orķestris
orķestris -ra, v.
1.Liels tembrāli un skaitliski līdzsvarots instrumentāls ansamblis, kura dalībnieki spēlē dažādu grupu instrumentus vai vienas cilmes dažāda veida instrumentus.
PiemēriPūtēju (arī pūšamo instrumentu) orķestris.
- Pūtēju (arī pūšamo instrumentu) orķestris.
- Tautas instrumentu orķestris.
- Džeza orķestris.
- Estrādes orķestris.
- Operas orķestris.
- Orķestra mūzika.
- Orķestra partija.
- Orķestra pavadījums.
- Diriģēt orķestri.
- Koncerts klavierēm ar orķestri.
- Vienlaicīgi ar operas attīstību (17. gadsimta sākumā) sāka veidoties orķestris, kura sastāvs vēl nebija stabils, taču 18. gadsimtā tas jau sāka iegūt veidu, kāds pēc tam nostiprinājās komponistu klasiķu mūzikā. 18. gadsimta komponisti jau rakstīja simfonijas, kuras izpildīja simfoniskais orķestris. Simfoniskais orķestris izceļas ar maksimālu tembrālo bagātību, jo tajā ietilpst daudzi un dažādi instrumenti.
- Orķestri lieliski saliedētas instrumentu grupas. Ansambļa izjūta, ritmiskā precizitāte,.. tehniska virtuozitāte ļauj brīvi muzicēt un dziļi atklāt daiļdarbu saturu.
- pārn. Mēs nekad vairs negulēsim pērnajā sienā Un neklausīsimies odu orķestri.
Stabili vārdu savienojumiStīgu orķestris.
- Stīgu orķestris — Orķestris, kura dalībnieki spēlē stīgu instrumentus.
2.Padziļinājums, arī nožogojums (skatuves priekšā), kur novietojas šāds ansamblis. Orķestra telpa.
Stabili vārdu savienojumiOrķestra loža.
- Orķestra loža — Loža virs šāda padziļinājuma, arī nožogojuma sānu daļas (parasti muzikālā teātrī).
Avoti: 6-1. sējums