Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
robinsons
robinsons -a, v.
Cilvēks, kas, parasti pēc kuģa avārijas, dzīvo vientuļā salā, pārtiek no tur esošā un visu nepieciešamo pagatavo pats.
PiemēriVisu tajā [nometnē] bija iekārtojuši paši bērni. Pionieri pina no zaļiem zariem teltis.. Vārdu sakot, viņi bija īsti robinsoni, kas apmetušies «neapdzīvotā» zemes gabaliņā.
Avoti: 6-2. sējums