pa1
pa priev.
1.ar akuz. Norāda uz vietu, virsmu, kur (kas) virzās, tiek virzīts.
PiemēriBraukt pa ceļu.
- Braukt pa ceļu.
- Virzīties pa straumi uz leju.
- Laiva slīd pa ūdens virsu.
- Aizskriet pa pļavu.
- Uzkāpt pa kāpnēm.
- Rāpties pa koku augšup.
- Asaras rit pa vaigiem.
- Kāds vīrs pa jūras krastu iet, pēc sāļas dzelmes smaržodams.
- Gārša gāja pa saulē sasilušo priežu mizas paklāju.
- Sīkas mušiņas tekāja pa zirgu nosvīdušām mugurām..
1.1.Norāda uz telpu, vidi, kurā (kas) virzās, tiek virzīts.
PiemēriStaigāt pa istabu.
- Staigāt pa istabu.
- Soļot pa gaiteni.
- Bradāt pa ūdeni.
- Pastaigāties pa mežmalu.
- Skraidīt pa āru.
- Maldīties pa mežu.
- Paceļot pa pasauli.
- Ceļš ved pa gravu.
- Pa ceļa gravu kalnā kāpa paunu Leipka..
- Pa Selengas upes gleznaino ieleju brauksim līdz Burjatijas galvaspilsētai Ulanudei.
1.2.Norāda uz to (parasti vietu, priekšmetu), kur (kas) notiek, norisinās, tiek veikta kāda darbība.
PiemēriRotaļāties pa upmalu.
- Rotaļāties pa upmalu.
- Ganīt lopus pa pļavu.
- Strādāt pa kūti.
- Rīkoties pa virtuvi.
- Rakāties pa zemi.
- Vārtīties pa gultu.
- Tālāk es fantazēju, kā filmā varētu uzņemt manu tēvu, kaut arī viņš nekad negulšņā pa pludmali...
- Kad jaunie milicijas draugi.. patrulē pa rajonu, pat vislielākie draiskuli pieraujas malā.
- Pa tērces gultni pāri Spilvai izrakts dziļš grāvis.
- Apspiestas nožēlošanas jūtas urbtin urbās pa viņa dvēseli..
1.3.Norāda, ka darbība aptver vairākas vietas, vairākus objektus.
PiemēriMaldīties pa ielām.
- Maldīties pa ielām.
- Klīst pa mājām.
- Pa zemju zemēm maija vētra staigā, Jauns spožums vecai Eiropai mirdz vaigā.
- Liekas, visa zeme degtu uguns plīvos, un tālu pa pamalēm dimd pērkona graujas.
- Kad Aņus sāk slavēt savu Trīni, tad sievas un meitas pa kaktiem sāk sačukstēties un skaust.
- Vecā Ukača tos [grozus] iznēsāja pa saviem radiem un citiem pazīstamiem..
1.4.Norāda uz vietu (teritoriju, platību), kurā (ko) virza, (kas) virzās, atrodas viscaur, izkliedētā veidā.
Piemēri..pelnus viņš lietpratīgi izārdīja pa visu lauku..
- ..pelnus viņš lietpratīgi izārdīja pa visu lauku..
- Vasarā Kārlēnam īstie svētki, tad pa ežām un alkšņiem ogas.
- ..grāvis kā nevainojami izstiepts iesms nostiepās pa piegāzi..
1.5.Norāda uz vietu, caur kuru (kas) virzās, tiek virzīts (parasti, nepārvarot šķēršļus).
PiemēriIebraukt pa vārtiem.
- Iebraukt pa vārtiem.
- Izkāpt pa logu.
- Vējš velk pa spraugām.
- Pa dēļu spraugām šķūnī spraucās iekšā rīta saule.
- Vanadziņš [zēns] pa logu noskatījās, kā laiva aizbrauc selgā..
- Dūmus, kas, kurinot pirti, ieplūda telpā, izlaida pa durvīm vai lūkām..
1.6.Norāda uz vietu (parasti priekšmetā, ķermeņa daļā), no kuras (kas) virzās, tiek virzīts ārā, laukā. No.
PiemēriAsinis skrien pa degunu.
- Asinis skrien pa degunu.
- Sunim siekalas tek pa muti.
- Pa dūmeņu novadcaurulēm šņākdams izplūda tvaiks.
- Līze paņēma slotu un sāka slaucīt sienmali. Kaut kas mīksts un smags izripoja pa galda apakšu.
1.7.Norāda uz attālumu.
Piemēri..Augusts sacīja, ka.. tas esot ķīķeris [tālskatis], kurā skatoties pa versti varot uz baznīcas torņa gala mušu saredzēt.
- ..Augusts sacīja, ka.. tas esot ķīķeris [tālskatis], kurā skatoties pa versti varot uz baznīcas torņa gala mušu saredzēt.
- Tie [suņi] saož svešu jau pa kilometru..
- Sniegs no manis [akmens] bija atkāpies uz visām pusēm jau pa dažiem soļiem.
- Kviešu lauku ieraugām jau pa gabalu.
- Visrāmākais suns top zvērīgs, ja viņam pa gabaliņu rāda gaļu un neļauj to satvert.
- Trīs Brīviņu puiši, pa gabalu cits no cita, jau paspējuši pārdzīt sešas vagas papuvē.
Stabili vārdu savienojumiPa gabalu, retāk pa gabaliņu.
- Pa gabalu, retāk pa gabaliņu — 1. No attāluma.2. Attālu.
1.8.savienojumā ar divsk. nom. vai akuz.
PiemēriMūs katru dienu izved cietumsētā, pa pieci soļi ejam cits aiz cita..
- Mūs katru dienu izved cietumsētā, pa pieci soļi ejam cits aiz cita..
2.ar akuz. Norāda uz objektu, uz kuru tiek vērsta kāda darbība (parasti sitiens).
PiemēriDauzīt pa durvīm.
- Dauzīt pa durvīm.
- Uzsist pa plecu.
- ..noplīkšķēja siksna - pa solu vai pa galdu.
- Vējš uzreiz aprāvās, it kā kāds tam būtu iesitis pa muti.
- Un, abas grožu puses līkumā pasviedis, [Upīšu Mārtiņš] spēcīgi iecirta ķēvei pa treknajiem, spīdīgi melnajiem sāniem.
3.ar akuz. Norāda uz laikposmu, kurā kas notiek, norisinās, pastāv.
PiemēriStrādāt pa dienu.
- Strādāt pa dienu.
- Palikt pilsētā pa nakti.
- Pa vakariem lasīt grāmatas.
- ..Pa Jāņiem smaržos dzeltens siers..
- Dārte vedināja viesus kambarī, lai Makars pa to laiku dabūtu salikt lopiem priekšā vecos salmus.
- Māte apgriežas, it kā gribētu iet atpakaļ, bet pa tam Edvarts ātri pa vidus durvīm atstāj istabu.
- ..suns lieliem, nikniem, lēcieniem aizjoņoja viņam pāri.. Pa to starpu kaķītis bēga.
Stabili vārdu savienojumiPa tam, arī pa to starpu.
- Pa tam, arī pa to starpu novec. — Pa to laiku, tikmēr.
3.1.Norāda uz to, cik ilgā laikā kas notiek, norisinās, cik ilgu laiku kas pastāv.
PiemēriApart lauku pa vienu dienu.
- Apart lauku pa vienu dienu.
- Pa šiem gadiem izlasīts daudz grāmatu.
- Jūs [svīres] pagājušā gadā aizlidojāt Pa vienu nakti, iegrimāt kā dzelmē..
- Arī uz baznīcu viņa gāja reti, pa visu ziemu.. tikai reizi.
- Uz apsūnojušā [mājas] jumta ziedēja smilgas un auga mazi bērziņi, pie durvīm - vītols, vienīgais koks pa simt gadiem šai neauglīgajā zemē.
3.2.Norāda uz to, pēc cik ilga laika kas notiek, iestājas, tiek darīts. Pēc.
PiemēriSaules aktivitāte mainās, sasniedzot maksimumu vidēji ik pa vienpadsmit gadiem.
- Saules aktivitāte mainās, sasniedzot maksimumu vidēji ik pa vienpadsmit gadiem.
- ..Jēkabs tikmēr nolikās gulēt un pa brītiņu jau šņāca un pukšķināja - aizmidzis.
- ..mani ļoti uztrauca acs [cietuma kameras] durvīs.. Pa katrām pāris minūtēm kāds novēro mani kā zvēru krātiņā..
3.3.parasti ar dat., retāk ar divsk. nom. vai akuz. Norāda uz laikposmiem, kuros (ko) atkārtoti dara, kuros (kas) atkārtoti notiek, iestājas.
PiemēriPa reizei dzirdama vēja gaudošana.
- Pa reizei dzirdama vēja gaudošana.
- Viņi pa brīdim iedzēra stipru, karstu tēju..
- Bieži pa ceturtdienām [māte] brauca uz Tukumu tirgū..
- Matu susināšana ar elektrisko susināšanas aparātu nav veselīga, to var izdarīt tikai pa retam..
- Ziedoja pa vairāki lāgi, cik nu katrs varēja..
- Pa otram lāgam kaut kur tālumā.. nodziedāja gailis.
- Ludis.. aizskrēja, bet drīz bij klāt atkal - vaicāt Annelei, kas viņas tēvs, māte un kur otrai pasaulei gals. Tas jau bij pa trešo lāgu.
- ..biedri šo [astoņdesmitgadīgo] pavelkot uz zoba: laikam taisoties dzīvot pa otri lāgi, jo šis otrreiz apsievojies..
Stabili vārdu savienojumi
- Pa otram (arī trešam utt.) lāgam, retāk pa otru (arī trešo utt.) lāgu — Otro (trešo utt.) reizi.
- Pa otri lāgi — Otro reizi.
3.4.savienojumā ar atkārtotu vienas un tās pašas saknes lietv. ar laika nozīmi; pareti Norāda uz laikposmu nepārtrauktu secību.
PiemēriNu Veckalači dienu pa dienai gaidīja, kad tā lielā nauda nāks no Amerikas.
- Nu Veckalači dienu pa dienai gaidīja, kad tā lielā nauda nāks no Amerikas.
- ..Man laiku pa laikam vajag pie savējiem ciemos tikt...
Stabili vārdu savienojumiLaiku pa laikam, arī pa laikam.
- Laiku pa laikam, arī pa laikam — Šad un tad.
4.ar dat., retāk ar akuz. Norāda uz darbības secību.
PiemēriStrādāt pa vecam.
- Strādāt pa vecam.
- Runāt pa jokam.
- Dzīvot pa godam.
- Peldēt pa straumi.
- Iet pa priekšu.
- «Tu, Zigi, ar viņu aprunājies, pa klusām ir sācis pīpēt.»
- Varbūt to [trenēšanos] var nosaukt par attīstību pa spirāli, jo līdz ar laiku mainās ne vien cilvēka iespējas sportā, bet arī prasības, kādas sabiedrība izvirza sportistam.
- Vējš sniegu triec pretī sausu. Pa solītim pāri ezeram brien Garā jūdze gausa.
- Dūšīga saimniece.. viņu [viesi] saņēmusi aiz pleciem un gandrīz pa varītēm apsēdina blakus vakara saimniekam.
- Direktors.. grib būvēt ceļu pa savam.
Stabili vārdu savienojumiPa savam. Pa varītēm.
- Pa savam sar. — Tā, kā pats vēlas, grib.
- Pa varītēm sar. — Ar varu.
4.1.savienojumā ar atkārtotu vienas un tās pašas saknes lietv. Norāda uz (kā) secīguma pastiprinājumu.
PiemēriLasīt avīzi rindu pa rindai.
- Lasīt avīzi rindu pa rindai.
- ..biezā vēstures grāmatā lappusi pa lappusei var šķirt arī tikai speciālists; bērnu galvām tā maz piemērota.
- Viņai [skolotājai] bija prieks, ka solīti pa solim tiek tuvāk savai klasei..
- Kad otrā dienā saimnieks ar saimnieci vieni paši bij istabā, pirmais vārdu pa vārdam sievai atstāstīja vakar dzirdēto.
4.2.Norāda uz (kā) mēru, intensitātes pakāpi. Norāda uz (kā) pazīmes pakāpi.
PiemēriLabu domu pa pilnam.
- Labu domu pa pilnam.
- Saimniece, acīm redzami, vismaz pa daļai saka ticēt šiem apgalvojumiem un Lības labajai sirdij.
- «Vai daudz ļaužu bija baznīcā?» māte vaicāja. - «Bij tā pa vidām, kā jau darba laikā.»
4.3.Norāda uz (kā) piemērotību, atbilstību, arī izdevīgumu.
PiemēriNolikt darbarīkus pa rokai.
- Nolikt darbarīkus pa rokai.
- Būt pa prātam.
- Darbs nav pa spēkam.
- Vilki.. ātri.. tuvojas. Tiklīdz viņi pienāk pa šāvienam, mednieki sāk šaut.
- ..šis dzēriens lielkungam nelikās esam pa garšai..
- Iekārtojusi bibliotēku pa savai gaumei, Indra izturēja iestājpārbaudījumus Filoloģijas fakultātē..
5.ar dat. Norāda uz darbības cēloni.
Piemēri..ceļu krustmāte pa vecam paradumam citādi nesauc kā par ganību ceļu.
- ..ceļu krustmāte pa vecam paradumam citādi nesauc kā par ganību ceļu.
- ..Liene otrā rītā, pa ieradumam saimnieka «kontoru» [kantori] izslaucījusi, rīkojās ap galda uzkopšanu..
6.ar akuz., retāk ar dat. Norāda uz apstākļiem, situāciju, stāvokli, kādā norisinās darbība.
PiemēriStrādāt pa tumsu.
- Strādāt pa tumsu.
- Runāt pa miegam.
- Redzēt pa sapņiem.
- No rīta viņš paņēma savu spieķīti un pa dzestrumu gluži labi aizkliboja [uz miestu].
- Mājup no robežas vakarā ziemu Jātnieks auļo pa puteni bargu..
7.ar akuz. Norāda uz pārraides, sūtīšanas u. tml. līdzekli.
PiemēriSazināties pa telefonu.
- Sazināties pa telefonu.
- Pārraidīt pa radio.
- Nosūtīt pa pastu.
- Vispirms Nikolajs Ivanovičs pa reproduktoru no rīta jubilāru apsveic komandas vārdā..
8.ar dat. Norāda uz vienību, kas rodas, ja dala kādu grupu, kopumu, arī uz vienībām, kas veido kādu grupu, kopumu.
PiemēriStaigāt pa pāriem.
- Staigāt pa pāriem.
- Lēkt pa diviem pakāpieniem.
- Dot pa klēpim siena.
- Nopirkt pa grāmatai.
- Iedot pa kapeikai.
- Daudziem zēniem bija pa gabalam maizes kabatā, dažam arī pa kumosam aitu siera.
- ..pamalē ierejas suns, no diviem vai trim dūmeņiem pa piecām mājām virmo laiskas, nedrošas dūmu strūkliņas..
- Pa zaram, pa ziedam, pa smilgai - pa sapnim lai katram tiek un galvā mūžībai ilgai visīsākā naktī liek.
Stabili vārdu savienojumiPa kreisai rokai (arī pa kreisi roki, retāk pa kreiso roku). Pa kreisi.
- Pa kreisai rokai (arī pa kreisi roki, retāk pa kreiso roku) idioma — Pa kreisi.
- Pa kreisi — Tā, ka atrodas kreisajā pusē, ja tiek aplūkots virzienā uz priekšu. Tā, ka virzās šādā virzienā uz priekšu.
- Pa labai rokai (arī pa labi roki, retāk pa labo roku) idioma — Pa labi.
- Pa labi idioma — Tā, ka atrodas labajā pusē, ja tiek aplūkots virzienā uz priekšu. Tā, ka virzās šādā virzienā uz priekšu.
Avoti: 6-1. sējums