Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
orķestrācija
orķestrācija -as, s.; mūz.
1.Skaņdarba iekārtojums orķestrim. Instrumentācija (1).
PiemēriIr zināms, ka mūzikas izteiksmes līdzekļi - melodikas tipi, harmonija, orķestrācija un citi - nepārtraukti evolucionē..
2.Vienam instrumentam (parasti klavierēm) rakstīta skaņdarba pārveidošana orķestrim. Instrumentācija (2).
3.parasti vsk. Instrumentācija3.
Avoti: 6-1. sējums