Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
orķestrāls
orķestrāls -ais; s. -a, -ā
orķestrāli apst.; mūz.
1.Saistīts ar orķestri, tam raksturīgs.
PiemēriOratorijā izmantots liels orķestra sastāvs, tajā daudz savdabīgu orķestrālo krāsu un notonējumu..
  • Oratorijā izmantots liels orķestra sastāvs, tajā daudz savdabīgu orķestrālo krāsu un notonējumu..
  • Visiem [operas] cēlieniem ir orķestrāli ievadi, kas tieši izteic cēliena emocionālo pamatnoskaņu..
1.1.Tāds, kam ir spēcīgs, varens, simfoniskajam orķestrim līdzīgs skanējums.
PiemēriInterešu daudzpusība, operas un simfoniskās literatūras pazīšana sekmēja poētisku programmatismu, orķestrālu spēku un krāsainību jaunā pianista spēlē.
  • Interešu daudzpusība, operas un simfoniskās literatūras pazīšana sekmēja poētisku programmatismu, orķestrālu spēku un krāsainību jaunā pianista spēlē.
  • Atsevišķu dziesmu izveidojumā viņš [diriģents] ar savu kori panācis jau tīri orķestrālu skanējumu..
Avoti: 6-1. sējums