Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzbliezt
uzbliezt -bliežu, -bliez, -bliež, pag. -bliezu; intrans.; sar.
Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
PiemēriPēteris ar grodo grožu pusi uzblieza pa gludajiem sāniem..
  • Pēteris ar grodo grožu pusi uzblieza pa gludajiem sāniem..
  • No mugurpuses Garkalnam kāds negaidīti uzblieza pa plecu tik smagi, ka viņš tikko noturējās kājās.
  • Vēlreiz uzbliezusi pa mietiņu, sieva pārliecinājās, ka tas iedzīts pietiekami dziļi.
Avoti: 8. sējums