uzspīgot
uzspīgot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Iesākt spīgot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīgot.
PiemēriUzspīgo uguns.
- Uzspīgo uguns.
- pārn. Septiņsimt gadu pelnos nīkusi, būtu dzisusi tauta kā dzirkstele sīka, ja, liekot bēdu zem akmens, priekā spītīgā neuzspīgotu pakalnos «līgo!».
Avoti: 8. sējums