, celtni, iekārtu) pēc jauniem principiem.
amerikanizēt Pārveidot (ko) pēc amerikāņu parauga.
sagrūsties Pārvietojoties spēcīgi saskarties vienam ar otru, citam ar citu.
sprīžot Pārvietoties, savirzot ķermeņa galus kopā un pēc tam attālinot tos vienu no otra (parasti par kāpuriem).
romantika Pasaules uztvere, kam ir raksturīga īstenības idealizācija, negatīva attieksme pret ikdienišķo, tieksme pēc, parasti neaizsniedzama, ideāla.
romantisms Pasaules uztvere, kam ir raksturīga īstenības idealizācija, negatīva attieksme pret ikdienišķo, tieksme pēc, parasti neaizsniedzama, ideāla. Romantika.
Stundu pasniedzējs Pasniedzējs, kas neietilpst mācību iestādes štatā un kam maksā pēc nostrādātā laika.
apdot Pasniegt, piedāvāt (daudziem vai visiem pēc kārtas). _imperf._ Dot apkārt.
nomainīt Pastāvēt, atrasties vienam pēc otra, citam pēc cita.
pamatkapitāls Pastāvīgā kapitāla daļa, kuras vērtība pakāpeniski, vairāku ražošanas periodu laikā pāriet uz ražojamām precēm un kura naudas formā pa daļām atgriežas atpakaļ pie kapitālista pēc preču realizācijas.
Pieņemties spēkā Pastiprināties. Kļūt spēcīgākam.
Pieņemties (retāk ņemties, pieaugt) spēkā Pastiprināties. Kļūt spēcīgākam.
abonēt Pasūtīt (ko) pēc abonementa. Saņemt (ko) pēc abonementa.
šopēcpusdien Pašreizējā pēcpusdienā, pašreizējās dienas pēcpusdienā.
atbildēt Pateikt, pasacīt (ko) pēc uzdota jautājuma, uzrunas.
kontūzija Patoloģisks stāvoklis, kas rodas no visa ķermeņa vai tā lielākās daļas spēcīga satricinājuma, kurš izraisa nervu sistēmas stipru kairinājumu.
saimniekot Patstāvīgi, pēc saviem ieskatiem strādāt, rīkoties (kur, ar ko).
atslābt Pavājināties, kļūt mazāk spraigam, mazāk spēcīgam (par psihisku stāvokli).
piesalt Pazemināties par dažiem grādiem zem nulles (pēc Celsija skalas) - par gaisa temperatūru.
pēda Pazīmes, kas paliek (pēc kādas darbības, procesa, notikuma u. tml.).
sliede Pazīmes, kas paliek, piemēram, pēc kādas darbības, procesa, notikuma.
zīme Pazīmes, pēdas (piemēram, iespiedumi, nospiedumi u. tml.), kas palikušas, piemēram, pēc kādas darbības, notikuma u. tml.
aplaist Paziņot (vēsti, ziņu) vairākiem pēc kārtas.
Pazīt vaigā Pazīt pēc izskata.
identificēt Pazīt, arī noteikt (pēc kādām pazīmēm).
klase Pēc kādām pazīmēm (parasti pēc intensitātes, kvalitātes) veidota (priekšmetu, parādību) grupa kādā sistēmā.
kārta Pēc noteiktām pazīmēm (piemēram, pēc vecuma, ģimenes stāvokļa, nodarbošanās) apvienota cilvēku grupa.
Septiņu gulētāju (arī septiņu brāļu) diena Pēc tautas ticējumiem - 10. jūlijs (pēc vecā stila kalendāra 27. jūnijs), kurā lietus līšana liecina, ka līs pēc kārtas septiņas dienas vai septiņas nedēļas.
vivipārija Pēcnācēju radīšana, veidojot uz virszemes daļām sīkus jaunos organismus, kas pēc nokrišanas uz augsnes izveidojas par pieaugušiem indivīdiem.
pēcpusdiena Pēcpusdienas tērps Tērps, kas paredzēts valkāšanai pēcpusdienā.
noslēgums Pēdējā daļa, arī moments (laikposmā), pēc kura (tas) vairs neturpinās.
viesulis Pēkšņa un spēcīga (emocionāla stāvokļa) izpausme.
brāzma Pēkšņa un spēcīga (pārdzīvojuma) izpausme.
grūdiens Pēkšņa, arī spēcīga ierosme, pamudinājums, cēlonis (darbībai, pasākumam, procesam).
iešauties Pēkšņi būt spēcīgi sajūtamam.
iesvilties Pēkšņi iesākt paust spēcīgas jūtas, izjūtas (par acīm, seju).
uzsprēgāt Pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
uzšvirkstēt Pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
iedegties Pēkšņi izjust un spilgti izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos).
iekvēloties Pēkšņi izjust un spilgti izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos). Iedegties (3).
uzliesmot Pēkšņi izjust un spilgti izpaust spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos.
iesvelt Pēkšņi izraisīt (parasti spēcīgas jūtas).
iesvelties Pēkšņi izraisīties (parasti par spēcīgām jūtām).
iesvelt Pēkšņi izraisīties (parasti par spēcīgām jūtām). Iesvelties.
piesisties Pēkšņi izraisīties un spēcīgi ietekmēt (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
iekāroties Pēkšņi rasties kārei (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert).
iesvilt Pēkšņi tikt spēcīgu jūtu, izjūtu pārņemtam. Iekarst (1), iedegties (3).
sist Pēkšņi, spēcīgi iedarboties uz maņu orgāniem (piemēram, par spilgtu gaismu, asu smaržu).
sisties Pēkšņi, spēcīgi iedarboties, izraisīt spēcīgu kairinājumu (piemēram, par smaržu, gaismu, skaņu).
lēkt Pēkšņi, strauji virzīties prom (no kā), piemēram, pēc atsišanās pret ko (par priekšmetiem).
krauls Peldēšana uz krūtīm, peldētājam darbojoties ar rokām un kājām, rokas pēc kārtas izceļot no ūdens.
Vidējā peļņa Peļņa, ko kapitāla ieguldītājs saņem no avansētā kapitāla pēc vidējās peļņas normas.
bēgums Periodiska ūdens līmeņa pazemināšanās (jūrās, okeānos - pēc paisuma).
gadatirgus Periodiski organizēts (parasti starptautisks) pasākums, kur tirdzniecības organizācijas un rūpniecības uzņēmumi, komersanti, rūpnieki vairumā pārdod un iepērk dažādas preces pēc izstādītajiem paraugiem.
darbuzņēmējs Persona vai organizācija, kas pēc darbuzņēmuma līguma apņemas veikt noteiktu darbu.
kontraktants Persona vai organizācija, kas uzņemas noteiktas saistības pēc kontrakta.
trasāts Persona, banka, kas saņem rīkojumu maksāt pēc tratas.
recidīvists Persona, kas atkārtoti izdara noziegumu, kas krimināllikumā kvalificēts pat bīstamu (parasti pēc tam, kad tā ir izcietusi sodu par līdzīgu noziegumu vai izbēgusi no soda izciešanas vietas). Bīstams noziedznieks, kam krimināllikums pastiprina soda sankciju.
godkāre Personības īpašība, kurai raksturīga tieksme pēc goda (2), slavas.
skrejlaipiņa Pie stropa skrejas piestiprināts mazs dēlis, pa kuru bites pārvietojas pirms vai pēc izlidojuma.
sabriest Pieaugt, arī kļūt spēcīgam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
neauglība Pieauguša (cilvēka) organisma nespēja radīt pēcnācējus.
neauglība Pieauguša (dzīvnieka) organisma nespēja radīt pēcnācējus.
placdarms Piekrastes teritorija, kas ir ieņemta pēc ūdenstilpes forsēšanas, desanta izsēdināšanas vai ko aizsargā atkāpjoties. Rajons, kas ir sagatavots karaspēka izvēršanai, lai pārietu uzbrukumā.
piekūns Piekūnveidīgo kārtas vidēja vai neliela auguma putns ar ļoti spēcīgu ķermeni un šauriem, smailiem spārniem.
Iekārties (kādam) elkonī Pieķerties (kādam) pie elkoņa un spēcīgi atbalstīties uz tā.
Piena drudzis Piena dziedzeru iekaisums (pēc dzemdībām).
Piena drudzis Piena dziedzeru iekaisums (pēc dzemdībām).
pirmpiens Piens, kas izdalās no krūšu galiem grūtniecības otrajā pusē un otrajā, trešajā dienā pēc bērna piedzimšanas.
fakts Pieredzē iegūta atziņa, pēc kuras izdara secinājumus.
saukt Piešķirt (kam) vārdu, nosaukumu, apzīmējumu (pēc kādas raksturīgas pazīmes). Dēvēt.
dēvēt Piešķirt (kam) vārdu, nosaukumu, apzīmējumu (pēc kādas raksturīgas pazīmes). Saukt.
atestēt Piešķirt, izsniegt atestātu (pēc mācību iestādes beigšanas).
piegulēt Pilnīgi atbilst (ķermenim, tā daļām) pēc lieluma un formas (par apģērbu, apaviem). Samērā cieši apņemt (ķermeni) - par apģērbu.
izveseļoties Pilnīgi atgūt veselību (pēc slimības).
izspļaut Pilnīgi līdzīgs (parasti pēc izskata).
amnestēt Pilnīgi vai daļēji atbrīvot (noteiktas kategorijas personas) no soda izciešanas, no kriminālās izmeklēšanas vai (pēc soda izciešanas) atzīt par nesodītām.
Nokrist (kāda) acīs zemāk par nulli Pilnīgi zaudēt savu nozīmību pēc kāda uzskatiem, kāda vērtējumā.
Nokrist (kāda) acīs zemāk par nulli Pilnīgi zaudēt savu nozīmību pēc kāda uzskatiem, kāda vērtējumā.
Nokrist (kāda) acīs zemāk par nulli Pilnīgi zaudēt savu nozīmību pēc kāda uzskatiem, kāda vērtējumā.
timurietis Pionieris, kas (parasti organizēti) palīdzēja vecākiem, nespējīgiem cilvēkiem (nosaukums pēc A. Gaidara grāmatas galvenā varoņa vārda).
Ziemassvētku kaujas Pirmā pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila - no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
asinsspalvas Pirmās spalvas, kas izaug putniem pēc izšķilšanās.
matriarhāts Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc mātes līnijas.
Mātes ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc mātes līnijas. Matriarhāts.
Mātes ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc mātes līnijas. Matriarhāts.
patriarhāts Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc tēva līnijas.
Tēva ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc tēva līnijas. Patriarhāts (1).
Tēva ģints Pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc tēva līnijas. Patriarhāts.
barbarisms Pirmatnējās sabiedrības attīstības otrais periods (pēc mežonības) saskaņā ar L. Morgana periodizāciju, kuru lietojis arī Fr. Engelss.
Piena zobi Pirmie zobi, kas bērnam sāk izkrist pēc piecu gadu vecuma.
Piena zobi Pirmie zobi, kas bērnam sāk izkrist pēc piecu gadu vecuma.
kreoli Pirmo eiropiešu ieceļotāju (galvenokārt spāņu un portugāļu) pēcnācēji kolonijās.
pakrējums Plāna krējuma kārta, kas paliek virs sarūguša piena pēc krējuma virskārtas noņemšanas.
atkala Plāna ledus kārta, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, aukstā laikā līstot lietum vai pēc atkušņa uznākot salam.
reģions Plaša, pēc dabas, ekonomiskām, politiskām pazīmēm izdalīta teritorija (piemēram, apgabals, valsts, valstu grupa).
lielforma Plašs reljefa veidojums, kas atšķiras pēc augstuma virs okeānu vidējā ūdens līmeņa.
Modeļu nams Plašs uzņēmums, kurā modelē un izgatavo pēc individuāliem pasūtījumiem apģērba, galantērijas piederumus.
Modeļu nams Plašs uzņēmums, kurā modelē un izgatavo pēc individuāliem pasūtījumiem apģērba, galantērijas piederumus.
kaķis Plēsēju kārtas dzimta, kura ietilpst lieli, vidēji un nelieli dzīvnieki ar spēcīgu, slaidu, vijīgu ķermeni, strupu, apaļu galvu, stipriem, līkiem, asiem, ievelkamiem nagiem.
suns Plēsēju kārtas dzimta, kurā ietilpst nelieli un vidēji lieli, galvenokārt gaļēdāji dzīvnieki ar spēcīgu ķermeni, nelielu galvu un izstieptu purnu (piemēram, mājas suns, savvaļas suns, lapsa, vilks).
sermulis Plēsēju kārtas dzimta, pie kuras pieder nelieli vai vidēji lieli dzīvnieki ar slaidu, lokanu, spēcīgu ķermeni, asiem, pagarinātiem ilkņiem (piemēram, caunas, seski, ūdeles, zebiekstes).
vilks Plēsēju kārtas suņu dzimtas dzīvnieks ar spēcīgi attīstītu ķermeni, garām, spēcīgām kājām, garu, kuplu asti un stāvām ausīm ar melnu apmali.
piraija Plēsīga karpu dzimtas zivs (Dienvidamerikā) ar spēcīgiem žokļiem, asiem zobiem un līdz 60 centimetriem garu ķermeni.
leopards Plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar plankumainu apmatojumu, spēcīgām kājām. Pantera.
pantera Plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar plankumainu, retumis melnu, apmatojumu, spēcīgām kājām. Leopards.
virst Plūst, tecēt (parasti spēcīgi, strauji) - par šķidrumu. Būt tādam, no kura kas plūst, tek.
fūga Polifonisku skaņdarbu augstākā forma, kurā imitācijas veidā pēc noteikta tonāla plāna visām balsīm vijas cauri viena, retāk divas vai vairākas tēmas. Šīs formas skaņdarbs.
sociāldemokrātija Politisks virziens starptautiskajā strādnieku kustībā, kurš radās 19. gadsimta beigās un kura mērķis ir pakāpeniski, ar demokrātiskām metodēm (vai arī - pēc sākotnējiem uzskatiem - revolūcijas ceļā) izveidot sociālistisku sabiedrību.
celmiņš Potcelma apakšējā daļa, kas paliek pēc potcelma galotnes nogriešanas.
pretenzija Prasība, arī tīkojums (pēc kā). Tieksme (uz ko).
ņemties Precēties pēc savstarpējas vēlēšanās.
pārnest Precīzi, pa detaļām iezīmēt, atveidot (piemēram, attēlu, shēmu pēc oriģināla, parauga u. tml.) uz citas pamatnes. Arī kopēt.
kaitniecība Pret valsts un sabiedrības interesēm vērsta ļaunprātīga, pēc likuma sodāma darbība vai bezdarbība.
reflektēt Pretendēt (uz ko), tiekties (pēc kā). Būt par reflektantu.
Joka pēc (arī dēļ) Prieka pēc, lai izklaidētos.
imitācija Priekšmeta veidošana pēc kāda parauga (parasti ar mazāku vērtību, zemāku kvalitāti). Imitētais priekšmets.
ķīla Priekšmets, ko dod spēles dalībnieks, kurš nav izpildījis uzdevumu, un ko var saņemt atpakaļ pēc noteiktu darbību veikšanas.
kategorija Priekšmetu grupējums pēc to kvalitātes.
kvantitāte Priekšmetu, būtņu, parādību noteiksme, kas var mainīties attiecīgo priekšmetu, būtņu, parādību kvalitātes (1) ietvaros. Kategorija, kas raksturo priekšmetus, būtnes, parādības pēc to apjoma, skaita un attīstības pakāpes.
rangs Priekšmetu, parādību grupējuma pakāpe pēc to nozīmīguma.
kategorija Priekšmetu, parādību, cilvēku grupējums pēc kādām to pazīmēm vai īpašībām.
kārtula Priekšraksts, pēc kura noteiktā secībā veic matemātiskas darbības.
utilitārisms Princips parādību, priekšmetu u. tml. vērtēšanai pēc to praktiskā derīguma, izmantojuma. Attiecīgais rīcības, izturēšanās veids.
strukturālisms Princips, koncepcija (zinātnē), pēc kuras parādību pētīšanā jāpievēršas to sistēmai, struktūrai. Virziens (kādā zinātnes nozarē), kas balstās uz šādu principu, koncepciju.
Dispersijas prizma Prizma, ar kuru starojumu sadala pēc viļņu garumiem.
Augļu augļi Procenti, ko pēc noteikta termiņa pieskaita kapitālam, lai tie atkal kopā ar kapitālu dotu jaunus procentus.
vairošanās Process, kurā organisms rada sev līdzīgus pēcnācējus, tādējādi nodrošinot dzīvības nepārtrauktību un indivīdu pēctecību.
izspaidas Produkta (piemēram, augļu) atliekas, kas rodas pēc sulas izspiešanas vai šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas.
paniņas Produkts, kas paliek pāri pēc krējuma pārstrādāšanas sviestā.
Tautas demokrātija Proletariāta diktatūras forma, kas radās 2. pasaules kara beigu posmā un pēc kara vairākās Austrumeiropas un Āzijas zemēs.
Tautas demokrātija Proletariāta diktatūras forma, kas radās Otrā pasaules kara beigu posmā un pēc kara vairākās Austrumeiropas un Āzijas zemēs.
peons Proletarizēts indiānis, arī jaukto laulību pēcnācējs (Latīņamerikā).
spilgts Psihiski (parasti emocionāli) ļoti ietekmīgs, iedarbīgs (piemēram, pēc satura, kādām īpašībām).
nemaņa Psihisks stāvoklis, kad cilvēks neapzinās, ko dara (piemēram, lielā uztraukumā, spēcīgā pārdzīvojumā).
trauksme Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība, spēcīga dziņa.
ilgas Psihisks stāvoklis, kam raksturīga dziļa, parasti arī ilgstoša, tieksme, vēlēšanās (parasti pēc kā labāka vai arī tāla, grūti sasniedzama).
nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga neapmierinātība ar esošo, sasniegto un spēcīga vēlēšanās nemitīgi gūt ko jaunu.
iztukšotība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga spēcīga vēlēšanās darboties.
karstums Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas spēcīgas jūtas.
uztraukums Psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo spriedzi un kam raksturīgs, piemēram, liels uzbudinājums, nemiers, saviļņojums.
satraukums Psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar spēcīgu emocionālo stresu un kam raksturīgs, piemēram, uzbudinājums, nemiers, saviļņojums.
pustonis Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam nav spēcīgu ārējo izpausmju. Šāda stāvokļa daļēja, slēpta izpausme.
koncerts Publisks (skaņdarbu, arī daiļdarbu, horeogrāfisku darbu) izpildījums pēc iepriekš sastādītas programmas.
sisties Pukstēt, parasti spēcīgi, strauji (par sirdi). Spēcīgi, strauji pulsēt.
sist Pukstēt, parasti strauji, spēcīgi (par sirdi). Strauji, spēcīgi pulsēt.
stundenis Pulkstenis (parasti sienas vai torņa pulkstenis, kas sit ik pēc stundas).
Smilšu pulkstenis Pulkstenis, ar kuru mēri laiku pēc izbiruša smilšu daudzuma.
Smilšu pulkstenis Pulkstenis, ar kuru mērī laiku pēc izbiruša smilšu daudzuma.
Ūdens pulkstenis Pulkstenis, ar kuru mērī laiku pēc iztecējušā ūdens daudzuma.
Ūdens pulkstenis Pulkstenis, ar kuru mērī laiku pēc iztecējušā ūdens daudzuma.
Saules pulkstenis Pulkstenis, ar kuru Saules gaismā mērī laiku pēc ēnas, kas no vertikālas plāksnes, stieņa krīt uz ciparnīcu.
Saules pulkstenis Pulkstenis, ar kuru saules gaismā mērī laiku, pēc ēnas, kas no vertikālas plāksnes, stieņa krīt uz ciparnīcu.
sešpadsmit Pulksteņa laika moments: četras stundas pēc divpadsmitiem.
četri Pulksteņa laika moments: četras stundas pēc divpadsmitiem. Sešpadsmit.
četri Pulksteņa laika moments: četras stundas pēc pusnakts.
četrpadsmit Pulksteņa laika moments: divas stundas pēc divpadsmitiem.
divi Pulksteņa laika moments: divas stundas pēc divpadsmitiem. Četrpadsmit.
divi Pulksteņa laika moments: divas stundas pēc pusnakts.
septiņpadsmit Pulksteņa laika moments: piecas stundas pēc divpadsmitiem.
pieci Pulksteņa laika moments: piecas stundas pēc divpadsmitiem. Septiņpadsmit.
pieci Pulksteņa laika moments: piecas stundas pēc pusnakts.
septiņi Pulksteņa laika moments: septiņas stundas pēc divpadsmitiem. Deviņpadsmit.
septiņi Pulksteņa laika moments: septiņas stundas pēc pusnakts.
seši Pulksteņa laika moments: sešas stundas pēc divpadsmitiem. Astoņpadsmit.
seši Pulksteņa laika moments: sešas stundas pēc pusnakts.
piecpadsmit Pulksteņa laika moments: trīs stundas pēc divpadsmitiem.
trīs Pulksteņa laika moments: trīs stundas pēc divpadsmitiem. Piecpadsmit.
trīs Pulksteņa laika moments: trīs stundas pēc pusnakts.
trīspadsmit Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc divpadsmitiem.
viens Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc divpadsmitiem. Trīspadsmit.
viens Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc pusnakts.
ligzdbēgļi Putnu bioloģiska grupa, kuras pārstāvju mazuļi izšķiļas labi attīstīti un atstāj ligzdu drīz pēc izšķilšanās. Šīs grupas putni.
dzeņveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst sīki un vidēja lieluma putni ar lielu galvu, asu, spēcīgu knābi (piemēram, dižraibais dzenis, melnā dzilna, tītiņš). Šīs kārtas putni.
vistveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder dažāda lieluma putni ar spēcīgām kājām, īsiem, platiem, noapaļotiem spārniem (piemēram, irbes, medņi, rubeņi). Šīs kārtas putni.
piekūnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie dienas putni (piemēram, piekūns, vanags, ērglis), kam raksturīgs līks, ass knābis, asi, spēcīgi nagi, laba redze un dzirde, augsti attīstīta lidošanas spēja. Šīs kārtas putni.
radiosekstants Radionavigācijas ierīce kuģu un lidaparātu koordinātu noteikšanai pēc debess ķermeņa radiostarojuma.
radioavīze Radioraidījums, kas pēc materiāla sakārtojuma atgādina avīzi.
šmiukstēt Radīt asu, augstu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko samērā tievu, plānu, elastīgu, ko strauji skar gaisa plūsma vai kas strauji virzās gaisā). Atskanēt šādam troksnim.
augļoties Radīt daudz pēcnācēju. Vairoties.
krakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts). Atskanēt šādam troksnim.
skrakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts). Atskanēt šādam troksnim. Krakšķēt.
šņerkstēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par metāla, akmens u. tml. priekšmetiem, kas berzējas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
šņirkstēt Radīt īslaicīgu, asu, spēcīgu troksni (piemēram, par metāla, akmens, arī koka priekšmetiem, kas berzējas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
plakšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
plaukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
šņarkstēt Radīt īslaicīgu, paasu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko blīvu, cietu, kas saskaras ar ko vai beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
šļakstēt Radīt īslaicīgu, samērā klusu troksni (par ko šķidru, kas tiek spēcīgi skarts vai kas kustībā atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
blūkšķēt Radīt īslaicīgu, spēcīgu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas atsitas pret ūdeni). Atskanēt šādam troksnim.
tankšķēt Radīt īslaicīgu, spēcīgu, asu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kuri atsitas pret ko vai pret kuriem kas atsitas). Atskanēt šādai skaņai.
sapņot Radīt iztēlē tēlu, priekšstatu par to, pēc kā ilgojas, ko vēlas, lai tas piepildītos. Arī vēlēties, ilgoties.
rēkt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem, vēju).
šmīkstēt Radīt paasu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko samērā tievu, plānu, elastīgu, ko strauji skar gaisa plūsma vai kas strauji virzās gaisā). Atskanēt šādam troksnim.
žļakstēt Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
žļurkstēt Radīt samērā skaļu, spēcīgu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
rībēt Radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (par motoriem, ierīcēm).
rībēt Radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (parasti par pērkonu).
rībēt Radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (piemēram, par ko grūstošu, krītošu).
dauzīt Radīt sitienu, trokšņu, arī sāpju sajūtu (galvā, ausīs) - parasti par spēcīgu pulsu.
taurēt Radīt spēcīgas, dobjas, stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem).
brākšķēt Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas). Atskanēt šādam troksnim.
brīkšķēt Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas). Atskanēt šādam troksnim.
blīkšķēt Radīt spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni (piemēram, par smagiem priekšmetiem, kas strauji atsitas pret ko cietu, par strauji aizvērtām durvīm). Atskanēt šādam troksnim.
dārdēt Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (par motoriem, ierīcēm).
dārdēt Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (par parādībām dabā, parasti par pērkonu, arī par ūdeņiem).
graut Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par pērkonu). Dārdēt (1).
dārdēt Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (piemēram, par ko grūstošu, krītošu).
krākt Radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem).
krākt Radīt spēcīgu, nevienmērīgu, zemu troksni (par mašīnām, ierīcēm u. tml.).
grandēt Radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par braucošiem transportlīdzekļiem, arī par dzinējiem, ierīcēm). Dārdēt (3).
grandēt Radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par parādībām dabā, parasti par pērkonu). Dārdēt (1).
šņākt Radīt spēcīgu, samērā augstu, vienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem). Atskanēt šādam troksnim.
dimdēt Radīt spēcīgu, samērā spalgu troksni (par motoriem, ierīcēm).
dimdēt Radīt spēcīgu, samērā spalgu troksni, parasti pēc trieciena, satricinājuma (piemēram, par zemi).
šņākt Radīt spēcīgu, vienmērīgu, samērā augstu troksni, parasti berzes rezultātā (par mašīnām, ierīcēm u. tml.). Atskanēt šādam troksnim.
Kāds (nu) kurš (arī kurais) Rads, kas pēc īpašībām, pazīmēm nav līdzīgs citiem.
skudrulītis Raiba, pūkaina vabole, kas pēc krāsas atgādina skudras.
servēt Raidīt (bumbu, bumbiņu) pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piemēram, tenisā, galda tenisā, volejbolā, badmintonā).
radiobāka Raidstacija, kas raida radiosignālus, pēc kuriem lidaparāti, kuģi nosaka savu atrašanās vietu, kursu.
iezīme Raksturīga īpašība (piemēram, organismiem, priekšmetiem), pēc kuras (tos) dala vai apvieno grupās.
vecs Raksturīgs cilvēkam vecumā. Vārgs, nespēcīgs.
mets Rasējums, ko veido pēc skices un kas sniedz pilnīgu, vispusīgu priekšstatu par celtni.
atdzimt Rast turpinājumu (pēcnācējos).
šķilties Rasties no straujas, spēcīgas cietu priekšmetu saskāršanās (par dzirkstelēm, uguni). Strauji, spēcīgi skarties vienam pie otra, radot dzirksteles, uguni (par cietiem priekšmetiem).
Iesēsties kaulos (arī kaulā, līdz kauliem, līdz kaulam) Rasties un spēcīgi ietekmēt (piemēram, par psihisku stāvokli).
Iesēsties kaulos (arī kaulā, līdz kauliem, līdz kaulam) Rasties un spēcīgi ietekmēt (piemēram, par psihisku stāvokli).
sajaukums Rasu, tautu, tautību u. tml. saplūdums (parasti ģimeņu veidošanas, pēcnācēju radīšanas rezultātā).
paraut Raujot, spēji, spēcīgi velkot, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Raujot, spēji, spēcīgi velkot, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās nelielu attālumu.
Apgrozāmais kapitāls Ražīgā kapitāla daļa, kuras vērtība pilnīgi pāriet ražojamās precēs un pēc to realizācijas naudas formā pilnīgi atgriežas atpakaļ pie kapitālista.
Apgrozāmais kapitāls Ražīgā kapitāla daļa, kuras vērtība pilnīgi pāriet ražojamās precēs un pēc to realizācijas naudas formā pilnīgi atgriežas atpakaļ pie kapitālista.
neoreālisms Reālistisks mākslas virziens (20. gadsimta 40. gados Itālijā, pēc tam arī dažās citās zemēs), kam raksturīgs demokrātisms, vēstījuma tuvums dzīvei un izteiksmes līdzekļu vienkāršums.
atbrīvoties Refl. --> atbrīvot (4). Tikt atbrīvotam (no darba, saistībām pēc paša ierosmes).
iespēcināties Refl. --> iespēcināt.
saspēcināties Refl. --> saspēcināt.
šķavas Reflektoriska norise, kurā deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu, parasti ar troksni. Troksnis, kas rodas šādā norisē.
klepus Reflektoriska norise, kuras laikā gaiss spēcīgu grūdienu veidā izplūst caur sašaurinātu balss spraugu, radot raksturīgas skaņas.
pavadība Reizē, vienlaicīgi (ar ko), arī tūlīt (pēc kā).
Pa gadskārtu Reizi gadā, ik pēc gada.
Laika relejs Relejs, kas automātiski pēc noteikta laika izslēdz agregātu.
relikvija Reliģiskas godināšanas priekšmets, kas pēc ticīgo uzskatiem ir saistīts ar Kristus, dievmātes, svēto dzīvi.
teisms Reliģiski filozofiska mācība, uzskats, ka Dievs ir radījis pasauli un pārvalda to pēc savas gribas.
providenciālisms Reliģiski ideālistisks uzskats, pēc kura vēstures gaita ir providences noteikta.
mezoreljefs Reljefa forma (piemēram, ieleja, ieplaka), kas pēc lieluma ieņem vidēju stāvokli starp lielajām un mazajām reljefa formām.
patvaļa Rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml., arī faktus, apstākļus.
patvarība Rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot likumus, morāles normas, citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības. Arī patvaļa (1).
demokrātija Rīcības princips, pēc kura katrs kolektīva loceklis ir ar līdzīgām tiesībām kāda uzdevuma realizēšanā.
manevrēt Rīkoties (ar ko) pēc vajadzības, mainot izlietojuma vietu, veidu u. tml.
Turēties pie burta Rīkoties formāli, birokrātiski, tikai pēc priekšrakstiem, neiedziļinoties būtībā.
Turēties pie burta Rīkoties formāli, birokrātiski, tikai pēc priekšrakstiem, neiedziļinoties būtībā.
atdarināt Rīkoties pēc kāda parauga (parasti bez sava kritiska vērtējuma).
sekot Rīkoties, izturēties (kā, kāda) ietekmē, pēc (kāda) parauga.
ķetna Roka (parasti liela, spēcīga).
lode Rokas šaujamieroča vai ložmetēja kaujas patronas priekšējā daļa, kas pēc šāviena tiek izmesta pa stobru.
Dzīvnieku noteicējs Rokasgrāmata - dzīvnieku pazīmju apraksts, pēc kurām iespējams noteikt attiecīgā dzīvnieka vietu zooloģiskajā sistēmā.
Augu noteicējs Rokasgrāmata ar augu pazīmju aprakstu, tabulām, pēc kurām var noteikt attiecīgā auga dzimtu, ģinti, sugu.
ornaments Rotājums, kam raksturīgi pēc simetrijas, ritma u. tml. likumiem sakārtoti elementi, kuriem ir ģeometriska vai vairāk vai mazāk stilizēta dabas objektu forma.
Bērnu rotaļa Rotaļa (ar priekšmetiem, pēc noteiktiem sižetiem, noteiktās lomās u. tml.), kas ir viens no galvenajiem bērna darbības veidiem un īstenības izziņas līdzekļiem.
norūdīt Rūdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgs, izturīgs. Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgs, izturīgs.
sēkt Runāt ar spēcīgu, šņācošu pieskaņu.
civilizācija Sabiedrības attīstības trešais periods (pēc mežonības un barbarisma) saskaņā ar L. Morgana periodizāciju, kuru lietojis arī Fr. Engelss.
kārta Sabiedrības grupa (verdzības un feodālisma iekārtā, daļēji arī kapitālismā), kas apvieno cilvēkus pēc to sociālā stāvokļa sabiedrībā un juridiskās vietas valstī.
Nacionālais ienākums Sabiedrības kopprodukta daļa, kas paliek pāri pēc ražošanas procesā izlietoto ražošanas līdzekļu atlīdzināšanas.
sociālisms Sabiedriskā iekārta, pēc marksisma-ļeņinisma mācības - komunisma sabiedriski ekonomiskās formācijas pirmā fāze, kas nomaina kapitālismu un kam raksturīgs augsts dzīves līmenis, cilvēka tiesiskums, ražošanas līdzekļu sabiedriskošana.
izkārtojums Sadalījums, organizācija pēc noteikta principa.
rajonēt Sadalīt (kādu teritoriju) pēc noteikta kritērija savstarpēji atšķirīgās, bet iekšēji (administratīvās, ekonomiskās, klimatiskas u. tml.) daļās
zonēt Sadalīt (kādu teritoriju) pēc noteiktiem kritērijiem ģeogrāfiskās, klimatiskās, hidroloģiskās u. tml. zonās, joslās.
pašķīst Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos, izkliedēties uz visām pusēm, parasti pēc trieciena, sitiena (par priekšmetu, priekšmetu kopumu).
sašķīst Sadalīties daļās, vairākos gabalos, parasti pēc trieciena, sitiena (par priekšmetiem, to kopumu).
iedzemdēt Saglabāt (pēcnācējos) savas īpašības.
sastingt Saglabāties (parasti sejā, acīs) pēc nāves (par pirmsnāves pārdzīvojuma izpausmi).
sadalīt Sagrupēt, parasti domās (pēc kādām pazīmēm).
pārģērbt Saģērbt (kādu) tā, ka (tas) izskatās pēc kā cita (piemēram, spēlējot teātri, maskojoties).
pārģērbties Saģērbties tā, ka izskatās pēc kā cita (piemēram, spēlējot teātri, maskojoties).
Naturālā saimniecība Saimniekošanas metode, pēc kuras produkciju ražo galvenokārt saimniecības iekšējām vajadzībām.
Naturālā saimniecība Saimniekošanas metode, pēc kuras produkciju ražo galvenokārt saimniecības iekšējām vajadzībām.
kāpēc Saista divus relatīvi patstāvīgus teikuma komponentus. Tāpēc.
tādēļ Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem. Tāpēc (3).
tālab Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem. Tāpēc (3).
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tādēļ», «tāpēc»), un vienlaikus norāda uz nolūka attieksmi starp tiem, kā arī uz cēloņa jēdzienisko attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tāpēc», «tādēļ»), un vienlaikus norāda uz cēloņa attieksmi starp tiem.
kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības vai pirms tās).
līdz Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības).
pirms Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības).
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības vai pēc tās).
tādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem. Tāpēc ka.
tālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem. Tāpēc ka.
galvojums Saistība, apliecinājums, solījums, ar ko persona pēc likuma uzņemas izpildīt šajā saistībā, apliecinājumā, solījumā, noteiktās prasības.
novācija Saistības izbeigšana pēc abu pušu vienošanās un tās aizstāšana ar jaunu saistību.
elēģisks Saistīts ar elēģiju (1), tai raksturīgs. Tāds, kas pēc noskaņas ir līdzīgs elēģijai (1).
okults Saistīts ar pārdabiskām parādībām, viņpasauli (pēc māņticīgo priekšstatiem).
pēcimpresionistisks Saistīts ar pēcimpresionismu, tam raksturīgs. Postimpresionistisks.
pēcmodernistisks Saistīts ar pēcmodernismu, tam raksturīgs. Postmodernistisks.
pēctecīgs Saistīts ar pēctecību (1), tai raksturīgs.
pēctecīgs Saistīts ar pēctecību (2), tai raksturīgs.
aizkust Sajust aizkusumu (pēc fiziskas piepūles).
atpūsties Sajust atvieglojumu, mieru (pēc atbrīvošanās no kā traucējoša).
gurt Sajust nespēku. Kļūt nespēcīgam.
pagurt Sajust samērā lielu nespēku. Kļūt nespēcīgākam.
sāpes Sajūta, ko rada pārāk spēcīgu kairinātāju vai audu bojājuma izraisīto fizioloģisko norišu kopums.
(Pie)dzimt zem nelaimīgas zvaigznes Saka par cilvēku, kam (pēc tautas ticējumiem) nolemta nelaimīga dzīve.
Klāt kā mazais nazītis Saka par cilvēku, kas ierodas nekavējoties, pēc pirmā aicinājuma.
Klāt kā mazais nazītis Saka par cilvēku, kas ierodas nekavējoties, pēc pirmā aicinājuma.
Acis deg (arī svilst) Saka par iekaisušām acīm. Saka par skatienu, kas pauž spēcīgu pārdzīvojumu.
Uz kārā zoba, arī uz kāro zobu Saka par kāres apmierināšanu pēc kā sevišķi garšīga.
Ja (arī kad) (jau) nav kazai piena, lai (arī tad) nav Saka par ko tādu (darbību, darbu u. tml.), kuram nav gaidīto rezultātu un no kura tāpēc bez sevišķas nožēlas atsakās.
Ja (arī kad) (jau) nav kazai piena, lai (arī tad) nav Saka par ko tādu (darbību, darbu u. tml.), kuram nav gaidīto rezultātu un no kura tāpēc bez sevišķas nožēlas atsakās.
Zilā pirmdiena Saka par nākamo dienu pēc pārmērīgas alkohola lietošanas.
Zilā pirmdiena Saka par nākamo dienu pēc pārmērīgas alkoholisko dzērienu lietošanas.
(Vārās kā) raganu katls (arī katlā) Saka par parādībām dabā spēcīgā vētrā, negaisā.
(Vārās kā) raganu katls (arī katlā) Saka par parādībām dabā spēcīgā vētrā, negaisā.
Vārās kā raganu (arī elles) katls (arī katlā), arī vārās kā elle (arī pekle) Saka par parādībām dabā spēcīgā vētrā, negaisā.
Zaļš (arī zils un zaļš, raibs, melns) metas (arī (no)griežas, (no)šķīst, (no)skrien) gar (arī priekš, ap) acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
Zils un zaļš (arī zaļš, raibs, melns) metas (arī (no)griežas, (no)šķīst, (no)skrien) gar (arī priekš, ap) acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
Zils un zaļš (arī raibs) griežas (arī metas) gar (arī priekš) acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
Zils un zaļš (arī raibs) metas (arī griežas) gar (arī priekš) acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
Zils un zaļš (arī raibs) metas (arī griežas) gar (arī priekš) acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
Raibs (arī zils un zaļš) metas (arī griežas) gar (arī priekš) acīm, arī acu priekšā Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
(Zils un) zaļš gar (arī priekš) acīm šķīst Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena.
Acis deg (arī svilst) Saka par skatienu, kas pauž spēcīgu pārdzīvojumu.
Uguns trako Saka par spēcīgu uguni, kas strauji izplatās.
Kā lācis (stiprs, spēcīgs, liels u. tml.) Saka par spēcīgu, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti.
Spēcīgs kā lācis Saka par spēcīgu, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti.
Dzelzs (retāk tērauda) nervi Saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
Nervi kā striķi Saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
Nervi kā striķi Saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
Tērauda (biežāk dzelzs) nervi Saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
Dieva pirksts Saka par to, kas ir it kā radies, noticis pēc dieva gribas, ar dieva ziņu.
Dieva pirksts Saka par to, kas ir it kā radies, noticis pēc dieva gribas, ar dieva ziņu.
Velna pirksts Saka par to, kas it kā radies, noticis pēc velna gribas, ar velna ziņu.
Velna pirksts Saka par to, kas it kā radies, noticis pēc velna gribas, ar velna ziņu.
Trūkst vārdu Saka, apliecinot, ka attieksme, emocionālais stāvoklis ir tik spēcīgs, ka to grūti paust vaidos.
Trūkst vārdu Saka, apliecinot, ka attieksme, emocionālais stāvoklis ir tik spēcīgs, ka to grūti paust vārdos.
Ko lai dara, arī ko tur (var) darīt, arī ko (tu) (pa)darīsi, arī neko (nevar) darīt Saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
Ko lai dara, arī ko tur (var) darīt, arī ko (tu) (pa)darīsi Saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
Ko (tu) padarīsi Saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
Ko tur (var) darīt Saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
Ko tur var darīt, arī neko nevar darīt Saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
Sirds (no)tirpst Saka, ja (pēkšņi) pārņem ļoti spēcīgs pārdzīvojums.
Auss (arī ausis) aizkrīt Saka, ja auss uz neilgu laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piemēram, pēc liela trokšņa, ūdens iekļūšanas ausī).
Auss (arī ausis) aizkrīt Saka, ja auss uz neilgu laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piemēram, pēc liela trokšņa, ūdens iekļūšanas ausī).
Prāts (arī sirds) reibst Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību.
Prāts (arī sirds) reibst Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību.
Pārpilna sirds (ar ko, kā) Saka, ja cilvēks izjūt pārāk spēcīgu psihisku (emocionālu) stāvokli un atrodas pilnīgā tā varā.
Domas steidzas (arī skrien, trauc, lido, klīst u. tml.) (uz kurieni, pie kā) Saka, ja domas pievēršas (kam), ja cilvēks (pēc kā) ļoti tiecas, ilgojas.
Domas steidzas (arī skrien, traucas, klīst u. tml.) Saka, ja domas pievēršas (kam), ja cilvēks (pēc kā) ļoti tiecas, ilgojas.
Dusmas kāpj kaklā (retāk galvā) Saka, ja dusmas kļūst aizvien spēcīgākas.
Dusmas kāpj kaklā (retāk galvā) Saka, ja dusmas kļūst aizvien spēcīgākas.
Dusmas kāpj kaklā Saka, ja dusmas kļūst arvien spēcīgākas.
Sirds (vai) plīst pušu Saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas.
Sirds (arī krūtis) (vai) plīst (pušu) Saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas.
Sirds (vai) trūkst (biežāk plīst) (pušu) Saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas.
Viegla sirds, arī viegli ap sirdi Saka, ja ir priecīgs garastāvoklis, arī ja ir atvieglojuma sajūta, parasti pēc nepatīkama psihiska stāvokļa.
Melns (arī zaļš un zils, zaļš, raibs) nogriežas gar acīm Saka, ja īsu brīdi rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
Zaļš un zils (arī zaļš, melns, raibs) nogriežas gar acīm Saka, ja īsu brīdi rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
Sirds (arī krūtis) (vai) plīst (pušu) Saka, ja it ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas.
Sirds (arī prāts) reibst Saka, ja izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību.
Pārpilna sirds (ar ko, kā) Saka, ja izjūt pārāk spēcīgu psihisku (emocionālu) stāvokli un atrodas pilnīgi tā varā.
Pilna sirds (ar ko, ka) Saka, ja izjūt spēcīgu psihisku (emocionālu) stāvokli un atrodas pilnīgā tā varā.
Pilna sirds (ar ko, ka) Saka, ja izjūt spēcīgu psihisku (emocionālu) stāvokli un atrodas pilnīgi tā varā.
Sirds iedegas Saka, ja izraisās spēcīgas, parasti pozitīvas, jūtas.
Kā no jauna piedzimis Saka, ja jūtas ļoti labi, viegli (parasti pēc tam, kad zudis nogurums, beidzies nepatīkams stāvoklis).
Kā no jauna piedzimis Saka, ja jūtas ļoti labi, viegli (pēc tam, kad zudis nogurums, beidzies nepatīkams stāvoklis u. tml.).
Sirds kvēlo Saka, ja kāds ir spēcīga pārdzīvojuma pārņemts.
Mute atdarās (arī atveras) Saka, ja kāds pēc ilgākas klusēšanas sāk runāt, piedalīties sarunā.
Mute atdarās Saka, ja kāds pēc ilgākas klusēšanas sāk runāt, piedalīties sarunā.
Sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj Saka, ja kādu ir pārņēmušas spēcīgas jūtas, kas spontāni izpaužas.
Sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj Saka, ja kādu ir pārņēmušas spēcīgas jūtas, kas spontāni izpaužas.
Laika jautājums Saka, ja kam nenovēršami jānotiek pēc kāda laika.
Laika jautājums Saka, ja kam nenovēršami jānotiek pēc kāda laika.
Sirds (vai) pamirst Saka, ja kas izraisa pēkšņu, spēcīgu pārdzīvojumu.
Sirds (vai) pamirst (arī stājas) Saka, ja kas izraisa pēkšņu, spēcīgu pārdzīvojumu.
Sirds (vai) stājas (arī pamirst) Saka, ja kas izraisa pēkšņu, spēcīgu pārdzīvojumu.
Kā (pats) nelabais Saka, ja kas notiek, noris ļoti spēcīgi, arī skaļi, trokšņaini.
Laiks rādīs Saka, ja kas notiks, atklāsies, būs par pierādījumu u. tml. pēc kāda laikposma.
Kā iztukšots Saka, ja nespēj domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
Rokas nolaižas Saka, ja pakļaujas nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāj aktīvi darboties.
Rokas nolaižas (retāk atkrīt) Saka, ja pakļaujas nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāj aktīvi darboties.
Smacē kauns Saka, ja pārdzīvo ļoti spēcīgas kauna jūtas. Saka, ja piedzīvo lielu apkaunojumu.
Sirds tirpst Saka, ja pārņem ļoti spēcīgs pārdzīvojums.
Sirds kūsā Saka, ja pārņem spēcīgs emocionāls stāvoklis (parasti prieks).
Sirds kūsā Saka, ja pārņem spēcīgs emocionāls stāvoklis (parasti prieks).
Sirds deg (arī kvēlo, karst) Saka, ja pārņem spēcīgs pārdzīvojums.
Kā (ar) svinu pieliets Saka, ja pēc lielas piepūles vai traumas sajūt lielu nogurumu, smagumu ķermenī, tā daļās.
Kā ar svinu (arī kā svina) pieliets Saka, ja pēc lielas piepūles vai traumas sajūt lielu nogurumu, smagumu ķermenī, tā daļās.
Kā atjaunots Saka, ja pēc paguruma sajūt atkal spēku, enerģiju, dzīvesprieku.
Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (no sirds, arī no krūtīm) Saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) no krūtīm (arī no sirds) Saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
Nokrīt (arī noveļas) kā akmens (arī slogs) (no sirds, arī no krūtīm, no pleciem) Saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) (no sirds, arī no krūtīm, no pleciem) Saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) no pleciem (arī no sirds, no krūtīm) Saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) no sirds (arī no krūtīm, no pleciem) Saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
Noveļas (arī nokrīt) kā slogs (arī akmens) (no sirds, arī no krūtīm, no pleciem) Saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
Notirpst sirds Saka, ja pēkšņi pārņem ļoti spēcīgs pārdzīvojums.
Galva noskaidrojas Saka, ja rodas labākas spējas uztvert, domāt (pēc pārdzīvojuma, reibuma).
Sirds iedegas Saka, ja rodas spēcīgas, parasti pozitīvas, jūtas.
Dzirksteles (vien) gar acīm nošķīst Saka, ja saņem spēcīgu sitienu.
Dzirksteles (arī zaļš) (vien) gar acīm nošķīst Saka, ja saņem spēcīgu sitienu.
Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) Saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) Saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) Saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) Saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
Trauksmaina sirds Saka, ja sirds spēcīgi, strauji pukst, parasti emocionāla stāvokļa iedarbībā.
Satraukta sirds Saka, ja sirds spēcīgi, strauji pukst, parasti emocionāla stresa iedarbībā.
Sirds palecas Saka, ja sirds strauji, spēcīgi iepukstas.
Sirds palecas Saka, ja sirds strauji, spēcīgi iepukstas.
Sirds sit (arī klauvē, dun, dauzās, lēkā u. tml.) Saka, ja sirds strauji, spēcīgi pukst.
Aizžņaugt (biežāk sažņaugt) sirdi Saka, ja spēcīga pārdzīvojuma (žēluma, dusmu) rezultātā izjūt it kā sirdsdarbības pārtraukumu.
Galva (arī galvā, pa galvu) dūc (arī dun) Saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Saka, ja ir uztveres traucējumi, arī galvassāpes.
Galva (arī galvā, pa galvu) dūc (arī dun) Saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes.
Galva (arī galvā, pa galvu) dun (arī dūc) Saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes.
Galva (arī galvā, pa galvu) rūc (arī dūc, dun) Saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes.
Ausīs (arī ausis) džinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma gadījumos).
Ausīs (arī ausis) džinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
Ausīs (arī ausis) rūc (arī dūc, džinkst, zvana, dun, šalc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
Ausīs (arī ausis) šalc (arī džinkst, dūc, zvana, dun, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
Ausīs (arī ausis, galva) šņāc (arī dūc, džinkst, zvana, dun, šalc, rūc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
Ausīs (arī ausis) zvana (arī džinkst, dūc, dun, šalc, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
Ausīs (arī ausis) žvinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
Zaļš gar acīm noskrien Saka, ja uz brīdi rodas redzes traucējums pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
Kā paralizēts Saka, ja uz laiku kļūst nekustīgs, sastingst (no spēcīga pārdzīvojuma).
Sagriežas (arī sametas) tumšs gar acīm Saka, ja, parasti pēkšņi, rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma u. tml.
Sagriežas (arī sametas) tumšs gar acīm Saka, ja, parasti pēkšņi, rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma u. tml.
Ausīs (arī ausis) dun (arī džinkst, zvana, dūc, šalc, rūc, šņāc) Saka, ka šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
Deguns atnācis vaļā Saka, kad pēc iesnām ir atjaunojusies normāla elpošana.
Deguns atnācis vaļā Saka, kad pēc iesnām ir atjaunojusies normāla elpošana.
Atraisās rokas Saka, kad pēc šķēršļu novēršanas rodas iespēja brīvi rīkoties.
Uz pieres (nevienam) nav rakstīts Saka, norādot, ka pēc ārējā izskata cilvēku nevar novērtēt.
Uz pieres (nevienam) nav rakstīts Saka, norādot, ka pēc ārējā izskata cilvēku nevar novērtēt.
Saklāt gultu (arī guļasvietu, retāk vietu) Sakārtot gultu (guļasvietu) pēc gulēšanas.
Bārkšu sakne Sakne, kas veidojas augam, ja tam nav spēcīgas galvenās saknes. Piesakne ap mietsakni. Bārkšsakne.
Bārkšu saknes Saknes, kas veidojas augam, ja tam nav spēcīgas galvenās saknes. Piesaknes ap mieta sakni.
Pāriet no vārdiem pie darbiem Sākt darīt ko (pēc runāšanas, pārrunām u. tml.).
Atnākt slaucamai Sākt dot pienu pēc grūsnības laika.
Nākt (arī atnākt) slaucamai Sākt dot pienu pēc grūsnības laika.
iemīļot Sākt izjust interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā), labprāt nodarboties (ar ko). Pieķerties (kam).
iemīlēt Sākt izjust interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā). Pieķerties (kam).
sadraudzēties Sākt izjust patiku (pret ko), vajadzību (pēc kā), iegūt prasmi izmantot (ko), sākt bieži lietot (ko).
samīlēties Sākt izjust, parasti ļoti lielu, interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā). Sākt, parasti ļoti, pieķerties (kam).
Krist atpakaļ Sākt slimot no jauna ar to pašu slimību, nepaspējot vēl pilnīgi izveseļoties vai tūlīt pēc izveseļošanās.
sabangoties Sākt, parasti pēkšņi, spēcīgi izpausties, arī tikt pakļautam pēkšņām pārmaiņām (par pārdzīvojumu).
sabangot Sākt, parasti pēkšņi, spēcīgi viļņoties.
sabangoties Sākt, parasti pēkšņi, spēcīgi viļņoties. Īsu brīdi spēcīgi viļņoties.
atsals Sals pēc atkušņa.
redukcija Samazināšanās, arī samazinājums attīstības gaitā (orgānam) pēc apjoma. Uzbūves vienkāršošanās, arī vienkāršojums attīstības gaitā.
tipizēt Samazināt (kā, piemēram, celtņu konstrukciju, tehnoloģisko procesu) daudzveidību, veidojot (to) pēc tipveida paraugiem.
peldpalags Samērā liels auduma gabals, kurā slaukās pēc peldes, arī mazgāšanās.
pelddvielis Samērā liels dvielis, kurā slaukās pēc peldes, arī pēc mazgāšanās.
paaugsts Samērā liels, ievērojams (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma). Tāds, kas samērā daudz pārsniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
pazems Samērā neliels (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma).
rībēt Samērā spēcīgi, padobji, nevienmērīgi skanēt (par mūzikas instrumentiem).
rībēt Samērā spēcīgi, padobji, nevienmērīgi skanēt, parasti pēc satricinājuma, trieciena.
pieklājīgs Samērā spēcīgs (piemēram, par vēju, vētru).
paliels Samērā spēcīgs, intensīvs (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
paviegls Samērā viegls (pēc izpausmes, arī iedarbības pakāpes, stipruma).
pabargs Samērā, arī mazliet auksts, samērā spēcīgs (par laikapstākļiem).
pabēdīgs Samērā, arī mazliet nožēlojams (pēc izskata). Samērā, arī mazliet nabadzīgs.
stalts Samērīgs, arī spēcīgs, vingrs (par dzīvniekiem, to ķermeni, tā daļām).
salabt Samierināties, pārtraukt naidoties vienam ar otru, citam ar citu (pēc ķildas, domstarpībām u. tml.). Atjaunot iepriekšējās labās, vēlamās attiecības.
sajaukties Saplūst (parasti veidojot ģimenes, radot pēcnācējus) - par rasēm, tautām, tautībām u. tml.
Nolasīt vārdus no lūpām Saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām.
Nolasīt (vārdus) no lūpām Saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām. Vērīgi uzklausīt (kāda izteikumu).
nolasīties Sapulcēties, sagadīties vienkopus (parasti par ko līdzīgu pēc kādas pazīmes).
temperatūra Sasilšanas pakāpe (piemēram, priekšmetam, vielai, videi), ko vērtē pēc cilvēka sajūtām. Fizikāls lielums, ar ko raksturo termodinamiskas sistēmas līdzsvara stāvokli.
izskaitīt Saskaitīt (daudz vai visu). Skaitot nosaukt pēc kārtas (visus kādas rindas) skaitļus.
saspēkoties Saspēcināties.
atkalredzēšanās Satikšanās pēc (parasti ilgākas) šķiršanās.
ietvert Saturēt (sevī, savā sastāvā pēc apjoma, laika, vietas).
Palīgā sauciens Sauciens pēc palīdzības, aicinājums, lūgums palīdzēt.
Palīgā sauciens Sauciens pēc palīdzības, aicinājums, lūgums palīdzēt.
salmi Sausi labības augu stiebri. Sausi labības, pākšaugu, zāļu, eļļas augu stiebri, lapas, ziedkopas, kas paliek pēc graudu, sēklu izkulšanas.
šmorēt Sautēt pēc apcepšanas (piemēram, gaļu).
pārot Savest kopā (dzīvnieku tēviņu ar mātīti) pēcnācēju iegūšanai.
grūšana Savienojumā «lodes grūšana»: sporta disciplīna vieglatlētikā - lodes virzīšana uz priekšu ar spēcīgu, strauju kustību.
nominālistisks Savienojumā «nominālistiskā naudas teorija»: buržuāziskās ekonomikas teorija, pēc kuras naudai ir tikai valsts noteiktā vērtība un nauda netiek uzskatīta par preci.
olimpisks Savienojumā «olimpiskās spēles»: visplašākās kompleksās starptautiskās sporta sacensības, kas kopš 1896. gada tiek rīkotas ik pēc 4 gadiem.
pēcledus Savienojumā «pēcledus laikmets»: pēcleduslaikmets. Holocēns.
postglaciāls Savienojumā «postglaciālais laikmets»: pēcleduslaikmets. Holocēns.
acumērs Savienojumā ar "pēc": aptuveni, bez mērīšanas.
atvilkt Savienojumā ar «elpu»: elpot. Ieelpot (bieži pēc kādu šķēršļu pārvarēšanas).
īss Savienojumā ar «pirms», «pēc»: pavisam neilgi pirms vai pēc (kā).
laist Savienojumā ar «vaļā»: sākt spēcīgi veidot (skaņas).
dzenītis Savienojumā ar «zivju»: mazs zaļvārnveidīgo kārtas putns ar krāšņu apspalvojumu, nesamērīgi lielu galvu, ļoti spēcīgu knābi.
visvairāk Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka minētā pazīme izpaužas visspēcīgāk (salīdzinājumā ar ko citu).
vairāk Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka minētā pazīme spēcīgāk izpaužas (salīdzinājumā ar ko citu).
silts Savienojumā ar temperatūras mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikta temperatūra virs nulles (parasti pēc Celsija skalas).
ļoti Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība, stāvoklis izpaužas pastiprināti spēcīgi, intensīvi.
viens Savienojumos «viens otru», «viens pēc otra», «viens pār otru», «viens par otru», «viens pie otra» u. tml.: lieto, lai norādītu uz (kā) secību, savstarpēju sakaru.
otrais Savienojumos «viens pēc otra», «viens pār otru», «viens par otru», «viens pie otra» u. tml. Lieto, lai norādītu uz (kā) secību, savstarpēju sakaru.
hloramīns Savienojums, kurā ar slāpekli ir saistīts hlors (spēcīgs oksidētājs, antiseptiska viela).
karjerisms Savtīga tiekšanās pēc izvirzīšanās (darbā vai citā darbības nozarē), pēc popularitātes, slavas.
kārība Savtīga, parasti zemiska, tieksme, kāre (pēc kā).
Sevis pēc Savu dabisko vajadzību pēc.
Medību (arī medījamie) dzīvnieki Savvaļas dzīvnieki, kurus pēc medību noteikumiem un tradīcijām drīkst medīt.
Medījamie (arī medību) dzīvnieki Savvaļas dzīvnieki, kurus pēc medību noteikumiem un tradīcijām drīkst medīt.
sukcesija Secīga (kā) maiņa. Arī pēctecība.
sukcesīvs Secīgi mainīgs. Arī pēctecīgs.
pārliecināties Secināt (ko), piemēram, pēc parādību norises, notikumu gaitas, pieredzes.
auglis Segsēkļu zieda veidojums, kurš attīstās no auglenīcas pēc apaugļošanās un kurā savukārt attīstās sēklas.
nomainīt Sekot vienam pēc otra, citam pēc cita (par laikposmiem).
mičurinietis Selekcionārs, kas strādā pēc I. Mičurina metodēm.
olimpiāde Senajā Grieķijā — Zevam veltīti svētki (Olimpijas tuvumā), kurus svinēja ik pēc 4 gadiem un kuru laikā notika sacensības skriešanā, lēkšanā, diska un šķēpa mešanā.
fenikss Senēģiptiešu mitoloģijā - putns, Saules dieva iemiesojums. Seno romiešu mitoloģijā - putns, kas pēc sadegšanas spēj atdzimt no pelniem.
epikūrisms Sengrieķu filozofa Epikūra mācība, kas izceļ cilvēka saprātīgu tieksmi pēc laimes.
satīrs Sengrieķu mitoloģijā - dabas dievība, viens no Dionīsa pavadoņiem cilvēkam līdzīgā veidolā, parasti ar āža ausīm, kājām, asti, pēc sava rakstura kaislīgs, kārs uz vīnu.
argonauti Sengrieķu mitoloģijā: jūras braucēji (kuri kuģī «Argo» devušies uz Kolhīdu pēc zelta aunādas).
senči Seni priekšteči (piemēram, pēc izcelšanās, etniskās piederības).
Atpūtināt kaulus Sēžot vai guļot atpūsties (parasti pēc fiziskas piepūles).
Atpūtināt kaulus Sēžot vai guļot atpūsties (parasti pēc fiziskas piepūles).
Papūtināt kaulus Sēžot vai guļot mazliet atpūsties (parasti pēc fiziskas piepūles).
horoskops Shēma, kurā astrologi atzīmē debess spīdekļu stāvokļus cilvēka dzimšanas brīdim vai citam notikumam un pēc šīs shēmas pareģo viņa nākotni.
konceptuālisms Sholastiskās filozofijas virziens, pēc kura vispārīgie jēdzieni ir īpaša apziņas forma - pirmspieredzes koncepti.
nedēļniece Sieviete pēcdzemdību periodā.
vaduguns Signāluguns, pēc kuras vadās, lai ieturētu transportlīdzekļu vēlamo kustības virzienu.
meņševiks Sīkburžuāziska reformistiska partija, ko izveidoja meņševisma piekritēji pēc Krievijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas 2. kongresa (1903. gadā).
sūneņi Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes. Attiecīgais dzīvnieku tips. Sūndzīvnieki.
sūndzīvnieki Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes. Attiecīgais dzīvnieku tips. Sūneņi.
virpulis Sīku cietvielas daļiņu, arī, parasti vieglu, priekšmetu kopums, kas atrodas īslaicīgā, ļoti spēcīgā un straujā riņķveida, spirālveida kustībā.
Sirds lēkā (arī lec) Sirds strauji, spēcīgi pukst.
Sirds lec (arī lēkā) Sirds strauji, spēcīgi pukst.
bliezt Sist, cirst (spēcīgi, ar plašu vēzienu).
uzsist Sitot, parasti spēcīgi (ar ko), skart, dot triecienu (kam, pa ko, arī kur).
progresija Skaitļu virkne, kurā katrs nākamais loceklis atšķiras no iepriekšējā pēc noteiktas likumības.
pēcskaņa Skaņa, kas ir vēl dzirdama pēc tās avota darbības izbeigšanās.
Skaņu sistēma Skaņu organizācija pēc augstuma principa.
Skaņu skala Skaņu secība, kur skaņas sakārtotas pēc principa no zemākajām uz augstākajām.
Acis svilst (arī deg) Skatienu, kas pauž spēcīgu pārdzīvojumu.
noskaust Skaužot izraisīt (kādam) ko nevēlamu, ļaunu (parasti pēc tautas ticējumiem).
Pagarinātās dienas grupa, arī pagarinātas darba dienas klase Skolēnu grupa, kura sagatavo uzdoto mācību vielu skolā skolotāja uzraudzībā pēc mācību stundām.
pēcstundnieks Skolnieks, kas ir atstāts (skolā) pēc mācību stundām.
kūvēt Skraidīt, lēkāt, parasti pēc ilgstošas uzturēšanās kūtī (par lauksaimniecības dzīvniekiem).
kontrolslaukums Slaukums, pēc kura aprēķina piena dzīvnieka produktivitāti noteiktā periodā.
lēkt Slēpošanā - pēc nobrauciena (pa tramplīnu) un atspēriena atrauties (no tā) un planēt, cenšoties piezemēties iespējami tālāk.
planēt Slēpošanā- virzīties pa gaisu pēc atraušanās no tramplīna.
recidīvs Slimības atkārtošanās pēc izveseļošanās vai izveseļošanās periodā.
Vēja slota Slimības izraisīts koka zaru pudurveida saaugums, kas pēc izskata atgādina slotu.
vējslota Slimības izraisīts koka zaru pudurveida saaugums, kas pēc izskata atgādina slotu.
diagnostika Slimības noteikšana pēc raksturīgajām pazīmēm. Zinātne par slimību pazīmēm un diagnožu noteikšanu.
Citoloģiskā izmeklēšana Slimības rakstura noteikšana pēc šūnu uzbūves īpatnībām.
nīkulīgs Slimīgs, fiziski nespēcīgs (par cilvēkiem).
nīkulis Slimīgs, fiziski nespēcīgs cilvēks.
vārgulis Slimīgs, fiziski nespēcīgs cilvēks.
katamnēze Slimnieka stāvokļa vēsture pēc viņa ārstēšanas pabeigšanas vai izrakstīšanas no slimnīcas.
Piena trieka Smaga, akūta govju, retāk kazu, aitu, cūku, vielmaiņas slimība, parasti pirmajās dienās pēc dzemdībām.
Piena trieka Smaga, akūta govju, retāk kazu, aitu, cūku, vielmaiņas slimība, parasti pirmajās dienās pēc dzemdībām.
iebelzt Smagi, spēcīgi iesist (par cilvēku).
sabelzt Smagi, spēcīgi iesist (parasti vairākās vietās).
belzt Smagi, spēcīgi sist.
sabelzt Smagi, spēcīgi sitot, savainot (kādu).
dendrīti Smalki, sazaroti kristālu saaugumi, kas pēc formas atgādina augus.
sadzīve Sociālās dzīves neražojošā sfēra, kas ietver cilvēku materiālo vajadzību (piemēram, pēc pārtikas, apģērba, mājokļa, medicīniskās palīdzības) apmierināšanu, kā arī garīgo un kultūras vērtību izmantošanu, cilvēku savstarpējos sakarus, atpūtu, izpriecas. Cilvēku ikdienas dzīves apstākļi un veids, materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanas veidu un formu kopums, paradumu, ieražu kopums, kas izveidojušies sociāli vēsturisko apstākļu rezultātā un raksturīgi kādai noteiktai šķirai, sociālai grupai u. tml.
aizpērties Spārnus spēcīgi vēcinot, nepaceļoties vai tikai mazliet paceļoties gaisa, attālināties (par putniem).
straume Spēcīga (gaisa, gaismas, siltuma) plūsma.
gāzma Spēcīga (lietus) līšana, spēcīgs lietus. Spēcīga (vēja) brāzma.
gāze Spēcīga (lietus) līšana. Spēcīgs lietus.
grūdiens Spēcīga (parasti vēja) brāzma.
kvēle Spēcīga (piemēram, psihiska stāvokļa) izpausme.
brāzma Spēcīga (piemēram, vēja, lietus) plūsma, uzplūdums.
kaisums Spēcīga (psihiska vai fizioloģiska) stāvokļa izpausme.
straume Spēcīga (šķidruma, šķidras vielas) plūsma.
gāziens Spēcīga (ūdens vai cita šķidruma) šalts.
gāzma Spēcīga (ūdens, viļņu) šalts, brāzma.
iekāre Spēcīga baudkāra tieksme iegūt (pretējā dzimuma cilvēku).
pērkons Spēcīga dusmu, naida izpausme.
zibens Spēcīga dusmu, naida izpausme.
suta Spēcīga fiziska iedarbība, arī ietekmēšana.
šņaukt Spēcīgā ieelpā virzīt degunā (parasti pulverveida vielu).
kurāre Spēcīga inde, ko iegūst no dažiem Dienvidamerikas augiem.
šņaukt Spēcīgā izelpā virzīt ārā no deguna (piemēram, izdalījumus, netīrumus).
vilnis Spēcīga izpausme, arī kāpinājums, pastiprinājums (darbībai, norisei).
vara Spēcīgā pakļautībā (pārdzīvojumam, uzskatiem u. tml.).
vētra Spēcīga psihiska stāvokļa, arī protesta, prasību u. tml. izpausme.
seksapīls Spēcīga seksuāla pievilcība.
dziņa Spēcīga tieksme (pēc kā). Spēcīga vēlēšanās (ko darīt).
miesaskārība Spēcīga tieksme pēc seksuālas baudas.
slavaskāre Spēcīga tieksme pēc slavas.
valdītkāre Spēcīga tieksme valdīt, būt vadībā.
kārdinājums Spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
Uguns viesulis Spēcīga uguns, kas ļoti strauji izplatās.
Uguns viesulis Spēcīga uguns, kas ļoti strauji izplatās.
viesulis Spēcīga vēja ietekmē izveidojusies, piemēram, sniega, ūdens, smilšu, strauja riņķveida kustība, kas atgādina virpuļojošu stabu.
iedvesma Spēcīga vēlēšanās strādāt, darboties, darba prieks, enerģija.
ziņkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt. Spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
zinātkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) uzzināt, izzināt. Spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
varaskāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt varu, noteikšanu.
lietusgāze Spēcīga, brāzmaina (lietus) līšana. Spēcīgs, brāzmains lietus.
snieggāze Spēcīga, brāzmaina snigšana. Spēcīgs, brāzmains sniegs.
versme Spēcīga, iedarbīga (kā, piemēram, gaisa) plūsma.
alkas Spēcīga, kaislīga vēlēšanās, lielas ilgas.
straume Spēcīga, parasti ilgstoša (psihiska stāvokļa, domu, atmiņu u. tml.) izpausme.
iekāre Spēcīga, parasti savtīga, vēlēšanās iegūt.
izvirdums Spēcīga, pēkšņa (jūtu, parasti dusmu, naida) izpausme.
trieciens Spēcīga, pēkšņa, parasti kaitīga (fizikālas parādības) iedarbība.
viesuļuguns Spēcīga, postoša daudzu ieroču apšaudes uguns.
sturme Spēcīga, postoša parādība dabā (parasti vētra, lietus).
viesuļvētra Spēcīga, postoša riņķveida kustības vētra. Arī virpuļvētra.
šalts Spēcīga, spēja (psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa) izpausme.
virpulis Spēcīga, strauja (ūdens), parasti piltuvveida, kustība (ūdenstilpē).
heteroze Spēcīgāka attīstība, lielāka dzīvotspēja un produktivitāte (augu un dzīvnieku hibrīdiem salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem tie cēlušies).
stiegra Spēcīgākā dzīsla (auga lapā).
Devītais vilnis Spēcīgākais pastiprinājums, lielākais kāpinājums.
drausmas Spēcīgas baiļu, briesmu izjūtas. Stāvoklis, apstākļi, kas izraisa šādas izjūtas.
Uguns vilnis Spēcīgas uguns josla, kas strauji izplatās.
Pelnu mākoņi Spēcīgās vulkānu eksplozijas radušies biezi, tumši pelnu un putekļu mākoņi.
Pelnu lietus Spēcīgās vulkānu eksplozijas radušos pelnu un putekļu nosēšanās uz zemes.
žņaudzīt Spēcīgi (parasti nervozi) spaidīt, arī burzīt.
uzcirst Spēcīgi iecirst (ar knābi, nagiem u. tml.) - par dzīvniekiem.
plosīt Spēcīgi iedarbojoties, izraisīt nepatīkamas sajūtas, izjūtas, arī ļoti traucēt (parasti par skaņām).
raut Spēcīgi iedarbojoties, radīt (kam) bojājumu, arī veidot (ko) - par parādībām dabā, parasti par straumi, vēju.
uzmest Spēcīgi iesist (kādam, kam, pa ko).
uzsist Spēcīgi iesist (kādam).
ietriekt Spēcīgi iesist (pa ko).
sadrāzt Spēcīgi iesist, parasti vairākkārt.
iebliezt Spēcīgi iesist.
iedrāzt Spēcīgi iesist.
iekraut Spēcīgi iesist.
iešaut Spēcīgi iesist.
iezvelt Spēcīgi iesist.
nobliezt Spēcīgi iesist. Iebliezt.
pārvarēt Spēcīgi ietekmēt (cilvēku) - par (tā) psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
smacēt Spēcīgi ietekmēt (kādu), parasti nevēlami (par psihisku stāvokli).
spiesties Spēcīgi ietekmēt (psihi, jūtas u. tml.).
ķerties Spēcīgi ietekmēt, iedarboties (piemēram, par sauli, vēju, aukstumu).
uzvarēt Spēcīgi ietekmēt, novājināt (kādu) - piemēram, par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
uzveikt Spēcīgi ietekmēt, novājināt (kādu) - piemēram, par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
apstrādāt Spēcīgi ietekmēt, pierunāt, pārliecināt.
nolīt Spēcīgi izpausties (attieksmē pret kādu) - par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli.
kūsāt Spēcīgi izpausties (par emocionālu stāvokli).
gavilēt Spēcīgi izpausties (par pozitīvām jūtām).
virt Spēcīgi izpausties (par psihisku stāvokli, jūtām, arī gribu, enerģiju u. tml.).
izlīt Spēcīgi izpausties (par psihisku stāvokli).
virst Spēcīgi izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Arī mutuļot (4).
Sirdī iedegas Spēcīgi izraisīties (par psihisku stāvokli).
aizdusa Spēcīgi izteikts elpas trūkums.
pūst Spēcīgi izvadīt pa muti gaisu no elpošanas orgāniem.
malt Spēcīgi košļāt.
lauzt Spēcīgi liekt (parasti ķermeņa daļas).
sagāzt Spēcīgi līstot, sniegot u. tml., būt par cēloni tam, ka kur sakrājas lielāks (nokrišņu) daudzums.
piegāzt Spēcīgi līstot, sniegot, arī šļācot ūdeni, piepildīt (ko).
gāzt Spēcīgi līt.
virt Spēcīgi mutuļot, viļņoties (piemēram, par ūdenstilpi).
notrīt Spēcīgi noberzēt (1).
sagāzt Spēcīgi nolīt (par lietu). Nogāzt (9).
nogāzt Spēcīgi nolīt.
degt Spēcīgi norisēt (par psihiskiem procesiem).
kaist Spēcīgi norisēt, būt ļoti intensīvam, spraigam (par psihiskiem procesiem).
zēģelēt Spēcīgi pūst (par vēju).
zēvelēt Spēcīgi pūst (par vēju).
nokārties Spēcīgi raujoties saitē, važā, aizžņaugt sev kaklu un aiziet bojā.
plucināt Spēcīgi raustīt (parasti par vēju).
kulstīt Spēcīgi raustīt, šūpot, plivināt (par vēju). Spēcīgi svaidīt, mētāt (par vētru, viļņiem u. tml.).
kārties Spēcīgi rauties saitē, važā, cenšoties atbrīvoties (par piesietu dzīvnieku).
uzlādēt Spēcīgi rosināt (kādu). Padarīt spēcīgu (psihisku stāvokli).
apdedzināt Spēcīgi sakairināt (ko), arī izraisīt apdegumu (par karstu vai kodīgu šķidrumu).
apdedzināt Spēcīgi sakairināt (ko), arī izraisīt apdegumu (par sauli, vēju, aukstumu).
samalt Spēcīgi sakošļāt.
saplucināt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu sāpes, arī savainot; spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes. Saplūkāt (3).
saplūkāt Spēcīgi saraustīt (parasti aiz matiem, ausīm), lai nodarītu, sāpes, arī savainot. Spēcīgi saraustīt (parasti matus, ausis), lai nodarītu sāpes. Saplucināt (3).
saraut Spēcīgi savilkt, arī cieši saliekt (ķermeņa daļu).
gremdēt Spēcīgi sist bumbu uz leju (piemēram, volejbolā, tenisā).
drāzt Spēcīgi sist.
gāzt Spēcīgi sist.
kraut Spēcīgi sist.
zvelt Spēcīgi sist.
ietriekt Spēcīgi sitot (ar ko), ievirzīt (kur iekšā, piemēram, naglu).
ieblietēt Spēcīgi sitot, stampājot, ievirzīt (kur iekšā).
žņaudzīt Spēcīgi spaidīt (ko slapju), lai iztecētu šķidrums.
žņaudzīt Spēcīgi spaidīt, lai iztecētu (šķidrums) no kā slapja.
žņaugt Spēcīgi spiest (ko rokā saņemtu, ar roku aptvertu u. tml.).
uzgāzt Spēcīgi uzlīt (par lietu).
uzšaut Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko u. tml.).
uzdauzīt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko), lai radītu, piemēram, troksni, satricinājumu.
uzbliezt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
uzcirst Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
uzdrāzt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
uzgāzt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
uzklāt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
uzlaist Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
uzplāt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
uzvilkt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
uzzvelt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
uzspert Spēcīgi uzsist (kāju uz kā, kam).
Uzcirst dūri (arī delnu) uz galda (arī galdā) Spēcīgi uzsist ar dūri (arī delnu) pa galdu.
Uztriekt dūri galdā Spēcīgi uzsist ar dūri pa galdu.
zvelēt Spēcīgi vairākkārt sist.
vārīties Spēcīgi viļņoties, virpuļot, mutuļot, arī izdalīt tvaikus, garaiņus (parasti par ūdenstilpi).
bangot Spēcīgi viļņoties.
plēst Spēcīgi, ar asu kustību vilkt (ko, kādu aiz kā).
dārdēt Spēcīgi, dobji, nevienmērīgi skanēt, parasti pēc trieciena, satricinājuma (piemēram, par zemi).
aizgrābt Spēcīgi, dziļi saviļņot. Aizraut.
kratīties Spēcīgi, intensīvi drebēt, trīcēt (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
virpuļot Spēcīgi, intensīvi izpausties, norisēt (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
alkt Spēcīgi, kaislīgi vēlēties, ilgoties, tiekties.
liesmot Spēcīgi, kaislīgi, aizrautīgi pārdzīvot.
griezt Spēcīgi, nepatīkami kairināt (parasti par gaismu).
griezties Spēcīgi, nepatīkami kairināt (parasti par gaismu).
plosīt Spēcīgi, nevēlami iedarboties (par fizioloģisku stāvokli).
dārdēt Spēcīgi, nevienmērīgi skanēt (par cilvēka balsi, runu u. tml.).
grandēt Spēcīgi, nevienmērīgi skanēt (par cilvēka balsi, runu u. tml.). Dārdēt (4).
plosīt Spēcīgi, parasti negatīvi, ietekmēt (kādu, kāda psihi) - piemēram, par jūtām, domām.
iesisties Spēcīgi, pēkšņi iedarboties (piemēram, par spilgtu gaismu, asu smaržu).
iesist Spēcīgi, pēkšņi iedarboties (piemēram, par spilgtu gaismu, asu smaržu). Iesisties (3).
dimdēt Spēcīgi, samērā spalgi skanēt (par mūzikas instrumentiem, mūzikas skaņām).
iededzināt Spēcīgi, satraukt, saviļņot. Ļoti ieinteresēt.
uzsvērt Spēcīgi, skaļi izpildīt (takts daļu vai atsevišķu muzikālu frāzi).
forte Spēcīgi, skaļi.
vālēt Spēcīgi, smagnēji sist, triekt, parasti ar vāli.
šļakata Spēcīgi, spēji lidojošs, plūstošs samērā neliels (šķidras vielas) kopums.
šalts Spēcīgi, spēji plūstošs (gāzes, parasti gaisa) kopums.
šalts Spēcīgi, spēji plūstošs (šķidras vielas) kopums.
dikts Spēcīgi, stipri.
šermuļi Spēcīgi, strauji drebuļi.
cirst Spēcīgi, strauji sist (par cilvēku vai dzīvniekiem).
sacirst Spēcīgi, strauji sitot, savainot.
izspaidīt Spēcīgi, viscaur spaidīt.
spēkpilns Spēcīgs (2).
spēkpilns Spēcīgs (6).
zibens Spēcīgs (dusmu) atspoguļojums (acīs).
sparīgs Spēcīgs (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
dzelžains Spēcīgs (par gribu, raksturu). Dzelzs (4).
dzelzs Spēcīgs (par gribu, raksturu). Dzelžains (4).
kvēlains Spēcīgs (par psihisku stāvokli).
kvēls Spēcīgs (par psihisku stāvokli).
Spēka zars Spēcīgs cilvēks (parasti vīrietis).
Spēka zars Spēcīgs cilvēks (parasti vīrietis).
saviļņojums Spēcīgs emocionāls stāvoklis.
uguns Spēcīgs emocionāls stāvoklis. Liela aizrautība, dedzība.
stresors Spēcīgs kairinātājs (piemēram, nelabvēlīgs ārējās vides faktors), kura iedarbības rezultātā organismā izraisās stress.
negaiss Spēcīgs pārdzīvojums, arī liels garīgs sasprindzinājums.
šoks Spēcīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, ko izraisa kas pēkšņi, parasti negatīvi, iedarbīgs.
liesma Spēcīgs spilgtums (parasti sarkanai krāsai).
brīkšķis Spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties.
brākšķis Spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, lielākiem (koka) priekšmetiem lūstot, plaisājot vai gāžoties.
lērums Spēcīgs troksnis.
blīkšķis Spēcīgs un spalgs, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis.
spējš Spēcīgs un straujš (par darbību, procesu).
dominante Spēcīgs uzbudinājums, kas ir pārsvarā pār citiem uzbudinājumiem.
Spēka mitriķis Spēcīgs vīrietis.
spriegs Spēcīgs, arī enerģisks (parasti par kustību).
dzelzs Spēcīgs, arī ļoti izturīgs (par organismu, ķermeņa daļām). Stiprs (par veselību).
zaļš Spēcīgs, arī plaukstošs.
tvirts Spēcīgs, arī stiprs (par gaisu, tā strāvu).
ciets Spēcīgs, ass (par vēju). Tāds (laiks), kad pūš spēcīgs, ass vējš.
burans Spēcīgs, auksts vējš, kas paceļ sev līdzi irdenu sniegu (dažreiz kopā ar smiltīm) un parasti pāriet sniega vētrā.
dārdi Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs motoru, ierīču troksnis.
dārdi Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, kas skan kādā vietā, telpā.
dārdi Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, ko rada kas grūstošs, krītošs.
dārdi Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, ko rada parādības dabā, parasti pērkons, arī ūdeņi.
graujas Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, ko rada parasti pērkons. Dārdi (1).
ražens Spēcīgs, intensīvs (parasti par lietu).
virpulis Spēcīgs, intensīvs (psihisku, parasti emocionālu, stāvokļu) kopums. Spēcīga, intensīva (psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa) izpausme, norise.
sīksts Spēcīgs, izturīgs (par augiem).
spīvs Spēcīgs, izturīgs.
ņiprs Spēcīgs, izveicīgs, veikls (par ķermeņa daļām).
lācis Spēcīgs, liela auguma cilvēks.
tēvainis Spēcīgs, liela auguma vīrietis.
dārdi Spēcīgs, nevienmērīgs cilvēka balss, runas skanējums.
tvirts Spēcīgs, noteikts (par skaņu, parasti par balsi).
ciets Spēcīgs, noteikts, stingrs (par kustību). Ciešs (2).
dziļš Spēcīgs, noturīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
uzbudinājums Spēcīgs, parasti emocionāls, aktīvs, psihisks stāvoklis.
šalts Spēcīgs, parasti pēkšņi radies (skaņu) kopums.
grandi Spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis, ko rada parādības dabā, parasti pērkons. Dārdi (1).
smerčs Spēcīgs, postošs atmosfēras stabveida virpulis, kas piltuvveidīgi rodas no gubu lietusmākoņa līdz zemes vai ūdens virsai.
viesuļvējš Spēcīgs, postošs vējš (parasti viesuļvētras laikā). Arī viesulis.
pērkondimdošs Spēcīgs, samērā dobjš (par skaņu).
patētika Spēcīgs, saviļņojošs, aizraujošs emocionāls stāvoklis. Spēcīgu, saviļņojošu, aizraujošu jūtu atspoguļojums (parasti mākslas darbā).
forte Spēcīgs, skaļš.
rumaks Spēcīgs, stalts zirgs.
ciešs Spēcīgs, stingrs, noteikts (par kustību).
sīksts Spēcīgs, stiprs (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
pamatīgs Spēcīgs, stiprs (par skaņu).
dzelžains Spēcīgs, stiprs (piemēram, par rokām, tvērienu).
spalgonis Spēcīgs, stiprs sals. Liels aukstums.
spelgonis Spēcīgs, stiprs sals. Liels aukstums. Spalgonis (1).
gremde Spēcīgs, uz leju virzīts bumbas sitiens (piemēram, volejbolā, tenisā).
šerps Spēcīgs. Arī straujš.
intensīvs Spēcīgs. Spraigs. Spilgts.
pērkons Spēcīgu, dobju trokšņu kopums.
forte Spēcīgums, skaļums.
spēcināties Spēcināt (1) sevi.
spēcināties Spēcināt (2) sevi.
kritums Spēja (kā) samazināšanās, zudums (parasti pēc spraiga, aktīva posma).
elastība Spēja atjaunot sākotnējo tilpumu, formu pēc deformācijas.
Absolūtā dzirde Spēja precīzi noteikt jebkura toņa augstumu pēc dzirdes, bez palīglīdzekļiem.
Absolūtā dzirde Spēja precīzi noteikt jebkura toņa augstumu pēc dzirdes, bez palīglīdzekļiem.
daudzauglība Spēja vienā atnešanās reizē dot vairāk nekā vienu pēcnācēju (par dzīvniekiem).
uzbangot Spēji atskanēt, spēcīgi skanēt.
iedzelt Spēji izraisīt asu kairinājumu, spēcīgu uzbudinājumu (par spilgtu gaismu, spilgtām krāsām).
uzbangot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzbrāzmot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzkūsāt Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzliesmot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzmutuļot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzviļņot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzvirmot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzvirst Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzsprēgāt Spēji izraisīties (par, parasti negatīvām, jūtām, neapmierinātību u. tml.). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzšvirkstēt Spēji izraisīties (par, parasti negatīvām, jūtām, neapmierinātību u. tml.). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
iezvēroties Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs) - par spēcīgām dusmām, naidu u. tml.
varīgs Spējīgs. Arī spēcīgs.
spēkpilns Spēka pilns. Spēcīgs (1).
atpūta Spēku, enerģijas atjaunošana (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties.
kurpnieks Spēle, kurā starp dalībniekiem un centrālo personu noris dialogs, pēc kura tā nomet nūju un visi mainās vietām.
Kuģu lādēšana Spēle, kuras dalībnieki pēc kārtas nosauc vārdus, kas sākas ar vienu un to pašu skaņu.
Kuģu lādēšana Spēle, kuras dalībnieki pēc kārtas nosauc vārdus, kas sākas ar vienu un to pašu skaņu.
Dauzīt (biežāk sist) kārtis Spēlēt kārtis (parasti ar straujiem žestiem, spēcīgi sviežot).
Sist (retāk dauzīt) kārtis Spēlēt kārtis (parasti ar straujiem žestiem, spēcīgi sviežot).
Sist (retāk dauzīt) kārtis (arī trumpas) Spēlēt kārtis (parasti ar straujiem žestiem, spēcīgi sviežot).
Sist (retāk dauzīt) trumpas (arī kārtis) Spēlēt kārtis (parasti ar straujiem žestiem, spēcīgi sviežot).
dūzis Spēļu kārts ar vienu attiecīgās sugas zīmi (vairākās spēlēs visspēcīgākā vai visvērtīgākā kārts attiecīgajā sugā).
pārspēt Spēt paveikt vairāk, labāk (salīdzinot ar kādu citu). Spēt būt spēcīgākam, izturīgākam u. tml. (salīdzinot ar kādu citu), uzvarēt (to).
pēcspīdēšana Spīdēšana, kas turpinās pēc tam, kad vairs nedarbojas tās izraisītājs
pēcspīdums Spīdums, kas turpinās pēc tam, kad vairs nedarbojas tā izraisītājs.
kvēlot Spilgti izpausties (piemēram, acīs, skatienā) - par spēcīgu pārdzīvojumu.
Lodes grūšana Sporta disciplīna vieglatlētikā - lodes virzīšana uz priekšu ar spēcīgu, strauju kustību.
rallijs Sporta sacensības pēc noteikta kustības grafika ar automobiļiem, motocikliem, motorolleriem.
turnīrs Sporta sacensības, kurās dalībnieki vai komandas pēc kārtas cīnās viens ar otru.
aplis Sporta sacensību norises kārtība, kad katra vienība pēc kārtas tiekas ar visām pārējām vienībām.
superfināls Sporta sacensību posms (pēc finālsacensībām), kurās piedalās čempionāta pirmo vietu ieguvēji, lai noskaidrotu galīgo uzvarētāju.
papildlaiks Sporta spēlēs - laiks, ko piešķir uzvarētāja noskaidrošanai, ja pēc spēles pamatlaika beigšanās rezultāts ir neizšķirts.
orientierisms Sporta veids - pārvietošanās nepazīstamā, šķēršļotā apvidū ar uzdevumu atrast atzīmētos kontrolpunktus pēc kartes un kompasa. Orientēšanās sports.
Svaru kategorija Sportistu grupējuma vienība pēc viņu ķermeņa masas.
Svara kategorija Sportistu grupējuma vienība pēc viņu ķermeņa svara.
modalitāte Sprieduma raksturojums pēc tajā izteiktā apgalvojuma ticamības.
Notiesājošs spriedums Spriedums, pēc kura apsūdzētais tiek atzīts par vainīgu un tam tiek piespriests attiecīgs sods.
Vīrs kā briedis Stalts un spēcīgs vīrietis.
lepns Stalts, izskatīgs, arī spēcīgs (par dzīvniekiem).
Vīrs kā briedis (arī ozols) Stalts, spēcīgs vīrietis.
neitralizācija Starptautisks režīms (kādā teritorijā, gaisa, kosmosa telpā), saskaņā ar kuru valstij vai valstu grupai pēc noslēgtajiem līgumiem nav tiesību pārvērst (to) par karalauku, turēt (tajā) bruņotos spēkus.
interpolācija Starpvērtību atrašana pēc funkcijas doto vērtību virknes.
izstāvēt Stāvēt un pabeigt stāvēt (parasti rindā pēc kā).
nokauts Stāvoklis boksa cīņā, kad bokseris pēc spēcīga sitiena saņemšanas 10 sekunžu laikā nav spējīgs turpināt cīņu.
nokdauns Stāvoklis boksa cīņā, kad bokseris pēc spēcīga sitiena saņemšanas 8 sekunžu laikā ir spējīgs turpināt cīņu.
nesaderība Stāvoklis, kad (cilvēki) nav piemēroti, atbilstoši viens otram (piemēram, pēc rakstura, uzskatiem).
pārņemtība Stāvoklis, kad (kas, piemēram, ideja, doma) spēcīgi ietekmē (piemēram, sabiedrību, cilvēku grupu).
piesātinātība Stāvoklis, kad (kas) ir caurstrāvots, piepildīts ar (kādas parādības) spēcīgu izpausmi. Stāvoklis, kad (kas) ir pakļauts (kā) spēcīgai ietekmei.
pārmērs Stāvoklis, kad (kas) ir pāri mēram, pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības). Stāvoklis, kad (kas) izpaužas ļoti intensīvi, ļoti augstā pakāpē, arī pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē.
sakritība Stāvoklis, kad (kas) ir vienāds, līdzīgs (ar ko). Stāvoklis, kad (kas) atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
pārprodukcija Stāvoklis, kad pārāk daudz saražoto produkciju nav iespējams realizēt. Preču pārpalikums, ko rada samērā mazs pieprasījums pēc tām.
nemiers Stāvoklis, kam raksturīgas spēcīgas, arī postošas parādības dabā.
recidīvisms Stāvoklis, parādība, arī notikums, kad noziegums, kas krimināllikumā kvalificēts par bīstamu, tiek izdarīts vairākkārt (parasti pēc tam, kad attiecīgā persona ir izcietusi sodu par līdzīgu noziegumu vai izbēgusi no soda izciešanas vietas).
lira Stīgu instruments, kas pēc uzbūves atgādina šādu sengrieķu mūzikas instrumentu.
čells Stīgu lociņinstruments, kas pēc skanējuma un apmēriem ir vidējs starp altu un kontrabasu.
ledusstikls Stikls ar matētu, pēc izskata leduspuķēm līdzīgu virsmu, kas izveidota, to apstrādājot ar emaljas putekļiem.
slāpes Stipra tieksme, vēlēšanās, ilgas (pēc kā). Alkas.
izsalkums Stipra vēlēšanās, tieksme (pēc kā).
izslāpums Stipra vēlēšanās, tieksme (pēc kā). Izsalkums (2).
kalt Stipri pukstēt (par sirdi), būt biežākam, spēcīgākam nekā parasti (par pulsu).
tvīkt Stipri smaržot. Būt spēcīgam (par smaržu).
iztvīkt Stipri vēlēties (ko), tiekties (pēc kā).
Ne pa niekam Stipri, spēcīgi.
grūdiens Strauja, spēcīga kustība, lai ko atvirzītu no sevis vai pavērstu noteiktā virzienā.
viesulis Strauja, spēcīga vēja riņķveida kustība ap izteikti vertikālu asi.
izlādēties Strauji atbrīvoties no spēcīga (psihiska) sasprindzinājuma.
atplaukt Strauji attīstīties (par zinātni, kultūru pēc atpalicības, sastinguma).
atelpoties Strauji elpot kādu brīdi (pēc fiziskas piepūles), līdz atgūst parasto elpošanas ritmu.
gāzties Strauji izplatīties, plūst (par spēcīgu uguni, dūmu mutuļiem u. tml.).
nolēkt Strauji nokrist, parasti pēc satricinājuma (par priekšmetiem).
nosprāgt Strauji nokrist, parasti pēc trieciena (par priekšmetiem, kas apņem ko).
nolēkt Strauji novirzīties (nost no kā), parasti pēc satricinājuma (par priekšmetiem).
mutuļot Strauji plūst apļveidā. Spēcīgi viļņoties.
Degt zilās liesmās (arī ar zilām liesmām) Strauji un spēcīgi degt.
Degt zilās ugunīs (arī liesmās, arī ar zilām liesmām) Strauji un spēcīgi degt.
Degt zilās ugunīs (arī liesmās, arī ar zilām liesmām) Strauji un spēcīgi degt.
sagrābt Strauji un spēcīgi pārņemt (par fizioloģisku stāvokli).
drāzt Strauji un spēcīgi sviest.
traukt Strauji, arī spēcīgi iedarbojoties (piemēram, raujot, sitot, spiežot), panākt, būt par cēloni, ka (kas) atdalās, virzās nost (no kā).
Stāvēt (vienās) liesmās Strauji, spēcīgi degt (pa rasti ugunsgrēkā).
Stāvēt (vienās) liesmās Strauji, spēcīgi degt (parasti ugunsgrēkā).
Stāvēt vienās liesmās Strauji, spēcīgi degt (parasti ugunsgrēkā).
triekt Strauji, spēcīgi iedarbojoties (piemēram, ar darba rīku), panākt, ka (kas) virzās (kur iekšā). Šaujot panākt, ka (lode, šāviņš u. tml.) virzās (kur iekšā).
iebrāzt Strauji, spēcīgi ievilkt (piemēram, dziļu svītru, robu).
iebrāzt Strauji, spēcīgi ievirzīt (kur iekšā).
ietriekt Strauji, spēcīgi ievirzīt (parasti dūri).
Degt zilās liesmās (arī ar zilām liesmām) Strauji, spēcīgi izpausties (naidam, dusmām).
Kūsāt (arī plūst, iet) pāri malām Strauji, spēcīgi izpausties (parasti par psihisku stāvokli).
Plūst (arī kūsāt, iet) pāri malām Strauji, spēcīgi izpausties (parasti par psihisku stāvokli).
izvirst Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (nokaitētus cietus, šķidrus vai gāzveida vulkāniskos produktus) - parasti par vulkānu.
Vemt uguni Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (nokaitētus cietus, šķidrus vai gāzveida vulkāniskos produktus) - parasti par vulkānu.
izvirst Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (parasti šķidrumu, tvaikus).
izvirst Strauji, spēcīgi izšļākties, izplūst (piemēram, par avotu, straumi, šķidrumu, tvaiku).
spert Strauji, spēcīgi likt kāju (pret zemi, grīdu u. tml.).
piesist Strauji, spēcīgi pielikt (kāju, parasti pie zemes, grīdas u. tml.).
piespert Strauji, spēcīgi pielikt (kāju, parasti pie zemes, grīdas u. tml.).
piecirst Strauji, spēcīgi pielikt (kāju, parasti pie zemes, grīdas u. tml.). Piesist, piespert.
piesist Strauji, spēcīgi pielikt (piemēram, roku, nūju pie kā, kam klāt).
piecirst Strauji, spēcīgi piesist (ar ko).
piecirst Strauji, spēcīgi piesist (priekšmetu pie kā).
uzgāzties Strauji, spēcīgi plūstot, birstot u. tml., uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
dauzīties Strauji, spēcīgi pukstēt (par sirdi), paātrināti, spēcīgi pulsēt (par asinīm).
klauvēt Strauji, spēcīgi pukstēt, pulsēt.
klauvēties Strauji, spēcīgi pukstēt, pulsēt. Klauvēt (2).
cirst Strauji, spēcīgi sist, spert (ko pret ko).
Sist spārnus (arī ar spārniem) Strauji, spēcīgi vēcināt spārnus (parasti par putniem).
uzraut Strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt (cilvēku vai dzīvnieku) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt uz kādas vietas.
uzraut Strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt (transportlīdzekli, arī braucējus tajā) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vilcējspēku. Strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt uz kādas vietas.
uzraut Strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī pāri kam).
raut Strauji, spēcīgi velkot, virzīt (cilvēku vai dzīvnieku). Vest sev līdzi (parasti ar varu).
raut Strauji, spēcīgi velkot, virzīt (priekšmetu).
raut Strauji, spēcīgi velkot, virzīt (transportlīdzekli).
šļākt Strauji, spēcīgi virzīt (kā, parasti šķidras vielas) strūklu, šalti.
triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) atsitas (pret ko), radot, piemēram, satricinājumu, bojājumu, ievainojumu.
triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) nonāk (kur iekšā), radot, piemēram, plaisu, ievainojumu.
raut Strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu, parasti nost no kā, sev klāt).
triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu) tā, ka (tā) atsitas (pret ko), radot, piemēram, satricinājumu, bojājumu, ievainojumu.
sist Strauji, spēcīgi virzīt, pārvietot (ko) - piemēram, par vēju, lietu.
virpuļot Strauji, spēcīgi virzīties riņķveida, spirālveida kustībā (par vēju, gaisa plūsmu).
mutulis Straujš, spēcīgs (ūdens) virpulis (ūdenstilpē).
grūdiens Straujš, spēcīgs pieskāriens vai sitiens.
izomorfisms Struktūras vienādība, līdzība pēc formas (divām vai vairākām sistēmām).
menzūra Studentu divkauja (pēc goda tiesas lēmuma), parasti ar rapieriem vai zobeniem.
konvencionālisms Subjektīvi ideālistiskās izziņas teorijas princips, pēc kura zinātnes jēdzieni un teorijas neatspoguļo objektīvo īstenību, bet ir tikai zinātnieku vienošanās rezultāts.
vaisla Sugas turpināšana (dzīvniekiem), radot pēcnācējus.
adresēt Sūtīt, nosūtīt pēc noteiktas adreses.
spiešana Svarcelšanā - stieņa pacelšana uz krūtīm un pēc tam virzīšana uz augšu.
spriedums Svarīgākais procesuālais akts, ko tiesa taisa civillietas vai krimināllietas izskatīšanas rezultātā, izlemjot lietu pēc būtības. Tiesas gribas izteikums, ar ko izšķir lietu.
amplitūda Svārstībā esoša ķermeņa vislielākais atvēziens no līdzsvara stāvokļa. Maksimālā vērtība fizikālam lielumam, kas mainās pēc svārstību likuma.
Spāru svētki Svētki, ko svin pēc spāru uzsliešanas.
plīst Šķelties, drupt pēc sitiena, trieciena.
piliens Šķidrā zāļu forma, kuras devu nosaka pēc šādu veidojumu skaita.
mazuts Šķidrs produkts, kas paliek pēc benzīna, petrolejas un dīzeļdegvielas destilēšanas no naftas.
ciltslopi Šķirnes mājdzīvnieki, kas atbilst audzētāju prasībām un spēj savas īpašības atkārtot pēcnācējos.
dalīt Šķirot (domās) pēc kādām pazīmēm. Iedalīt, grupēt. Klasificēt.
mašīndūrieni Šūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura šuj pa vienu un to pašu auduma diegu starpu, ņemot labajā pusē pāri, parasti trim, auduma diegiem un kreisajā pusē - pāri, parasti sešiem, auduma diegiem atpakaļ.
tipveidā Tā, ka (kas) ir veidots pēc noteikta tipa (1), atbilst tam.
Vārda pēc Tā, ka (kas) ir zināms pēc nosaukuma, arī virspusīgi, pēc nepilnīgas informācijas, nevis iepazīts tiešā uztverē.
turpmāk Tā, ka (kas) norisinās, pastāv, veidolos (parasti laika) secībā pēc kā cita.
pakaļ Tā, ka dodas pēc kā. Pēc.
Pašā reizē Tā, ka ir piemērots, atbilstošs pēc lieluma (par apģērbu, apaviem).
Pašā (arī tieši) laikā Tā, ka ir piemērots, atbilstošs pēc lieluma (par apģērbu).
ālava Tāda (dzīvnieku mātīte), kas nedod pēcnācējus. Neauglīga.
valpurģu Tāda (nakts uz pirmo maiju pirms Svētā Valpurgas svētkiem), kad pēc viduslaiku ticējumiem notiek raganu un burvju sapulcēšanās.
bezspēcīgs Tāds (cilvēks, arī dzīvnieks), kam nav spēka. Nespēcīgs.
vidējs Tāds (cilvēks, paaudze), kas pēc gadiem ir starp jaunāko un vecāko paaudzi. Arī tāds (vecums, gadi), kas raksturo pusmūžu.
baudkārs Tāds (cilvēks), kam ir liela tieksme pēc spēcīgām jutekliskām baudām.
dedzīgs Tāds (cilvēks), kam ir spēcīga tieksme (uz ko), aizraušanās (ar ko).
dedzīgs Tāds (cilvēks), kam ir spēcīgas, kvēlas, aktivizējošas jūtas.
tukšs Tāds (cilvēks), kam nav saiknes ar saturīgu garīgo dzīvi. Tāds, kurā nav spēcīgu (emocionālu) pārdzīvojumu (par cilvēka psihi).
impulsīvs Tāds (cilvēks), kas strauji rīkojas pēc ierosmes. Straujš.
ārišķīgs Tāds (cilvēks), kas tiecas pēc ārējiem efektiem, pārspīlējuma Neīsts, samākslots.
vaislīgs Tāds (dzīvnieks), kas spēj regulāri dot pēcnācējus. Tāds, kas spēj labi vaisloties.
auglīgs Tāds (dzīvnieks), kas spēj regulāri dot pēcnācējus. Vaislīgs.
ražīgs Tāds (dzīvnieks), kas spēj regulāri dot pēcnācējus. Vaislīgs.
frāžains Tāds (izteikums, teksts), kas veidots pēc parauga, shēmas, tāds (izteikums), kas tiek bieži lietots.
galīgs Tāds (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis), ko ļoti spēcīgi pārdzīvo, izjūt.
savs Tāds, ar ko kāds ir saistīts tuvās attiecībās, attieksmēs (pēc kopējas nodarbošanās, pārliecības u. tml.). Tāds, kas atbilst kādam (piemēram, pēc rakstura, personības īpašībām).
versmains Tāds, kad ir daudz notikumu, spēcīgu pārdzīvojumu (par laikposmu).
līgo Tāds, kad pēc tradīcijas dzied dziesmas ar šādu refrēnu (parasti par laiku, laikposmu).
nevarīgs Tāds, kam (piemēram, vecuma, slimības dēļ) trūkst spēka, tāds, kas ir fiziski vājš, nespēcīgs.
vārgs Tāds, kam (slimības, vecuma, attīstības traucējumu dēļ) trūkst fiziska spēka (par cilvēkiem, to ķermeni, ķermeņa daļām). Arī nevarīgs (1), nespēcīgs (1).
muskuļains Tāds, kam ir (parasti spēcīgi, labi attīstīti) muskuļi. Tāds, ko veido muskuļi.
stingrs Tāds, kam ir daudz spēka (2), tāds, kas ir fiziski labi attīstījies (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī spēcīgs (1), stiprs (1).
sterils Tāds, kam ir iznīcināta, zaudēta spēja radīt pēcnācējus, saglabājoties dzimumdziedzeru endokrīnai funkcijai.
brašs Tāds, kam ir laba stāja. Arī spēcīgs. Stalts.
tvirts Tāds, kam ir labi veidots ķermenis ar spēcīgiem muskuļiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); labi veidots, ar spēcīgiem muskuļiem (par ķermeni, tā daļām). Stingrs (par muskuļiem).
smags Tāds, kam ir liela masa, liels svars, tāds, kas pēc masas, svara pārsniedz ko citu, līdzīgu. Pretstats: viegls (1).
nozīmīgs Tāds, kam ir liela vērtība, spēcīga (parasti pozitīva) ietekme. Tāds, kas ir būtisks, izšķirošs.
svarīgs Tāds, kam ir liela vērtība, spēcīga (parasti pozitīva) ietekme. Tāds, kas ir būtisks, izšķirošs. Nozīmīgs (1).
varens Tāds, kam ir ļoti lieli izmēri, arī tāds, kas ir ļoti spēcīgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
mantkārīgs Tāds, kam ir ļoti spēcīga tieksme pēc mantas, bagātības. Tāds, kam ir ļoti spēcīga tieksme iedzīvoties.
beidzamais Tāds, kam ir ļoti spēcīgas negatīvas īpašības, pazīmes.
pēdējais Tāds, kam ir ļoti spēcīgas negatīvas īpašības, pazīmes.
pēdīgais Tāds, kam ir ļoti spēcīgas negatīvas īpašības, pazīmes. Pēdējais (8).
vājš Tāds, kam ir maz fiziska spēka, nevarīgs, nespēcīgs, arī slims, slimības novārdzināts.
viegls Tāds, kam ir maza masa, mazs svars, tāds, kas pēc masas, svara nesasniedz ko citu, līdzīgu. Pretstats: smags (1).
silts Tāds, kam ir mēreni augsta, parasti patīkama, temperatūra; tāds, kura temperatūra ir virs nulles (parasti pēc Celsija skalas). Pretstats: auksts.
uzmanīgs Tāds, kam ir noturīga uzmanība, tāds, kas spēj koncentrēt uzmanību, lai ko pēc iespējas pilnīgāk uztvertu, piemēram, redzētu, dzirdētu, arī izprastu, veiktu.
plecīgs Tāds, kam ir plati, spēcīgi pleci (par cilvēkiem, retāk dzīvniekiem).
patvaļīgs Tāds, kam ir raksturīga rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml. (par cilvēkiem).
patvarīgs Tāds, kam ir raksturīga rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot likumus, morāles normas, citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības. Arī patvaļīgs (2).
slavaskārs Tāds, kam ir raksturīga spēcīga tieksme pēc slavas.
straujš Tāds, kam ir raksturīgas vienību, posmu u. tml. maiņas pēc īsiem laika sprīžiem (par tempu, ritmu).
ietekmīgs Tāds, kam ir spēcīga ietekme (1).
ietekmīgs Tāds, kam ir spēcīga ietekme (2). Arī nozīmīgs.
ietekmīgs Tāds, kam ir spēcīga ietekme (3).
valdītkārs Tāds, kam ir spēcīga tieksme valdīt, būt vadībā.
ziņkārīgs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt. Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanas, tieksme iegūt zināšanas (2).
ziņkārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt. Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2). Ziņkārīgs.
zinātkārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) uzzināt, izzināt. Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
kārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (parasti pēc kāda priekšmeta).
naudaskārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt daudz naudas.
varaskārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt varu, noteikšanu.
kārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme, alkas (piemēram, pēc kādas darbības, dzīves veida).
varens Tāds, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara (par cilvēkiem, valstīm, tautām).
orķestrāls Tāds, kam ir spēcīgs, varens, simfoniskajam orķestrim līdzīgs skanējums.
tvirts Tāds, kam ir stingrs, noteikts raksturs, tāds, kas ir garīgi stiprs. Spēcīgs, noturīgs (par psihes, rakstura, personības īpašībām, psihiskiem stāvokļiem).
klasisks Tāds, kam ir tradīciju nostiprināti, nemainīgi uzbūves principi, tāds, kas ir veidots pēc šādiem principiem vai likumiem.
stiprs Tāds, kam ir, parasti ļoti, daudz spēka (2), tāds, kas ir fiziski, parasti ļoti, labi attīstījies (par cilvēkiem). Arī spēcīgs (1).
nepārvarams Tāds, kam ir, piemēram, tik spēcīga izpausme, iedarbība, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
pārgarš Tāds, kam izrunas laiks ir ilgāks nekā parasts pēc valodas likumiem (par valodas skaņām).
trūcīgs Tāds, kam kas vērtīgs, vajadzīgs, derīgs piemīt niecīgā daudzumā. Tāds, kurā ir par maz vērtīgu, vajadzīgu, derīgu sastāvdaļu. Nepietiekami daudzveidīgs (pēc formām, niansēm, elementiem). Arī nabadzīgs (2).
bezkaislīgs Tāds, kam nav kaislību. Tāds, kas neaizraujas, neļaujas spēcīgam jūtu saviļņojumam. Mierīgs, nosvērts, auksts.
nenozīmīgs Tāds, kam nav lielas vērtības, spēcīgas ietekmes. Tāds, kas nav būtisks, izšķirošs.
smags Tāds, kam pēc izskata ir šķietami liela masa, liels svars (parasti par mākoņiem, debesīm). Arī šķietami zems.
viegls Tāds, kam pēc izskata ir šķietami maza masa, mazs svars, arī augsts (parasti par mākoņiem, debesīm).
kaislīgs Tāds, kam piemīt ļoti spēcīgas, saprātam grūti pakļaujamas jūtas.
juteklīgs Tāds, kam piemīt tieksme pēc erotiskas baudas.
dramatisks Tāds, kam raksturīgs spēcīgs skanējums, plašs diapazons (par dziedātāja balsi).
muļķa Tāds, kas - pēc kādiem cilvēka priekšstatiem - nav gudrs (par dzīvniekiem).
muļķīgs Tāds, kas - pēc kādiem cilvēka priekšstatiem - nav gudrs (par dzīvniekiem).
stulbs Tāds, kas - pēc kādiem cilvēka priekšstatiem - nav gudrs (par dzīvniekiem).
laimīgs Tāds, kas - pēc tautas ticējumiem - nes veiksmi.
priekšējs Tāds, kas (cilvēka, dzīvnieka ķermenī, tā daļā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko (piemēram, pēc parastā kustības virziena, novietojuma).
pienains Tāds, kas (parasti pēc krāsas) atgādina pienu, tāds, kas ir līdzīgs pienam.
pārejošs Tāds, kas (pēc kāda laika) izzūd, neturpinās. Tāds, kas nav paliekošs.
viduvējs Tāds, kas (pēc kvalitātes, daudzuma u. tml.) ir bieži sastopams, parasts un kam nepiemīt kādas ievērojamas, izcilas pazīmes (par priekšmetiem, parādībām u. tml.).
nelaimīgs Tāds, kas (pēc tautas ticējumiem) ir par cēloni nelaimei.
priekšējs Tāds, kas (priekšmetā, telpā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko, arī kam tuvāko, redzamāko (piemēram, pēc parastā kustības virziena, novietojuma). Pretstats: pakaļējs.
rafinēts Tāds, kas (sākotnēji vai pēc apstrādes) nesatur piemaisījumus (parasti par pārtikas produktiem).
pašsterils Tāds, kas apaugļojas tikai pēc svešapputes. Pašneauglīgs.
pašneauglīgs Tāds, kas apaugļojas tikai pēc svešapputes. Pašsterils.
kaitīgs Tāds, kas ar savu darbību vai bezdarbību izraisa ko nevēlamu, arī pēc likuma sodāmu.
piemērīgs Tāds, kas atbilst (kam) pēc kādām normām, nosacījumiem.
vircots Tāds, kas atgādina virces (piemēram, pēc garšas vai smaržas).
ilgperioda Tāds, kas atkārtojas pēc ilga perioda.
īsperioda Tāds, kas atkārtojas pēc neilga perioda.
parets Tāds, kas atkārtojas pēc samērā ilgiem starplaikiem.
pārējais Tāds, kas atliek, paliek pāri (pēc kā dalīšanas, lietošanas u. tml.).
iecirtīgs Tāds, kas ātri kļūst stūrgalvīgs, nepiekāpīgs, nelaipns (parasti pēc aizskāruma, aizvainojuma). Spītīgs, ietiepīgs.
pakļauts Tāds, kas atrodas (kā, piemēram, dabas apstākļu, ārējās vides) spēcīgā iedarbībā.
padots Tāds, kas atrodas (kā) spēcīgā iedarbībā (par priekšmetiem, parādībām).
padots Tāds, kas atrodas (piemēram, kādu apstākļu) spēcīgā iedarbībā, ietekmē (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Pakļauts (3).
postnatāls Tāds, kas attiecas uz periodu (neilgi) pēc dzimšanas.
reducēts Tāds, kas attīstības gaitā ir samazinājies pēc apjoma (par orgāniem). Tāds, kam attīstības gaitā ir vienkāršojusies uzbūve.
drīzs Tāds, kas būs pēc neilga laika.
nākamais Tāds, kas būs, darbosies pēc kā līdzīga esošā, tagadējā (par cilvēkiem, cilvēku grupu). Tāds, kas būs, darbosies tuvākajā nākotnē.
nākošs Tāds, kas būs, darbosies pēc kā līdzīga esošā, tagadējā (par cilvēkiem, cilvēku grupu). Tāds, kas būs, darbosies tuvākajā nākotnē. Nākamais (3).
aizkapa Tāds, kas iestājas, arī sākas, pēc (cilvēka) nāves.
stiprs Tāds, kas ievērojami ietekmē (ko), iedarbojas (uz ko), pārliecina (par ko), rada (ko). Arī spēcīgs (6).
tāls Tāds, kas ir eksistējis pirms samērā ilga laikposma vai kas eksistēs pēc samērā ilga laikposma.
tuvs Tāds, kas ir eksistējis pirms samērā īsa laikposma vai kas eksistēs pēc samērā īsa laikposma.
kareivīgs Tāds, kas ir gatavs sākt konfliktu, strīdu. Tāds, kam piemīt tieksme pēc konfliktiem, strīdiem.
svabads Tāds, kas ir gurdens. Tāds, kam ir bezspēcīgi, nesasprindzināti muskuļi.
sintētisks Tāds, kas ir iegūts, izveidots ķīmiskās sintēzes ceļā, arī tāds, kas ir sintezēts ķīmiski pēc dabā esoša parauga (par vielām).
mākslīgs Tāds, kas ir īpaši radīts cilvēka praktiskajā darbībā pēc kā dabā eksistējoša parauga (piemēram, par vielām, priekšmetiem, norisēm).
sistemātisks Tāds, kas ir izveidots pēc noteiktiem principiem. Tāds, kas veido sistēmu.
standarts Tāds, kas ir izveidots, izveidojies, vienādots, vienādojies pēc kāda pieņemta parauga un kam nav būtisku individuālu atšķirību.
uzskatāms Tāds, kas ir labi saskatāms, labi uztverams, ievērojams pēc kādām ārējām pazīmēm.
perlamutrs Tāds, kas ir līdzīgs šādai kārtai (piemēram, pēc spīduma, raksta, krāsas).
milzīgs Tāds, kas ir ļoti plaši izvērsts, arī izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par darbību, norisi). Tāds, kas izpaužas ļoti raksturīgi, ļoti tipiski (par stāvokli).
milzu Tāds, kas ir ļoti plaši izvērsts, arī izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par darbību, norisi). Tāds, kas izpaužas ļoti raksturīgi, ļoti tipiski (par stāvokli). Milzīgs (4).
ražens Tāds, kas ir ļoti spēcīgs, ietekmīgs, arī noderīgs (parādībai sabiedrībā).
vājš Tāds, kas ir maz ietekmīgs, nespēcīgs (par valsts varu, tās institūcijām, politisko sistēmu, sabiedrību).
pamazs Tāds, kas ir mazliet mazāks pēc izmēriem, skaitliskās vērtības, intensitātes u. tml. par ko citu līdzīgu.
pēdējais Tāds, kas ir minēts (kādā tekstā), par ko ir runāts tikko (pēc kā cita, iepriekšēja).
pārliecīgs Tāds, kas ir pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
pārlieks Tāds, kas ir pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
pārmērīgs Tāds, kas ir pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
pasažieris Tāds, kas ir paredzēts cilvēku pārvadāšanai, parasti par maksu. Tāds, kas ir paredzēts cilvēku apkalpošanai pirms vai pēc šādas pārvadāšanas.
saderīgs Tāds, kas ir piemērots, atbilstošs (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.
liels Tāds, kas ir plaši izvērsts, arī izpaužas spēcīgi, intensīvi (par darbību, norisi). Tāds, kas izpaužas raksturīgi, tipiski (par stāvokli).
meitenīgs Tāds, kas ir raksturīgs meitenei, jaunietei. Tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina meiteni, jaunieti.
puicisks Tāds, kas ir raksturīgs puikam. Tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina puiku. Zēnisks.
skolniecisks Tāds, kas ir raksturīgs skolniekam (1), skolniecei. Tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina skolnieku, skolnieci.
skolotājisks Tāds, kas ir raksturīgs skolotājam. Tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina skolotāju.
zēnisks Tāds, kas ir raksturīgs zēnam. Tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina zēnu.
pēcrenesanses Tāds, kas ir sācies, pastāv, noris (neilgi) pēc renesanses.
pēcoktobra Tāds, kas ir sācies, pastāv, noris pēc Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas.
pilns Tāds, kas ir saistīts ar (kā, piemēram, kāda stāvokļa, norises, apstākļu) pastiprinātu, spēcīgu izpausmi.
pārpilns Tāds, kas ir saistīts ar (kā) ļoti spēcīgu izpausmi (par norisi, stāvokli, apstākļiem).
neliels Tāds, kas ir samērā mazs pēc daudzuma.
ražens Tāds, kas ir spēcīgi sakuplojis, sazēlis, tāds, kam ir daudz augļu (par augiem, to kopumu).
pamatīgs Tāds, kas ir spēcīgs, intensīvs, izpaužas lielā mērā (par parādībām dabā).
veselīgs Tāds, kas ir spēcīgs, labi attīstīts. Tāds, kurā nav slimības procesu (par augiem, to daļām).
spirgts Tāds, kas ir spēcīgs, labi aug, attīstās (par augiem, to daļām).
neaprakstāms Tāds, kas ir tik ietekmīgs, spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami attēlot, aprakstīt (parasti par psihisku stāvokli). Arī ārkārtīgs.
neciešams Tāds, kas ir tik spēcīgs, intensīvs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
neizturams Tāds, kas ir tik spēcīgs, intensīvs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
neapslāpējams Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku stāvokli).
neremdināms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku stāvokli).
neapklusināms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku stāvokli). Nepārvarams.
neatvairāms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
nepanesams Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
nepārvarams Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
nevaldāms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt, vājināt (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
neuzvarams Tāds, kas ir tik spēcīgs, labi apbruņots, nocietināts, ka to grūti vai neiespējami uzvarēt.
saistīts Tāds, kas ir veidots pēc dzejas metrikas likumiem.
tipveida Tāds, kas ir veidots pēc noteikta tipa (1), atbilst tam.
šablonisks Tāds, kas ir veidots pēc šablona (1).
viendabīgs Tāds, kas ir vienveidīgs pēc sastāva, īpašībām. Tāds, kurš eksistē, izpaužas vienā veidā.
nākamais Tāds, kas ir, atrodas pēc kā cita, līdzīga.
nākošs Tāds, kas ir, atrodas pēc kā cita, līdzīga.
vainīgs Tāds, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu. Tāds, kas izdarījis ko nosodāmu, tāds, kura dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
pārpilns Tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) ļoti pastiprināti, spēcīgi. Tāds, kam piemīt (kāda īpašība, pazīme) ļoti izteikti, spēcīgi (par cilvēku).
pilns Tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) pastiprināti, spēcīgi. Tāds, kam piemīt (kāda īpašība, pazīme) izteikti, spēcīgi (par cilvēku).
stiprs Tāds, kas izpaužas intensīvi (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Spēcīgs (5).
pilnīgs Tāds, kas izpaužas ļoti spēcīgi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
milzīgs Tāds, kas izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Tāds, kas izpaužas ļoti raksturīgā, ļoti tipiskā veidā (piemēram, par savstarpējām attiecībām).
milzu Tāds, kas izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Tāds, kas izpaužas ļoti raksturīgā. Ļoti tipiskā veidā (piemēram, par savstarpējām attiecībām). Milzīgs (5).
gaužs Tāds, kas izpaužas ļoti spēcīgi. Ļoti spēcīgi izteikts.
pārmērīgs Tāds, kas izpaužas pārāk spēcīgi, intensīvi (par psihiska vai fizioloģisku stāvokli).
pamatīgs Tāds, kas izpaužas samērā spēcīgi, intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
nopietns Tāds, kas izpaužas spēcīgi (par psihisku stāvokli, norisi). Tāds, kas izpaužas raksturīgā, tipiskā veidā (piemēram, par savstarpējām attiecībām).
prāvs Tāds, kas izpaužas spēcīgi, intensīvi (par darbību, norisi).
liels Tāds, kas izpaužas spēcīgi, intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Tāds, kas izpaužas raksturīgā, tipiskā veidā (piemēram, par savstarpējam attiecībām).
viesuļains Tāds, kas izpaužas strauji, spēcīgi (par norisi, arī psihisku stāvokli).
šausmīgs Tāds, kas izpaužas, arī ietekmē ārkārtīgi spēcīgi (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu). Ļoti liels, ārkārtīgs.
šaušalīgs Tāds, kas izpaužas, arī ietekmē ārkārtīgi spēcīgi (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu). Ļoti liels, ārkārtīgs. Šausmīgs (4).
brīnišķīgs Tāds, kas izraisa apbrīnu, pārsteidz. Tāds, kas neparasti, ļoti spēcīgi ietekmē. Izcils, brīnumains.
lielisks Tāds, kas izraisa sevišķi spēcīgu pārdzīvojumu un sagādā lielu estētisku baudu (par mākslas darbu).
svilīgs Tāds, kas izraisa spēcīgas smeldzošas sajūtas (par ko karstu vai aukstu). Stipri smeldzošs (par sāpēm).
iespaidīgs Tāds, kas izraisa spēcīgu pārdzīvojumu, sagādā estētisku baudu (par mākslas darbu).
nervozs Tāds, kas izraisa spēcīgu, parasti ilgstošu, satraukumu, nemieru (piemēram, par dzīvi, apstākļiem).
pašdarbīgs Tāds, kas ko veic ar paša spēkiem, pēc paša iniciatīvas.
labprātīgs Tāds, kas ko veic pēc paša gribas, vēlēšanās, bez pavēles, rīkojuma, piespiešanas.
dzīvs Tāds, kas līdzīgs īstenībai, tāds, kas spēcīgi ietekmē (par tēliem, ko rada psihiskas norises).
kaislīgs Tāds, kas ļoti aizraujas (ar ko), nododas (kam). Tāds, kam piemīt spēcīga vēlēšanās, neapvaldāma tieksme.
milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi. Milzīgs (3).
milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc ilguma ko citu, līdzīgu (par laiku, laikposmu).
milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc ilguma ko citu, līdzīgu (par laiku, laikposmu).
milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes ko citu, līdzīgu (par parādībām dabā).
milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes ko citu, līdzīgu (par parādībām dabā).
varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes, arī iedarbības ko citu, līdzīgu (par parādībām dabā).
varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc stipruma, intensitātes, arī iedarbības ko citu, līdzīgu, arī tāds, kuram, parasti, ir izcilas kvalitatīvas īpašības (par skaņu).
milzīgs Tāds, kas ļoti spēcīgi ietekmē, ir ļoti stipri izjūtams (par stāvokli, apstākļiem).
milzu Tāds, kas ļoti spēcīgi ietekmē, ir ļoti stipri izjūtams (par stāvokli, apstākļiem).
paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz pēc daudzuma, labuma, vērtības vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz pēc ilguma ko citu, līdzīgu (par laiku, laikposmu).
paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz pēc izmēriem ko citu, līdzīgu (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju).
paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz pēc stipruma, intensitātes ko citu, līdzīgu (par parādībām dabā).
skaļš Tāds, kas mēdz daudz, spēcīgā balsi runāt, arī smieties, dziedāt u. tml.
skaļš Tāds, kas mēdz radīt spēcīgas, parasti balss, skaņas (par dzīvniekiem).
mērens Tāds, kas nav ievērojami, arī pārmērīgi liels vai mazs (pēc lieluma, skaitliskās vērtības u. tml.). Tāds, kam ir vidēja (skaitliskā) vērtība, salīdzinot ar tā galējām vērtībām.
nevainīgs Tāds, kas nav izdarījis neko tādu, par ko pēc likuma būtu sodāms. Tāds, kas pēc likuma nav vainojams kādā noziegumā.
nesaderīgs Tāds, kas nav piemērots, neatbilst kādam (piemēram, pēc rakstura, uzskatiem). Tāds, kura locekļi nav piemēroti, neatbilst cits citam (piemēram, pēc rakstura, uzskatiem).
neliels Tāds, kas nav sevišķi plaši izvērsts, tāds, kas neizpaužas sevišķi spēcīgi, intensīvi (par darbību, norisi). Tāds, kas neizpaužas pilnīgi raksturīgi, tipiski (par stāvokli).
vājš Tāds, kas nav spēcīgs, tāds, kas izpausmes, intensitātes ziņā nesasniedz ko citu līdzīgu (par parādībām dabā, to izpausmi).
neizturēts Tāds, kas nav uzglabāts pietiekami ilgi (kādos apstākļos) un tāpēc nav ieguvis vēlamo gatavības pakāpi.
nesaistīts Tāds, kas nav veidots pēc dzejas metrikas likumiem.
parasts Tāds, kas neatšķiras pēc izmēra, formas, veida no citiem, līdzīgiem.
parasts Tāds, kas neatšķiras pēc stipruma, intensitātes no citiem, līdzīgiem.
uzmedots Tāds, kas neatvairāmi, neatturami tiecas (pēc kā).
neliels Tāds, kas neizpaužas sevišķi spēcīgi, intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Tāds, kas neizpaužas sevišķi raksturīgi, tipiski (piemēram, par savstarpējām attiecībām).
mazs Tāds, kas nesasniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
mazs Tāds, kas nesasniedz pēc izmēriem ko citu līdzīgu (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju). Pretstats: liels.
neauglīgs Tāds, kas nespēj radīt pēcnācējus (par pieaugušu cilvēku).
aktīvs Tāds, kas noris ātri un spēcīgi (par procesiem, parādībām).
pavēls Tāds, kas noris mazliet pēc parastā laika.
joņains Tāds, kas noris spēcīgi, brāzmaini, ar pēkšņiem uzplūdiem.
vēls Tāds, kas noris, iestājas, sāk pastāvēt pēc kā cita, arī pēc kāda laikposma.
vēls Tāds, kas noris, notiek, iestājas pēc parastā laika. Tāds, kas noris pēc pieļaujamā laika.
vēlīns Tāds, kas noris, notiek, iestājas pēc parastā laika. Vēls (2).
turpmāks Tāds, kas norisinās, pastāv, veidojas (parasti laika) secībā pēc kā cita.
brīvprātīgs Tāds, kas organizēts un darbojas pēc pilsoņu brīvas sabiedriskas iniciatīvas.
kārtains Tāds, kas pagatavots īpašā veidā un pēc izcepšanos viegli dalās kārtās (par mīklu). Tāds, kas pagatavots no šādas mīklas.
pašdisciplinēts Tāds, kas pakļaujas disciplīnai pats pēc savas gribas.
paliku Tāds, kas paliek pēc kāda procesa izbeigšanās.
vēlīns Tāds, kas parādās pēc citiem līdzīgiem. Tāds, kas ir, pastāv tad, kad citu līdzīgu vairs nav.
vēls Tāds, kas parādās pēc citiem līdzīgiem. Tāds, kas ir, pastāv tad, kad citu līdzīgu vairs nav.
pārcilvēcisks Tāds, kas pārsniedz cilvēkam parasti iespējamo, raksturīgo. Tāds, kurā cilvēkam raksturīgās īpašības izpaužas neparasti spēcīgi.
liels Tāds, kas pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
pamatīgs Tāds, kas pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
liels Tāds, kas pārsniedz pēc ilguma ko citu līdzīgu (par laiku, laikposmu).
liels Tāds, kas pārsniedz pēc izmēriem ko citu līdzīgu (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju). Pretstats: mazs.
liels Tāds, kas pārsniedz pēc stipruma, intensitātes ko citu līdzīgu (par parādībām dabā).
regulārs Tāds, kas pastāvīgi atkārtojas, tiek atkārtots pēc noteikta laikposma. Tāds, kura darbība pastāvīgi atkārtojas noteiktā veidā.
vesels Tāds, kas pēc apjoma, sastāva u. tml. atbilst lielam daudzumam, arī priekšstatiem (par kā lielu kopumu).
krist Tāds, kas pēc bojājuma vai nogatavošanās ir atdalījies no augļu koka (par augli).
pamazs Tāds, kas pēc daudzuma, vērtības ir mazliet zem vidējā, parastā līmeņa.
akmeņveidīgs Tāds, kas pēc formas atgādina akmeni.
cigārveida Tāds, kas pēc formas atgādina cigāru.
cirtains Tāds, kas pēc formas atgādina cirtas. Robains, viļņains.
apaļš Tāds, kas pēc formas atgādina lodi. Tāds, kam nav asu šķautņu.
sprogains Tāds, kas pēc formas atgādina sprogas. Tāds, kam ir sprogām līdzīgi veidojumi.
konisks Tāds, kas pēc formas ir līdzīgs konusam (1).
āķveida Tāds, kas pēc formas līdzīgs āķim (1).
čaulveida Tāds, kas pēc formas līdzīgs čaulai.
zarains Tāds, kas pēc formas, izskata atgādina zarus.
dakšveida Tāds, kas pēc formas, izskata līdzīgs dakšai (1).
sausiņveida Tāds, kas pēc formas, konsistences u. tml. ir līdzīgs sausiņam.
viegls Tāds, kas pēc formas, stila ir vienkāršs, skaidrs, tāds, kas nav grūti uztverams.
Kāds (nu) kurš (arī kurais) Tāds, kas pēc īpašībām, pazīmēm nav līdzīgs citiem.
plīvurains Tāds, kas pēc izskata atgādina plīvuru (1).
samtains Tāds, kas pēc izskata, faktūras atgādina samtu, arī mīksts, maigs (piemēram, par augiem, to daļām, dzīvnieku apmatojumu, cilvēka ādu).
zīdains Tāds, kas pēc izskata, faktūras atgādina zīdu, arī gluds, mīksts (piemēram, par augiem, to daļām, dzīvnieku apmatojumu, cilvēka matiem).
kulains Tāds, kas pēc izskata, formas atgādina kuli (1).
bultveida Tāds, kas pēc izskata, formas līdzīgs bultai (1).
viltot Tāds, kas pēc kādām īpašībām ir līdzīgs (kam).
nosacīts Tāds, kas pēc kādas vienošanās ir pieņemts par pamatu salīdzinošiem aprēķiniem.
rudzupuķe Tāds, kas pēc krāsas ir līdzīgs zilo rudzupuķu ziediem. Koši zils.
vidusmērs Tāds, kas pēc kvalitātes, daudzuma u. tml. atbilst šādai pakāpei.
miliārs Tāds, kas pēc lieluma, formas atgādina prosas graudu. Tāds, kas ir saistīts ar daudzu, ļoti sīku veidojumu rašanos (parasti par slimībām).
vidējs Tāds, kas pēc lieluma, intensitātes pakāpes ir starp galējiem lielumiem, intensitātes pakāpēm (piemēram, starp lielu un mazu, augstu un zemu, smagu un vieglu).
stings Tāds, kas pēc nāves ir kļuvis (ķīmisku procesu rezultātā) neelastīgs, vāji pakļaujas mehānisku spēku iedarbībai (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
svaigs Tāds, kas pēc noplūkšanas, nogriešanas u. tml. nav zaudējis savu dabisko izskatu, nav savītis (par augiem, to daļām, parasti ziediem).
pašauglīgs Tāds, kas pēc pašapputes spēj ražot normālus augļus un sēklas (par augiem).
pusmežonīgs Tāds, kas pēc sava dzīves veida un attīstības pakāpes daļēji ir līdzīgs pirmatnējam cilvēkam, mežonim.
cilvēkveidīgs Tāds, kas pēc sava izskata, ķermeņa uzbūves un dažām īpašībām ir tuvs, līdzīgs cilvēkam.
pilnīgs Tāds, kas pēc savām īpašībām, izskata ir ļoti līdzīgs (kam) citam (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
vienāds Tāds, kas pēc savām pazīmēm, īpašībām neatšķiras (no kā).
pavairots Tāds, kas pēc skaita, apjoma, intensitātes u. tml. pārsniedz kādu normu.
atsperīgs Tāds, kas pēc stiepšanas, liekšanas vai spiešanas ātri, viegli spēj ieņemt iepriekšējo formu un stāvokli.
kanonveida Tāds, kas pēc uzbūves vai formas ir līdzīgs kanonam [2].
čiekurveida Tāds, kas pēc uzbūves vai formas līdzīgs čiekuram.
vatveida Tāds, kas pēc uzbūves, struktūras ir līdzīgs vatei, atgādina vati.
otrais Tāds, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir mazāk nozīmīgs par ko citu līdzīgu.
pirmais Tāds, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir nozīmīgāks, arī visnozīmīgākais (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
akūts Tāds, kas pēkšņi sākas, spēcīgi izpaužas un strauji progresē. Pretstats: hronisks.
īsts Tāds, kas pilnīgi atbilst attiecīgajam jēdzienam, paraugam (pēc savām būtiskajām pazīmēm). Arī dabisks.
apmāts Tāds, kas pilnīgi atrodas kāda spēcīga pārdzīvojuma, idejas, fantāzijas varā un zaudējis patstāvīgas spriešanas spējas.
neizdzēšams Tāds, kas rada tik dziļu, spēcīgu iespaidu, ka to grūti vai neiespējami aizmirst.
svaigs Tāds, kas radies no jauna, arī atjaunojies, piemēram, pēc atpūtas, miega (parasti par cilvēka fiziskajiem vai garīgajiem spēkiem).
monokarps Tāds, kas ražo augļus tikai vienu reizi mūžā un pēc tam iznīkst (par augiem).
periodisks Tāds, kas regulāri atkārtojas, tiek atkārtots pēc noteikta laika sprīža. Tāds, kam kāds elements, kāda sastāvdaļa atkārtojas noteiktā veidā. Tāds, kura darbība atkārtojas noteiktā veidā.
kārtējs Tāds, kas regulāri seko iepriekšējam, tāds, kas ir nākamais noteiktā (kā) secībā. Tāds, kas regulāri notiek, atkārtojas pēc noteikta laikposma.
spējš Tāds, kas rodas, noris pēkšņi, arī spēcīgi, strauji.
vēlākais Tāds, kas sāk pastāvēt, norisēt pēc kāda laikposma.
termoplastisks Tāds, kas sakarsētā stāvoklī viegli pakļaujas deformācijai un atdziestot saglabā pēc tās radušos formu (par cietvielām, materiāliem).
alfabētisks Tāds, kas sakārtots pēc alfabēta. Tāds, kas saistīts ar alfabētu.
pēcdzemdību Tāds, kas sākas, pastāv, noris (neilgi) pēc dzemdībām.
pēcinfarkta Tāds, kas sākas, pastāv, noris (neilgi) pēc infarkta.
pēckarš Tāds, kas sākas, pastāv, noris (neilgi) pēc kara.
pēcoperācijas Tāds, kas sākas, pastāv, noris (neilgi) pēc ķirurģiskas operācijas.
pēcmiega Tāds, kas sākas, pastāv, noris (neilgi) pēc miega.
pēcsvētki Tāds, kas sākas, pastāv, noris (neilgi) pēc svētkiem.
pēctraumatisks Tāds, kas sākas, pastāv, noris (neilgi) pēc traumas. Pēctraumas.
pēctraumas Tāds, kas sākas, pastāv, noris (neilgi) pēc traumas. Pēctraumatisks.
pēcdarbs Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc darba, arī pēc darba laika izbeigšanās.
pēcembrionāls Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc embrionālās attīstības.
postembrionāls Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc embrionālās attīstības. Pēcembrionāls.
pēcgarantijas Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc garantijas laika izbeigšanās.
pēciekaisuma Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc iekaisuma.
pēckāzu Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc kāzām.
pēckongresa Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc kongresa.
pēclietus Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc lietus.
pēcnāve Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc nāves.
pēcpļaujas Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc pļaujas.
pēcrevolūcijas Tāds, kas sakas, pastāv, noris pēc revolūcijas.
pēcskolas Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc skolas mācību pabeigšanas vai pārtraukšanas.
pēcslaukšanas Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc slaukšanas.
pēcfiniša Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc tam, kad sacensību dalībnieks ir finišējis.
pēcvētras Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc vētras.
ūdeņains Tāds, kas satur daudz ūdens vai tam (pēc krāsas, konsistences u. tml.) līdzīgu šķidru vielu (par organisma daļām, veidojumiem, vielu maisījumiem tajos).
ūdeņains Tāds, kas satur pārmērīgi daudz ūdens vai tam (pēc krāsas, konsistences u. tml.) līdzīgu šķidru vielu un par maz citu cilvēkam vēlamu vielu (par augu daļām, parasti augļiem).
aiznākamais Tāds, kas seko aiz nākamā. Trešais pēc kārtas.
nākamais Tāds, kas seko, notiek, noris pēc kā līdzīga esošā, tagadējā. Tāds, kas būs, notiks, norisēs tuvākajā nākotnē.
nākošs Tāds, kas seko, notiek, noris pēc kā līdzīga esošā, tagadējā. Tāds, kas būs, notiks, norisēs tuvākajā nākotnē. Nākamais (2).
lielisks Tāds, kas sevišķi atbilst noteiktām prasībām (pēc daudzuma). Sevišķi liels.
vājš Tāds, kas slikti funkcionē, nav pietiekami labi attīstīts, tāds, kas ir vārgs, nespēcīgs (par ķermeni, tā daļām, orgāniem).
agresīvs Tāds, kas spēcīgi iedarbojas.
spiedīgs Tāds, kas spēcīgi ietekmē (kādu) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
tendēt Tāds, kas tiecas (uz ko), cenšas (pēc kā). Tāds, kam ir tendence (uz ko).
kārs Tāds, kas tiecas pēc garšas baudas, kāro ko ļoti iecienītu, garšīgu, tāds, kam ir liela kāre pēc kāda ēdiena, dzēriena.
godkārīgs Tāds, kas tiecas pēc goda (2), slavas.
plānveidīgs Tāds, kas tiek īstenots, noris pēc noteikta plāna.
pašdarbīgs Tāds, kas tiek veikts ar paša spēkiem, pēc paša iniciatīvas.
patstāvīgs Tāds, kas tiek veikts ar saviem spēkiem vai pēc paša iniciatīvas, bez (kā) palīdzības, vadības.
spaidi Tāds, kas tiek veikts, organizēts pēc pavēles, rīkojuma u. tml., pakļaujot (kādu) noteiktas darbības obligātai izpildei. Arī piespiedu (1).
piespiedu Tāds, kas tiek veikts, organizēts pēc pavēles, rīkojuma, tiesas sprieduma, pakļaujot (kādu) noteiktas darbības, rīcības obligātai izpildei.
svaigs Tāds, kas tikko vai nesen ir atklāts, radīts pirms neilga laika un spēcīgi, parasti emocionāli, ietekmē. Tāds, kas līdz šim nav bijis zināms. Arī savdabīgs, neikdienišķs.
visvarens Tāds, kas var, spēj visu. Tāds, kam ir neierobežota vara. Arī visspēcīgs.
brīvprātīgs Tāds, kas veic ko pēc paša gribas, ierosmes (bez pavēles, rīkojuma, piespiešanas).
arhitektonisks Tāds, kas veidots pēc arhitektūras teorijas likumiem.
universāltipa Tāds, kas veidots pēc universāla tipa, parauga, modeļa, atbilst tam.
pēdējais Tāds, kas vēl ir atlicis (pēc kādas norises, stāvokļa u. tml.).
mīkstulīgs Tāds, kas viegli padodas citu ietekmei, savām iegribām, tāds, kam ir vājš raksturs. Tāds, kas ir nespēcīgs.
vijīgs Tāds, kas viegli padodas deformācijai un ātri pēc tās izbeigšanās atjauno iepriekšējo formu, tāds, kas viegli lokāms, liecams. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
plastisks Tāds, kas viegli padodas deformācijai un saglabā pēc tās radušos formu (par cietvielām, materiāliem u. tml.).
zaļoksns Tāds, kas zaļo, labi attīstās, ir spēcīgs, arī jauns (par augiem, parasti kokiem). Zaļoksnējs (1).
zaļoksnīgs Tāds, kas zaļo, labi attīstās, ir spēcīgs, arī jauns (par augiem, parasti kokiem). Zaļoksnējs (1). Zaļoksns (1).
zaļoksnējs Tāds, kas zaļo, labi attīstās, ir spēcīgs, arī jauns (par augiem, parasti kokiem). Zaļoksns (1).
neīsts Tāds, kas, parasti pēc izskata, ir līdzīgs (kam), atgādina (ko), tāds, ko var (maldīgi) uztvert (par ko citu).
sīrupveida Tāds, kas, parasti pēc stīgrības, ir līdzīgs sīrupam, atgādina sīrupu.
pēcpļaujas Tāds, ko audzē pēc iepriekšējā auga nopļaušanas.
stingrs Tāds, ko dara, kas noris ar lielu spēku, enerģiju (par darbību, norisi). Tāds, kas palielina (kā) spriegumu, iedarbojas (uz ko) ar spēku. Arī spēcīgs (2), stiprs (2).
stiprs Tāds, ko dara, kas noris ar, parasti ļoti, lielu spēku, enerģiju (par darbību, norisi). Arī spēcīgs (2).
stihisks Tāds, ko izraisa dabas parādības. Ļoti spēcīgs, postošs (par dabas parādībām).
nelikvīds Tāds, ko uzņēmums pats nevar izmantot un kas tāpēc ir jāpārdod vai jānodod citam uzņēmumam (par materiālu, ražojumu).
redzams Tāds, ko var pieņemt par iespējamu (pēc kādām pazīmēm). Droši vien.
akls Tāds, ko veic neskatoties. Tāds, ko veic, orientējoties pēc instrumentiem.
patvaļīgs Tāds, ko veic tikai pēc paša darītāja uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml., arī faktus, apstākļus.
patvarīgs Tāds, ko veic tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības.
pārpilns Tāds, kur (kāda norise, stāvoklis, apstākli) izpaužas ļoti spēcīgi (par vietu, telpu, vidi).
pilns Tāds, kur (norise, stāvoklis, apstākļi) izpaužas spēcīgi (par vietu, telpu, vidi).
nepanesams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga (parasti nelabvēlīga), ka to grūti vai neiespējami paciest.
neciešams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, parasti nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest.
neizturams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, parasti nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest. Neciešams (3).
izšķērdīgs Tāds, kura iedarbība, darbība ir spēcīga, intensīva (piemēram, par sauli, gaismu).
vētrains Tāds, kurā ir daudz ar spēcīgiem pārdzīvojumiem, satraukumiem saistītu notikumu.
skops Tāds, kurā ir nepietiekama daudzveidība sugu, ģinšu u. tml. ziņā (par augu, dzīvnieku kopumu); nepietiekami attīstījies, arī vājš, nespēcīgs (par augiem, dzīvniekiem).
vājš Tāds, kura izpausme nav pietiekami spēcīga, tāds, kas noris ar mazu intensitāti (par darbību, procesu).
nevarīgs Tāds, kurā izpaužas fizisks vājums, nespēcība.
kareivīgs Tāds, kurā izpaužas gatavība sākt konfliktu, strīdu. Tāds, kurā izpaužas tieksme pēc konfliktiem, strīdiem.
kārs Tāds, kurā izpaužas kāre pēc kā ļoti iecienīta, garšīga, tāds, kurā izpaužas liela kāre pēc kāda ēdiena, dzēriena.
karsts Tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgas, dedzīgas, kvēlas jūtas, vēlēšanās u. tml.
naidpilns Tāds, kurā izpaužas spēcīgs naids. Naidīgs (2).
kvēlains Tāds, kurā izpaužas spēcīgs psihisks stāvoklis.
kvēls Tāds, kurā izpaužas spēcīgs psihisks stāvoklis.
kaislīgs Tāds, kurā izpaužas spēcīgs, dziļš saviļņojums. Tāds, kurā izpaužas spēcīgs juteklisks pārdzīvojums.
diedelējošs Tāds, kurā izpaužas uzmācīgs lūgums (parasti pēc labvēlības).
nepacietīgs Tāds, kura izturēšanās veidā izpaužas spēcīga slieksme kustēties, darīt ko (par dzīvniekiem).
ļengans Tāds, kura muskuļi ir bezspēcīgi, arī nesasprindzināti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
slābans Tāds, kura muskuļi ir nesasprindzināti, arī bezspēcīgi (par ķermeni, tā daļām). Ļengans.
slābs Tāds, kura muskuļi ir nesasprindzināti, arī bezspēcīgi (par ķermeni, tā daļām). Ļengans.
šļaugans Tāds, kura muskuļi ir nesasprindzināti, arī bezspēcīgi (par ķermeni, tā daļām). Ļengans.
rāms Tāds, kurā nav attēloti asi konflikti, tāds, kas neizraisa spēcīgu pārdzīvojumu (par mākslas darbu).
nesamērīgs Tāds, kurā nav samērīguma. Tāds, kam sastāvdaļas neatbilst cita citai (piemēram, pēc lieluma, formas).
ražens Tāds, kurā rodas spēcīgi sakuplojuši, sazēluši augi (par augu attīstības norisi).
naidpilns Tāds, kura saturā izpaužas spēcīgs naids.
anakreontisks Tāds, kurā slavināta jautra, bezrūpīga dzīve, dzīres. Tāds, kurā izpaužas tieksme pēc jautras, bezrūpīgas dzīves.
neass Tāds, kura smailei nav vajadzīgā asuma un ar kuru tāpēc ir grūti durt.
gaviļains Tāds, kurā spēcīgi izpaužas gaviles (piemēram, par balsi).
pilns Tāds, kurā spēcīgi izpaužas psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība, pazīme (piemēram, par skatienu, balsi).
stiprs Tāds, kuram ir liela jauda, kura darbības īpašības ir spilgti izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu (piemēram, par mašīnām, ierīcēm, to daļām). Spēcīgs (3).
sapnis Tāds, pēc kā ilgojas, ko vēlas, lai tas piepildītos, notiktu, eksistētu. Arī iedomāts, iztēlots, idealizēts.
ilgots Tāds, pēc kā ilgojas.
ejošs Tāds, pēc kā ir pieprasījums (parasti par preci).
neejošs Tāds, pēc kura nav pieprasījuma, tāds, kuram nav noieta (par preci).
draudīgs Tāds, pēc kura var nojaust iespējamās briesmas, nelaimi.
circenis Taisnspārņu kārtas kukainis ar druknu melnu vai brūnu ķermeni, gariem taustekļiem, spēcīgām pakaļkājām, kas piemērotas lēkšanai.
sienāzis Taisnspārņu kārtas kukainis ar samērā lielu, pelēkzaļganu vai brūnu ķermeni, gariem taustekļiem, četrposmainām pēdām un spēcīgām pakaļkājām, kas pielāgotas lēkšanai.
tālākveidošana Tālāka (kā) veidošana (parasti pēc pārtraukuma, kādas gatavības pakāpes sasniegšanas).
tālākvirzība Tālāka (kā) virzība (parasti pēc pārtraukuma, kādas attīstības pakāpes sasniegšanas).
trīssoļlēkšana Tāllēkšanā - triju citu citam sekojošu lēcienu veikšana pēc vieno, ieskrējiena.
Izskata pēc Tāpēc, lai rastos labs iespaids.
tamlīdz Tāpēc.
Par to Tāpēc. Tādēļ.
Par to Tāpēc. Tādēļ.
nākotne Tas (cilvēks, cilvēku grupa), kas būs, darbosies pēc tagadējā laikposma.
robežpunkts Tas (laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml. kā attīstības gaitā), pēc kura sākas kas cits, citāds.
robežstabs Tas (laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml.), pēc kura sākas kas cits, citāds.
robežzīme Tas (laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml.), pēc kura sākas kas cits, citāds.
gals Tas (parasti neliels gabals), kas palicis pāri pēc apstrādes, lietošanas (piemēram, griežot, dalot ko garenu).
zīme Tas (piemēram, parādība, īpašība, priekšmets), pēc kā ir iespējams noteikt (kā) stāvokli, arī izveidošanos, turpmāko attīstību. Arī pazīme.
ūnikums Tas (piemēram, priekšmets, parādība, dzīva būtne), kas ir vienīgais (pēc kādām īpašībām, pazīmēm).
pēctecis Tas (piemēram, priekšmets, parādība, notikums), kas pastāv pēc kā cita vai ir tā ietekmēts.
konuss Tas (priekšmets, veidojums), kas pēc formas ir līdzīgs šādam ģeometriskam ķermenim.
atlikums Tas, kas atlicis (pēc pārējā izlietošanas, izdošanas) Pārpalikums.
veldze Tas, kas garīgi spēcina, iepriecina, rada mierinājumu.
dzinulis Tas, kas ierosina spēcīgu gribu (ko darīt).
retro Tas, kas ir darināts, veidots pēc pagājušā laikposma (kā) modes, stila, ar šādām (kā) modes, stila iezīmēm.
standarts Tas, kas ir izveidots, izveidojies, vienādots, vienādoties pēc kāda pieņemta parauga un kam nav būtisku individuālu atšķirību.
radinieks Tas, kas ir līdzīgs (kam citam), piemēram, pēc satura, īpašībām.
paliekas Tas, kas ir palicis pāri pēc (kā) lietošanas, pārstrādāšanas un parasti vairs nav izmantojams.
raritāte Tas, kas ir rets un tāpēc vērtīgs. Retums.
paliekas Tas, kas ir saglabājies, palicis pāri pēc (kā) bojāejas, iznīcināšanas. Atliekas.
kārdinājums Tas, kas izraisa spēcīgu tieksmi, vēlēšanos (pēc kā, ko darīt).
atliekas Tas, kas palicis pāri pēc (kā) lietošanas, pārstrādāšanas u. tml. un parasti nav vairs lietojams.
atlikums Tas, kas paliek pāri (no kāda ieņēmuma, ienākuma) pēc izdevumu segšanas.
acs Tas, kas pēc izskata, formas, stāvokļa atgādina redzes orgānu.
sudrabs Tas, kas pēc krāsas, spīduma ir līdzīgs šim cēlmetālam.
pārums Tas, kas pēc skaitliskās vērtības pārsniedz kādu normu, robežu.
atliekas Tas, kas saglabājies, palicis pāri pēc (kā) bojā ejas, iznīcināšanas. Paliekas.
sapnis Tas, pēc kā ilgojas, tas, ko vēlas, lai tas piepildītos, notiktu. Iztēlē radīts tēls, priekšstats par to, pēc kā ilgojas, ko vēlas, lai tas piepildītos.
paraugs Tas, pēc kura veido, rada ko pilnīgi atbilstošu vai līdzīgu. Raksturīgs, arī izmēģinājuma eksemplārs (piemēram, kādam ražojumam).
plānsaimniecība Tautas saimniecība, kura pamatojas uz ražošanas līdzekļu sabiedrisko īpašumu un brīvu radošu darbu un kuru sabiedrība vada pēc plāna, saskaņā ar tautas saimniecības plānveidīgās, proporcionālās attīstības likuma prasībām.
saukt Teikt, darīt zināmu, parasti noteikti, kategoriski, prasību, vajadzību (pēc kā).
Salikts teikums Teikums, kurā ir divas vai vairākas sastāvdaļas (komponenti), kas pēc uzbūves ir līdzīgas vienkāršiem teikumiem.
reprogrāfija Teksta, attēla pavairošana, kurā iegūst kopijas, kas grafiski pilnīgi atbilst oriģinālam, bet var atšķirties no tā pēc materiāla, krāsas, izmēriem.
ģērbkambaris Telpa (baznīcā), kur uzturas garīdznieks pirms un pēc dievkalpojuma vai dievkalpojuma starplaikos.
Holerisks temperaments Temperaments, kam raksturīga ātra jūtu rašanās un spēcīga izpausme.
Holerisks temperaments Temperaments, kam raksturīga ātra jūtu rašanās un spēcīga izpausme.
Melanholisks temperaments Temperaments, kam raksturīga spēcīga aizture, lēna psihisko procesu norise.
Melanholisks temperaments Temperaments, kam raksturīga spēcīga aizture, lēna psihisko procesu norise.
Vispārīgā relativitātes teorija Teorija, pēc kuras aplūko neinerciālās atskaites sistēmas un gravitācijas lauka likumsakarības.
Vispārīgā relativitātes teorija Teorija, pēc kuras aplūko neinerciālās atskaites sistēmas un gravitācijas lauka likumsakarības.
noilgums Termiņš, pēc kura izbeigšanās personas, kas izdarījušas noziegumu, vairs netiek sauktas pie atbildības.
Pēcpusdienas tērps Tērps, kas paredzēts valkāšanai pēcpusdienā.
tēvvārds Tēva vārds (valodās, kur to lieto pēcteču personvārdu sastāvā).
sarūgtēt Tiekot uzglabātam, kļūt, parasti ļoti, rūgtam (pēc garšas), sabojāties, parasti pilnīgi.
estētisms Tieksme (parasti pārspīlēta) pēc skaistuma.
tribālisms Tieksme pēc etniskas vai cilšu nošķiršanās.
pūrisms Tieksme pēc morālas stingrības (parasti ārišķīga).
sāncensība Tiekšanās pēc tā paša, pēc kā tiecas arī sāncensis vai sāncenši.
dzīties Tiekties (pēc kā).
tendēt Tiekties (uz ko), censties (pēc kā). Būt ar tendenci (uz ko).
Pirmdzimtības tiesības Tiesības, pēc kurām vecākajam dēlam ģimenē ir īpašas priekšrocības mantojuma saņemšanā.
noklusēt Tieši neatspoguļot (ko, piemetām, daiļdarbā), lai (tā) saturu varētu uztvert pēc konteksta, situācijas.
Faksimila kokgriezums Tieši pēc oriģināla kokā griezts attēls.
Faksimila kokgriezums Tieši pēc oriģināla kokā griezts attēls.
bērnubērni Tiešie pēcnācēji vairākās paaudzēs. Nākamās paaudzes.
pretendēt Tīkot, tiekties (pēc kā). Censties (ko) panākt, pieteikt savas tiesības (uz ko).
cirkulēt Tikt nodotam (pēc kārtas) daudziem, pāriet no cita pie cita (par rakstītu tekstu).
Iesēsties (arī iespiesties) smadzenēs (arī smadzeņu šūnās) Tikt pilnīgi iegaumētam un spēcīgi ietekmēt.
Iesēsties (arī iespiesties) smadzeņu šūnās (arī smadzenēs) Tikt pilnīgi iegaumētam un spēcīgi ietekmēt.
iecirsties Tikt spēcīgi iesistam (parasti neviļus, negribēti). Strauji pieskarties (par to, ar ko sit).
tīkls Tīmekļa pavedienu veidojums, kas pēc izskata atgādina šādu pinumu. Arī ķeramtīkls.
standarts Tipveida paraugs, kam pielīdzina citus objektus, kuriem jāatbilst tam pēc īpašībām, izmēriem un formas. Šādam tipveida paraugam atbilstošs objekts.
ģilde Tirgotāju kategorija pēc kapitāla apmēriem (pirmsrevolūcijas Krievijā, arī buržuāziskajā Latvijā līdz 1924. gadam).
Kolhozu tirgus Tirgus, kur kolhozi un kolhoznieki (pēc norēķināšanās ar valsti) realizē pašražotās lauksaimniecības produkcijas atlikumu.
rīvēt Tīrīt, spodrināt (ko) ar spēcīgu piespiedienu. Berzt (2).
berzt Tīrīt, spodrināt (priekšmetu) ar spēcīgu piespiedienu.
trīt Tīrīt, spodrināt (priekšmetu) ar spēcīgu piespiedienu. Berzt (2).
tahimetrija Topogrāfiskās uzmērīšanas metode, pēc kuras punktu stāvokli plānā un augstumu nosaka ar vienu vizūru.
merkantilisms Topošās buržuāzijas ekonomiska mācība un politika, pēc kuras valsts bagātības un kapitāla uzkrāšanai un pavairošanai jāizveido aktīva tirdzniecības bilance, preces vairāk izvedot nekā ievedot.
satrenēt Trenējot panākt, ka (ķermenis, tā daļas) kļūst spēcīgs, iegūst vēlamās īpašības. Uztrenēt.
ietrenēt Trenējot panākt, ka kļūst spēcīgs, veikls (ķermenis, tā daļas).
uztrenēt Trenējot, vingrinot panākt, ka (ķermenis, tā daļas) kļūst spēcīgs, iegūst vēlamās īpašības.
Uz karstām pēdām, retāk pa karstām pēdām Tūlīt (parasti pēc kāda notikuma, darbības u. tml.), nekavējoties, steidzami.
Uz karstām pēdām, retāk pa karstām pēdām Tūlīt (parasti pēc kāda notikuma, darbības u. tml.), nekavējoties, steidzami.
Pa pēdām, arī uz pēdām Tūlīt pēc kā (notikt, norisināties, sākties).
No skolas sola Tūlīt pēc skolas beigšanas, arī tūlīt pēc mācību pārtraukšanas skolā.
No skolas sola Tūlīt pēc skolas beigšanas, arī tūlīt pēc mācību pārtraukšanas skolā.
Kuru katru acumirkli Tūlīt, jau pēc īsa brīža.
Brīvs tulkojums Tulkojums, kurā pieļautas dažādas atkāpes no orģināla (pēc formas, stila u. tml.).
Brīvs tulkojums Tulkojums, kurā pieļautas dažas atkāpes no oriģināla (pēc formas stila u. tml.).
ziņģe Tulkota, lokalizēta vai pēc svešiem paraugiem darināta (parasti viegla, sentimentāla) dziesma, kas tautā nereti ir folklorizējusies.
atsākt Turpināt pēc pārtraukuma.
radniecība Tuvība, līdzība (piemēram, pēc kopīgām pazīmēm, darbības, idejas, mērķiem).
konverģēt Tuvināties, sakrist pēc pazīmēm (par ko atšķirīgu, savstarpēji neatkarīgu).
tiekties Tuvoties (kam), lai (to), piemēram, aizsniegtu, saņemtu. Arī sniegties (pēc kā).
radniecīgs Tuvs, līdzīgs (piemēram, pēc kopīgām pazīmēm, darbības, idejas, mērķiem).
radniecisks Tuvs, līdzīgs pēc kopējas izcelšanās (par tautām, tautībām u. tml.).
radniecīgs Tuvs, līdzīgs pēc kopējas izcelšanās (par tautām, tautībām u. tml.). Radniecisks (2).
atplūdi Ūdens līmeņa krišanās (pēc tā paaugstināšanās).
ietinums Ūdensdziedniecības procedūra - slimnieka ietīšana samitrinātā palagā, lai panāktu spēcīgu iedarbību uz visu ķermeni.
Strauja uguns (arī liesma) Uguns ar lielu, spēcīgu liesmu.
Strauja uguns (arī liesma) Uguns ar lielu, spēcīgu liesmu.
rutēņi Ukraiņi, kas līdz 1918. gadam dzīvoja Austroungārijā, bet pēc 1918. gada - Cehoslovakijā un Polijā.
pamirt Uz laiku kļūt stingam, nekustīgam (parasti pēkšņa, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē) - par ķermeņa daļām.
pamirt Uz laiku zaudēt spējas darboties (parasti pēkšņa, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Neilgu laiku būt nekustīgam, klusam.
Uz manu (arī tavu, savu) galvu Uz manu (arī tavu, savu) atbildību, pēc saviem ieskatiem.
visapkārt Uz visām pusēm, uz visiem pēc kārtas (skatīties, lūkoties u. tml.).
apkārt Uz visām pusēm, uz visiem pēc kārtas (skatīties).
atbilde Uzdotās mācību vielas atstāstījums. Stāstījums pēc pedagoga jautājuma.
uzsēsties Uzmesties (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma (par putniem, kukaiņiem).
sēsties Uzmesties (uz kā, kur u. tml.), parasti pēc lidojuma (par putniem, kukaiņiem).
uzrauties Uzmosties (no miega), arī atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas, parasti strauji.
galvot Uzņemties saistības, apliecināt, solīt, ka persona pēc likuma izpildīs saistībā, apliecinājumā, solījumā, noteiktās prasības.
koncesija Uzņēmums, kas dibināts pēc šāda līguma.
Iziet dzīvē Uzsākt patstāvīgu darba dzīvi (piemēram, pēc skolas beigšanas).
Stāties darba ierindā Uzsākt patstāvīgu darbu. Arī atsākt darbu (pēc ilgāka pārtraukuma).
Stāties (darba) ierindā Uzsākt patstāvīgu darbu. Arī atsākt darbu (pēc ilgāka pārtraukuma).
sociāletātisms Uzskats, pēc kura valsts varai ir liela nozīme sociālistiskas sabiedrības attīstībā un vadīšanā.
pāroties Uzturēties kopā, lai radītu pēcnācējus (par dzīvnieku tēviņu un mātīti).
manna Uzturlīdzeklis, ko iegūst no kviešu graudiem, nolobot tiem biezo apvalku un pēc tam sīki saskaldot. Mannas putraimi.
redzams Uztverams ar redzi (parasti pēc kādām ārējām pazīmēm).
izšķirt Uztverot, piemēram, ar redzi vai dzirdi, izdalīt (no kāda kopuma). Domās atdalīt (citu no cita pēc kādām pazīmēm).
ievērot Uztvert (pēc kādām pazīmēm), parasti, atšķirot no citiem.
pamanīt Uztvert (pēc kādām pazīmēm), parasti, atšķirot no citiem. Ievērot.
lasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm.
nolasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm. Uzminēt, nojaust (kāda domas), piemēram, pēc skatiena, sejas izteiksmes.
vadonība Vadība, vadības realizācija, parasti ar plašu, spēcīgu ietekmi sabiedrībā.
vadonis Vadītājs (valstī, cilvēku grupā u. tml.), parasti ar plašu, spēcīgu ietekmi.
kanons Vairākbalsīgas mūzikas forma, kurā divas vai vairākas balsis izpilda vienu un to pašu melodiju, sākot to secīgi cita pēc citas; skaņdarbs, kurā izmantota šāda forma.
spārdīties Vairākkārt izdarīt straujas, spēcīgas kustības ar kādām ķermeņa daļām (parasti ar kājām) vai ar visu ķermeni. Vairākkārt strauji, spēcīgi kustēties (par ķermeņa daļām, parasti kājām).
apcilāt Vairākkārt pacelt un apskatīt. Pacelt un aplūkot (vairākus priekšmetus) pēc kārtas.
plosīt Vairākkārt raujot, plēšot (parasti spēcīgi, arī dažādos virzienos), dalīt (ko) daļās, radīt (kam) plaisas, caurumus.
savelēt Vairākkārt sist, dauzīt, parasti spēcīgi (pa ko).
lauzīt Vairākkārt spēcīgi liekt, locīt.
piedauzīt Vairākkārt spēcīgi piesist, lai radītu, piemēram, troksni, satricinājumu.
kapāt Vairākkārt spēcīgi sist (ar pātagu, pletni u. tml.).
dauzīt Vairākkārt spēcīgi sist (ko pa ko, piemēram, aiz dusmām, sajūsmas).
dauzīt Vairākkārt spēcīgi sist (ko pa ko), lai radītais troksnis pievērstu uzmanību.
zvetēties Vairākkārt spēcīgi sist (vienam otru).
zvetēt Vairākkārt spēcīgi sist.
nokapāt Vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.), sabojāt, ievainot, arī iznīcināt.
sakapāt Vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.), savainot.
sisties Vairākkārt spēcīgi, strauji vēcināt (piemēram, ar rokām, kājām).
sisties Vairākkārt strauji virzoties, spēcīgi skarties (pie kā), piemēram, lai izkļūtu no kurienes.
spirināt Vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt (ķermeņa daļās, parasti kājas).
spirināties Vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt savas ķermeņa daļas (parasti, lai atbrīvotos, arī vairītos no kāda, kā) - par cilvēkiem.
spirināties Vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt savu ķermeni, tā daļas (parasti, lai atbrīvotos, arī vairītos no kā) - par dzīvniekiem.
spārdīt Vairākkārt strauji, spēcīgi likt kāju vai kājas (pret ko), parasti kliedējot (to).
sisties Vairākkārt strauji, spēcīgi skart ko, arī vairākkārt spēcīgi saskarties (ar ko), parasti tā, ka rodas skaņas.
izraustīt Vairākkārt vilkt (ko) vaļā. Vilkt vaļā (citu pēc cita).
purināt Vairākkārt, ar spēcīgām, biežām galvas kustībām virzīt (ko satvertu) šurp turp (par dzīvniekiem).
purināt Vairākkārt, ar spēcīgām, biežām roku kustībām censties notīrīt (piemēram, smiltis, gružus no apģērba).
kult Vairākkārt, arī ilgāku laiku spēcīgi raustīt, šūpot, plivināt (par vēju). Spēcīgi svaidīt, mētāt (par vētru, viļņiem u. tml.).
kulstīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku spēcīgi šķelt (gaisu, gaisa strāvu).
kult Vairākkārt, arī ilgāku laiku spēcīgi šķelt (gaisu, gaisa strāvu).
purināt Vairākkārt, ļoti bieži un spēcīgi kustināt (satvertu priekšmetu, piemēram, segu, apģērba gabalu) šurp turp samērā nelielā attālumā, parasti, lai (to) atbrīvotu no putekļiem, gružiem u. tml.
kratīt Vairākkārt, spēcīgi un bieži kustināt (satvertu priekšmetu) noteiktā virzienā šurp turp samērā nelielā attālumā.
purināties Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži kustēties šurp turp vēja iedarbībā (piemēram, par apģērbu).
purināt Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži kustināt šurp turp (piemēram, apģērbu, matus) - par veļu.
purināties Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži svārstīties vēja iedarbībā (par kokiem, krūmiem, to zariem).
Parakstāmā literatūra Vairāksējumu izdevumi, kuru iegādi veikals nodrošina pēc pircēja pasūtījuma.
kinoalmanahs Vairāku (parasti pēc temata, žanra tuvu) īsmetrāžas filmu apvienojums pilnmetrāžas filmā.
vaisloties Vairoties, radot pēcnācējus (par dzīvniekiem).
pakrēsla Vāja, izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta.
nīkulīgs Vāji attīstīts, nespēcīgs (par augiem, to daļām, dzīvniekiem).
nīkulis Vāji attīstīts, nespēcīgs dzīvnieks, augs.
vārgulis Vāji attīstīts, nespēcīgs dzīvnieks, augs. Nīkulis (2).
kliens Vājš, nespēcīgs (par cilvēku).
priekšvakars Vakars, pēcpusdiena, arī diena pirms kā nozīmīga, kas gaidāms nākamajā dienā.
analoģija Valodas elementa (piemēram, vārda, vārdu savienojuma) veidošana vai maiņa pēc cita elementa parauga.
pakārtojums Valodas vienības (piemēram, vārda, teikuma sastāvdaļas) atkarība pēc formas, nozīmes no citas valodas vienības. Valodas vienības, starp kurām ir šāda atkarība.
sakārtojums Valodas vienību (piemēram, vārdu, teikuma sastāvdaļu) saistījums, kam raksturīga (to) savstarpēja neatkarība pēc formas, nozīmes. Valodas vienības, starp kurām ir šāds saistījums.
Ģenealoģiskā valodu klasifikācija Valodu klasifikācija pēc to radniecības.
Ģenealoģiskā valodu klasifikācija Valodu klasifikācija pēc to radniecības.
Ģenealoģiskā valodu klasifikācija Valodu klasifikācija pēc to radniecības.
mandātzeme Valsts (teritorija, apgabals), ko Nāciju Līga pēc Versaļas miera līguma noteikumiem piešķīra uzvarētājām valstīm, sadalot Vācijai un Turcijai atņemtās kolonijas un teritorijas.
partikulārisms Valsts atsevišķu daļu, apgabalu tiekšanās pēc iespējami lielākas neatkarības, pēc savu vietējo tiesību neaizskaramības.
konsuls Valsts dienestpersona, ko kāda valsts ieceļ kādā citas valsts pilsētā savas valsts un tās pilsoņu interešu aizstāvēšanai, attiecīgo konsulāro funkciju veikšanai pēc abu valstu noslēgtas konvencijas.
rekonversija Valsts ekonomikas pārkārtošana pēckara periodā mierlaika produkcijas ražošanai.
cietums Valsts iestāde, kur novieto apcietinātos izmeklēšanas laikā vai soda izciešanai pēc tiesas sprieduma. Šādas iestādes ēka.
kamera Valsts pārvaldes organizācijas forma (piemēram, buržuāziskajā Latvijā pēc 1934. gada). Attiecīgā iestāde.
optācija Valsts piederības izvēle, ko parasti atļauj tādas teritorijas iedzīvotājiem, kura (piemēram, pēc miera līguma) ir pārgājusi citā valstī.
Meliorācijas mašīnu stacija Valsts uzņēmums, kas pēc līguma ar kolhoziem vai citām organizācijām veica meliorācijas darbus.
Meliorācijas mašīnu stacija Valsts uzņēmums, kas pēc nolīguma ar kolhoziem vai citām organizācijām veica meliorācijas darbus.
Meliorācijas mašīnu stacija Valsts uzņēmums, kas pēc nolīguma ar kolhoziem vai citām organizācijām veica meliorācijas darbus.
tombaks Vara un cinka sakausējums, kas pēc izskata atgādina zeltu.
jaunzelts Vara un citu metālu sakausējums, kas pēc izskata atgādina zeltu.
jaunsudrabs Vara, cinka un niķeļa sakausējums (dažreiz ar citu metālu piejaukumu), kas pēc izskata atgādina sudrabu.
ortogramma Vārda, tā daļas rakstījums (pēc ortogrāfijas likumiem), ko īpaši aplūko ortogrāfijas mācīšanā.
Inversā vārdnīca Vārdnīca, kurā vārdi sakārtoti alfabēta secībā pēc vārdu pēdējā burta.
Inversā vārdnīca Vārdnīca, kurā vārdi sakārtoti alfabēta secībā pēc vārdu pēdējā burta.
kalks Vārds, vārdu savienojums, kas veidots pēc citas valodas parauga, burtiski tulkojot attiecīgās valodas vārdu, vārdu savienojumu.
Sausi kartupeļi Vārīti kartupeļi, kurus pēc atdalīšanas no ūdens apžāvē tā, ka tie kļūst sausi.
Ūdens kliņģeris Vārīts un pēc tam cepts neliels baltmaizes mīklas kliņģeris.
Ūdens kliņģeris Vārīts un pēc tam cepts neliels baltmaizes mīklas kliņģeris.
ūdenskliņģeris Vārīts un pēc tam cepts neliels baltmaizes mīklas kliņģeris. Ūdens kliņģeris.
sīlis Vārnu dzimtas putns ar brūnu apspalvojumu, melnu, šķērssvītrainu asti, baltziliem raibumiem uz spārniem, spēcīgi attīstītu, melnu knābi.
varoņtēls Varoņa (1) tēls (literatūrā, mākslā). Spēcīgas, arī cildenas personības tēls (literatūrā, mākslā).
vardulēns Varžu mazulis (pēc kāpura stadijas).
saknenis Vasas pārveidne, kura parasti atrodas augsnē un ārēji ir līdzīga saknei, bet pēc uzbūves - vasai un kurā uzkrājas barības vielu rezerves.
rekombinācija Vecāku ģenētiskā materiāla pārgrupēšanās pēcnācējos, kurā rodas jaunas gēnu kombinācijas.
standartizācija Veidošana, vienādošana pēc kāda pieņemta parauga, bez būtiskām individuālām atšķirībām.
šablonizēt Veidot (ko) pēc šablona (1).
sintezēt Veidot (ķīmisku savienojumu) pēc dabā esoša savienojuma parauga.
kalkot Veidot (vārdu, vārdu savienojumu) pēc citas valodas parauga, burtiski tulkojot attiecīgās valodas vārdu, vārdu savienojumu.
imitēt Veidot pēc kāda parauga (priekšmetu, parasti ar mazāku vērtību, zemāku kvalitāti).
parcelēt Veidot tekstā vārdu savienojumu, vārdu, kas pēc struktūras atgādina teikuma daļu, locekli, locekļu grupu un no pāreja teksta ir atdalīts intonatīvi vai ar gala pieturzīmēm.
standartizēt Veidot, vienādot pēc kāda pieņemta parauga, bez būtiskām individuālām atšķirībām.
briest Veidoties, kļūt lielākam, spēcīgākam (par parādībām dabā).
tūkt Veidoties, kļūt lielākam, spēcīgākam (par parādībām dabā).
pavadīt Veikt (kādu darbību) vienlaicīgi ar citu darbību vai tūlīt pēc tās.
turpināt Veikt joprojām, nepārtraukti (aizsāktu darbību). Veikt atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu darbību) kādā (tas) nākamajā posmā.
papildvēlēšanas Vēlēšanas, ko organizē starp kārtējām vēlēšanām vai arī pēc tām.
korso Velosportā - tūrisma brauciens, kurā pēc noteiktas distances nobraukšanas tiek paziņots finišs.
Nekārtns (arī neregulārs) verbs (arī darbības vārds) Verbs, kura formas neveido pēc vispārējiem likumiem.
šķirt Vērst, parasti pēc kārtas (piemēram, grāmatas, burtnīcas lapas) uz otru pusi. Šādā veidā vērst lapas (piemēram, grāmatai, burtnīcai).
lūgt Vērsties (pie dieva) ar lūgšanu (2). Lūgšanā izteikt (dievam) vēlēšanos (par ko, pēc kā).
apelēt Vērsties (pie kā) pēc atbalsta, padoma.
griezties Vērsties (pie kāda, piemēram, ko jautājot, sakot). Doties (pie kāda, kur, piemēram, pēc palīdzības).
apelācija Vēršanās (pie kā) pēc atbalsta, padoma.
pašvērtība Vērtība, kas piemīt cilvēkam pēc viņa paša uzskatiem.
baravika Vērtīga ēdamā sēne ar biezu, tumši brūnu cepurīti un spēcīgu, apakšdaļā paresninātu kātiņu.
atmatene Vērtīga ēdamā sēne ar spēcīgu augļķermeni un sārtām, vēlāk brūnām lapiņām cepurītes apakšpusē.
šampinjons Vērtīga ēdamā sēne ar spēcīgu augļķermeni un sārtām, vēlāk brūnām lapiņām cepurītes apakšpusē. Atmatene.
stabs Vertikāla, pēc formas baļķim līdzīga atbalsta konstrukcija.
stabs Vertikāli kādā pamatnē iestiprināts baļķis vai tam pēc formas līdzīga konstrukcija.
pilnasinīgs Veselīgs (par cilvēkiem). Fiziski un garīgi spēcīgs.
arheoloģija Vēstures zinātnes nozare, kas pētī cilvēku sabiedrības (it īpaši pirmatnējās kopienas) attīstību pēc lietiskiem vēstures avotiem, kurus parasti iegūst arheoloģiskajos izrakumos.
virsbūve Vēsturiskā materiālisma kategorija, pēc kuras politika, tiesības, morāle, māksla, filozofija un reliģija tiek uzskatītas par ideoloģisko attiecību un sabiedriskās apziņas formu kopumu, kas radies uz ekonomiskās bāzes pamata.
virpuļvētra Vētra, kas noris ar spēcīgiem, ārkārtīgi postošiem atmosfēras virpuļiem. Virpuļviesulis.
Pa vidam Vidēji (pēc daudzuma, kvalitātes).
Redzes viedoklis Viedoklis, no kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts, noteikts uzskats, pēc kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts.
Redzes viedoklis Viedoklis, no kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts. Noteikts uzskats, pēc kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts.
redzespunkts Viedoklis, no kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts. Noteikts uzskats, pēc kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts. Redzes viedoklis.
nihilisms Viedoklis, pēc kura pilnīgi tiek noliegtas visas vērtības, mērķi, progresa un izziņas iespējas, eksistences jēga.
pusvadītājs Viela, kura pēc elektrovadītspējas ierindojama starp vadītājiem un nevadītājiem.
Filozofu akmens Viela, kura, pēc alķīmiķu uzskatiem, pārvērš jebkuru metālu zeltā vai sudrabā un kurai ir universālas dziedināšanas spējas.
vendi Viena no Baltijas somugru ciltīm, kas pirms 13. gadsimta dzīvoja Kurzemē Ventas lejtecē, bet, kuršu padzīta no turienes un pēc tam no Rīgas apkaimes, apmetās ap 13. gadsimtu Cēsu novadā.
puslode Viena no divām pusēm, kādās nosacīti pēc noteiktām pazīmēm sadalīta zemeslode (debess ķermenis) un debess sfēra.
Zinātniskais komunisms Viena no trim marksisma-ļeņinisma sastāvdaļām, kas pētī sociālo kustību, kuras mērķis ir likvidēt kapitālismu un izveidot sociālistisku un pēc tam komunistisku sabiedrību. Attiecīgais mācību priekšmets.
paaudze Vienā un tai pašā laikposmā ar ko kopēju saistīts, pēc vecuma samērā tuvs cilvēku kopums.
elipse Viena vai vairāku izteikuma elementu izlaidums, kurus var viegli iedomāties pēc konteksta vai situācijas.
Uz galvām (biežāk uz galviņām) Vienādās daļās pēc dalībnieku skaita.
Uz galviņām (retāk uz galvām) Vienādās daļās pēc dalībnieku skaita.
līdzīgs Vienāds (pēc lieluma, vērtības).
saime Vienādu vai pēc kādām pazīmēm līdzīgu parādību, priekšmetu, vielu u. tml. kopums.
Bioloģiski attālas augu formas Vienas dzimtas, arī vienas ģints augi, kas ievērojami atšķiras pēc savām pazīmēm.
Bioloģiski attālas augu formas Vienas dzimtas, arī vienas ģints augi, kas ievērojami atšķiras pēc savām pazīmēm.
Bioloģiski attālas augu formas Vienas dzimtas, arī vienas ģints augi, kas ievērojami atšķiras pēc savām pazīmēm.
tīraudzēšana Vienas un tās pašas šķirnes dzīvnieku pārošana tīrasiņu pēcnācēju iegūšanai.
unikāls Vienīgais (pēc kādām īpašībām, pazīmēm) starp sev līdzīgiem.
pamatpiegrieztne Vienkārša, pēc auguma mēriem konstruēta piegrieztne, no kuras var modelējot izveidot sarežģītākas piegrieztnes.
kopmācības Vienota mācību sistēma, kurā skolēnus nešķiro, negrupē pēc tautības, rases piederības (zemēs ar dažādu tautību, rasu iedzīvotājiem).
Sist saujā Vienoties par ko, salīgt, parasti spēcīgi sarokojoties.
Sist saujā Vienoties par ko, salīgt, parasti spēcīgi sarokojoties.
cirtiens Vienreizēja paveikta darbība --> cirst (5). Spēcīgs sitiens.
belziens Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts --> belzt. Spēcīgs sitiens.
Viens pakaļ otram Viens aiz otra, viens pēc otra.
sāncensis Viens no cilvēkiem, kuri tiecas pēc viena un tā paša, cenšoties cits citu pārspēt.
spārnulis Viens no diviem spārnainiem augļiem, kas izveidojušies pēc kopējā augļa nogatavošanās.
līdzgaitnieks Viens no diviem vai vairākiem cilvēkiem, kas darbojas kopā, vienlaikus kādā pasākumā un ir tuvi pēc uzskatiem.
arguments Viens no funkcionālā sakarībā saistītajiem mainīgajiem lielumiem, pēc kura atrod otro mainīgo lielumu. Neatkarīgais mainīgais lielums.
virpuļviesulis Viesulis, kas noris ar spēcīgiem, ārkārtīgi postošiem atmosfēras virpuļiem. Virpuļvētra.
postaža Vieta, kur (kas, parasti celtnes) ir nopostīts, pilnīgi iznīcināts, pārvērsts drupās. Tas, kas ir atlicis pēc (kā) postīšanas, graušanas.
kolumbārijs Vieta, kur pēc kremācijas glabā urnas ar mirušo pelniem.
paradīze Vieta, kur pēc nāves nonāk labo un apžēloto cilvēka dvēseles, iegūstot mūžīgu svētlaimīgu eksistenci. Arī debess [1] (4).
Debesu (arī Dieva) valstība Vieta, kur pēc nāves nonāk labo un apžēloto cilvēku dvēseles, iegūstot mūžīgu, svētlaimīgu eksistenci. Paradīze.
varoņtenors Vīriešu balss - tenors ar baritonveidīgu pilnu tembru, spēcīgiem visiem reģistriem. Dramatiskais tenors.
revolvervirpa Virpa ar periodiski pagriežamu daudzpozīciju galvu un vairākiem instrumentiem, kas tiek ievadīti darba zonā secīgi cits pēc cita.
tā Virsteikumā norāda uz darbības, norises, stāvokļa cēloni, ko konkretizē palīgteikums. Tāpēc.
triekt Virzīt, parasti ātri (par parādībām dabā, parasti par vēju). Virzīt (ko) tā, ka (tas) spēcīgi skar (ko), atsitas (pret ko).
sliekties Virzīties (kam klāt, pēc kā u. tml.) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
skriet Virzīties, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes, tā ka brīžam kājas neskar zemi (par cilvēku).
taustīties Virzīties, pārvietoties nedroši, orientējoties pēc taustes (par cilvēkiem).
valstīties Virzoties spēcīgi šūpoties no vieniem sāniem uz otriem - par transportlīdzekļiem.
zvalstīties Virzoties šūpoties (parasti spēcīgi) no vieniem sāniem uz otriem - par transportlīdzekļiem, arī pasažieriem tajos.
zvāļoties Virzoties šūpoties (parasti spēcīgi) no vieniem sāniem uz otriem - par transportlīdzekļiem, arī pasažieriem tajos. Zvalstīties (1).
taurēt Virzoties un skarot kādu šķērsli, radīt spēcīgu, stieptu skaņu (parasti par vēju).
kratīties Virzoties vairākkārt, spēcīgi un bieži kustēties augšup lejup samērā nelielā attālumā (parasti par braucošiem transportlīdzekļiem).
sist Virzoties, pārvietojoties strauji skart. Spēcīgi skart ko tādu, kas virzās, pārvietojas.
sastāvs Visi (cilvēku kopuma) locekļi, kas ir apvienoti pēc noteiktām pazīmēm.
sastāvs Visi augi vai dzīvnieki, kas pēc noteiktām pazīmēm ir apvienoti kādā kopumā.
bezspēcība Vispārināta īpašība --> bezspēcīgs (1). Šīs īpašības konkrēta izpausme. Vājums, nevarība.
bezspēcība Vispārināta īpašība --> bezspēcīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nespēcība Vispārināta īpašība --> nespēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Fizisks vājums.
nespēcīgums Vispārināta īpašība --> nespēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Nespēcība (1).
nespēcība Vispārināta īpašība --> nespēcīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī nevarība (3).
nespēcīgums Vispārināta īpašība --> nespēcīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Nespēcība (2).
plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Spēja (cietvielām) viegli padoties deformācijai un saglabāt pēc tās radušos formu.
rupjums Vispārināta īpašība --> rupjš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Izmērs pēc šķērsgriezuma.
spēcīgums Vispārināta īpašība --> spēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
spēcīgums Vispārināta īpašība --> spēcīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
spēcīgums Vispārināta īpašība --> spēcīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
spēcīgums Vispārināta īpašība --> spēcīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme. Stiprums (5).
spēcīgums Vispārināta īpašība --> spēcīgs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
spēcīgums Vispārināta īpašība --> spēcīgs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
termoplastiskums Vispārināta īpašība --> termoplastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme. Spēja (cietvielām, materiāliem) sakarsētā stāvoklī viegli pakļauties deformācijai un atdziestot saglabāt pēc tās radušos formu.
visspēcība Vispārināta īpašība --> visspēcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
visspēcīgums Vispārināta īpašība --> visspēcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Visspēcība.
Svētdienas skola Vispārizglītojoša mācību iestāde, kurā nodarbības notiek svētdienās, arī kādas dienas pēcpusdienā, vakarā.
Svētdienas skola Vispārizglītojoša mācību iestāde, kurā nodarbības notiek svētdienās, arī kādas dienas pēcpusdienā, vakarā.
Olimpiskās spēles Visplašākās kompleksās starptautiskās sporta sacensības, kas kopš 1896. gada tiek rīkotas ik pēc 4 gadiem.
olimpiāde Visplašākās kompleksās starptautiskās sporta sacensības, kas kopš 1896. gada tiek rīkotas ik pēc 4 gadiem. Olimpiskās spēles.
visuspēcība Visspēcība.
visuspēcīgs Visspēcīgs.
visuspēcīgums Visspēcīgums.
tītars Vistveidīgo kārtas putns, kam parasti ir brūnganmelns apspalvojums ar metālisku spīdumu, spēcīgas kājas, īsi spārni, kārpainu ādu klāta galva un daļa kakla un gaļīgs kārpains izaugums virs knābja.
ritornele Vokālajā mūzikā - instrumentālā pavadījuma solo posms starp teksta strofām. Senajā deju mūzikā - priekšspēle, starpspēle vai pēcspēle.
Krist (kāda) acīs Zaudēt savu labo slavu, reputāciju, nozīmību pēc kāda uzskatiem, kāda vērtējumā.
imperiāls Zelta monēta pirmsrevolūcijas Krievijā 10 rubļu vērtībā, pēc 1897. gada - 15 rubļu vērtībā.
maģistrs Zemākais zinātniskais grāds (pirmsrevolūcijas Krievijā), ko piešķīra personām, kas pēc augstākās mācību iestādes beigšanas bija nokārtojušas īpašus pārbaudījumus un publiski aizstāvējušas atbilstošu disertāciju. Persona, kam piešķirts šāds grāds.
šīzeme Zeme, vieta, arī vide, apstākļu kopums, kurā noris cilvēka dzīve (parasti atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules).
šīpasaule Zeme, vieta, arī vide, apstākļu kopums, kurā noris cilvēka dzīve (parasti atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules). Šīzeme (2).
vietiene Zemes daļa, kas aptver pēc reljefa izcelsmes vienotu grupējumu, kam atbilst noteikts reljefa saposmojums un augsnes cilmiežu izvietojums.
Ģeogrāfiska karte Zemes virsas vai tās daļas pēc mēroga samazināts attēls.
Putna brīvība Zemnieku tiesiskais stāvoklis pēc dzimtbūšanas atcelšanas.
Putna brīvība Zemnieku tiesiskais stāvoklis pēc dzimtbūšanas atcelšanas.
zeperis Zēns (1), parasti veselīgs, spēcīgs, arī nebēdnīgs, draiskulīgs.
jaunpiens Zīdītājdzīvnieka, parasti govs, piens aptuveni pirmajās desmit dienās pēc dzīvnieka atnešanās.
pārnadži Zīdītāju kārta, pie kuras pieder dzīvnieki ar vienlīdz spēcīgi attīstītu trešo un ceturto pirkstu. Šīs kārtas dzīvnieki.
plēsējs Zīdītāju klases kārta, kurā ietilpst dzīvnieki, kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku valsts barības un kam raksturīgi spēcīgi ilkņi un nagi (piemēram, lāči, vilki, lūši, āpši). Šīs kārtas dzīvnieki.
ziemeļbriedis Ziemeļu apgabalos, galvenokārt tundrā, izplatīts briežu dzimtas dzīvnieks ar žuburotiem ragiem (tēviņiem un mātītēm) un spēcīgām, brišanai piemērotām kājām.
Lauztā intonācija Zilbes intonācija, kuras pirmā daļa ir kāpjoša un saspriegta, bet otrā - pēc momentāna balss pārtraukuma nesaspriegta.
uzsvars Zilbes izcēlums (izrunājot to augstāk vai spēcīgāk). Šī izcēluma grafiskais apzīmējums. Akcents (1).
akcents Zilbes izcēlums (izrunājot to augstāk vai spēcīgāk). Šī izcēluma grafiskais apzīmējums. Uzsvars.
hiromantija Zīlēšana pēc rokas līnijām.
kartomantija Zīlēšana, pareģošana pēc spēļu kārtīm vai īpašām kārtīm.
Likt kārtis Zīlēt pēc kārtīm.
mets Zīmējums, pēc kura veido (piemēram, skatuvisko ietērpu, lietišķās mākslas darbus).
aerofotogrāfija Zinātnes nozare, kas pētī metodes topogrāfisko karšu izstrādāšanai pēc attēliem, kuri iegūti, fotografējot apvidu no lidaparātiem. Apvidus fotografēšana no lidaparātiem.
automātika Zinātnes un tehnikas nozare, kas izstrādā principus, pēc kuriem konstruējamas tehnisko procesu vadīšanas sistēmas, kas darbojas bez cilvēka tiešas līdzdalības.
Zooloģiskais dārzs Zinātniska iestāde, kas komplektē un eksponē dzīvniekus pēc to radniecības un ģeogrāfiskās izplatības.
Botāniskais dārzs Zinātniska iestāde, kas vāc augus pēc noteiktas sistēmas, audzē, pētī tos un veido ekspozīcijas.
Botāniskais dārzs Zinātniska iestāde, kas vāc augus pēc noteiktas sistēmas, audzē, pētī tos un veido ekspozīcijas.
maģistrs Zinātniskais grāds (buržuāziskajā Latvijā), ko piešķīra personām, kas pēc Latvijas Universitātes beigšanas bija iesniegušas attiecīgu zinātnisku darbu. Persona, kam piešķirts šāds grāds.
disputs Zinātnisks mutvārdu strīds. Debates pēc publiskas lekcijas vai referāta.
raports Ziņojums par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
raportēt Ziņot priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
baltiņš Zirgs ar baltu vai ļoti gaišu apmatojumu (parasti neliels un ne visai spēcīgs).
zirnājs Zirņu (1) stublājs, parasti pēc novākšanas.
gulbis Zosveidīgo kārtas liels ūdensputns ar garu kaklu, lieliem, spēcīgiem spārniem.
pārnova Zvaigzne, kuras spožums (pēc eksplozijas) palielinās ievērojami vairāk nekā novai.
nova Zvaigzne, kuras spožums pēkšņi daudzkārt palielinās un pēc tam pakāpeniski samazinās līdz iepriekšējam spožumam.
ceļazvaigzne Zvaigzne, pēc kuras nosaka ceļa virzienu.
izzvanīt Zvanot (pēc dievkalpojuma beigām), izvadīt (baznīcēnus).
žubīte Zvirbuļveidīgo kārtas dzimta, pie kuras pieder nelieli putni ar konisku, spēcīgu knābi.
čakste Zvirbuļveidīgo kārtas neliels putns ar spēcīgu, līku knābi, sarkanbrūnu vai pelēkbrūnu mugurpusi un bālganu vēderu.
dižknābis Zvirbuļveidīgo kārtas putns ar masīvu, spēcīgu knābi.
krauklis Zvirbuļveidīgo kārtas vārnu dzimtas putns ar melnu apspalvojumu un spēcīgu, melnu, mazliet liektu knābi.

pēc citās vārdnīcās:

Tēzaurs

MLVV

MEV