Paplašinātā meklēšana

Meklējam pa.

Atrasts vārdos (1000):

Atrasts vārdu savienojumos (200):

Atrasts skaidrojumos (10000+):

(Sa)iet kopā (ar kādu) (Ap)precēties (ar kādu). (Uz)sākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti.
(Sa)iet kopā (ar kādu) (Ap)precēties (ar kādu). (Uz)sākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti.
Ieiet (arī (ie)kāpt) galvā (ap)reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
(Sa)kāpt galvā (Ap)reibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem).
Bāzt (arī grūst) galvu cilpā (retāk murdā) (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
Grūst (arī bāzt) galvu cilpā (retāk murdā) (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
Grūst (arī bāzt) galvu murdā (biežāk cilpā) (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
Bāzt galvu cilpā (Apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
Bāzt galvu cilpā (Apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
Salīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā (par vairākiem, daudziem).
Ielīst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā, arī līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Mest (arī maukt) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Ielīst (arī salīst) kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
Maukt (arī mest) sev cilpu kaklā, arī līst cilpā (Apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
(No)kārtot parādu (at)dot naudu vai citas vērtības, izpildot parāda saistības.
(Pa)rādīt zobus (At)ņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku).
(Iz)glābt stāvokli (arī situāciju) (At)rast izeju no grūta, sarežģīta stāvokļa. Būt par cēloni tam, ka rodas izeja no grūta, sarežģīta stāvokļa.
Savā vaļā (Brīvi par dzīvniekiem).
Bāzt (arī iebāzt, sabāzt) galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu). (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu).
(Sa)gatavot stundu (arī uzdevumu, mācību priekšmetu) (Ie)mācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
(Sa)celt (arī (uz)celt, (sa)sliet) kūkumu (iz)liekt muguru (parasti par dzīvniekiem).
(Uz)mest (arī (iz)celt, (sa)sliet) kupri (Iz)liekt muguru uz augšu (parasti par kaķi).
Atklāt (arī atsegt, (pa)rādīt) savu (īsto) seju (iz)paust savu būtību, parasti neviļus.
(Pa)rādīt zobus (Iz)paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties.
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
(Ne)pielikt (arī (ne)-piedurt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko). (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko). (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam). (Ne)darīt ko.
(Ne)ņemt ļaunā (arī par ļaunu) (Ne)būt mierā, (ne)samierināties (ar ko), arī (ne)apvainoties, (ne)dusmoties (par ko).
(Ne)doties pazīstamam (Ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams citam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
(Ne)doties (arī (ne)laisties apv.) pazīstamam (ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams kādam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
(Ne)laisties pazīstamam (Ne)darīt tā, lai kļūtu pazīstams kādam (piemēram, nosaucot savu vārdu).
(Ne)doties rokā (arī rokās) (Ne)ļaut sevi noķert, sagūstīt (par cilvēku).
(Ne)doties rokā (arī rokās) (Ne)ļaut sevi noķert, sagūstīt (par cilvēku).
(Ne)doties rokā (arī rokās) (Ne)ļaut sevi satvert, noķert (par dzīvniekiem).
(Ne)doties rokā (arī rokās) (Ne)ļaut sevi satvert, noķert (par dzīvniekiem).
(Ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu.
(Ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu.
(Ne)pietikt pulvera (ne)pietikt spēka, izturības (ko paveikt).
(Ne)pietikt pulvera (ne)pietikt spēka, izturības (ko paveikt).
(Ne)ķert muļķus (arī muļķi) (ne)uzskatīt citus par muļķiem.
(Ne)ķert muļķus (arī muļķi) (Ne)uzskatīt citus par muļķiem.
Dot (arī atdot, nodot) rokās (arī rokā) (no)dot (kādu) atbildīgas personas rīcībā (parasti, lai sodītu).
(No)krist gar zemi (No)gāzties (parasti par cilvēku).
(No)laist dibenā (No)gremdēt. Panākt, ka panīkst, (aiz)iet bojā (piemēram, kāds pasākums).
(Sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
Turēt (arī saturēt) grožos (no)turēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
(Pa)agra rīta stunda (pa)agrs rīts.
(Pie)kārt (arī likt) pie (lielā) zvana (pa)darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
(Pa)dzīt (retāk plēst) velnu (Pa)jokot. Arī (pa)muļķot kādu.
(Pa)raustīt (arī noraustīt) plecus (Pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
(Pa)rādīt kulaku (Pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
Dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
Pa(dot) dievpalīgu (Pa)teikt «dievs palīdz!».
Kalnus gāzt (arī apgāzt) (pa)veikt ļoti lielus darbus.
(Iz)iet (arī saiet) šķērsām (retāk šķērsu) (pa)veikties slikti, (no)risināties kļūmīgi.
(Iz)iet (arī saiet) šķērsu (biežāk šķērsam) (pa)veikties slikti, (no)risināties kļūmīgi.
Iet (arī iziet, noiet) šķībi (arī greizi) (pa)veikties slikti. (no)risināties kļūmīgi.
(No)kristies svarā (pa)zaudēt daļu no savas masas.
(Pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
(Pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā). Kļūt psihiski slimam.
(Sa)liekt ragā (pie)spiest būt paklausīgam, padevīgam.
(Sa)vilkties (arī (sa)rauties) kamolā (Pie)vilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem).
(Pie)locīt (retāk salocīt) pūru folkl (sa)gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
(Sa)gatavot stundu (sa)gatavoties mācību stundai (par skolotāju).
Sa)mesties (arī (sa)iet) grīstē (sa)vīties un (sa)mezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju).
(Pa)celties spārnos (uz)sākt lidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
Garuma grāds 1/360 daļa no Zemes paralēles.
Kosmonautikas diena 12. aprīlis, kad atzīmē pasaulē pirmo padomju cilvēka lidojumu kosmosā.
Akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
Jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
Jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
kupols Abažūrs (parasti puslodes veidā).
Gada aberācija Aberācija, kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ap Sauli.
Gada aberācija Aberācija, kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ap Sauli.
kurkulis Abinieku (varžu, krupju) olu kopa (ūdenī).
Žetonu vakars Abiturientu sarīkojums, kurā pasniedz vidējās mācību iestādes nozīmi.
pelēkābolains Ābolaini sirms (parasti par zirgu).
izrakstīt Abonēt (laikrakstu, žurnālu), pasūtīt (grāmatas), avīzes.
Aukstais abscess Abscess, kas nav saistīts ar ievērojamu temperatūras paaugstināšanos.
rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums
jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
kopdzīve Abu cilvēka dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā, parasti pēc noteiktām sabiedriskām, tiesiskām u. tml. normām.
kopmācības Abu dzimumu skolēnu mācības vienā un tai pašā klasē, skolā.
uzacot Acot un pabeigt acot.
varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa - apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties.
nistagms Acs ābola nepatvaļīga, ātra, ritmiska raustīšanās.
katarakta Acu slimība, kuras pazīme ir acs lēcas apduļķojums.
glaukoma Acu slimība, kuras pazīmes ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās un redzes spējas pavājināšanās.
skats Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, karā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis. Skatiens.
skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu. Acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm. Šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
noberzums Ādas iekaisums, ko izraisa intensīvs, ilgstošs mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā.
lederīns Ādas imitācija - ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
pigmentplankums Ādas plankums, kas rodas, pastiprināti veidojoties kādam pigmentam.
varžacs Ādas ragvielas sacietējums uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas.
zemāda Ādas slānis, kas atrodas zem pamatādas.
ekzēma Ādas slimība, kam raksturīga mezgliņu, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās, niezēšana.
keratoze Ādas slimība, kam raksturīga pastiprināta raga kārtas veidošanās.
pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība. Mezgliņi, strutu pūslīši, kas raksturīgi šai slimībai.
rubrofītija Ādas slimība, ko izraisa patogēna sēne un kam raksturīgi apaļi, norobežoti, sarkani, zvīņām klāti bojājuma perēkļi.
soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
kniepadata Adata ar apaļu, bieži krāsainu, galviņu tērpa rotāšanai.
izadīties Adīšanā tikt patērētam, izlietotam.
virsvalde Administratīva institūcija (orgāns) līdz 1940. gadam, kuras pārziņā ir vairākas radnieciskas organizācijas. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija (orgāns).
izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu). Izsacīt (2).
izsacīt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu). Izteikt (2).
prefektūra Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība (piemēram, Japānā).
ciems Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos. Attiecīgā teritorija.
rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā.
guberņa Administratīvi teritoriāla pamatvienība pirmsrevolūcijas Krievijā no 18. gadsimta, Padomju Savienībā līdz 1930. gadam.
pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī pirmsrevolūcijas Krievijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses.
pārvalde Administratīvs orgāns, kas nodarbojas ar tam pakļauto iestāžu, uzņēmumu, organizāciju u. tml. darbības, vadības jautājumiem. Celtne, telpa, kurā darbojas šāds administratīvs orgāns.
apkārtraksts Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus.
cirkulārs Administratīvs raksts (paziņojums, pavēle), kas attiecas uz vairākām vai daudzām iestādēm vai personām, kuras ar šo rakstu iepazīstina pēc kārtas vai piesūtot norakstus. Apkārtraksts.
Nolaist aci Adot neviļus, negribēti ļaut noirt (valdziņam). Samazināt par vienu valdziņu, saadot kopā divus valdziņus.
spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
sinharmonija Afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes patskanim.
afrikāņi Āfrikas pamatiedzīvotāji.
gazele Āfrikas un Āzijas antilopju grupas zīdītājdzīvnieks ar vieglu, graciozu gaitu un garām kājām.
konversija Agrāk izlaisto valsts aizņēmumu noteikumu grozīšana (piemēram, pazeminot aizņēmuma procentu, mainot dzēšanas termiņu).
bez Agrāk par (noteiktu laiku).
pirms Agrāk par.
priekš Agrāk par.
laikāk Agrāk, pirms parastā laika.
restaurācija Agrākās (parasti gāztās) politiskās vai sociālās iekārtas atjaunošana, kas parasti ir saistīta ar represijām.
sendienas Agrākie, pagājušie laiki. Tāla pagātne. Senatne.
Totālais karš Agresīvs karš, kurā tiek izmantoti visi līdzekļi un paņēmieni, lai masveidīgi oznīcinātu pretinieka karaspēku un mierīgos iedzīvotājus.
negants Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem).
nešpetns Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem).
špetns Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ātri Agri (kāda laika posma pašā sākumā).
ātri Agri (pirms parastā laika).
piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds ir elastīgs un saspiests izdala baltu masu.
zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
Aģitācijas brigāde Aģitatoru grupa, kas veic aģitācijas darbu noteiktā rajonā.
aizsēdināt Aicināt (kādu), pavēlēt vai palīdzēt (kam) nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.). Nosēdināt.
paaicināt Aicināt (parasti īsi) un pabeigt aicināt (ko darīt, kur, kādā virzienā u. tml.).
bildināt Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru).
uzrunāt Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru).
uzbildināt Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru). Bildināt (1).
uzbilst Aicināt kļūt par sievu (retāk par vīru). Bildināt (1).
Ņemt palīgā Aicināt palīgā (kādu).
Ņemt palīgā Aicināt palīgā (kādu).
uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
ataicināt Aicināt un panākt, ka ierodas _imperf._ Aicināt šurp.
aizaicināt Aicināt un panākt, ka ierodas (kur, pie kā u. tml.).
dancināt Aicināt uz deju un vadīt dejā (partneri).
vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
ieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā).
izaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) iznāk (no kurienes, kur u. tml.).
pieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) pienāk, pieiet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
atsaukt Aicinot panākt, ka ierodas.
izsaukt Aicinot panākt, ka sāk piedalīties (piemēram, sacensībā, cīņā).
pavārte Aile celtnes sienā ieejai pagalmā.
logs Aile telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs ailes aizdarīšanai.
atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) _imperf._ Airēties nost (sānis, atpakaļ).
atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ) _imperf._ Airēt nost (sānis, atpakaļ).
paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.). Airēt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) garām (kam), arī gar (ko).
paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
paairēt Airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Airēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
paairēt Airējot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
paairēt Airējot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
paairēties Airējot pavirzīties.
noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, kā) un pabeigt virzīt.
noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
noairēt Airējot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko).
noairēties Airējot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
noairēt Airēt (piemēram, laivu, visu laikposmu) un pabeigt airēt.
stūrairis Airis, ko izmanto par stūri.
aitāda Aitas āda (parasti kažokāda).
badmira Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks.
aizrobežu Aiz kādas zemes vai valsts robežām, kādā citā zemē vai valstī pastāvošs, esošs. Ārzemju.
izdegt Aiz karstuma, sausuma izkalst tā, ka aiziet bojā augi (piemēram, par dārzu, lauku u. tml.). Izkalst, iznīkt karstumā, sausumā (par augiem).
pazaudēt Aiz neuzmanības, paviršības palikt bez (līdzgājēja, pavadoņa u. tml.) un nespēt (to) atrast.
ielaist Aiz nevērības pieļaut, ka ievirzās (parasti neatļautā, nevēlamā vietā).
noskaust Aiz skaudības, arī skopuma panākt, ka kāds neiegūst (ko).
Veca galva Aiz vecuma pavājināta atmiņa, saprašanas spēja.
Veca galva Aiz vecuma pavājināta atmiņa, saprašanas spēja.
sačurnēt Aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par celtnēm).
Potēt ar tiltiņu Aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm.
Potēt ar tiltiņu Aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm.
nobakstīt Aizbakstīt, parasti cieši.
spunde Aizbāznis (parasti mucai). Tapa.
prapis Aizbāznis (parasti pudelēm).
sprūdenis Aizbāznis. Arī tapa.
aizbildināšanās Aizbildinājums (sev par labu).
aizripot Aizbraukt (par cilvēku).
aizlidot Aizbraukt (par lidaparātiem).
aiziet Aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
aizripot Aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
aizritēt Aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
aizdūkt Aizbraukt ar dūcošu troksni (par transportlīdzekļiem).
aizdunēt Aizbraukt ar dunošu troksni (par transportlīdzekļiem).
aizbultēties Aizbultējot (parasti durvis), nodrošināties (kādā telpā).
aizčīkstēties Aizčinkstēties (par bērnu).
logs Aizdarāma atvere, parasti kādas (piemēram, gāzes) plūsmas vadīšanai.
aizvērt Aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti).
aizsviest Aizdarīt, aizziest, apmetot (ar kādu pašķidru masu).
pašaizdedze Aizdedze, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai. Iesākt smēķēt.
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt papirosu, cigareti u. tml. smēķēšanai.
izdedzināt Aizdedzinot radīt (kur caurumu, robu) - par ko degošu vai karstu.
izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu). Ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni.
pašaizdegšanās Aizdegšanās, ko kādā sistēmā izraisa Šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
atmaksa Aizdevuma, parāda atdošana. Atlīdzība, samaksa par ko (ar naudu vai materiālām vērtībām).
hipotēka Aizdevums, ko izsniedz, ņemot par ķīlu nekustamu īpašumu (kapitālistiskajās valstīs).
aizlikt Aizdot (parasti naudu), samaksājot cita vietā.
augļot Aizdot naudu, ņemot par to augstus procentus.
aizaugt Aizdzīt (par brūci).
Aizsūtīt (biežāk aiztriekt) pie velna (arī pie visiem velniem, pie joda) Aizdzīt, padzīt.
Aiztriekt (retāk aizsūtīt) pie velna (arī pie visiem velniem, pie joda) Aizdzīt, padzīt.
Aiztriekt (retāk aizsūtīt) pie joda (arī pie velna, pie visiem velniem) Aizdzīt, padzīt.
Pasūtīt (aizsūtīt, biežāk aiztriekt) pie velna (arī pie visiem velniem, pie joda, ratā) Aizdzīt, padzīt.
noklīst Aizejot (no citiem), apmaldīties, nespēt orientēties, neatrast ceļu atpakaļ.
atstāt Aizejot pamest (draugus, biedrus, ģimeni).
pamest Aizejot pārtraukt sakarus, neinteresēties, nerūpēties vairs (par kādu).
aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku).
nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, radīt (citam augam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus (par augiem).
aizšķūtēt Aizgādāt (klaušu kārtā ar pajūgiem).
aizvest Aizgādāt (ko) - par transportlīdzekli.
aiznest Aizgādāt (par transportlīdzekļiem).
Zem spārniem (arī spārna) Aizgādībā, aizbildnībā. Arī patvērumā.
kompilācija Aizgūšana, pārņemšana bez patstāvīga viedokļa, vērtējuma. Šādi veidotais darbs.
kompilēt Aizgūt, pārņemt (ko) bez patstāvīga viedokļa, vērtējuma. Šādi veidot (kādu darbu).
ķert Aizgūtnēm ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
aizstaigāt Aiziet (parasti lēnām).
iziet Aiziet (uz kādu vietu, parasti noteiktā nolūkā) un atnākt atpakaļ.
iznīkt Aiziet bojā (par cilvēku, cilvēku kopumu).
izmirt Aiziet bojā (par daudziem vai visiem dzīvniekiem vai augiem, to kopumu).
izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem). Arī izzust.
noslīkt Aiziet bojā pārmērīga mitruma dēļ (par augiem).
izdegt Aiziet bojā ugunsgrēkā (par daļu meža, stepes u. uml.).
sabrukt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
sagrūt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
nobeigties Aiziet bojā, iznīkt (par augiem, to daļām).
Atrast kapu Aiziet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
sadegt Aiziet bojā, tikt iznīcinātam (par cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām, parasti saimniecību, īpašumu).
atkāpties Aiziet no (parasti vadoša, atbildīga) amata.
atdalīties Aiziet no citiem, palikt savrup (par cilvēkiem).
aizdauzīties Aiziet, aizklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini).
ieslīdēt Aiziet, aizritēt (pagātnē) - parasti par laiku, laika posmu.
aizļepatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
nomākt Aizkavēt (kā) attīstību, funkcionēšanu, novājināt (ko) - piemēram, par vielām, mikroorganismiem, parazītiem.
nokavēt Aizkavēt (kā) paveikšanu, iegūšanu.
retardēt Aizkavēt, palēnināt (kā) sižetisko darbību, vēstījumu.
piesegt Aizklāt, parasti mazliet, daļēji.
aizmiglot Aizklāt, pavājinot priekšmetu saskatāmību (par miglu, tvaiku, arī par dūmiem, putekļiem).
aizmaldīties Aizklīst, aiziet (par domām, iztēli u. tml.).
aizlīst Aizkļūt (aiz kā) - par sīkiem priekšmetiem. Aizslīdēt.
aizsmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu degošu papirosu, cigareti. Piesmēķēt.
piesmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu, degošu papirosu, cigareti.
aizkurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi).
iekurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi).
uzkurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi).
aizlipt Aizķept (par acīm).
aizlingot Aizlidot (par mestiem priekšmetiem).
aizskriet Aizlidot (par putniem, kukaiņiem).
aiziet Aizlidot (par putniem).
aizceļot Aizlidot uz dienvidiem (par gājputniem).
tabu Aizliegumu sistēma, kas ir izveidojusies pirmatnējā sabiedrībā un parasti saistīta ar reliģiskiem priekšstatiem. Tas, kas ir aizliegts šādā sistēmā.
aizsargāt Aizliekot (kam ko) priekšā, apsedzot (ko), pasargāt (no kā).
aizmirst Aizmāršībā, izklaidībā atstāt (kur), nepaņemt līdzi.
aizriest Aizmesties un sākt piebriest (par pumpuriem, ogām u. tml.).
izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
pamest Aizmirst (kur), nepaņemt līdzi (piemēram, aiz paviršības, steigā). Arī pazaudēt.
piemirst Aizmirst (piemēram, dažus datus, faktus), parasti uz kādu laiku.
Izmest no galvas, retāk mest no galvas laukā (arī ārā) Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
Izmest no galvas Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
Mest no galvas laukā (arī ārā) Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
Mest no galvas laukā (arī ārā) Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
pakaļdurvis Aizmugures durvis (celtnei, telpai).
aizbangot Aiznest prom (piemēram, laivu, kuģi) - par viļņiem, bangām.
pastiepties Aizņemot (kādu platību, telpu), mazliet iesniegties (tajā), parasti šaurā, garā joslā.
izvirzīties Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā).
izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā). Izvirzīties (4).
aptvert Aizņemt (noteiktu, parasti lielu teritoriju).
aizpildīt Aizņemt (parasti laika posmu ar kādu darbību, norisi).
Krist parādos Aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi.
(Ie)krist parādos Aizņemties naudu, kļūt tādam, kam ir parādi.
Ietaisīt parādu Aizņemties, kļūt par parādnieku.
(Ie)taisīt parādu Aizņemties, kļūt par parādnieku.
Taisīt parādu Aizņemties, kļūt par parādnieku.
Sataisīt parādus Aizņemties, parasti daudz.
aizpērn Aizpagājušajā gadā.
aizviņsvētdien Aizpagājušo svētdien.
aizmilzt Aizpampt (par acīm).
aiziet Aizpeldēt (parasti par zivīm).
aizšalkt Aizplūst, izplatīties (par skaņām).
sapogāt Aizpogāt, parasti pilnīgi (parasti apģērba gabalu).
aiztrenkt Aizpūst (ko) - par stipru vēju.
aiztriekt Aizpūst, aizdzīt (ko) - par stipru vēju.
aizčāpot Aizrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem).
drudzis Aizraušanās (ar kādu pasākumu), pārmērīga nodošanās (kam).
patoss Aizrautība, entuziasms (kādā, parasti radošā, darbībā).
saspārnoties Aizrauties (ar ko), sajūsmināties (par ko) un gatavoties (to) īstenot.
iekaist Aizrauties, iejūsmināties (parasti sarunā, runā), pilnīgi nodoties (kam). Iekarst (1).
rīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert (parasti lasot).
kvēls Aizrautīgs, dedzīgs (par cilvēku).
liesmains Aizrautīgs, dedzīgs. Spēcīgs (par pārdzīvojumu).
patētisks Aizrautīgs, emocionāli saviļņots (par cilvēku, tā psihes īpašībām, psihiskajām norisēm).
celmlauzis Aizsācējs (piemēram, lielam, arī ar grūtībām saistītam plašākam darbam, pasākumam). Pamatlicējs.
aizšņorēt Aizsaitēt (apavus).
sasaitēt Aizsaitēt (ar saitēm), parasti pilnīgi.
lēkts Aizsākums (piemēram, kādai parādībai, dzīves posmam).
ausma Aizsākums (piemēram, kādai parādībai, jūtām).
rītausma Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
rīts Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
dzelonis Aizsardzības orgāns (dažiem posmkājiem), ar kuru dzeļ un no kura parasti tiek izdalīta inde.
atšaudīties Aizsargājoties šaut (parasti atkāpjoties, bēgot). Ar šaušanu aizstāvēties pret pretinieka uzbrukumu.
maksts Aizsargapvaiks (kā, parasti ieroču, darbarīku) ievietošanai.
niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (parasti straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus) dažos sporta veidos (piemēram, boksā).
pašaizsargāšanās Aizsargāšanās, ko veic pats ar saviem spēkiem.
patvertne Aizsargbūve (parasti cilvēku) aizsargāšanai no pretinieka apšaudes vai aviācijas, raķešu uzbrukumiem.
cista Aizsargčaula, kas palielina zemāko organismu izturību nelabvēlīgos apstākļos.
radioprotektors Aizsarglīdzeklis (parasti viela), kas paaugstina organisma izturību pret jonizējošo starojumu.
antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
paslēpt Aizsedzot (ar ko), novietojot (kur), panākt, ka (ķermeņa daļa) nav saskatāma.
aizplīvurot Aizsedzot (piemēram, ar miglu, dūmiem), padarīt vāji saskatāmu. Aizmiglot.
aizplīvurot Aizsegt (seju, ķermeni) ar plīvuru vai īpašu aizsegu.
aiztīt Aizsegt, aizklāt (ko), padarot nesaskatāmu (parasti par miglu).
aizmiglot Aizsegt, pārklāt (acis), traucējot, pavājinot iespēju saredzēt.
aizmilzt Aizsērēt, aizbirt (par caurumiem, bedrēm).
nosiet Aizsiet ciet (parasti cieši, stingri).
Trāpīt vārīgā vietā Aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
Trāpīt vārīgā vietā Aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
Trāpīt vārīgā vietā Aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
apvainot Aizskart, pazemot (kāda jūtas).
aizbizot Aizskriet (par cilvēku).
aizļipot Aizskriet (parasti par zaķi). Aizļinkāt.
aizļinkāt Aizskriet (parasti par zaķi). Aizļipot.
noskrūvēt Aizskrūvēt (parasti cieši, stingri).
noslēgt Aizslēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt nepieejamu (telpu).
ieslēgt Aizslēdzot (priekšmetu, telpu, aizžogojumu), padarīt (tajā ievietoto) nepieejamu citiem.
ieslēgt Aizslēdzot (telpu, aizžogojumu, priekšmetu), panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
aizlīst Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) - par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
aizbrist Aizslīdēt, nokļūt (aiz kā) - parasti par sauli.
iesmakt Aizsmacis (par skaņām, skaņu avotiem)
smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi). Iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli).
nočerkstēt Aizsmakušā balsī noteikt, pateikt.
nogārgt Aizsmakušā, sēcošā balsī noteikt, pateikt.
aizžuburot Aizsniegties, aizstiepties (par kokiem, koku zariem).
sasprādzēt Aizsprādzēt, parasti pilnīgi.
murds Aizsprosta zvejas rīks, ko veido pēc lamatu principa un novieto, piemēram, upē, ezerā.
barikāde Aizsprostojums, ko ceļ no dažādiem priekšmetiem un materiāliem, parasti ielu cīņām.
aizbarikādēt Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem, parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
aizbarikādēties Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem) pieeju sev. Izveidot sev slēpni (parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
samesties Aizsprostoties, tievās vai resnās zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi (par zarnām).
pārmainīt Aizstāt (ko) ar citu, paņemt, sākt izmantot (kā vietā) citu.
dublēt Aizstāt izrādē galveno (parasto) lomas tēlotāju. Tēlot izrādē (lomu) galvenā (parastā) lomas tēlotāja vietā.
dublēt Aizstāt lomas tēlotāju kādā epizodē (parasti kinofilmā).
noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
apmainīt Aizstāt vienu (priekšmetu, apzīmējumu u. tml.) ar citu, paņemt viena vietā citu.
parapets Aizstāvēšanās būve - valnis, kas pasargā no pretinieka lodēm, šāviņiem.
pašaizstāvēšanās Aizstāvēšanās, ko veic pats ar saviem spēkiem.
Doties talkā (arī palīgā) Aizstāvēt (kādu), palīdzēt izkļūt no neērtas situācijas.
Doties talkā (arī palīgā) Aizstāvēt (kādu), palīdzēt izkļūt no neērtas situācijas.
protektors Aizstāvis, aizbildnis. Ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs.
pāriet Aizstiepjoties, plešoties kādā virzienā, pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu (par reljefa veidojumiem, augāju).
aizvest Aizstiepties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.).
nokāpt Aizstiepties virzienā uz leju (par ceļu, mežu, celtņu kopumu u. tml.).
nolaisties Aizstiepties, plesties virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par mežu, tīrumu u. tml.
nolaisties Aizstiepties, virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ceļu, ielu u. tml.
nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu. Būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
aizdzīt Aizsūtīt (parasti ar varu).
aizvāzt Aiztaisīt (nazi), ielokot asmeni spalā.
aizvērt Aiztaisīt, uzliekot vāku (parasti, virās iestiprinātu).
paturēt Aiztaupīt, atstāt savā rīcībā, īpašumā.
apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
pārtvert Aizturēt, iznīcināt (piemēram, lidojošu pretinieka lidaparāta).
kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (parasti aiz sāpēm, arī bēdām radīta) īsa skaņa.
kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (parasti aiz sāpēm, arī bēdām).
nodzīvot Aizvadīt (dzīvi vai tās daļu ar kādu) noteiktās (parasti laulāto) attiecībās.
aiznest Aizvadīt (par vadiem, caurulēm u. tml.).
pārnest Aizvadīt (piemēram, mehānisku kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
izdzīvot Aizvadīt, pārlaist, izturēt (kādu, parasti grūtu, laika posmu).
nosusināt Aizvadot ūdeni, padarīt izmantojamu kādam nolūkam (piemēram, purvu, ūdenstilpi).
aizskart Aizvainot (pašlepnuma, patmīlības u. tml. jūtas).
Aizķert vārīgā (arī sāpīgā) vietā, arī aizķert vārīgu (arī sāpīgu) vietu Aizvainot, aizskart (parasti ar vārdiem).
aizskart Aizvainot, arī pazemot.
aizvars Aizvēršanas ierīce, mehānisms (parasti slūžām).
sakļaut Aizvērt (ziedus) - par augiem.
pievērt Aizvērt, aizdant (acis, plakstiņus), parasti daļēji, nepilnīgi vai uz neilgu laiku.
samiegt Aizvērt, parasti pilnīgi, arī sašaurināt (acis, plakstiņus).
aizlipt Aizvērties (par acīm, kad nevar pārvarēt miegu).
salipt Aizvērties (par tāda cilvēka acīm, kurš nevar pārvarēt miegu).
aizvilkties Aizvērties, arī aizpildīties (par dažādiem atvērumiem, tukšumiem, arī brūcēm).
aiztransportēt Aizvest (ko) - par transportlīdzekli.
nocelt Aizvest (no kā apdraudēta, izolēta), parasti ar lidaparātu.
novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml. dzīvnieku, piemēram, aiz pavadas).
novest Aizvest (uz kurieni, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
nolaist Aizvest lejā pa upi (ar ūdens transportlīdzekli).
paņemt Aizvest, aiztransportēt (ko) sev līdzi, arī paturēt (ko) pie sevis, sev klāt (parasti kur dodoties).
aizvizināt Aizvest, aiztransportēt (par transportlīdzekli).
aizstiept Aizvest, nogādāt (parasti, pārvarot pretestību, pierunājot u. tml.).
nozagt Aizvest, parasti slepeni (kādu, parasti pret tā gribu). Nolaupīt.
iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) - par vēju. Izkaisīt. Izkliedēt.
nonest Aizvirzīt, aizraut sev līdzi lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par straumi, upi u. tml.
aizdabūt Aizvirzīt, nogādāt (parasti ar pūlēm). _imperf._ Dabūt prom. (Parasti ar pūlēm) nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizgrimt Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
nogrimt Aizvirzīties (aiz kā) un kļūt nesaskatāmam (parasti par mākoņiem).
aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams vai lai gūtu patvērumu. Paslēpties (aiz kā).
aiziet Aizvirzīties (par priekšmetiem).
aizvelties Aizvirzīties ar kustību, kas atgādina velšanas (par transportlīdzekļiem).
aizbangot Aizvirzīties prom (par viļņiem, bangām). Aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (par cilvēku, vagonu, pajūgu u. tml. virkni).
kongregācija Akadēmiska sapulce (Anglijas universitātēs), kurai ir padomdevējas tiesības.
palīgakcents Akcents (vairākzilbju vārdā), kas ir vājāks par galveno akcentu (šajā vārdā).
autorizēt Akceptēt, pieņemt par atbilstošu oriģinālam (sava darba tulkojumu).
Akciju kurss Akciju cena, par kuru tās pērk un pārdod vērtspapīru biržā.
akcionārs Akciju īpašnieks.
kontrolpakete Akciju kopums, kas nodrošina to īpašniekam izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
Akcijas ceļas Akciju vērtība paaugstinās.
Akcijas krīt Akciju vērtība pazeminās.
piemineklis Akmens, metāla veidojums pie kapa (mirušā) piemiņai.
pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā.
pamatakmens Akmeņi, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai. Konstrukcijas, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai.
karbons Akmeņogļu periods - paleozoja piektais periods.
Aknu blakts Aknu parazīts, sūcējtārps (parasti aitu organismā).
Aknu blakts Aknu parazīts, sūcējtārps (parasti aitu organismā).
pamatskaņa Akorda apakšējā skaņa.
ieskaņa Akorda skaņa, kas iezīmīgi parādās kādā balsī pirms šī akorda.
septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
trijskanis Akords, kas veidots no trim dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
dominante Akords, kas veidots uz skaņkārtas piektās pakāpes.
vaikstīties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties.
Skatuves kustības Aktiera darbības ārējā, ķermeniskā izpausme uz skatuves.
dublētājs Aktieris, kas izrādē aizstāj galveno (parasto) lomas tēlotāju.
koturnas Aktieru apavi ar ļoti biezu zoli (parasti antīkajā teātrī).
radioteātris Aktieru izpildījumā iestudētu radioraidījumu (parasti raidlugu, radiouzvedumu) kopums, kuru sagatavošanā parasti izmanto skaņu efektus vides un darbības raksturošanai.
kirijs Aktinīdu grupas ķīmiskais elements.
lourensijs Aktinīdu grupas mākslīgi iegūts ķīmiskais elements.
protaktīnijs Aktinīdu grupas radioaktīvs ķīmiskais elements.
aktinomikoze Aktinomicēšu izraisīta slimība (parasti mājlopiem).
pulsācija Aktīva (darbības, stāvokļa, arī parādības) norise, izpausme.
pulss Aktīva (kā) norise, izpausme.
sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to).
līdzdalība Aktīva ieinteresētība (kādā notikumā, pasākumā). Arī līdzjūtība.
attieksme Aktīvā sakarība, saistība (kādai parādībai) ar citu parādību.
tūrisms Aktīvās atpūtas un sporta veids - ceļojumi ārpus pastāvīgās dzīvesvietas ar nolūku iepazīt dabas un kultūras objektus.
sargāt Aktīvi darbojoties, panākt, ka (kādam) nenotiek kas nevēlams.
trokšņot Aktīvi darboties, runāt, spriest (par ko).
sacelties Aktīvi izpaust pretestību (pret ko), arī neapmierinātību (ar ko), nepatiku (pret ko). Stingri iebilst (pret ko).
darboties Aktīvi piedalīties (kur). Būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā).
reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
pulsēt Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību).
Taisīt karjeru Aktīvi, parasti savtīgi, darbojoties, izvirzīties (darbā vai citā darbības nozarē).
Taisīt karjeru Aktīvi, parasti savtīgi, darbojoties, izvirzīties (darbā vai citā darbības nozarē).
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, ar savu rīcību, izturēšanos panākt, ka (kas nevēlams) nespēj kavēt ko paveikt, sasniegt.
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, arī pakļaujoties kā cita ietekmei, panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, arī izbeidzas.
Pārvarēt sevi Aktivizējot savu gribu, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, nekavē ko paveikt, sasniegt.
Uzveikt sevi Aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
Uzvarēt sevi Aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizoloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, spēt pārciest (slimību), spēt paciest (sāpes).
uzmundrināt Aktivizēt, pastiprināt (piemēram, sirdsdarbību).
tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās) - piemēram, par vielām, vides parādībām. Uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
mosties Aktivizēties (par psihi, tās īpašībām).
darbīgs Aktīvs (par vielām). Arī iedarbīgs.
atbalstītājs Aktīvs veicinātājs, palīgs. Tas, kas atbalsta (2).
spirgts Aktīvs, arī veselīgs (par dzīvniekiem).
sangvinisks Aktīvs, enerģisks, uzņēmīgs, savaldīgs, ar ilgstošām darbaspējām (par cilvēku).
spraigs Aktīvs, koncentrēts (par psihisku stāvokli).
spriegs Aktīvs, koncentrēts (par psihisku stāvokli).
možs Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem).
mundrs Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem).
žirgts Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
travestija Aktrise, kas atveido pusaudžu, zēnu, meiteņu lomas vai tēlo lomas, kurās jāpārģērbjas par vīrieti. Attiecīgais lomu ampluā.
ass Aktuāls (par problēmām, jautājumiem un to risinājumu).
patafons Akustiska ierīce (parasti pārnēsājama, bez rupora) skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai.
vērsums Akustiskā starotāja un uztvērēja īpašība būt ar dažādu efektivitāti atkarā no skaņas izstarošanas (uztveršanas) virziena.
radiostudija Akustiski speciāli iekārtota telpa, no kuras pārraida radioprogrammas vai kurā ieraksta radioraidījumiem paredzētās fonogrammas.
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
toksikodermija Akūta ādas slimība, ko izraisa organisma palielināta jutība pret medikamentiem, pārtikas produktiem, toksīniem.
sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
cūciņa Akūta infekcijas slimība - aizauss siekalu dziedzera iekaisums. Epidēmiskais parotīts.
masalas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, nelieli, bāli sārti izsitumi uz ādas, palielināti perifērie limfmezgli.
masaliņas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga mazliet paaugstināta ķermeņa temperatūra, apsārtusi žāva, punktveida izsitumi uz ādas.
vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums un organisma vispārēja intoksikācija.
difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas.
kāsis Āķveida (parasti dzērvju, zosu) grupējums lidojumā.
līdzība Alegoriskā formā izteikta pamācība, arī stāstījums.
mīkla Alegorisks, parasti īsi formulēts, uzdevums vai jautājums un tā atminējums, atbilde.
serumslimība Alerģiska slimība, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu.
Latīņu alfabēts Alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
mēnešalga Alga par viena mēneša darbu.
pamatalga Alga, kas paredzēta par ieņemamo amatu (bez piemaksām).
Dienas alga Alga, ko aprēķina par katru nostrādāto dienu.
dieninieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu dienu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto dienu.
nedēļnieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu nedēļu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto nedēļu.
Grupu teorija Algebras nozare, kas pētī grupas kā matemātikas objektu.
Grupu teorija Algebras. Nozare, kas pētī grupas kā matemātikas objektu.
pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada kapitālistisku uzņēmumu, iestādi, arī īpašumu.
kalpone Algota strādniece ģimenes saimniecības darbos (parasti pilsētā).
ierēdnis Algots (valsts, pašvaldības, privātkapitālistiskas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu.
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu.
rezerpīns Alkaloīds, kas pazemina asinsspiedienu.
strihnīns Alkaloīds, kas stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību.
nikotīns Alkaloīds, ko satur dažu augu, parasti tabakas, lapas un sēklas.
kokaīns Alkaloīds, ko satur kokas lapas (vietējās anestēzijas līdzeklis).
teofilīns Alkaloīds, ko satur tējas lapas.
raust Alkatīgi censties iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielā daudzumā.
saraust Alkatīgi iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielākā daudzumā. Alkatīgi iegūt (kā, parasti naudas, mantas lielāku daudzumu).
Velna dzēriens (arī dzira) Alkoholisks dzēriens (parasti degvīns).
alus Alkoholisks dzēriens, ko parasti gatavo no miežu iesala un apiņiem.
vīns Alkoholisks dzēriens, ko, parasti, gatavo no ogu, augļu sulas.
punšs Alkoholisks, parasti karsts, dzēriens, ko gatavo no ruma, karstas tējas, cukura, augļu sulas un garšvielām.
alkšņains Alkšņiem apaudzis, pieaudzis.
alksnājs Alkšņiem apaugusi vieta. Alkšņu mežs.
traverss Alpīnismā - virzīšanās pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti).
traversēt Alpīnismā - virzīties pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti).
sasaite Alpīnistu paris, kas atrodas šādā saistījumā.
kaolinīts Alumīnija hidroksilikāts, kas pieder pie mālaino minerālu grupas.
drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas.
Mīksts alus Alus, kas izraisa vieglas, patīkamas garšas sajūtas.
alvojums Alvas kārta, kas pārklāta kāda metāla (parasti vara vai dzelzs) izstrādājuma virsmai.
noalvot Alvot un pabeigt alvot.
brūnaļģes Aļģu grupa (brūnā krāsā), kuras sastopamas galvenokārt jūrās.
sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari.
mājamatniecība Amatniecība sākotnējā stadijā, kad patērētāja saimniecībā izgatavoja tai nepieciešamos amatnieku ražojumus.
podniecība Amatniecības nozare, kas ietver apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošanu.
kurpnieks Amatnieks, kas gatavo vai labo apavus.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
seglinieks Amatnieks, kas izgatavo, labo ādas izstrādājumus, parasti iejūga piederumus, seglus.
maiznieks Amatnieks, kas nodarbojas ar maizes cepšanu. Maiznīcas īpašnieks. Arī maizes tirgotājs.
sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
komisārs Amatpersona, kam piešķirtas īpašas pilnvaras.
inspicients Amatpersona, kas gādā par to, lai pakļautās iestādes vai personas izpildītu attiecīgos pienākumus.
Tiesu izpildītājs Amatpersona, kas pēc tiesas pavēles īsteno tiesas spriedumu piespiedu kārtā.
Tiesu izpildītājs Amatpersona, kas pēc tiesas pavēles īsteno tiesas spriedumu piespiedu kārtā.
notārs Amatpersona, kas sastāda un apliecina juridiskus aktus un apstiprina parakstu īstumu uz dokumentiem, kā arī dokumentu kopiju īstumu.
palīgs Amatpersona, kas strādā attiecīgas augstākstāvošas amatpersonas tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus.
instruktors Amatpersona, kas strādā padomju valsts, kooperācijas vai sabiedriskās organizācijās un dod norādījumus darbā sava resora pakļautajiem.
referents Amatpersona, kas ziņo par kādiem noteiktiem jautājumiem, sniedz konsultācijas tajos, arī veic kādus noteiktus uzdevumus.
palīgamats Amats, kas palīdz nodrošināt galveno darbu veikšanu darbu kopumā.
arods Amats. Speciāla praktiskā, parasti tehniskā profesija, specialitāte.
doktorāts Ambulance (parasti laukos).
kolts Amerikāņu parauga revolveris.
nēģeri Amerikas iedzīvotāji, kas cēlušies no šiem Āfrikas pamatiedzīvotājiem, kuri tika ievesti Amerikā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam. Amerikas nēģeri.
panamerikānisms Amerikas Savienoto Valstu ekspansionistiska politika, kuras mērķis ir pakļaut savai kundzībai visas pārējās Amerikas valstis.
Pārstāvju palāta Amerikas Savienoto Valstu parlamenta zemākā palāta.
cirks Amfiteātra veida ielejas paplašinājums vai padziļinājums, parasti ielejas augšgalā. Kars.
duļķains Amorāls, pagrimts (piemēram, par uzskatiem, dzīves veidu).
pornogrāfija Amorāls, piedauzīgs, naturāls kā seksuāla attēlojums (parasti literatūrā, attēlos, kinofilmās).
Vulkāniskais stikls Amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām jāvām.
pašrakstītājanalizators Analizators, kura iegūtos datus fiksē tam pievienots pašrakstītājs.
skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus. Būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
izanalizēt Analizēt un pabeigt analizēt.
Konservatīvo partija Angļu konservatīvā partija.
Konservatīvo partija Angļu konservatīvā partija.
arhitrāvs Antablementa galvenā sija, apakšējā daļa.
likteņtraģēdija Antīkā traģēdija, kuras konfliktu pamatā ir cilvēka bezcerīga cīņa ar pārdabiskiem spēkiem, kas nosaka cilvēka dzīvi.
stihija Antīkajā filozofijā - viens no dabas pamatelementiem: uguns, gaiss, ūdens, zeme.
pusdievs Antīkajā pasaulē - valdnieks, dižciltīgais, kura ciltstēvi - pēc teikām, leģendām - bijuši dievi.
pastorāle Antīkās bukoliskās dzejas paveids, kam raksturīgs lauku dzīves idealizētu ainu, bezrūpīgas, prieka pilnas ganu dzīves attēlojums. Šī dzejas paveida daiļdarbs.
idille Antīkās bukoliskās dzejas paveids. Dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi.
stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, neuzbudināmība.
skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēka izturēšanās normas.
antivīruss Antiviela (ārstniecības preparāts) - mikrobu kultūru filtrāts, kas aizkavētās mikrobu sugas vairošanos, no kuras iegūts.
paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu cilvēkus un to attīstības vēsturi.
kaklasaite Ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente.
noenkuroties Ap mesties, palikt pavisam vai uz ilgāku laiku. Iekārtoties.
rokassaite Ap roku nēsājama saite, kas norāda, piemēram, uz personas piederību pie kādas cilvēku grupas, uz veicamo uzdevumu.
zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas, skaņas.
Spieķa kauls Apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē.
Spieķa kauls Apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē.
dilbs Apakšdelms.
stērbele Apakšējā (apģērba gabala) daļa, mala.
pamatne Apakšējā (celtnes) daļa.
leja Apakšējā (piemēram, telpas, celtnes) daļa.
piekāje Apakšējā (reljefa paaugstinājuma vai ielejas, ezerdobes) daļa.
pēda Apakšējā daļa (apaviem), kas saskaras ar pamatu. Apakšējā daļa (zeķēm).
priekšplāns Apakšējā daļa (piemēram, gleznai, grafikai), kurā lineārajā perspektīvā rāda skatītājam tuvāko attēlojamo objektu.
dibens Apakšējā daļā (piemēram, traukam), apakšā, tuvu pamatnei, uz pamatnes.
apakšdaļa Apakšējā daļa.
lejasdaļa Apakšējā daļa. Apakšdaļa.
apakša Apakšējā daļā. Pašās beigās.
kāja Apakšējā ekstremitāte - balsta un kustību orgāns (cilvēkam).
apakškārta Apakšējā kārta.
apakšlūpa Apakšējā lūpa.
apakšmala Apakšējā mala.
lejasmala Apakšējā mala.
pamale Apakšējā mala.
apakšpuse Apakšējā puse, apakšējā daļa.
Kreisā puse Apakšējā virsma, apakšpuse, arī iekšpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam).
pamatne Apakšējā, arī balsta daļa, detaļa, elements (priekšmetam).
pēda Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem). Arī pamatne.
peka Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem). Arī pēda.
pamatne Apakšējā, saknēm vai stumbram tuvākā (auga orgāna) daļa.
pamatvainags Apakšējais (celtnes) vainags.
apakšgals Apakšējais gals.
lejasgals Apakšējais gals.
hipofīze Apakšējais galvas smadzeņu piedēkli.
pagleznojums Apakšējais gleznojums (parasti vienā tonī), kurā, piemēram, izstrādātas gaismēnas, attēlojamo priekšmetu apjomi.
pamatne Apakšējais slānis (piemēram, gruntī, iežu kompleksā, ģeoloģiskā veidojumā).
apakšžoklis Apakšējais žoklis.
pavilna Apakšējais, īsākais, biezākais, mīkstais un smalkais apmatojums atšķirībā no virsējā, garākā, kas veido akotu.
leja Apakšējais, zemākais.
homosfēra Apakšējie atmosfēras slāņi (līdz 100 kilometru augstumam).
herma Apakšgalā sašaurināts četršķautņu stabs, uz kura novietots sengrieķu dieva Hermesa galvas skulpturāls attēls.
apakšbrunči Apakšsvārki.
tase Apakštase.
krekls Apakšveļas gabals, kas sniedzas pāri jostas vietai.
unteroficieris Apakšvirsnieks.
bumbuļsīpols Apakšzemes daļa (ziedaugiem), kas klāta ar sausām zvīņveida lapām (pārejas forma starp bumbuli un sīpolu).
katakombas Apakšzemes kapenes ar labirintiem un sānu ejām (piemēram, senajā Romā, Neapolē).
krājaka Apakšzemes tvertne ūdens uzkrāšanai.
šahta Apakšzemes un virszemes būvju, ietaišu sistēma derīgo izrakteņu (parasti ogļu) ieguvei. Kalnrūpniecības uzņēmuma ražošanas vienība, kas izmanto šādu sistēmu.
zods Apakšžokļa izvirzījums zem mutes (dzīvniekam).
rats Apaļa (iekārtas, ierīces, ietaises u. tml.) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu un kas parasti pārnes griezes momentu.
rotonda Apaļa būve (piemēram, celtne, paviljons, zāle u. tml.), ko pārsedz kupols, kurš balstās uz sienām vai kolonnām.
rumbenīca Apaļa cepure.
tibeteika Apaļa vai smailgala ornamentēta cepure (Vidusāzijas tautām).
ratene Apaļa veltas vilnas platmale.
piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
rozete Apaļā, plašā mezglā sasieta lente.
disks Apaļa, ripas veida aptvere (automātiem, rokas ložmetējiem).
galva Apaļas formas priekšmets.
rundālis Apaļas formas veidojums, priekšmets.
galva Apaļas formas zieds, ziedkopa, auglis, augļa daļa.
noapaļot Apaļīgs (parasti par ķermeņa daļām).
pumpa Apaļīgs izcilnis (piemēram, uz priekšmeta).
urskulis Apaļīgs, krunkains (lūpu) veidojums, kas rodas, (tās) izvirzot uz priekšu un savelkot.
apalisks Apaļisks.
koks Apaļkoki, kluči, dēļi u. tml.
ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvē labību un linus. Apaļkoki pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
miksīnas Apaļmutu klases apakšklase. Šīs apakšklases dzīvnieki.
nēģis Apaļmutu klases dzīvnieks ar garu ieapaļu ķermeni, kailu ādu, skrimšļainu skeletu.
kamols Apaļš (audu) veidojums.
pakausis Apaļš (kā, piemēram, kalna, akmens) virsmas veidojums.
kamols Apaļš (mākoņu, miglas, dūmu) kopums.
pompons Apaļš (parasti zīda, vilnas) pušķis (apģērba gabalu, apavu rotāšanai).
kamols Apaļš (vielas, masas) veidojums, pika.
apalītis Apaļš baltmaizes izstrādājums.
rungulis Apaļš koka gabals.
ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
rozete Apaļš logs, parasti virs celtnes galvenās lasādes portāla.
naba Apaļš rētveida padziļinājums, kas atrodas sienā un ir izveidojies pēc tam, kad atdalījies orgāns, kurš savieno augli ar mātes organismu.
Planetārais miglājs Apaļš vai gredzenveida miglājs, kas parasti atgādina planētas disku.
bundulis Apaļš vai ieapaļš (parasti koka vai māla) trauks ar vāku.
pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piemēram, dziju, diegu).
terīne Apaļš vai ovāls trauks (parasti ar vāku, rokturiem) zupas pasniegšanai galdā.
kukulis Apaļš, arī iegarens veidojums (piemēram, muskulis).
kamols Apaļš, bumbai līdzīgs veidojums, kas rodas, ja satin, piemēram, dziju, diegu.
pērle Apaļš, ciets dažādas krāsas perlamutra vielas grauds (pusdārgakmens), kas izveidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
mēness Apaļš, kails laukums galvas matainajā daļā.
šķīvis Apaļš, retāk ovāls trauks ar, parasti lēzenām, malām (parasti ēdiena pasniegšanai galdā).
vakuumkamera Aparāta, iekārtas, agregāta slēgtā daļa, kurā ir vakuums.
spidogrāfs Aparāts (kā, parasti spēkratu) ātruma mērīšanai un fiksēšanai.
spidometrs Aparāts (kā, parasti spēkratu) ātruma, arī veiktā attāluma mērīšanai.
mēraparāts Aparāts (kā) mērīšanai.
regulētājaparāts Aparāts (kā) regulēšanai.
sildaparāts Aparāts (kā) sildīšanai.
skeners Aparāts (kā) skenēšanai.
smēlējaparāts Aparāts (kā) smelšanai.
spektrālaparāts Aparāts (kā) spektra iegūšanai.
šķirotājaparāts Aparāts (kā) šķirošanai.
kalibrometrs Aparāts (piemēram, stiepļu diametra, metāla plākšņu biezuma) mērīšanai.
kontrollers Aparāts ar daudziem kontaktiem elektrisko spēka ķēžu ieslēgšanai un atslēgšanai.
sfigmomsnometrs Aparāts arteriālā asinsspiediena netiešai mērīšanai, paaugstinot asinsspiedienu ar piepūšamu pneimatisku aproci.
sfigmogrāfs Aparāts artērijas sienu pulsācijas fiksēšanai.
barometrs Aparāts atmosfēras spiediena mērīšanai.
kserogrāfs Aparāts attēlu iegūšanai, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes gaismjutīgumu.
autogēns Aparāts autogēnai metināšanai.
retorte Aparāts cinka iegūšanai no oksidētām vai apdedzinātām rūdām.
magnetogrāfs Aparāts debess ķermeņa magnētiskā lauka svārstību nepārtrauktai reģistrēšanai.
defektoskops Aparāts defektu konstatēšanai materiālos, konstrukcijās (piemēram, metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē).
tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piemēram, materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
diaskops Aparāts diapozitīvu, diafilmu projicēšanai.
Vilsona kamera Aparāts elementārdaļiņu, dažādu kodolfizikālu procesu reģistrēšanai un novērošanai.
spirogrāfs Aparāts elpojamā gaisa tilpuma mērīšanai un reģistrēšanai.
spirometrs Aparāts elpojamā gaisa tilpuma mērīšanai.
psihrometrs Aparāts gaisa mitruma mērīšanai pēc divu termometru sausa un saslapināta - rādījumiem.
higrometrs Aparāts gaisa mitruma mērīšanai.
spirolits Aparāts gaisa sastāva analīzei.
refraktometrs Aparāts gaismas refrakcijas koeficienta mērīšanai.
aspirators Aparāts gāzes un gaisa ķīmiskā sastāva noteikšanai, kā arī putekļu, mitruma daudzuma u. tml. konstatēšanai tajos.
manometrs Aparāts gāzu un šķidrumu spiediena mērīšanai.
kompass Aparāts ģeogrāfiskā vai magnētiskā meridiāna virziena noteikšanai.
iegaismotājs Aparāts iegaismošanai.
irigators Aparāts irigācijai (2).
polarogrāfs Aparāts izšķīdinātu vielu dabas un koncentrācijas noteikšanai.
kinoprojektors Aparāts kinofilmu projicēšanai uz ekrāna.
mikseris Aparāts kombinētu signālu iegūšanai no diviem vai vairākiem signālu avotiem.
kolorimetrs Aparāts krāsu intensitātes noteikšanai.
reogrāfs Aparāts ķermeņa daļu elektriskās pretestības svārstību reģistrēšanai.
oscilogrāfs Aparāts mainīgu fizikālu (galvenokārt elektrisku) lielumu vizuālai novērošanai un fiksēšanai.
skrubers Aparāts mehānisku sīku daļiņu atdalīšanai.
laktometrs Aparāts piena īpatnējās masas noteikšanai.
laktoskops Aparāts piena tauku satura noteikšanai pēc piena caurspīdīguma.
filmoskops Aparāts pozitīvu kinolenšu demonstrēšanai.
apputinātājs Aparāts pulverveida vielu izkaisīšanai. Pulverizators.
radio Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās. Radiouztvērējs, radioaparāts.
radioaparāts Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās. Radiouztvērējs.
reaktors Aparāts reaktīvā spēka vai momenta uztveršanai un izmantošanai.
reflektometrs Aparāts refleksijas koeficienta mērīšanai.
rentgenaparāts Aparāts rentgenstarojuma iegūšanai un izmantošanai.
rentgenkamera Aparāts rentgenstaru difrakcijas ainas reģistrēšanai ar fotogrāfisko metodi.
vakuummetrs Aparāts retināto gāzu pilnā spiediena mērīšanai.
diktofons Aparāts runas Ieskaņošanai un (parasti palēninātai) reproducēšanai.
siltummērītājs Aparāts saražotā vai patērētā siltuma daudzuma mērīšanai.
klasifikators Aparāts sasmalcinātu graudainu materiālu šķirošanai pēc lieluma, formas, blīvuma.
piranometrs Aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas mērīšanai.
piranogrāfs Aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas pastāvīgai reģistrēšanai.
seismogrāfs Aparāts seismisko viļņu radīto grunts svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
signālaparāts Aparāts signālu (1) radīšanai un pārraidei.
kalorimetrs Aparāts siltuma daudzuma mērīšanai.
defibrilators Aparāts sirds muskuļaudu fibrilācijas novēršanai.
kardiostimulators Aparāts sirdsdarbības stimulēšanai.
magnetofons Aparāts skaņu magnētiskai ierakstīšanai un reproducēšanai.
potenciometrs Aparāts sprieguma lieluma regulēšanai.
radiometrs Aparāts starojuma enerģijas mērīšanai.
kimogrāfs Aparāts svārstību grafiskai reģistrācijai.
aspirators Aparāts šķidrumu (piemēram, gļotu, strutu) iesūkšanai no organisma dobumiem.
trokšņmērs Aparāts tādas skaņas līmeņa mērīšanai, kurai ir sarežģīts spektrs.
telegrāfs Aparāts telegrammu tekstu vai nekustīgu attēlu raidīšanai un uztveršanai. Telegrāfa aparāts.
televizors Aparāts televīzijas raidījumu uztveršanai un demonstrēšanai.
termoskops Aparāts temperatūru noteikšanai no attāluma, salīdzinot objekta un etalona spilgtumu.
tomogrāfs Aparāts tomogrāfiskai izmeklēšanai un tomogrammas iegūšanai.
torpēdaparāts Aparāts torpēdu izšaušanai.
urometrs Aparāts urīna īpatnējās masas noteikšanai.
galvanometrs Aparāts vāju elektrisko strāvu, spriegumu un elektrisko lādiņu konstatēšanai un mērīšanai.
videoatskaņotājs Aparāts videolentē ierakstītās informācijas reproducēšanai.
videomagnetofons Aparāts vienlaicīgai videosignāla un skaņas ierakstīšanai videolentē un reproducēšanai no tās.
inkubators Aparāts zivju ikru inkubācijai.
komutators Aparāts, ar ko ieslēdz, atslēdz, pārslēdz elektrisko ķēdi.
mikrofotometrs Aparāts, ar ko mērī fotoemulsijas nomelnojuma pakāpi ļoti mazos laukumos.
radiometrs Aparāts, ar ko mērī vielas radioaktivitāti, kā arī reģistrē radioaktīvo starojumu.
masspektrometrs Aparāts, ar ko nosaka izotopu masu.
siltummainis Aparāts, ar ko realizē siltuma apmaiņu starp vidēm ar atšķirīgu temperatūru.
Ugunsdzēsības aparāts Aparāts, ar kuru degšanas zonā ievada uguni slāpējošas vielas.
griezējaparāts Aparāts, ar kuru griež [2] (1).
mikrotoms Aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus (mikroskopiskai izpētei).
aktinometrs Aparāts, ar kuru mērī Saules staru enerģiju.
epidiaskops Aparāts, ar kuru uz ekrāna projicē caurspīdīgus vai necaurspīdīgus attēlus.
projektors Aparāts, ar kuru uz ekrāna projicē caurspīdīgus vai necaurspīdīgus attēlus. Projekcijas aparāts.
peldķermenis Aparāts, ierīce peldēšanai, parasti zem ūdens.
skaitītājs Aparāts, ierīce u. tml. (kā) skaita parādīšanai.
pulsators Aparāts, ierīce, kas rada vienmērīgus grūdienus vai impulsus.
rādītājaparāts Aparāts, kam ir skala ar rādītāju.
atskaņotājs Aparāts, kas atskaņo skaņu ierakstus (parasti skaņuplatēs).
filmofonogrāfs Aparāts, kas ieraksta skaņas kinolentē.
indikators Aparāts, kas noder vizuālai norādīšanai, kontrolei, arī mērīšanai.
Soļu skaitītājs Aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai; pedometrs.
pedometrs Aparāts, kas paredzēts ejot veiktā attāluma mērīšanai.
taimers Aparāts, kas pēc iepriekš noteikta laika sprīža ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci u. tml. vai arī signalizē par šī laika sprīža beigšanos.
Faksimila aparāts Aparāts, kas pēc uztvertā koda veido attēlu.
elektrokardiogrāfs Aparāts, kas reģistrē elektriskos potenciālus, kuri rodas, sirds muskulim darbojoties.
elektroencefalogrāfs Aparāts, kas reģistrē galvas smadzeņu nervu šūnu darbības elektriskos potenciālus.
mareogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības jūras piekrastē.
limnogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības ūdenstilpē.
magnetola Aparāts, kas sastāv no radiouztvērēja un magnetofona.
uretroskops Aparāts, ko ievada urīnizvadkanālā tā izmeklēšanai.
radiola Aparāts, kurā funkcionāli apvienoti radiouztvērējs un elektrofons.
radiokombains Aparāts, kurā funkcionāli apvienoti radiouztvērējs, televizors, magnetofons un elektrofons.
kaste Aparāts, mašīna (parasti radiouztvērējs, automobilis).
kolonna Aparāts, mehānisms, kam ir cilindriska, parasti vertikāla, forma.
aparatūra Aparātu, ierīču kopums.
radiotehnika Aparātu, ierīču, iekārtu u. tml. kopums, ar kuriem rada, izplata, uztver, pārveido radioviļņus.
mēraparatūra Aparatūra (kā) mērīšanai.
reaktors Aparatūra ķīmiskas reakcijas realizēšanai.
radioaparatūra Aparatūra radioviļņu noraidīšanai, pārveidošanai, uztveršanai.
radiofons Aparatūra runas un mūzikas pārraidīšanai, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
signālaparatūra Aparatūra signālu (1) radīšanai un pārraidei.
videoaparatūra Aparatūra videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai un reproducēšanai.
videotehnika Aparatūra, iekārta videoierakstam, tā reproducēšanai.
bortaparatūra Aparatūra, kas uzstādīta transportlīdzeklī (parasti lidaparātā).
kontaktaparatūra Aparatūra, kurā ir kontakti (2).
apmežot Apaudzēt ar mežu (parasti lielāku platību). Apsēt ar mežu, apaudzēt ar kokiem.
svešapaugļošanās Apaugļošanās ar cita organisma dzimumšūnām.
zigota Apaugļota šūna, kas rodas dzimumprocesā, savienojoties divām dzimumšūnām.
ieaugt Apaugt (ar bārdu).
nopūkoties Apaugt ar pūkām.
apsūnot Apaugt, pārklāties ar sūnu.
pabārde Apaušu apakšējā daļa.
apauties Apaut (2).
pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna. Uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus.
uzaut Apaut (kājas).
apauties Apaut sev kājas.
uzauties Apaut sev kājas. Apauties (1).
kāja Apauti apavi.
papēdis Apava detaļa - zoles apakšas mugurējā daļā piestiprināts paaugstinājums.
zābaki Apavi (izgatavoti no dažāda materiāla - ādas, gumijas, filca), kas ietērpj kāju augstāk par potīti, parasti ar stingru zoli un zemiem, platiem papēžiem.
sabo Apavi ar koka zolēm.
tupeles Apavi ar koka zoli un ar virsu bez kapes (parasti darbam).
Koka tupeles Apavi ar koka zoli.
spiest Apavi spiež.
sandales Apavi, kam ir zems papēdis vai nav papēža un kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas.
pastalas Apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu siksnu vai auklu augšmalā.
kurpes Apavi, kas izgatavoti no stingra materiāla (piemēram, ādas) ar papēžiem un cietām zolēm un ietērpj pēdu ne augstāk par potīti.
vīzes Apavi, kas pīti no lūkiem (retāk tāsīm).
šļūcenes Apavi, kuru virsa sedz tikai pēdas priekšējo daļu.
kape Apavu cietā daļa virs papēža.
saistzole Apavu detaļa - ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli.
zābakziede Apavu krēms, arī speciāls krēms rupjas ādas zābaku kopšanai.
vikse Apavu krēms.
štihs Apavu pēdas garuma mērvienība - 2/3 centimetra.
prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
diploms Apbalvojums raksta, apliecības veidā uzvarētājam (konkursa, izstādes dalībniekam par eksponātu kvalitāti u. tml.). Arī apliecība par apbalvojumu.
Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
Goda raksts Apbalvojums, ko piešķir, piemēram, pilsētu un rajonu tautas deputātu padomju izpildu komitejas, sabiedriskās organizācijas par panākumiem sociālistiskajā sacensībā, ražošanā, par sasniegumiem zinātnē, kultūras darbā, sportā.
sabārstīt Apbārstīt, piebārstīt, parasti pilnīgi.
kremēt Apbedījot sadedzināt (mirušo), parasti speciālā krāsnī.
sabēdināt Apbēdināt, parasti ļoti.
kremācija Apbedīšanas veids - mirušo sadedzināšana, parasti speciālā krāsnī.
aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par cilvēkiem lidaparātos.
aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par lidaparātiem.
sabruņoties Apbruņoties, parasti pilnīgi.
Sarkanā gvarde Apbruņotu strādnieku nodaļas, kuras boļševiku partija organizēja 1917. gada buržuāziski demokrātiskās Februāra revolūcijas laikā.
Sarkanā gvarde Apbruņotu strādnieku nodaļas, kuras boļševiku partija organizēta 1917. gada buržuāziski demokrātiskās Februāra revolūcijas laikā.
apraudzīt Apciemot, apmeklēt (lai painteresētos par apmeklējamā labklājību, veselību).
ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piemēram, priekšmetam, telpai).
faktūra Apdares īpatnību kopums (materiāla, priekšmeta virsmai).
apmizot Apdarināt (ko), noņemot mizu (parasti visapkārt). Nomizot.
apskrandis Apdriskājies (par apģērbu, apaviem u. tml.).
durns Apdullis, apreibis (piemēram, no pārpūles, bezmiega u. tml.) - parasti par galvu.
piepilsēta Apdzīvota (parasti pilsētas tipa) viela, kas atrodas kādas lielākas pilsētas tuvumā.
Lauku sētu kopa Apdzīvota vieta (laukos) - lauku sētu grupa, kurai ir vienīgi dzīvesvietas funkcija.
Lauku sētu kopa Apdzīvota vieta (laukos) - lauku sētu grupa, kurai ir vienīgi dzīvesvietas funkcija.
miests Apdzīvota vieta (parasti lauku centrs, pilsētciemats).
Sabāzt vēderā Apēst (parasti lielāku kā daudzumu).
Sabāzt vēderā Apēst (parasti lielāku kā daudzumu).
noēst Apēst (parasti virsējo daļu no kā).
Notīrīt šķīvi (arī trauku, paplāti u. tml.) Apēst visu šķīvī (traukā, uz paplātes) esošo.
Notīrīt šķīvi (arī trauku, paplāti) Apēst visu šķīvī (traukā, uz paplātes) esošo.
Notīrīt trauku (arī šķīvi, paplāti) Apēst visu traukā (šķīvī, uz paplātes) esošo.
Notīrīt paplāti (arī šķīvi, trauku u. tml.) Apēst visu uz paplātes (šķīvī, traukā) esošo.
apvidus Apgabals (parasti neliels), kam ir kādas noteiktas pazīmes.
eparhija Apgabals, kas atrodas bīskapa pārziņā (pareizticīgo baznīcā).
robežapgabals Apgabals, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
baseins Apgabals, no kura saplūst (upē, ezerā vai jūrā) apakšzemes un virszemes ūdeņi.
areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piemēram, augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.).
barot Apgādāt (aparātu, mašīnu) ar enerģiju.
piebarot Apgādāt (dzīvnieku) ar papildbarību.
apkalpot Apgādāt (par veikaliem, darbnīcām, uzņēmumiem).
piebarot Apgādāt (zīdaini) ar barību, kas papildina vai aizstāj mātes pienu.
finansēt Apgādāt ar (parasti neatmaksājamiem) naudas līdzekļiem (pasākumu, iestādi, uzņēmumu).
apaut Apgādāt ar apaviem.
caurasiņot Apgādāt ar asinīm (kādu orgānu, ķermeņa daļu), tām plūstot pa attiecīgajiem audiem.
pārbruņot Apgādāt ar citu, parasti modernāku, apbruņojumu.
nomitināt Apgādāt ar dzīvesvietu, pajumti (parasti uz laiku). Arī nometināt (1).
izmitināt Apgādāt ar pārtiku (cilvēkus). Izvietot pa dzīvojamām telpām (cilvēkus, parasti uz laiku).
Dot maizi Apgādāt, nodrošināt ar eksistences līdzekļiem (parasti vecumdienās).
Dot maizi Apgādāt, nodrošināt ar pārtiku (parasti vecumdienās).
Maizes devējs Apgādnieks (parasti bērns vecākiem).
Maizes devējs Apgādnieks (parasti bērns vecākiem).
izgaismot Apgaismojot izcelt (ko, parasti tumšākā apkaimē).
pagaisma Apgaismojums no apakšas.
Telpiskais apgaismojums Apgaismojums, kas nodrošina kāda objekta (parasti skatuves dekorāciju) formas, rakstura, dziļuma uztveri.
papildapgaismojums Apgaismojums, ko izmanto papildus parastajam (piemēram, dabiskajam) apgaismojumam.
svece Apgaismošanai paredzēts cilindrisks stearīna, parafīna, vaska, kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
lākturis Apgaismošanas ierīce - metāla stienis ar turētāju skala vai lāpas iestiprināšanai.
lāpturis Apgaismošanas ierīce lāpas iestiprināšanai.
starmetis Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai). Prožektors.
prožektors Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai). Starmetis.
lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes, kuru parasti aptver kupols. Apgaismošanas ierīce, kas sastāv, piemēram, no īpaša ar degvielu piepildāma trauka un tajā ievietota degļa un dakts, kurus parasti aptver cilindrs.
zibspuldze Apgaismošanas ierīce, ko lieto fotografēšanā, lai iegūtu ļoti spilgtu gaismu no īpašas spuldzes, tai spēji uzliesmojot.
iegaismot Apgaismot (parasti atsevišķu vietu).
apbedīt Apglabāt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju.
apgramstīt Apgrābstīt (1) (parasti, lai ko sataustītu).
apskribināt Apgrauzt (visapkārt vai vietumis) - parasti par pelēm, žurkām.
vandīt Apgriezt, ārdīt (parasti žāvējamo sienu).
deflācija Apgrozībā esošās papīrnaudas daudzuma, kā arī neapmaināmo banknošu skaita samazināšana (kapitālistiskajās valstīs).
apgulēties Apguļoties, guļot netīrā vietā, kļūt netīram (par dzīvniekiem). Nogulēties.
pāraugt Apgūstot (citu profesiju, specialitāti) kļūt (par ko).
sasmelties Apgūt (parasti daudzas, zināšanas).
pakaļa Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa daļu.
dibens Apģērba (parasti bikšu) daļa, kura sedz šo ķermeņa daļu.
Eļļas drēbes Apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
Eļļas drēbes Apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa. No auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
getras Apģērba piederums, kas sedz kājas no pēdas virspuses līdz potītēm vai ceļgaliem un ko valkā virs apaviem.
pušķis Apģērba, arī apavu dekoratīvs elements - pavedienu sasējums vienkopus vai mezglā, atstājot to galus brīvus.
pakarams Apģērbam, dvielim u. tml. piešūta cilpa, aiz kuras to pakar.
virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml. Arī apģērbs, ko valkā virs veļas.
virsdrāna Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml. Arī apģērbs, ko valkā virs veļas. Virsdrēbes (2).
kārta Apģērbs (parasti uzvalks vai kleita).
tērps Apģērbs, apģērba gabalu komplekts valkāšanai īpašos, noteiktos (sadzīves, darba u. tml.) apstākļos.
naktsapģērbs Apģērbs, kas paredzēts gulēšanai.
virsapģērbs Apģērbs, ko valkā virs cita tērpa.
godība Apģērbs, tā piederumu kopums, kas parasti raksturo valkātāja (sabiedrisko, mantisko u. tml.) stāvokli.
savilkt Apģērbt (ko, parasti vienāda veida apģērba gabalus) - par vairākiem, daudziem.
saģērbt Apģērbt, parasti pilnīgi (cilvēku).
spurdze Apiņu sievišķā ziedkopa.
apģist Apjaust, apjēgt, aptvert, saprast (parasti daļēji). Noskārst.
uztaustīt Apjaust, domājot, pētījot atrast (piemēram, parādības būtību).
hipertrofija Apjoma pārmērīga palielināšanās (muskuļiem, orgāniem).
tēls Apjomīgs, parasti skulpturāls, (kā) atveidojums.
vēriens Apjoms, parasti plašs (darbībai, pasākumam u. tml.).
sakaisīt Apkaisīt, piekaisīt, parasti pilnīgi.
ekipāža Apkalpe (kuģim, lidaparātam, tankam).
appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt).
daba Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.
noskaņa Apkārtējo apstākļu kopums, kas, parasti emocionāli, ietekmē cilvēku.
reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu.
pilnīgums Apkārtmēra lielums (parasti standarta apģērbam, apaviem).
apbērt Apklāt (par parādībām dabā, par eksploziju u. tml.).
apēnot Apklāt ar savu ēnu, nosegt, aizklāt (parasti augus) tā, ka neapspīd gaisma.
apvilkties Apklāties, aizsegties (ar mākoņiem, miglu u. tml.) - par debesīm. Apmākties (par laika posmu).
aptaukoties Apklāties, apaugt ar taukiem (par orgānu, ķermeņa daļu).
nostāties Apklust (par skaņu).
apdzist Apklust vai pavājināties, kļūt nesadzirdamam (par skaņām, balsi).
pieklust Apklust, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Kļūt mazliet klusākam.
aizmigt Apklust, sastingt (par dabu).
iemigt Apklust, sastingt (par parādībām dabā).
summēt Apkopot (piemēram, ziņas, iespaidus).
apkraustīt Apkraut (parasti nekārtīgi).
kanālapkure Apkure ar karstu gaisu, kas plūst pa cauruļveida vadiem.
sildķermenis Apkures sistēmas elements, piemēram, radiators, deglis (kā, parasti telpas, virsmas) sildīšanai.
sakvēpināt Apkvēpināt, parasti ļoti.
sakvēpt Apkvēpt, parasti ļoti.
šķērss Aplams, nepareizs.
izsaukt Aplaudējot aicināt (mākslinieku) vēlreiz parādīties uz skatuves.
atplaucēt Aplejot ar verdošu ūdeni, panākt, ka atlobās, ka var atdalīt
apsēst Aplenkt (par karaspēku).
atestāts Apliecība (par mācību iestādes nobeigšanu, zinātniskā grāda iegūšanu u. tml.), ko izdod likumos paredzētajos gadījumos un kam ir juridiska nozīme noteikta fakta apliecināšanā.
kartīte Apliecība nelielas (parasti cieta papīra vai kartona) lapas veidā.
diploms Apliecība par apbalvojuma piešķiršanu.
Baltā biļete Apliecība par atbrīvošanu no karadienesta.
Baltā biļete Apliecība par atbrīvošanu no karadienesta.
Ķīlas zīme Apliecība par ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
Ķīlas zīme Apliecība par ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u.tml.
Nabadzības apliecība Apliecība par personas slikto mantas stāvokli.
diploms Apliecība par zinātniska grāda, nosaukuma piešķiršanu.
apzvērēt Apliecināt (parasti ar zvērestu).
parakstīt Apliecināt, apstiprināt (ko) ar savu parakstu.
attaisnot Apliecināt, pierādīt īstenībā (uzticības, cerību, slavas u. tml. pamatotību, pareizību).
apgāzt Apliet (ko, parasti, gāžot ar šķidrumu piepildītu trauku).
applaucēt Apliet ar (karstu, parasti verdošu) šķidrumu vai iegremdēt tajā.
apņemt Aplikt (ap ko, kam apkārt) loka, cilpas veidā.
apvākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem speciālu papīru. Uzlikt apvāku.
nostīpot Aplikt (kam) vairākas vai daudzas stīpas.
ripulis Aplis (2). Riņķis (2). Arī ripa (1).
Maģiskais aplis Aplis, ar kuru norobežo kādu vietu, lai pakļautu to maģiskam spēkam.
dārziņš Aplis, ko veido rotaļas vai dejas dalībnieki (parasti, sadodoties rokās).
teoretizēt Aplūkot, iztirzāt (ko) teorētiski (parasti abstrakti, bez nepieciešamās saistības ar praksi).
aptrust Aplūzt, sadalīties galiem (par matiem, vilnu).
gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai arī par, parasti laulības, simbolu.
tondo Apļveida formas glezna, cilnis (parasti itāliešu renesanses mākslā).
vainags Apļveida galvas rota - tautastērpa piederums jaunavām.
griezties Apļveidā, spirālveida vīties (parasti par dūmiem, tvaikiem).
mācība Apmācība (parasti pie amatnieka).
koncentrs Apmācības pakāpe, kam ir pamatos tāds pats saturs kā citām pakāpēm, bet kas atšķiras ar vielas apjomu un sarežģītību.
sagatavotība Apmācības procesā iegūts (dzīvnieka) īpašību kopums kādu darbību veikšanai.
krēslains Apmācies, satumsis (par debesīm).
pārkvalificēt Apmācīt (kādu) citas specialitātes, kvalifikācijas iegūšanai. Apmācot paaugstināt (kāda) kvalifikāciju.
saburties Apmainījies ar domām, arī vienoties (par ko, kādā jautājumā).
pamainīt Apmainīt, parasti vairākkārt.
aprunāties Apmainīties domām (par kādu jautājumu).
pamainīties Apmainīties, parasti vairākkārt.
konvekcija Apmaiņa starp augšējiem un apakšējiem ūdens slāņiem ūdenstilpēs, kuras cēlonis ir ūdens blīvuma, temperatūras un sāļuma izmaiņas.
papildapmaksa Apmaksa, ko saņem vai izmaksā papildus iepriekš paredzētajai apmaksai.
samākties Apmākties, parasti pilnīgi (par debesīm).
grīdlīste Apmale (parasti koka), ar ko nosedz spraugu starp grīdu un sienu.
spalva Apmatojuma krāsa (dzīvniekiem, parasti zirgiem).
vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura).
apciemojums Apmeklējums, ierašanās ar īpašu nolūku, uzdevumu.
apciemot Apmeklēt, lai pabūtu kopā vai paviesotos.
vobla Apmēram 20 cm gara karpveidīgo kārtas zivs, ko parasti lieto sālītā, kūpinātā vai kaltētā veidā.
samesties Apmesties (kur), parasti uz dzīvi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
piestāties Apmesties (pie kāda, parasti uz neilgu laiku).
piemesties Apmesties (pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
saiet Apmesties (uz dzīvi kur) - par vairākiem, daudziem.
Izmest enkuru Apmesties, palikt uz dzīvi (kur).
Izmest enkuru Apmesties, palikt uz dzīvi (kur).
apsēsties Apmesties, uzmesties (par putniem, kukaiņiem).
novietojums Apmešanās, novietošanās vieta (parasti īslaicīga).
pilsētapmetne Apmetne, kam ir pilsētai raksturīgas pazīmes.
pašapmierinājums Apmierinājums pašam ar sevi.
Dusēt (arī atdusēties) uz lauriem Apmierināties ar sasniegto, netiecoties pēc jauniem panākumiem, sasniegumiem.
Gulēt (arī dusēt, atdusēties) uz lauriem Apmierināties ar sasniegto, netiecoties pēc jauniem panākumiem, sasniegumiem.
Dusēt (arī atdusēties, gulēt) uz lauriem Apmierināties ar sasniegto, netiecoties pēc jauniem panākumiem, sasniegumiem.
samīļot Apmīļot, parasti ļoti.
vankšķēt Apnicīgi runāt (parasti ko nenozīmīgu, lieku).
siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml. un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, padarīt ciešu vai ciešāku, stingru vai stingrāku (kā kopumu).
piekļauties Apņemot no vairākām vai visām pusēm, būt cieši klāt (pie ķermeņa, auguma) - par apģērbu.
aptvert Apņemt (ar rokām, ar kājām), parasti saturot.
pakot Apņemt (ko) ar, parasti biezu, kāda materiāla kārtu. Pildīt (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu).
sapakot Apņemt (ko), parasti pilnīgi, ar kāda materiāla kārtu. Piepildīt, parasti pilnīgi (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu).
ietvert Apņemt (no vairākām vai visām pusēm), būt sajūtamam visapkārt (par smaržām, skaņām u. tml.).
apvīties Apņemt (par liesmām, dūmiem).
aplaizīt Apņemt (par liesmām, uguni).
aptvert Apņemt (par rokām).
apliekt Apņemt (par upi, ceļu u. tml.).
ietīt Apņemt no visām pusēm tā, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par tumsu).
aptvert Apņemt no visām pusēm, pārņemt (par uguni, siltumu, skaņām u. tml.).
apmiglot Apņemt, apklāt ar miglu, arī dūmaku, padarot nesaskatāmu, necaurredzamu.
apglaust Apņemt, apkļaut (par ko mīkstu, gludu).
apvīt Apņemt, aptvert (par rokām).
apvīt Apņemt, aptvert (parasti rokas ap ko).
apstrāvot Apņemt, aptvert, pārņemt (par idejām, jūtām, noskaņām u. tml.).
ieskaut Apņemt, ietvert (piemēram, par māliem, apģērbu).
apskaut Apņemt, pārņemt (par gaisu, tumsu, aukstumu u. tml.).
apskaut Apņemt, pārņemt (par uguni, ūdeni).
apdvest Apņemt, pārņemt (parasti par jūtām, noskaņām).
ieskaut Apņemt, pārņemt (piemēram, par tumsu, miglu).
apostīties Apostīt citam citu (par dzīvniekiem).
saostīties Apostīt vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
apošņāties Apošņāt citam citu (par dzīvniekiem).
apšķibīt Applūkt, apraut (lapas, ogas u. tml.).
uzplūst Applūst, pārplūst (par vietu).
appļaustīt Appļaut (vietumis vai pavirši).
dabūt Apprecēt (kādu). Nodibināt (parasti intīmas) attiecības (ar kādu).
paņemt Apprecēt (parasti sievieti).
aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā).
atprecēt Apprecēt un atvest (sievu) no citas, parasti tālas vietas.
nogrābt Apprecēt. Izveidot attiecības (ar kādu), pakļaujot (to) savai ietekmei.
iziet Apprecēties (ar kādu) - parasti par sievieti.
Saiet kopā Apprecēties (ar kādu). Uzsākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti.
Iziet pie vīra Apprecēties (par sievieti).
Iziet tautās Apprecēties (par sievieti).
Iziet par sievu Apprecēties (par sievieti).
(Iz)iet tautās Apprecēties (par sievieti).
Iziet pie vīra Apprecēties (par sievieti).
apsievoties Apprecēties (par vīrieti).
saprecēties Apprecēties (parasti par vienu pāri vai vairākiem pāriem).
apvējot Appūst (par vēju).
apknaibīt Appūst, apsaldēt tā, ka kļūst sārts, kaist (par vēju, salu).
Goda vārti Appušķoti, imitēti izveidoti vārti (ko ceļ uz ceļa, parasti par godu jaunlaulātajiem).
Goda vārti Appušķoti, imitēti izveidoti vārti, ko ceļ uz ceļa (parasti par godu jaunlaulātajiem).
pašappute Appute, kas norisinās vienā un tai pašā divdzimumu ziedā.
raksturot Aprakstīt, arī novērtēt (kāda cilvēka) darbu, darbību, rakstura, personības īpašības.
apglabāt Aprakt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju. Apbedīt.
lūzt Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
nolūzt Aprauties (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
aizmesties Aprauties (par vārdiem, balsi, stāstījumu u. tml.).
aptrūkt Aprauties (parasti par runu). Pārtrūkt.
pārtrūkt Aprauties, apklust (par skaņu).
nomirt Aprauties, apklust (par vārdiem, skaņām).
aiztrūkt Aprauties, kļūt neskanīgai (par balsi). Aizlūzt.
pārlūzt Aprauties, tikt pārtrauktam uz īsu brīdi (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
Iet pie kāda Aprecēties ar kādu (parasti par sievieti).
Ieiet (arī iekāpt) galvā Apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
Iekāpt (arī ieiet) galvā Apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
Iesildīt galvu Apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
Iesildīt galvu Apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem). Arī apreibināties.
Sakāpt galvā Apreibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem).
iereibt Apreibt (parasti mazliet) no alkoholiskiem dzērieniem.
sareibt Apreibt, arī iereibt (parasti no alkoholiskiem dzērieniem).
kalkulēt Aprēķināt (izmaksas) naudas izteiksmē pa atsevišķiem izmaksu veidiem.
apsvērt Aprēķināt paredzot, izplānojot.
uzrēķināt Aprēķinot, pieprasot samaksu (par ko), prasīt vairāk par likumīgi noteikto, paredzēto.
budžets Aprēķins par (ģimenes, atsevišķas personas) ieņēmumiem un izdevumiem Šādu ieņēmumu un izdevumu apjoms.
sariet Apriet, parasti stipri.
aplidot Apriņķot (ko) - par lidaparātiem, arī par to apkalpi, pasažieriem.
palikt Apritēt (par cilvēka mūža gadu, mēnešu u. tml. skaitu), sasniegt (noteiktu vecumu).
pliekans Aprobežots, bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu). Bezgaumīgs, banāls.
manšete Aproce (parasti blūzei, kreklam).
kopt Aprūpēt (piemēram, bērnu, slimnieku), gādājot, parasti par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanas režīma ievērošanu.
spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (zara vai saknes daļa, atvase, pumpurs), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
kordons Apsardzes postenis (rezervātā vai saudzējamā zonā). Šādam postenim paredzēta celtne.
apture Apsardzības priekšgrupa.
patrulēt Apsargāt kādu teritoriju, uzturēt kārtību, kontrolēt stāvokli kādā teritorijā, to apbraukājot vai apstaigājot (par karavīru, miliču, kārtības sargu u. tml. grupu).
solarizācija Apsauļošana (parasti ārstnieciskā nolūkā).
saseglot Apseglot (parasti vairākus, daudzus dzīvniekus).
piesegt Apsegt, pārklāt, parasti uz neilgu laiku.
piesegties Apsegties, parasti uz neilgu laiku.
apsājs Apsēm apaugusi vieta.
aptupties Apsēsties (par dzīvniekiem). Uzmesties (par putniem, kukaiņiem).
piesēt Apsēt papildus (kādu vietu, platību).
sējums Apsēta platība, ko veido, lai iegūtu ražu. Augu (parasti kultūraugu) kopums šādā platībā.
sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties. Šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
nosiet Apsiet (ar ko, parasti cieši, stingri).
nosiet Apsiet vairākās vai daudzās vietās (parasti cieši, stingri).
panīkt Apsīkt (par kultūras parādībām, cilvēka jaunrades spējām).
atskalot Apskalojot atsegt, padarīt vaļēju, redzamu.
menažērija Apskatei paredzētu dzīvnieku kopums (parasti cirkā).
iztaustīt Apskatīt (par acīm, skatienu).
pārskatīt Apskatot, izskatot iepazīt, parasti visu (kā) kopumu, iegūt vispārīgu priekšstatu (par ko).
apraudzīt Apskatot, pavērojot (laiku pa laikam) pārbaudīt, uzmanīt (parasti bērnus, lopus, saimniecību u. tml.).
saskauties Apskauties, parasti cieši.
izmest Apslāpēt, pārvarēt (piemēram, emocionālu stāvokli, tā izpausmi).
āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas. Rīcības cēlonis.
piesolīt Apsolīt (ko paveikt, izdarīt).
pasolīt Apsolīt (ko), parasti nepārliecinoši, nedroši.
sasolīt Apsolīt (parasti daudz).
apsolīties Apsolīt kļūt par sievu (kam).
piesolīties Apsolīties būt par (kāda darba, uzdevuma) veicēju.
tērps Apspalvojums, apmatojums.
spalva Apspalvojums.
spalvojums Apspalvojums.
sārtot Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu gaismu (parasti par ausmu, rietu, blāzmu).
apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas).
Norīt krupi Apspiest, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu.
Norīt krupi Apspiest, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu.
valdīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
simpozijs Apspriede par kādu speciālu (piemēram, zinātnes, mākslas, politikas) jautājumu.
debatēt Apspriest, pārrunāt (ko), apmainīties domām (par kādu jautājumu) sanāksmē, sēdē.
dārzs Apstādījumi ar celiņiem pastaigai. Arī parks.
aizkavēt Apstādināt (kādu), panākt, ka paliek tur, kur atrodas (kādu laiku).
iemesls Apstāklis, faktors, kas ir kādas parādības, notikuma ierosinātājs. Kādas rīcības pamats, motīvs.
sarežģījums Apstāklis, notikums (parasti neparedzēts), kas traucē, arī sarežģī darbību, norisi.
savvaļa Apstākļi, apstākļa kopums, kad (dzīvnieks) nav pakļauts cilvēk uzraudzībai, vadībai.
savvaļa Apstākļi, apstākļu kopums, kad (parasti bērns) nav pakļauts uzraudzībai, audzināšanai.
dvinga Apstākļi, noskaņojums, kam raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kura kaitīgi iedarbojas uz cilvēku apziņu.
romantika Apstākļi, situācija u. tml., kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas.
klēpis Apstākļi, vide (parasti ģimenē).
tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi.
situācija Apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē ko, iedarbojas uz ko.
klimats Apstākļu kopums, kurā izpaužas kādas vides attieksme pret indivīdu, sabiedrības grupu.
sprosts Apstākļu, arī domu, pārdzīvojumu kopums, kas kavē vai padara neiespējamu darbību, rīcību.
stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību (parasti kādā laikposmā).
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita (piemēram, kādai parādībai), stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
Apburtais (arī burvju) loks Apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
Apburtais (arī burvju) loks Apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
Maģiskais aplis Apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
Burvju (arī apburtais) loks Apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
apstāja Apstāšanās (parādību virzībā, attīstībā).
pietura Apstāšanās, parasti uz samērā neilgu laiku.
stāties Apstāties (ejot, braucot u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
nostāties Apstāties (par transportlīdzekļiem).
pieturēt Apstāties, parasti uz neilgu laiku (par transportlīdzekli).
apliecināt Apstiprināt (kā pareizumu, patiesumu).
parafēt Apstiprināt (starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem, kad ir konstatēts (šī teksta) autentiskums vienā vai vairākās valodās (par pilnvarotajiem, kas veic līguma teksta galīgo izstrādi).
darbs Apstrādājamais priekšmets. Tas, pie kā strādā, tas, ko pašreiz dara.
redakcija Apstrādājams (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labojot kļūdas u. tml., un parasti paredzēts laišanai klajā. Viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
rušināt Apstrādājot (parasti augsni) ar kādu rīku vai rokām, panākt, ka (tā) kļūst irdena; arī irdināt (1).
lāgot Apstrādājot (piemēram, detaļu), padarīt (to) ģeometriski pareizu.
tecināt Apstrādājot izejvielas, kādu materiālu, iegūt (parasti vielu).
izgaismot Apstrādājot pakļaut (filmu) gaismas iedarbībai.
izsaldēt Apstrādājot pakļaut zemas temperatūras iedarbībai.
uzpūst Apstrādājot palielināt apjomu un izveidot porainu konsistenci.
glancēt Apstrādājot panākt, ka kļūst gluds, spīdīgs (parasti fotopapīrs).
pārstrādāt Apstrādājot pārveidot par ko citu.
pielāgot Apstrādājot, veidojot (piemēram, priekšmetu), panākt, ka (tā) forma atbilst (kā cita) formai.
sālīt Apstrādāt (ādas) ar (parasti) sāļu ūdensšķīdumu, lai mainītu (to) īpašības.
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu.
pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to spoguļgludu.
miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piemēram, mainītu (tā) formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu, izspiestu (no tā) šķidrumu.
veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu. Arī velt (2).
preparēt Apstrādāt (ko), gatavojot (parasti ilgstošai) uzglabāšanai.
pergamentēt Apstrādāt (papīru) ar sālsskābi, lai tas nelaistu cauri taukvielas, mitrumu.
irdināt Apstrādāt (parasti augsni), lai (to) padarītu irdenu.
sašķīvot Apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību) ar šķīvju kultivatoru vai šķīvju ecēšām.
darināt Apstrādāt (parasti nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus.
kodināt Apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
zigzagot Apstrādāt (piemēram, audumu, tērpa detaļu) ar zigzagdūrienu.
darināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus), nogriežot lakstus, lapas, sīkās saknes.
kārst Apstrādāt (vilnu, kokvilnu u. tml.) ar kārstuvi vai īpašu mašīnu, lai izlīdzinātu šķiedru un attīrītu (to) no piemaisījumiem un īsajām šķiedrām.
velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā. Šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
rušināt Apstrādāt (zemi), parasti gausi, neintensīvi.
notvaikot Apstrādāt ar tvaiku (audumu, parasti vadmalu).
notvaicēt Apstrādāt ar tvaiku (audumu, parasti vadmalu). Notvaikot.
rušināties Apstrādāt augsni (kādā platībā) ar kādu rīku vai rokām, lai padarītu to irdenu.
nodīrāt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (beigtu dzīvnieku), atdalot nost (tam) ādu.
nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus.
nokodināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (piemēram, sakņaugus), atdalot nost nevajadzīgo.
noara Apstrādāts zemes gabals, ko izmanto par pļavu.
pēcapstrāde Apstrāde, kura (kam) tiek veikta pēc kāda cita veida pabeigtas (tā) apstrādes.
rupjapstrāde Apstrāde, kurā veido pamatformu, aptuvenu virsmu, noņemot lielāko liekā materiāla slāni, atstājot uzlaidi gludapstrādei.
pārtapt Apstrādes, pārveidošanās procesā kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti, kļūt par ko citu.
oponēt Apstrīdēt kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko, parasti publiski.
sastulbt Apstulbt, parasti pēkšņi.
sašķebināt Apšķebināt, parasti stipri.
apmetināt Apšūt palieliem dūrieniem (drānas malas, lai tās neirtu).
apčamdīt Aptaustīt (parasti, cenšoties ko atrast).
apspaidīt Aptaustīt, pārbaudīt, spaidot (visapkārt vai vietumis).
asistents Aptiekas darbinieks, kas pēc receptes pagatavo zāles.
aptiekārs Aptiekas pārzinis vai īpašnieks. Aptiekas darbinieks.
pietīt Aptīt, satīt papildus.
apvērpties Aptīties, apvīties (par dziju, pavedienu).
apgānīt Aptraipīt, notriept ar netīrumiem. Arī izpostīt, nopostīt (parasti aiz ļaunuma).
nobalsot Apturēt (garāmbraucošu transportlīdzekli), paceļot roku (lai brauktu ar šo transportlīdzekli).
puskalns Aptuvena puse attāluma no kalna pakājes līdz tā virsotnei.
pusceļš Aptuvena puse no attālumā starp (parasti diviem) objektiem.
puscūka Aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā).
sliņķis Aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem.
pusgalva Aptuveni puse no (parasti cilvēka) galvas augstuma.
apaļš Aptuvens (izteikts ar tuvāko skaitli, kas beidzas ar nulli). Noapaļots.
Kaut kāds Aptuvens (par skaitu, daudzumu).
Kaut kāds Aptuvens (par skaitu, daudzumu).
Kāds nekāds Aptuvens (par skaitu, daudzumu). Kaut kāds.
Kāds nekāds Aptuvens (par skaitu, daudzumu). Kaut kāds.
attapt Aptvert (kas darāms), arī pagūt (ko izdarīt).
apkampt Aptvert rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību). Apskaut.
uzķert Aptvert, izprast (parādību, domu u. tml.).
izsmiekls Apvainojoši, arī pazemojoši mazs, niecīgs (parasti par atalgojumu).
paskvila Apvainojošs, zobgalīgs, parasti anonīms, sacerējums.
inkriminēt Apvainot, apsūdzēt sodāmā nodarījumā. Uzskatīt, atzīt par kāda vainu, noziegumu.
čaula Apvāks (aparātam, ierīcei, to dētaļām).
apslāpēt Apvaldīt (jūtas, to izpausmi).
apspiest Apvaldīt (jūtas, to izpausmi).
iegrožot Apvaldīt (piemēram, jūtas), neļaut pilnīgi izpausties. Ierobežot (piemēram, ieceri).
saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piemēram, psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
Tikt galā (pašam) ar sevi Apvaldīt, pārvarēt izjūtas, atgūt pašsavaldīšanos.
mērens Apvaldīts, arī vienkāršs (par kā izpausmi).
konverts Apvalks (segai), virspalags.
maisiņš Apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas. Neliels audu paplašinājums, kurā uzkrājas šķidrums.
apārdīt Apvērst (parasti žāvēšanai izklātu sienu).
apcirst Apvērst, apgriezt uz otru pusi (parasti žāvējamo sienu).
ārdīt Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus).
apvārstīt Apvērt (ar auklām, saitēm pastalas, vīzes).
kakts Apvidus (parasti nomaļš). Nomaļa vieta (kādā teritorijā). Nostūris.
aerofotouzņēmums Apvidus fotouzņēmums, kas izdarīts no lidaparāta.
cirksnis Apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu.
robežapvidus Apvidus, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
vieta Apvidus, platības u. tml. daļa zemes virsmai, teritorijai, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
pusceļš Apvidus, vieta, kas atrodas aptuveni vienādā attālumā no (parasti diviem) objektiem.
sindikāts Apvienība, kura veic tajā iekļauto uzņēmumu produkcijas realizāciju un kuras mērķis ir ierobežot konkurenci, paaugstināt cenas un palielināt peļņu.
grupējums Apvienojums, sadalījums grupās pēc kopējas pazīmes. Arī klasifikācija.
atkalapvienošana Apvienošana, kuras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība.
atkalapvienošanās Apvienošanās, Auras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība.
grupēt Apvienot grupās, sadalīt grupās pēc kopējas pazīmes. Arī klasificēt.
kontaminēt Apvienot, arī sajaukt (divus vai vairākus notikumus, parādības u. tml.).
satuvināt Apvienot, padarīt (ko) mazāk atšķirīgu.
sakombinēt Apvienot, sakopot kādā veselumā (parasti viendabīgus priekšmetus, parādības, arī cilvēkus).
organizēt Apvienot, saliedēt (ko) noteiktā kopumā, sistēmā (parasti kāda mērķa sasniegšanai).
saorganizēties Apvienoties, piemēram, kādas darbības veikšanai (par vairākiem, daudziem).
panēt Apviļāt, piemēram, rīvmaizē, miltos, olā (produktu, parasti pirms cepšanas).
apdabūt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt, parasti ar pūlēm, pārvarot šķēršļus).
apgriezt Apvirzīt (apkārt) pa pilnu apli, ap asi. _imperf._ griezt apkārt.
apgriezties Apvirzīties (apkārt) pa pilnu apli, ap asi. Refl. --> apgriezt [1] (1).
kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu. Zieda kauss.
Zieda kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu. Ziedkauss.
kārtība Apzīmē lādu stāvokli, kad (kas, piemēram, dokuments) ir pareizi noformēts, atbilst kādām prasībām.
žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir pabeidzis (ko darīt).
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, norise, darbība) ir pabeigts, beidzies.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) ir kārtīgs.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (laika posms) ir pagājis. Apzīmē tādu stāvokli, kad (mūžs) ir beidzies.
puse Apzīmē tādu stāvokli, kad kas (piemēram, parādība, process) savā norisē ir sasniedzis vidu, vidusdaļu.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts (nepieciešamais, paredzētais, iecerētais), tiek atrisināts (kāds jautājums).
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts, padarīts nepieciešamais (kur, kādā darbā, darba veidā, nozarē). Apzīmē lādu stāvokli, kad tiek panākts pozitīvs rezultāts, atrisinājums.
numurēt Apzīmēt (ko) ar cipariem, to kopām noteiktā secībā.
sanumurēt Apzīmēt ar numuriem (parasti vairākus, daudzus priekšmetus).
Dzēst pastmarku Apzīmogot pastmarku.
Dzēst pastmarku Apzīmogot pastmarku.
apziņa Apzināšanās, pārliecība (par ko), arī izjūta.
sabotāža Apzināta (kā, piemēram, pasākuma) izjaukšana, nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
atriebība Apzināta rīcība (pret kādu), lai atmaksātu (tam par viņa izdarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
žests Apzināta vai neapzināta kustība (piemēram, rokas vai galvas kustība), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
izjust Apzināti (parasti dziļi) pārdzīvot (jūtas).
sajust Apzināti (parasti dziļi) pārdzīvot (jūtas). Izjust (1).
dzīvot Apzināti eksistēt (par cilvēkiem).
atriebt Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
atriebties Apzināti izdarīt (ko), atmaksājot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
sabotēt Apzināti izjaukt (ko, piemēram, pasākumu), nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
Celt neslavu Apzināti izplatīt nepatiesas ziņas (par kādu), aizskarot (viņa) godu, graujot (viņa) reputāciju.
izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība).
slēpt Apzināti neizpaust, neatklāt (piemēram, faktu, darbību).
apmelojums Apzināti nepatiess apgalvojums (lai kādu apmelotu).
meli Apzināti nepatiess izteikums (parasti kāda maldināšanai).
pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu). Pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu.
samelot Apzināti pateikt, uzrakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
melot Apzināti runāt, rakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
viltot Apzināti sagrozīt (piemēram, faktus zinātnē). Aizstāt patiesu ar nepatiesu.
dezinformācija Apzināti sagrozīta, nepareiza informācija.
safabricējums Apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums. Dokuments, sacerējums, publikācija u. tml., kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus.
spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
sajusties Apzināties (savu fizisko vai psihisko stāvokli), parasti pilnīgi, arī precīzi.
sajusties Apzināties sevi (par ko), parasti pilnīgi, arī precīzi.
justies Apzināties sevi (par ko).
pašapziņa Apziņa par savas šķiras, sociālās grupas eksistenci, arī kopību, vērtību.
apzināts Apziņai pakļauts, apziņas, saprāta nosacīts, vadīts.
fenomens Apziņas parādība. Apziņas subjektīvais saturs.
apraut Apžāvēt, apsausēt (par veļu, sauli).
pastila Apžāvēts sīkporains konditorejas izstrādājums, ko pagatavo, putojot saldinātu augļu biezeni (ar olas baltumu vai bez tā).
sažilbt Apžilbt, parasti ļoti.
lekcija Ar (parasti augstskolas) mācību programmu saskaņots kāda mācību priekšmeta izklāsts grāmatā. Grāmata ar šādu mācību priekšmeta izklāstu.
atkarot Ar (parasti bruņotu) cīņu atgūt.
jaukt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli. Maisīt.
maisīt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piemēram, vielas, masas) stāvokli.
sajaukt Ar (parasti riņķveida) kustību, parasti pilnīgi, pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli. Samaisīt.
Ar (arī uz) visām četrām Ar (uz) rokām un kājām. Ar (uz) visām četrām kājām (par dzīvniekiem).
Ar (arī uz) visām četrām Ar (uz) rokām un kājām. Ar (uz) visām četrām kājām (par dzīvniekiem).
izšuvums Ar adatu un pavedienu veidots rotājums.
puspapuve Ar agri novācamām lauksaimniecības kultūrām apsēts tīrums, ko tūlīt pēc ražas novākšanas dziļi uzar, kultivē un izmanto vasarāju, retāk ziemāju sējai nākamā gada pavasarī.
sasaukt Ar aicinājumu panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur).
salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
pārvarēt Ar aktīvu darbību panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams sabiedrībā) mazinās, zūd, nespēj kavēt (piemēram, kā attīstību).
noturēt Ar aktīvu darbību, rīcību panākt, ka notiek, norisinās (piemēram, pasākums, sanāksme). Arī novadīt (11).
iekarot Ar aktīvu rīcību iegūt (parasti pretēja dzimuma cilvēka) simpātijas un pakļaut savai gribai.
segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēku kopuma) darbību, parasti bruņotā cīņā.
šrapnelis Ar apaļām lodēm, maziem metāla stieņiem, mazām bultām u. tml. pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
dālderains Ar apaļiem raibumiem.
vikszābaki Ar apavu krēmu ieziežami, spodrināmi zābaki.
vaga Ar arklu veidots garens padziļinājums zemes virskārtā. Padziļinājums (parasti arts) starp garenām dobēm.
tēst Ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu. Šādā veidā darināt (ko).
apsmiet Ar asiem, dzēlīgiem smiekliem, zobošanos izpaust savu negatīvo attieksmi, ironiju, nicinājumu u. tml. (pret kādu). Izzobot. Izsmiet.
sist Ar atsevišķu zvana skaņa vai atsevišķām zvana skaņām vēstīt (laiku) - par pulksteni.
nosist Ar atsevišķu zvana skaņu vai atsevišķām zvana skaņām pavēstīt (laiku) - par pulksteni.
saskaņot Ar atskaņām panākt, ka dzejas rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi. Atskaņot (3).
sabalsot Ar atskaņām panākt, ka dzejas rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi. Atskaņot.
atskaņot Ar atskaņām panākt, ka dzejoļa rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi.
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un krist (uz zemāku vietu).
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku).
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri).
skaņot Ar attiecīgajiem paņēmieniem panākt, ka (ierīcei, aparātam u. tml.) rodas vēlamais tehniskais stāvoklis.
taisīt Ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai. Arī gatavot (1).
vingrināt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju.
trenēt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūst (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
pārvadīt Ar attiecīgām iekārtām, ierīcēm u. tml. panākt, ka (piemēram, vielai, enerģijai, kustībai) rodas noteikts virziens un (tā) nonāk citā vietā, citā tehniskā sistēmā.
pavairot Ar attiecīgiem paņēmieniem (piemēram, dalot cerus, sējot, stādot) palielināt (augu) daudzumu.
uzbrukt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem). Uzbrukt (2).
uzkrist Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem). Uzbrukt (2).
satvert Ar attiecīgu kustību, iedarbību fiksēt (ko) noteiktā stāvoklī (par iekārtām, ierīcēm, to detaļām).
rehabilitēt Ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja.
mest Ar atvēzienu virzīt, panākt, ka virzās pa gaisu. Sviest (1).
sviest Ar atvēzienu, virzīt, panākt, ka virzās pa gaisu. Mest (1).
augstpapēžu Ar augstiem papēžiem (par apaviem).
dziedāt Ar balsi veidot raksturīgas (parasti melodiskas) skaņas (par dažiem putniem).
Iedzīt prātu Ar bardzību panākt, ka (kāds) kļūst prātīgs.
iedzīt Ar bardzību, varu panākt, ka izjūt (piemēram, bailes), ka izveidojas (vēlamā attieksme).
iebarot Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku).
ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku). Iebarot (2).
rūpes Ar bažām, satraukumu saistītas domas, priekšstati par ko (parasti neatliekami) veicamu, nokārtojamu, padarāmu.
gremdaka Ar betonu, akmeņiem u. tml. pildīta cilindriska vai četrstūraina konstrukcija, ko iegremdē zemē par celtnes pamatu.
atbrēkties Ar brēcienu atsaukties (par dzīvniekiem)..
atburt Ar burvībām, buršanu panākt, ka (kāds) ierodas.
fibra Ar cinka hlorīdu apstrādāts papīrs, ko lieto, piemēram, izolācijas materiālu, kā arī mašīnu detaļu, koferu un kārbu izgatavošanai.
pikets Ar ciparu apzīmēts, neliels mietiņš ģeodēziskajai mērīšanai.
četrklasīgs Ar četrām klasēm (par skolām).
četrlampu Ar četrām lampām (piemēram, par radiouztvērēju).
četrpakāpju Ar četrām pakāpēm, ar četriem posmiem.
četrrūšu Ar četrām rūtīm (par logu).
četrslīpju Ar četrām slīpēm (parasti par jumtu).
četrstīgu Ar četrām stīgām (par mūzikas instrumentu).
četrcilindru Ar četriem cilindriem (par iekšdedzes dzinēju).
dadžains Ar dadžiem apaudzis, pieaudzis.
dagerotips Ar dagerotipijas paņēmienu iegūts fotouzņēmums.
solidarizēties Ar darbību, rīcību apliecināt, paust savu solidaritāti (1).
ikri Ar dārzeņiem vai sēnēm gatavots ēdiens, parasti sīku graudiņu veidā.
daudzlampu Ar daudzām lampām (piemēram, par radiouztvērēju).
acains Ar daudzām sīkām bedrītēm, iedobumiem (parasti par kartupeļiem).
daudzstīgu Ar daudzām stīgām (par mūzikas instrumentu).
ganības Ar daudzgadīgām zālēm apaudzis zemes gabals, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanai.
daudzziedains Ar daudziem ziediem vai ziedkopām (par augiem).
ošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Ostīt (2).
ostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Ošņāt (2).
izokšķerēt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus).
izošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Izostīt (2).
izostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Izošņāt (1).
izost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Izošņāt (1). Izostīt (2).
saostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Saost (2). Izostīt (2).
saost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus). Saostīt (2). Izost (1).
aizsargāt Ar dažādiem pasākumiem nodrošināt (pret nevēlamu vai kaitīgu iedarbību).
desmitklasīgs Ar desmit klasēm (par skolu).
divlampu Ar divām lampām (piemēram, par radiouztvērēju).
divpakāpju Ar divām pakāpēm, ar diviem posmiem.
divslīpju Ar divām slīpēm (parasti par jumtu).
divstīgu Ar divām stīgām (par mūzikas instrumentu).
divcilindru Ar diviem cilindriem (par iekšdedzes dzinēju).
divklāju Ar diviem klājiem (par kuģi).
divpadsmitskaldņu Ar divpadsmit skaldnēm.
divpadsmitstāvu Ar divpadsmit stāviem.
dobumains Ar dobumiem (1), iedobumiem (par virsmu).
dobumains Ar dobumiem (2) - par koku.
uzšņākt Ar dusmām, apslāpētā balsī īsi pateikt, uzsaukt.
nošņākties Ar dusmām, apslāpētā balsī noteikt, pateikt. Nošņākt (2).
nošņākt Ar dusmām, apslapētā balsi noteikt, pateikt. Nošņākties (2).
pašņākt Ar dusmām, apslāpētā balsī pateikt.
apgarots Ar dziļām, cildenām domām un jūtām, kas izpaužas ārēji. Ar bagātu garīgo pasauli (par cilvēku).
sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu).
saklausīt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu). Sadzirdēt.
pasaule Ar dzīvi saistīto apkārtējo parādību un norišu kopums.
gazotrons Ar dzīvsudraba tvaikiem vai inerto gāzi pildīta divelektrodu lampa ar kvēlkatodu un metāla vai grafīta anodu.
labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (piemēram, apdzīvotu vietu, parku).
fiksēt Ar fiksāžu nostiprināt fotoattēlu uz fotofilmas, fotoplates, fotopapīra.
nogatavināt Ar fizikāliem, ķīmiskiem līdzekļiem panākt, ka (piemēram, viela, izstrādājums) sasniedz lietošanas gatavību.
iekarot Ar fizisku spēku iegūt savā rīcībā (parasti telpu, vietu).
izkarot Ar fizisku spēku iegūt savā rīcībā (parasti telpu, vietu). Iekarot.
fotografēt Ar fotoaparātu iegūt (kā) attēlu uz fotofilmas vai fotoplates.
fotopapīrs Ar fotoemulsiju klāts papīrs, uz kura kopē attēlu no fotofilmas vai fotoplates.
uzlidot Ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par viegliem priekšmetiem. Ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas.
nolidot Ar gaisa plūsmu virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko).
gaišmatains Ar gaišiem matiem (par galvu).
balts Ar gaišu ādas krāsu (kā rases pazīmi).
(Pa)kratīt (arī (pa)purināt) galvu Ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Palocīt (retāk locīt) galvu Ar galvas kustību (iz)paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), (ap)solīt (ko). Ar galvas mājienu (iz)paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
Nogrozīt (retāk (pa) grozīt, (pa)šūpot) galvu Ar galvas kustību (iz)paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Pakratīt (arī papurināt) galvu Ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Papurināt (arī pakratīt) galvu Ar galvas kustību izpaust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Nogrozīt galvu Ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, parasti lielu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Pagrozīt (arī pašūpot, biežāk nogrozīt) galvu Ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Pašūpot (arī pagrozīt, biežāk nogrozīt) galvu Ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Palocīt galvu Ar galvas kustību pasveicināt. Ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko). Ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
Kratīt (arī purināt) galvu Ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Purināt (arī kratīt) galvu Ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
Locīt galvu Ar galvas kustību paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), solīt ko. Ar galvas mājienu paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
Šūpot (arī grozīt) galvu Ar galvas kustību paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Grozīt (arī šūpot) galvu Ar galvaskustību paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
garmatains Ar gariem matiem (par galvu).
atglāstīt Ar glāstošu kustību atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ).
glums Ar gludu virsmu, gluds (par priekšmetu). Viegli slīdošs (piemēram, par audumu).
aizgrandēt Ar grandoņu attālināties (piemēram, par pērkonu).
pagrūst Ar grūdienu pavērt (durvis, logu u. tml.).
piegrūsties Ar grūdienu pieskarties (pie kā, kam klāt), parasti neviļus, negribēti.
atvairīt Ar grūdienu, sitienu u. tml. kustību atvirzīt, atbīdīt nost (sānis atpakaļ).
izgrūst Ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem).
appērties Ar grūtībām apiet, apbraukt (pa smilšainu, dubļainu ceļu, vietu).
atpērties Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), atkļūt.
aizpērties Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), attālināties.
ņurīt Ar grūtībām griezt (parasti ar neasu nazi).
dangāties Ar grūtībām iet, braukt pa dangainu vietu. Arī dangāt.
izpīties Ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
izpiņķēties Ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa). Izpīties (3).
sasaukt Ar grūtībām lasīt, parasti mācīšanās procesā.
noņurīt Ar grūtībām nogriezt (parasti ar neasu nazi).
(Tikko) varēt (arī spēt) pavilkt elpu Ar grūtībām paelpot.
(Tikko) spēt (arī varēt) pavilkt elpu Ar grūtībām paelpot.
(Tikko) varēt (arī spēt) pavilkt elpu Ar grūtībām paelpot.
(Tikko) varēt (arī spēt) pavilkt kājas Ar grūtībām paiet.
(Tikko) spēt (arī varēt) pavilkt kājas Ar grūtībām paiet.
(Tikko) varēt (arī spēt) pavilkt kājas Ar grūtībām paiet.
Izspiest vārdu Ar grūtībām panākt, ka (kāds) ko pasaka.
Izspiest vārdu Ar grūtībām panākt, ka (kāds) ko pasaka.
izlauzt Ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
Lauzt ceļu Ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
izvilkt Ar grūtībām panākt, ka izstāsta, izsaka.
piekļūt Ar grūtībām panākt, ka sastop (kādu).
izmocīt Ar grūtībām pateikt, izrunāt.
Sarausties kājās Ar grūtībām piecelties (no sēdus vai guļus stāvokļa) - par vairākiem, daudziem.
kulties Ar grūtībām veikt (piemēram, kādu uzdevumu), ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu u. tml.).
spraukt Ar grūtībām virzīt (samā vietā, spraugā u. tml.). Ar grūtībām virzīt kam virsū, vilkt (parasti ko šauru).
kārpīties Ar grūtībām virzīties (piemēram, uz priekšu, ārā), parasti, grimstot vai stiegot (kur).
Mīcīt mālus (arī dubļus) Ar grūtībām virzīties pa māliem (dubļiem).
pārvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tiek pārcelts (uz nākamo mācību iestādes klasi, kursu).
izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tik tikko izkļūst (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
(Kā) aiz matiem izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tik tikko izkļūst no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa.
(Kā) aiz matiem izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tik tikko izkļūst no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa.
nokulties Ar grūtībām, pārvarot kavēkļus, virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
izlauzīties Ar grūtībām, pūlēm censties paveikt (piemēram, darbu).
izelsot Ar grūtībām, skaļi elpojot, pateikt, izrunāt. Izelst.
izvilkties Ar grūtībām, tik tikko izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
regulēt Ar hidrotehniskiem paņēmieniem panākt, ka (parasti ūdenstilpē) ir noteikts ūdens režīms.
hipnotisms Ar hipnozi saistīto parādību kopums.
automobilis Ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis (kustībai pa bezsliežu ceļiem).
motocikls Ar iekšdedzes motoru darbināms (parasti viengrambas) sauszemes transportlīdzeklis.
iesnains Ar iesnu pazīmēm.
rīvēt Ar iespiedienu vairākkārt vilkt (ko) šurp turp (pa kādu virsmu, gar kādu virsmu).
tiratrons Ar inertu gāzi, ūdeņradi vai dzīvsudraba tvaikiem pildīta trīselektrodu elektronu lampa maiņstrāvas regulēšanai un taisngriešanai.
nomākt Ar intensīvu skaņu, smaržu panākt, ka (kāda cita skaņa, smarža) kļūst vājāk sajūtama, uztverama, pārspēta intensitātē.
sastiprināt Ar īpašām detaļām, vielām u. tml. panākt, ka starp (kā) detaļām, arī starp kādiem priekšmetiem rodas, parasti ciešs, saistījums noteiktā, vēlamā veidā.
kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
pārbaudīt Ar īpašām metodēm noteikt (izejvielu, gatavo izstrādājumu, pārtikas produktu) kvalitāti, piemērotību lietošanai.
saistīt Ar īpašām vielām, detaļām, elementiem u. tml. savienot (divus vai vairākus priekšmetus).
vadlīnija Ar īpašām zīmēm krastā apzīmēts kuģu ceļš.
melisms Ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju.
izrotājums Ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju. Melisms.
izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves. Izveidot dekoratīvas šuves.
aizsargāties Ar īpašiem līdzekļiem, paņēmieniem nodrošināties (pret ko nevēlamu, kaitīgu, ļaunu).
saformēt Ar īpašiem organizatoriskiem paņēmieniem izveidot (cilvēku grupu, parasti bruņoto spēku vienību, daļu, apakšvienību).
transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
siet Ar īpašiem paņēmieniem (piemēram, šujot, līmējot) saistīt (grāmatas, burtnīcas u. tml.) lapas un vākus.
maisīt Ar īpašiem paņēmieniem apvienojot, savienojot (ko), gatavot (kā) kopumu.
iestrādāt Ar īpašiem paņēmieniem iestiprināt (priekšmetā, materiālā).
iestrādāt Ar īpašiem paņēmieniem ievirzīt, iejaukt (izkliedētu sēklu, mēslojumu augsnē).
steidzināt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (augs) dod ražu pirms parastā augļu nobriešanas, ziedēšanas u. tml. laika.
mācīt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanās veids. Dresēt (dzīvnieku).
uzstrādāt Ar īpašiem paņēmieniem piestiprināt (uz kā, kam).
šūt Ar īpašiem paņēmieniem veidojot savienojuma joslu, saistīt (kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļas, priekšmetus). Veidot (savienojumu) kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļām, priekšmetiem.
izsaukt Ar īpašiem signāliem, tekstu nodibināt (piemēram, radio, telefona) sakarus.
biedrība Ar īpašiem statūtiem noformēta brīvprātīga apvienība kāda sabiedriska mērķa sasniegšanai.
celibāts Ar īpašu (obligātu) solījumu saistīta garīdznieku, mūku atteikšanās no laulības dzīves uz visu mūžu.
saslēgt Ar īpašu iekārtu, ierīci savienot (kā) sastāvdaļas, elementus.
uzskalot Ar īpašu iekārtu, piemēram, zemessūcēju, panākt, ka (kas, piemēram, smiltis, no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
slēgt Ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā). Ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli.
noslēgt Ar īpašu ierīci, iekārtu pārtraukt (piemēram, vada, līnijas) darbību.
pārslēgt Ar īpašu ietaisi pārmainīt (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīmu. Ar īpašu ietaisi pārmainīt (darbības režīmu), piemēram, ierīcei, iekārtai.
Noņemt asinis Ar īpašu instrumentu nosūkt asinis (piemēram, analīzei).
godināt Ar īpašu izturēšanos, rīcību (piemēram, piecelšanos, klusuma brīdi, ziedu nolikšanu) goddevīgi pieminēt (mirušo).
kanonizēt Ar īpašu lēmumu pieskaitīt pie svētajiem.
potlente Ar īpašu lipīgu masu pārklāta lente potējuma vietas apsiešanai.
Asējuma plate Ar īpašu necaurlaidīgas vielas kārtu pārklāta metāla plate, uz kuras pārnes zīmējumu.
Asējuma plate Ar īpašu necaurlaidīgu vielas kārtu pārklāta metāla plāte, uz kuras pārnes zīmējumu.
stādīt Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu vai tā bumbuli, sīpolu, spraudeni, saknes vai stublāja daļu) augšanai pastāvīgā vietā.
iemest Ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai.
izmest Ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa).
mest Ar īpašu paņēmienu virzīt ūdenī (zvejas rīku) zvejošanai, makšķerēšanai.
sukāt Ar īpašu rīku atdalīt pogaļas (parasti liniem), tīrīt no piemaisījuma un līdzināt (linus, kaņepājus u. tml.).
grebt Ar īpašu rīku izdobjot, veidot, darināt (no cieta materiāla).
grebt Ar īpašu rīku veidot (attēlu, rakstu cietā materiālā).
rīdīt Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka suns uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam). Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka (suns) uzbrūk cilvēkam vai dzīvniekam.
aizgrūst Ar īpašu, paņēmienu aizraidīt (lodi).
izkombinēt Ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt (ko).
sakombinēt Ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt, izveidot (ko). Izkombinēt (1).
pļaut Ar izkapti, sirpi vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
piešaut Ar izmēģinājuma šāvieniem noteikt pareizu (šaujamieroča) stobra stāvokli.
uzlīst Ar iztapību, viltu u. tml. iegūt amata, dienesta pakāpi.
Izrakstīt (sev) nabadzības apliecību Ar izturēšanos, rīcību, runu paust (savu) garīgo aprobežotību, nespēju.
augsme Ar jaunradi, jauncelsmi saistītu garīgās dzīves, kultūras parādību veidošanās, attīstība. Izaugsme.
kult Ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem panākt, ka atdalās graudi, sēklas no vārpām, skarām, pākstīm u. tml.
tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
maskēt Ar kādiem līdzekļiem slēpt, darīt grūtāk pamanāmu (ko, piemēram, cilvēka izskatā).
labot Ar kādiem paņēmieniem novērst, mazināt (defektus ķermenī, tā daļas funkcijās).
izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast (noteikta pasākuma, norises realizēšanai piemērotu, izdevīgu laika posmu).
izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli).
izvēlēties Ar kādu pamatojumu atrast (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli).
izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast no kāda kopuma, daudzuma (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku). Izvēlēties (2).
izvēlēties Ar kādu pamatojumu atrast noteikta pasākuma, norises realizēšanai (piemērotu, izdevīgu laika posmu).
izvēlēties Ar kādu pamatojumu atrast noteiktam nolūkam, uzdevumam (piemērotu, atbilstošu cilvēku).
izvēlēties Ar kādu pamatojumu iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
izvēlēt Ar kādu pamatojumu iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu). Izvēlēties (1).
kārpīt Ar kājām spārdīt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
rakt Ar kājām vai purnu raust zemi (piemēram, ko meklējot) - par dzīvniekiem.
rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi ārā, veidot (padziļinājumu, alu) - par dzīvniekiem.
rakt Ar kājām vai purnu raušot, parasti zemi, celt, virzīt (ko) ārā no tās (par dzīvniekiem).
pamina Ar kāju darbināms (parasti vērpjamā ratiņa) piedziņas elements. Arī kājsvira.
mīt Ar kāju vai kājām kustināt (paminu, pedāli), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
mīt Ar kāju vai kājām kustinot paminu, pedāli, darbināt (kādu ierīci, iekārtu u. tml.).
arvien Ar katru mirkli, pakāpeniski, nemitīgi.
atkaukties Ar kaucienu atsaukties (piemēram, par suni).
ielauzties Ar kauju iekļūt (parasti kādā teritorijā).
izdzīt Ar kauju panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu). Padzīt.
pieklaudzināt Ar klaudzināšanu pavadīt (kādu norisi, darbību).
sakliegties Ar kliedzieniem sazināties (par dzīvniekiem).
pakšķināt Ar klusu troksni vairākkārt pavērt cieši sakļautas lūpas.
klabināt Ar knābi radīt raksturīgas skaņas (par stārķi).
ieskāties Ar knābi šķirstot, bužinot spalvas, meklēt ko tajās.
kalt Ar knābja triecieniem drupināt (parasti koka daļas) - par putniem. Ar knābja triecieniem veidot (kur caurumu, dobumu u. tml.).
izdedzināt Ar kodīgu vielu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.). Iedarbojoties radīt (kur caurumu, robu u. tml.) - par kodīgu vielu.
kompradors Ar kolonizatoriem cieši saistīts iezemiešu tirgotājs, starpnieks starp ārzemju kapitālu un vietējo tirgu (ekonomiski atpalikušajās, arī atkarīgajās zemēs).
prognoze Ar konkrētiem datiem pamatots paredzējums par (kā) norisi, rezultātu.
tarēt Ar kontrolaparātiem pārbaudīt (aparāta, ierīces u. tml.) rādījumus, precizēt (tās) skalas iedaļu vērtības.
uzsvaidzināt Ar kosmētiskiem līdzekļiem uzlabot (parasti sejas izskatu), parasti mazliet.
grīdums Ar kravas tilpni savienota uzbūve kuģa pakaļgalā.
nokristīt Ar kristības ceremoniju padarīt (kādu) par noteiktas konfesijas piederīgo.
apaudze Ar krūmiem, zāli apaugusi vieta.
saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī ka (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
pievērst Ar kustību panākt, ka (ķermenis, tā daļa) atrodas pretī (kam).
ievirzīt Ar kustību, spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) nonāk (kur iekšā), sasniedz (kādu vietu).
aizkvēpināt Ar kvēpināšanu padarīt necaurredzamu vai vāji caurredzamu.
saķērkties Ar ķērcieniem sazināties (par putniem).
atķērkt Ar ķērcienu atsaukties (par dzīvnieku).
šūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem saistīt malas (brūcei, plīsumam u. tml.). Šādā veidā saistīt (orgānu daļas).
sašūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem savienot malas (brūcei, plīsumam u. tml.). Šādā veidā savienot (orgānu daļas).
mīlēt Ar labpatiku lietot (ko).
gozēt Ar labpatiku sildīt (ķermeņa daļu, piemēram, saulē, pie uguns).
gozēties Ar labpatiku sildīties (piemēram, saulē, pie uguns).
Ar gardu (arī saldu) muti Ar labu ēstgribu, ar lielu patiku (ēst, dzert).
Ar saldu (arī gardu) muti Ar labu ēstgribu, ar lielu patiku (ēst, dzert).
garšīgs Ar labu ēstgribu, ar patiku (ēst, dzert). Kāri.
gards Ar labu ēstgribu, ar patiku (ēst, dzert). Kāri...
Ar garšu Ar labu ēstgribu, patiku (ēst, dzert).
atlabināt Ar laipnību panākt, ka vairs nedusmojas.
labināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs. Ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt).
pielabināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paklausa, nepretojas, arī kļūst pieļāvīgs, draudzīgs.
atlēkt Ar lēcienu attālināties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
palēkties Ar lēcienu pavirzīties (uz augšu).
piezemēties Ar lēcienu, lēcienā sasniegt pamatu.
ledusceliņš Ar ledu klāts ceļš (parasti ātrslidošanai). Ledus celiņš.
slidkalniņš Ar ledu klāts neliels, slīps paaugstinājums, kas paredzēts lejupslīdei rotaļās.
Ledus pūslis Ar ledu pildāma apaļa (parasti gumijas) ierīce, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai.
Ledus pūslis Ar ledu pildāma apaļa (parasti gumijas) ierīce, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai.
acains Ar lielām šūnām (parasti par maizi, sieru).
kārs Ar lielu interesi, arī patiku, ar sasprindzinātu uzmanību, nepacietību.
uzklupt Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
uzkrist Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
kārs Ar lielu patiku, ar spēcīgu juteklisku baudu.
mīļuprāt Ar lielu patiku, ļoti labprāt.
izmocīt Ar lielu piepūli, ar grūtībām izdabūt, panākt.
izmocīt Ar lielu piepūli, ar mokām paveikt (kādu darbu).
uzmocīt Ar lielu piepūli, grūtībām (ko) paveikt.
atsprāgt Ar lielu sparu, strauji atvērties, atdarīties.
iegulties Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko). Iegult (3).
iegult Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko). Iegulties (4).
sadedzināties Ar liesmām, ar ko karstu savainot sevi, parasti neviļus, negribēti.
Dabas piemineklis Ar likumu aizsargāts rets, savdabīgs dabas objekts, kas saglabājams nākamajām paaudzēm.
Dabas piemineklis Ar likumu aizsargāts rets, savdabīgs dabas objekts, kas saglabājams nākamajām paaudzēm.
aizliekties Ar līkumu aizvirzīties, aizvīties (par ceļu, upi u. tml.).
likme Ar likumu noteikta algas norma par kāda darba izpildi. Ar likumu noteikta maksas norma par kā lietošanu, izmantošanu.
klaušas Ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādu darbu, piemēram, ceļu labošanu (buržuāziskajā Latvijā).
nolikums Ar likumu pamatots normatīvs akts, kas regulē kādu valsts dzīves jomu vai noteic kāda valsts orgāna uzdevumus, struktūru, kompetenci. Attiecīgi sankcionēts normatīvs akts, ko pieņem sabiedriska organizācija kādas darbības regulēšanai.
lakūna Ar limfu pildīta starptelpa starp audu elementiem un orgāniem.
mušpapīrs Ar lipīgu vielu klāts vai indīgā šķidrumā izmērcēts papīrs mušu iznīcināšanai.
atšaut Ar lodi, šāviņu sadragāt, atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu).
satvert Ar lūpu, žokļu, parasti spēcīgu, kustību panākt, ka (kas) nokļūst mutē, arī atrodas kādā stāvoklī (par dzīvniekiem).
Viena lējuma Ar ļoti līdzīgām īpašībām.
Viena lējuma Ar ļoti līdzīgām īpašībām.
pareģot Ar maģiskiem paņēmieniem noteikt (ko gaidāmu) un paziņot (par to).
glaust Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu).
glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu). Ar maigumu, patiku skatīties (par cilvēku).
glausties Ar maigumu, patiku raugoties, vērsties, kavēties (pie kā).
vizēt Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
vizmot Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
vizuļot Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
atmāt Ar mājienu paust noraidījumu, noliegumu.
slēpties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi).
pārmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
uzmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
nomānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
izmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.). Izvilināt (1).
samanīt Ar maņu orgāniem uztvert (parasti ko daļēji slēptu, vāji izpaustu).
aizmaskot Ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu).
skalps Ar matiem apaugušās galvas ādas gabals, kas atdalīts traumas rezultātā.
maurains Ar mauru apaudzis.
pastiepties Ar mazliet izstieptu roku tikt pavirzītam (par priekšmetu).
Raudzīties (arī skatīties) caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu raudzīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
Skatīties (arī raudzīties) caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
Caur pieri Ar mazliet pieliektu galvu skatoties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
izārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem padarīt pilnīgi veselu (orgānu, ķermeņa daļu u. tml.).
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem darīt veselu (orgānu organisma daļu u. tml.).
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem palīdzēt (slimajam) atgūt veselību.
sviedums Ar medsviedni iegūtā medus daudzums (parasti no noteikta medus daudzuma un veida).
uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (daudzas zināšanas, atziņas), apgūt (piemēram, tradīcijas).
sakrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (parasti daudzas, zināšanas, atziņas u. tml.).
uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski vairot, palielināt (materiālu vērtību) daudzumu.
sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā.
novadīt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) noris līdz galam pēc noteikta plāna, noteiktā secībā.
uzplūdināt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (parasti ūdenstilpe) piepildās, uzpildās ar ūdeni.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām.
gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, sastāvu, ka kļūst derīgs lietošanai.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
sakrāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka pakāpeniski atjaunojas, arī palielinās (fiziskie, arī garīgie spēki).
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (kādā vietā, piemēram, parks, ceļš, ciemats).
izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (kādā vietā, piemēram, parks, ciemats).
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (noteikta kustību secība, arī noteikts priekšmetu novietojums).
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, kāds teksts, projekts, metode).
izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, kāds teksts, projekts, metode).
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija). Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
izveidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (veids, forma, piemēram, priekšmetam).
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (veids, forma, piemēram, priekšmetam).
nodibināt Ar mērķtiecīgu darbību, veicot organizatoriskus pasākumus, izveidot (piemēram, valsts varu, sabiedrisku iekārtu, organizāciju).
izkārtot Ar mērķtiecīgu rīcību panākt (piemēram, kāda pasākuma) vēlamo rezultātu.
virzīt Ar mērķtiecīgu rīcību panākt, ka (kāds) ieņem (parasti atbildīgāku amatu).
atmest Ar metienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ) _imperf._ Mest nost (sānis, atpakaļ) Atsviest.
pamest Ar metienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā. Pasviest (2).
pamest Ar metienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.). Mest nelielu attālumu. Pasviest (1).
nomest Ar metienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
raidīt Ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā, parasti noteiktā, vēlamā, virzienā.
mežaine Ar mežu apaugusi plaša zemiene. Ar mežu apaugusi vieta.
klajums Ar mežu neapaugusi vieta.
klajs Ar mežu. neapaugusi vieta. Klajums.
zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts baļķis, kam ir četras kājas un ko izmanto par vingrošanas rīku (piemēram, atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes. Arī rēgs.
stils Ar modi, gaumi saistīts (kā, parasti tērpa, frizūras) veidojums.
nomocīt Ar mokām nostrādāt, pavadīt (laikposmu).
nomocīt Ar mokām pabeigt (ko).
motoresurss Ar motoru darbināma transportlīdzekļa vai paša motora nolietošanās laiks.
kaķēt Ar namdara darbarīku (kaķi) ievilkt svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās.
iedīdīt Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (kādu cilvēku ko darīt) vai izmācīt (kādu cilvēku par ko).
iedīdīt Ar neatlaidību, stingrību panākt, ka (dzīvnieks) veic noteiktas darbības, kustības. Iedresēt.
majolika Ar necaurspīdīgu, krāsainu glazūru klāts keramikas izstrādājums. Īpaša sastāva keramikas masa.
pārsteigt Ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā.
iešķērsām Ar nelielu pavērsienu sānis. Ne pilnīgi šķērsām.
sajaukt Ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu). Kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā).
nezāliene Ar nezālēm apaugusi vieta.
noklusēt Ar nodomu neizpaust, nepateikt (ko).
nepatiesība Ar nolūku sagrozīta patiesība. Meli.
vadīt Ar noteiktām darbībām, izmantojot attiecīgās ierīces, panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, arī ar vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu.
savienība Ar noteiktiem kopējiem principiem, idejām, darbības mērķiem saistīta, īpaši organizēta vai tradicionāla (šķiru, sociālu grupu) attiecību sistēma.
patenttiesības Ar noteiktu laikposmu ierobežotas patenta īpašnieka tiesības izmantot savu izgudrojumu.
šķelt Ar noteiktu matemātisku operāciju dalīt (kādu kopu) apakškopās.
cerēt Ar noteiktu pārliecību gaidīt, arī paredzēt (ko).
papildizziņa Ar noziegumu saistīto apstākļu papildu noskaidrošana.
rezervēt Ar oficiālu nodrošinājumu, nodrosi garantēt (kā, piemēram, viesnīcas numura) saņemšanu izmantošanai, lietošanai paredzētajā laikā.
pieņemt Ar oficiālu rīkojumu uzsākt (piemēram, iestādes, grupas) vadību. Saņemt savā pārziņā, vadībā (piemēram, transportlīdzekli).
kokss Ar oglekli bagāts cietais kurināmais, ko iegūst, karsējot kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas bez gaisa piekļūšanas.
palielināt Ar optisku ierīci panākt, ka (priekšmets, tā attēls) kļūst vizuāli lielāks, labāk saskatāms.
uzost Ar ožas analizatoru uztvert, atrast (par dzīvniekiem).
saost Ar ožas analizatoru, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko).
nolaidums Ar pakāpenisku balss pazeminājumu saistītā teikuma, arī vārda daļa.
ierakstīt Ar papildu samaksu palielināt pasta atbildību par (sūtījuma, parasti vēstules, bandroles) piegādi.
apdrošināt Ar papildu samaksu palielināt pasta atbildību par sūtījumu piegādi.
parādprasība Ar parāda kārtošanu saistīta civilprasība tiesā.
kvitēt Ar parakstu apliecināt (kā, piemēram, maksājuma) saņemšanu.
jeb Ar partikulu «vai» ievadītā saliktā teikumā saista teikuma komponentus.
gulgot Ar pārtraukumiem, mainīgā skaļumā šalkt (par vēju).
gulgt Ar pārtraukumiem, mainīgā skaļumā šalkt (par vēju).
aizgūtnēm Ar pārtraukumiem. Laiku pa laikam.
cienīt Ar patiku lietot (ko) Ar patiku nodoties (kam).
cienīt Ar patiku skatīties, lasīt, klausīties u. tml.
(Pa)mielot acis Ar patiku skatīties, redzēt.
garšīgs Ar patiku, baudu (ko darīt, parasti smieties, šķaudīt).
neapnicis Ar patiku, interesi, bez apnikuma (parasti ilgstoši ko darīt).
labprāt Ar patiku. Arī neiebilstot.
dzeltens Ar patumšu šādas krāsas ādu (kā rases pazīmi).
piekomandēt Ar pavēli likt pievienoties (piemēram, bruņoto spēku daļai, apakšvienībai), parasti noteikta uzdevuma veikšanai.
pārsteigt Ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties). Panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī.
pulsēt Ar periodiski mainīgu spiedienu plūst pa asinsvadiem vai izplūst no tiem (par asinīm).
ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skarot (parasti ar ko asu), radīt, veidot (piemēram, caurumu, švīkas).
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot (parasti ar ko asu) pa (kā) virsmu, bojāt (to).
skrāpēt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa kā virsmu (parasti ar ko asu), dalīt (ko) nost no tās.
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa ko (parasti ar ko asu), dalīt nost (ko no tā). Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (pa ko), dalot ko nost.
rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, parasti ķermeņa daļu, piemēram, ziežot, masējot). Ar šādu kustību ziest (ķermeņa daļā zāles). Berzēt (1).
berzēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, piemēram, tīrot, ieziežot, masējot).
skrāpēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt pa (kā) virsmu (parasti ar ko asu) tā, ka kas atdalās no tās.
berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (kādu priekšmetu pa cita priekšmeta virsmu).
pigmentpapīrs Ar pigmentiem un gaismjutīgu želatīna kārtu klāts papīrs, ko izmanto attēla iegūšanai (parasti dobspieduma tehnikā).
Pamāt ar pirkstiņu (biežāk ar pirkstu) Ar pirksta kustību izpaust uzaicinājumu tuvoties.
plānmatains Ar plāniem matiem (par galvu).
atdzīt Ar plūsmu atvirzīt šurp (ko) - par vēju, ūdeni u. tml.
iespieddarbs Ar poligrāfiskiem paņēmieniem izgatavots darbs (piemēram, grāmata, žurnāls, laikraksts, albums, atklātne, karte).
baudīt Ar prieku, baudu izjust (ko) Ar patiku nodoties (kam).
Ražošanas izmaksas Ar produktu ražošanu saistītā dzīvā un materializētā darba patēriņa summa.
Ražošanas izmaksas Ar produktu ražošanu saistītā dzīvā un materializētā darba patēriņa summa.
izēsties Ar pūlēm apgūt, iemācīties (ko). Ar pūlēm iepazīties (ar daudziem materiāliem).
atkratīties Ar pūlēm atbrīvoties (no nepatīkamām domām, jūtām u. tml.).
atkratīt Ar pūlēm atvairīt (piemēram, nepatīkamas domas, jūtas).
izsisties Ar pūlēm iegūt paaugstinājumu (darbā, dienestā u. tml.).
iebuldurēties Ar pūlēm iemācīties (parasti lasīt).
izkulties Ar pūlēm izkļūt (parasti no materiālām grūtībām).
izgrauzt Ar pūlēm izveidot (ar asu ūku, piemēram, bedri cietā zemē). Izveidot (piemēram, bedri cietā zemē) - par asu rīku.
izgrauzties Ar pūlēm lēni un pamatīgi izlasīt, izstudēt (ko), lai saprastu, apgūtu.
pastiept Ar pūlēm panest.
Izmocīt smaidu Ar pūlēm pasmaidīt.
Izmocīt smaidu Ar pūlēm pasmaidīt.
noķert Ar pūlēm paspējot ierasties laikā, nenokavēt (satiksmes līdzekli).
izgrūst Ar pūlēm pateikt, izrunāt (piemēram, uztraukumā, aiz fiziskas piepūles).
Izdabūt pār lūpām Ar pūlēm pateikt, izrunāt.
pastīvēt Ar pūlēm pavirzīt.
Dabūt augšā Ar pūlēm uzmodināt, panākt, lai pieceļas.
uzstīvēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu).
uzstūķēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu).
nodzīties Ar pūlēm veikt, piemēram, noiet, no braukt (lielāku attālumu, parasti pa sliktu ceļu).
nokapāt Ar pūlēm, arī pavirši, nemākulīgi nopļaut.
kapāt Ar pūlēm, arī pavirši, nemākulīgi, pļaut.
uzsisties Ar pūlēm, grūtībām izpelnīties paaugstinājumu (amatā, dienesta stāvoklī), ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
izdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka aiziet, atstāj (pavisam vai uz ilgāku laiku).
piedabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, lai (kāds) dara (ko).
saskriet Ar pūlēm, parasti daudz, intensīvi strādājot, sagādāt, iegūt.
ietusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, ievirzīties (kur iekšā).
notusnīties Ar pūlēm, parasti tusnījot, noiet, nonākt. Notusnīt (2).
notusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, noiet, nonākt. Notusnīties (2).
uztusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, uziet, uzkāpt.
atkulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, atkļūt šurp, ierasties (kur, pie kā u. tml.) - parasti no attālas vietas.
pakulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pavirzīties (parasti uz priekšu).
pērties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī ķepuroties, spārdīties.
papūlēties Ar pūlēm, piepūli censties panākt, sasniegt (ko).
izspiest Ar pūlēm, piespiešanos pateikt, izrunāt.
aizputeņot Ar puteņiem paiet, aiziet (par laika posmiem).
plūkāt Ar rāvieniem dalīt ko nost, padarot retāku (kādu kopumu).
plūkāt Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
plūkt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
šķīt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem). Plūkt (2).
Ņirbēt acu priekšā Ar redzi tikt uztvertam (par ko daudzkrāsainu, arī strauji kustīgu).
krāsa Ar redzi uztverama (kā virsmas) īpašība, ko rada atstarota gaisma.
tēls Ar redzi uztverams (kā), parasti neskaidrs, veidols.
skatīt Ar redzi uztvert (ko), parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā.), iepazītu (to). Arī redzēt (1).
saredzēt Ar redzi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko) apkārtējā vidē.
svētruna Ar reliģiskām darbībām saistīta runa par kādu Bībeles fragmentu; arī sprediķis.
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt par pilntiesīgu draudzes locekli.
apsvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem).
nosvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem). Apsvētīt.
Piedot grēkus rel Ar reliģisku rituālu, reliģiskām darbībām noņemt atbildību par reliģisko normu pārkāpumiem.
Jonu lampa Ar retinātu gāzi pildīta lampa, kurai ir aukstais vai karsējamais katods.
Jonu lampa Ar retinātu gāzi pildīta lampa, kurai ir aukstais vai karsējamais katods.
savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu. Ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
taktēt Ar rokas kustībām atveidot (kā) taktsmēru (parasti solfedžo nodarbībās). Arī diriģēt.
piesist Ar rokas kustību iedarbinot taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu, izraisīt (skaņu). Ar īpašu kustību iedarbināt (mūzikas instrumenta taustiņu).
Plātīt rokas Ar roku kustībām sānis paust neziņu, nevarību.
(No)plātīt rokas Ar roku kustību sānis (iz)paust neziņu, nevarību.
Noplātīt rokas Ar roku kustību sānis izpaust neziņu, nevarību.
Paplest rokas Ar roku kustību sānis izpaust, piemēram, neizpratni, izbrīnu, bezcerību.
manuskripts Ar roku rakstīts (parasti sens) teksts.
rokraksts Ar roku rakstīts teksts (parasti mākslā, zinātnē).
manuskripts Ar roku vai rakstāmmašīnu rakstīts (kāda, parasti publicēšanai paredzēta, darba) oriģinālais teksts.
izgreznot Ar rotājumiem, grezniem priekšmetiem u. tml. panākt, ka rodas grezns, krāšņs izskats.
atrūkt Ar rūkšanu atsaukties (piemēram, par lāci, suni).
rūsganmatains Ar rūsganiem matiem (par galvu).
pergamentpapīrs Ar sālsskābi apstrā dāts papīrs, kas nelaiž cauri taukvielas, mitrumu.
solāreļļa Ar sārmu attīrīta naftas pārtvaices frakcija, ko izmanto, piemēram, par dīzeļdegvielu.
sasaukties Ar saucienu, saucieniem sazināties (par cilvēkiem).
jūra Ar sauszemi vai zemūdens pacēlumiem nepilnīgi norobežota plaša okeāna daļa.
Pieliet eļļu ugunī Ar sava izturēšanos, rīcību, runu pastiprināt (parasti kā nevēlama) norisi.
nospiest Ar savas masas spiedienu nonāvēt (par priekšmetu).
sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību ierobežot (kādu, parasti apcietinātu, personu) rīcības iespējas.
sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību novērst ko nevēlamu (parasti oficiālai personai).
sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas. Arī apsargāt.
sargāt Ar savu (parasti militāro) darbību nepieļaut, arī apturēt pretinieka uzbrukumu, izlūkošanu u. tml.
kaitēt Ar savu (parasti neapzinātu) rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunumu (kam).
nolaist Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību ļoti pasliktināt (kā stāvokli).
reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas cilvēku grupas, organizācijas, valsts u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības (par cilvēkiem).
reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas profesijas, darbības nozares u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības.
nodot Ar savu darbību, rīcību ļoti kaitēt (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
padarīt Ar savu darbību, rīcību panākt, ka (kāds, kas) kļūst (par ko).
padarīt Ar savu darbību, rīcību panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, parādība) iegūst (kādu īpašību), kļūst (kāds).
veikt Ar savu darbību, rīcību, izturēšanos panākt, ka īstenojas (piemēram, kāda norise), tiek sasniegts (kāds mērķis).
Rādīt paraugu (arī priekšzīmi) Ar savu darbu, rīcību būt par paraugu (priekšzīmi) citiem.
Rādīt priekšzīmi (arī paraugu) Ar savu darbu, rīcību būt par priekšzīmi (paraugu) citiem.
Rādīt priekšzīmi (arī paraugu) Ar savu darbu, rīcību būt par priekšzīmi (paraugu) citiem.
ienest Ar savu ierašanos padarīt (ko) sajūtamu, uztveramu (kur).
mīlināties Ar savu izturēšanos (piemēram, glāstot, pieglaužoties) paust patiku, maigumu (par pretējā dzimuma cilvēkiem).
sargāt Ar savu izturēšanos būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) nenotiek kas nevēlams (par dzīvniekiem).
vilināt Ar savu izturēšanos censties panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) kurp dodas (par dzīvniekiem).
nodarīt Ar savu izturēšanos izraisīt (ko nevēlamu) - par dzīvniekiem.
mīlināties Ar savu izturēšanos paust sirsnību, simpātijas (pret ko).
kūsāt Ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
uzkūsāt Ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
uzprasīties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu aktivizēt kāda cita attieksmi pret sevi, pamudināt uz pretdarbību pret sevi.
izaicināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu apvainot, likt asi reaģēt, pamudināt uz pretdarbību, cīņu.
simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt.
Piesaukt nelaimi Ar savu izturēšanos, rīcību, runu būt par (parasti šķietamu) cēloni nelaimei.
Piesaukt nelaimi Ar savu izturēšanos, rīcību, runu būt par (parasti šķietamu) cēloni nelaimei.
slēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, psihisku stāvokli, domas, attieksmi, arī rakstura, personības īpašības).
vērsties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties veidot saikni (ar kādu), parasti, lai ko teiktu, iegūtu.
piekantēties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iegūt (kāda, parasti pretējā dzimuma cilvēka) labvēlību, simpātijas u. tml.
izstarot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust (parasti pozitīvas jūtas).
parādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust un padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi). Izrādīt (2).
izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi).
izstrāvot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust.
ieriebt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādā) nepatiku, dusmas. Sagādāt (kādam) nepatikšanas.
nojaukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iztraucēt (piemēram, pasākumu, norisi), arī panākt, ka (kas) sāk norisēt nepareizi.
palabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu mazliet labot (ko nepareizu, kļūmīgu).
iedrošināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt drošu, izraisīt drošības izjūtu, drosmi. Būt par cēloni tam, ka kļūst drošs, rodas drošības izjūta, drosme.
Nojaukt (arī nodedzināt) visus tiltus aiz sevis Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
Nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
Sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
pieļaut Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, būt par cēloni, ka (kas) notiek, īstenojas.
nokaitināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī). Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī).
pārtraukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts. Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
noslēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (psihisks stāvoklis) neizpaužas.
padarīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka cilvēks vai dzīvnieks iegūst (kādu īpašību), nonāk (kādā stāvoklī).
sarīkot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka izraisās (parasti strīds, nesaskaņas).
labot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
Griezt (arī vērst) par (arī uz) labu Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
Vērst (arī griezt) par (arī uz) labu Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
rādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu paust, darīt uztveramu (psihisku stāvokli, attieksmi).
pazemoties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu.
zemoties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu.
izlabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi novērst (ko nepareizu, kļūmīgu). Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi vērst (ko) par labu.
pārlabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi vērst (ko) par labu.
sariebt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu sagādāt (kādam) lielas nepatikšanas, nodarīt ko, parasti ļoti, ļaunu.
sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piemēram, svētkos, jubilejā.
pavirzīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kāds, kas) pārvietojas (kur, kādā virzienā u. tml.) nelielu attālumu.
vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, parasti, solot (arī nepamatoti, ar viltu) ko labu, iekārojamu u. tml., censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
veidot Ar savu novietojumu radīt (ko, piemēram, rindu, apli, arī šādas formas priekšmetu) - par priekšmetiem, parādībām.
izveidot Ar savu novietojumu radīt (piemēram, rindu, apli) - par priekšmetiem, parādībām.
subskribēt Ar savu parakstu attiecīgajā dokumentā apliecināt, ka iegādāsies (piemēram, iespieddarbus, vērtspapīrus), dos līdzekļus (kādam nolūkam).
apēnot Ar savu pārākumu padarīt (ko) mazāk ievērojamu, manāmu, nomākt. Aizēnot, aptumšot.
uzskalot Ar savu plūsmu uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ūdeņiem, viļņiem u. tml. Ar savu plūsmu uzvirzot (ko) virsū, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) - parasti par lietu, paliem.
skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
sanest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par ūdeņiem, vēju. Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzot, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
nēsāt Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju virzīt ilgāku laiku sev līdzi (parasti dažādos virzienos) - par ūdeņiem, vēju.
nest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju virzīt sev līdzi (parasti par ūdeņiem, vēju).
uzmest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vēju, viļņiem, sprādzienu u. tml. Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt uz kādas vietas.
sagrābt Ar savu plūsmu, spiedienu, parasti pēkšņi, sākt strauji un spēcīgi iedarboties (uz ko) - parasti par straumi, vēju.
iemesties Ar savu pūsmu būt sajūtamam (kur iekšā)- par vēju. Izraisīt degšanu (kur) - par uguni. Iekrist (kur iekšā) - piemēram, par dzirkstelēm.
izvirzīties Ar savu rīcību, darbu, darbību panākt, ka nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību.
nodot Ar savu rīcību, izturēšanos pievilt (kāda) uzticēšanos, cerības (parasti draudzībā, mīlestībā).
aizriebt Ar savu rīcību, izturēšanos radīt kādā nepatiku, dusmas.
ietekmēt Ar savu rīcību, izturēšanos, uzskatiem censties panākt, ka (kāds) maina rīcību, izturēšanos, uzskatus (par cilvēku).
iejaukties Ar savu rīcību, padomu censties ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (par cilvēku). Tieši ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (parasti par parādībām sabiedrībā).
mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
uzmudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara; arī mudināt (1).
mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara.
paskubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara, arī lai (kāds) ko dara ātrāk, labāk u. tml. Arī pamudināt.
trokšņot Ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus.
zvanīt Ar savu skaņu vēstīt (parasti laiku) - par pulksteni.
septiņklasīgs Ar septiņām klasēm (par skolām).
septiņstīgu Ar septiņām stīgām (par mūzikas instrumentu).
sešklasīgs Ar sešām klasēm (par skolām).
sešrūšu Ar sešām rūtīm (par logu).
sešstīgu Ar sešām stīgām (par mūzikas instrumenta).
acains Ar sīku rakstu vai sīkiem caurumiņiem (par adījumu, audumu).
izsist Ar sitieniem izveidot (ritmu, skaņas). Tie ko sistam, izveidot (ritmu, skaņas) - par skaņas avotu.
Pasist gar zemi Ar sitienu vai grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nogāžas, nokrīt zemē.
pasist Ar sitienu vai grūdienu, arī ar strauju, spēcīgu kustību pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
atsist Ar sitienu, triecienu padarīt jutīgu, sāpīgu (ķermeņa daļu, orgānu). Ar sitienu, triecienu ievainot.
plēst Ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp.
iezvanīt Ar skaļām balss skaņām pavēstīt par (laika posma) sākumu (par putniem).
čāpstināt Ar skaņu vairākkārt atvērt (muti), pavērt (lūpas).
apsist Ar skaņu, sitienu pavēstīt (laiku) - par pulksteni. Nosist.
apredzēt Ar skatienu aptvert (parasti ko plašu). Pārredzēt.
apskatīt Ar skatienu uztvert, aptvert. Skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko).
mērķēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests trāpītu (kur).
tēmēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests, ar roku virzīts u. tml. trāpītu (kur).
tēlot Ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi). Atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi. Ar skrošu šāvienu savainot.
spiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties dabūt zināt ko (parasti sadzīvē).
izspiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko).
paslīdēt Ar slīdošu kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēku vai dzīvnieku).
pārslīdēt Ar slīdošu kustību skarot, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par rokām, pirkstiem.
Kamanu ceļš Ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar kamanām (ragavām).
Kamanu ceļš Ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar kamanām (ragavām).
Ragavu ceļš Ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar ragavām.
atsviesties Ar sparu atkrist (atpakaļ).
iecirst Ar sparu iesist.
kaut Ar speciāliem paņēmieniem nonāvēt (lauksaimniecības dzīvniekus), parasti saimnieciskai izmantošanai.
brāzmains Ar spēcīgām brāzmām, nevienmērīgs (piemēram, par vēju, lietu).
cirst Ar spēcīgiem vēzieniem vērst, griezt uz otru pusi (parasti žāvējamo sienu).
ietriekt Ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu).
sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
sagraut Ar spēcīgu triecienu, sprādzienu, spiedienu panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti celtnes) tiek, parasti pilnīgi, izpostīts.
Uzmodināt no miroņiem Ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas.
Uzmodināt no miroņiem Ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas.
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas).
grūst Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu censties atvirzīt (ko) no sevis, panākt (kā) virziena vai stāvokļa maiņu.
uzlidot Ar spēcīgu, strauju virzību brīdi atrauties no zemes, arī ūdens (par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos).
atsist Ar spēju triecienu panākt, ka atduras (pret ko).
sadzīt Ar spēku (parasti ar sitienu, triecienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā. Šādā veidā ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
atlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas).
uzlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas). Atlauzt (3).
sadzīt Ar spēku ievirzīt (ko kur iekšā, parasti dziļi).
izgriezt Ar spēku pagriezt (parasti roku kādam), izraisot sāpes, arī sakropļojot. Arī izmežģīt.
pretoties Ar spēku turēties pretī, nepadoties (par dzīvnieku).
lauzties Ar spēku, pārvarot pretestību, plūst (piemēram, par vēju, tvaikiem).
atspert Ar spērienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
paspert Ar spērienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); ar spērienu virzīt nelielu attālumu.
paspert Ar spērienu pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
paspert Ar spērienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
nospert Ar spērienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
saspiest Ar spiedienu (uz vienu no priekšmetiem) palielināt berzi (starp tiem).
saspiest Ar spiedienu pārveidot par ko.
iespiest Ar spiedienu radīt (tulznu, ievainojumu) - par priekšmetu.
saspiest Ar spiedienu sabojāt, parasti pilnīgi.
saplacināt Ar spiedienu, triecienu u. tml. padarot plakanu, sabojāt, parasti pilnīgi.
uzspļaut Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
trenkt Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās, parasti ātri, noteiktā virzienā.
triekt Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās, parasti ātri, noteiktā virzienā.
spārdīt Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu.
spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu.
nosviest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem).
nomest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem). Noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē.
atraut Ar strauju kustību attālināt, strauji atvilkt nost (atpakaļ, sānis). _imperf._ Raut nost.
attraukt Ar strauju kustību atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
atmest Ar strauju kustību atvirzīt, atliekt atpakaļ.
cirsties Ar strauju kustību doties, mesties, griezties (kur, uz kurieni) - par cilvēku vai dzīvniekiem.
lēkt Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
samest Ar strauju kustību novietot (ķermeņa daļu kur, kādā stāvoklī), arī ar strauju kustību panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) ieņem (kādu pozu).
pasist Ar strauju kustību novietot, palikt zem (kā), arī (kam) apakšā.
pārmest Ar strauju kustību pārlikt (parasti kāju) pāri (kam), pār (ko).
pārsviest Ar strauju kustību pārlikt (parasti kāju) pāri (kam), pār (ko).
pasist Ar strauju kustību pavērst (savu ķermeņa daļu kādā virzienā).
pasist Ar strauju kustību pavērt vaļā (piemēram, apģērbu).
pamest Ar strauju kustību pavirzīt (ķermeņa daļu kur, kādā virzienā u. tml.).
pasviest Ar strauju kustību pavirzīt (ķermeņa daļu kur, kādā virzienā u. tml.).
pagrūst Ar strauju kustību pavirzīt, pabīdīt (ko, kam). Ar strauju kustību nevērīgi, arī steigā padot, pasniegt (kādam ko).
pamesties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam (kur, kādā virzienā u. tml.). Pasviesties.
parauties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Ar strauju kustību virzīties nelielu attālumu.
pamesties Ar strauju kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
pasviesties Ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.). Ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam, arī pagrieztam (kur, kādā virzienā u. tml.); pamesties (1).
mest Ar strauju kustību virzīt, griezt (parasti atpakaļ galvu). Ar strauju kustību virzīt (piemēram, kāju). Strauji spert (soli).
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt (priekšmetu kur, kādā virzienā u. tml.). Ar strauju kustību, ar rāvienu virzīt (priekšmetu) nelielu attālumu.
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
saraut Ar strauju kustību, ar rāvienu savilkt, nostiept (piemēram, grožus, pavadu).
lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piemēram, braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
sasviest Ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost, susināt (parasti sviedrus, asaras).
uzraut Ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par vēju, vētru. Ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt uz kādas vietas.
atsist Ar strauju, spēcīgu kustību atvirzīt atpakaļ.
triekt Ar strauju, spēcīgu kustību panākt, ka (kas) virzās (kur, kādā virzienā).
triekt Ar strauju, spēcīgu kustību virzīt (masu, šķidrumu, parasti uz kādas virsmas).
strupdegunains Ar strupu degunu (par seju).
bobslejs Ar stūri vadāmas kamanas nobraukšanai pa speciālu trasi ar asiem pagriezieniem.
atsviest Ar sviedienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Sviest nost (sānis, atpakaļ).
pasviest Ar sviedienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā. Pamest (2).
pasviest Ar sviedienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.). Sviest nelielu attālumu. Pamest (1).
nosviest Ar sviedienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
nosvilpt Ar svilpienu signalizēt un pabeigt signalizēt.
nosvilpt Ar svilpjošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
nosvilpot Ar svilpojošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
piesvilpot Ar svilpšanu pavadīt, papildināt (kādu norisi, darbību).
iespiest Ar šablonu ieveidot (parasti audumā ornamentu, attēlu). Ar īpašiem rīkiem ieveidot (kādā virsmā ornamentu, attēlu).
virmot Ar šādām gaisa svārstībām izplatīties (piemēram, par smaržu, siltumu).
tīt Ar šādām kustībām virzot ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, veidot (piemēram, kamolu).
vervēt Ar šādiem paņēmieniem veidot (cilvēku grupu).
mikrotipija Ar šādu paņēmienu iegūts attēls (novilkums vai nospiedums).
fotogrāfija Ar šādu paņēmienu iegūts attēls (parasti uz fotopapīra).
mikrofotogrāfija Ar šādu paņēmienu iegūts attēls.
mikroprojekcija Ar šādu paņēmienu iegūts attēls.
uzņēmums Ar šādu paņēmienu iegūts attēls. Fotogrāfija (2).
autotipija Ar šādu paņēmienu reproducēts attēls.
svilpt Ar šādu skaņu signalizēt (parasti dzīvniekam).
atšalkt Ar šalkoņu atplūst (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par vēju, vētru.
trāpīt Ar šāvienu panākt, ka lode, šāviņš u. tml. skar kādu objektu, ievirzās tajā noteiktā, paredzētā vietā, punktā.
cista Ar šķidru vai pusšķidru masu pildīts patoloģiska rakstura norobežots veidojums audos.
sāļūdens Ar šķīstošiem sāļiem piesātināts ūdens, parasti okeānā, jūrā.
nošņākt Ar šņākoņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
aizšvirkstēt Ar švirkstoņu, švirkstot attālināties (parasti par uguni, dzirkstelēm u. tml.).
nošvirkstēt Ar švirkstošu troksni virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
papiross Ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte ar samērā garu biezāka papīra iemuti.
cigarete Ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte.
Taustīt pulsu Ar taustes palīdzību censties sajust pulsu.
kopija Ar tehniskiem līdzekļiem iegūts oriģinālam pilnīgi atbilstošs vai līdzīgs atveidojums (parasti vairākos eksemplāros).
siltināt Ar tehniskiem līdzekļiem panākt, ka (kur) izplatās siltums, ka (kas) kļūst siltāks vai silts.
kopēt Ar tehniskiem līdzekļiem pavairot (oriģinālam pilnīgi atbilstoši vai līdzīgi).
saslēgt Ar tehniskiem līdzekļiem savienot (iekārtas, ierīces, aparātus u. tml.) noteiktā sistēmā.
uzkausēt Ar tehnoloģiskiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets, tā daļas) neatdalāmi sasaistās (ar uzklāto kausējumu).
piedziņa Ar tiesas spriedumu vai citu oficiālu aktu pamatota (kāda maksājuma) piespiedu iekasēšana.
statuss Ar tiesību normām noteikts juridisko īpašību kopums, kas raksturo kādas juridiskas vai fiziskas personas, kā arī valsts, teritorijas vai cita objekta tiesisko stāvokli.
iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (piemēram, grāmatu, žurnālu).
salikt Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (teksta, attēla) iespiedformu.
iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (tekstu, attēlu). Arī publicēt (parasti periodikā).
spiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem veidot (tekstu, grāmatu, žurnālu u. tml.).
dzidrs Ar tīru skaņu (par balsi, mūzikas instrumentu).
gaišs Ar tīru skaņu (par balsi, mūzikas instrumentu).
Tā kā stāv, arī tāds kā stāv Ar to apģērbu, tajā apģērbā, kas pašreiz ir mugura.
atspert Ar trieciena sparu atdarīt vaļā.
kalt Ar triecieniem (piemēram, sitot ar āmuru) apstrādāt (plastisku materiālu, parasti metālu).
skaldīt Ar triecieniem dalīt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā. Šādā veidā gatavot (ko), arī pārveidot (ko).
kalt Ar triecieniem drupinot, apstrādāt (parasti akmeni, kokmateriālu). Ar triecieniem drupināt.
sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piemēram, ūdens). Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens. Ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piemēram, putas, viļņi).
attriekt Ar triecienu attālināt, atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
ietriekt Ar triecienu ievirzīt (par parādībām dabā).
notriekt Ar triecienu nogāzt (kur, uz kā u. tml.). Būt par cēloni tam, ka nogāžas (kur, uz kā u. tml.).
notriekt Ar triecienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.). Ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), ļaujot, arī panākot, ka nokrīt zemē.
pārtriekt Ar triecienu pārgāzt (pāri kam, pār ko). Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) pārgāžas (pāri kam, pār ko).
patriekt Ar triecienu pavirzīt.
uzspert Ar triecienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par mehānismu, mehānisku spēku. Ar triecienu uzvirzīt uz kādas vietas.
notriekt Ar triecienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
satriekt Ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst. Ar triecienu, triecieniem sabojāt, parasti pilnīgi.
trīskājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem). Trijkājains.
trijkājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem). Trīskājains.
trīsklāju Ar trim klājiem (par kuģi).
trīsklasīgs Ar trim klasēm (par skolām).
trīslampu Ar trim lampām (piemēram, par radiouztvērēju).
trīspakāpju Ar trim pakāpēm, ar trim posmiem.
trīsrūšu Ar trim rūtīm (par logu).
trīsstīgu Ar trim stīgām (par mūzikas instrumentu).
izšaut Ar troksni pārplīst (piemēram par riepu, balonu).
sprauslāt Ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm. Šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm.
nebalts Ar tumšu ādas krāsu (kā rases pazīmi).
hidrosfēra Ar ūdeni klātā zemeslodes virsma. Zemeslodes ūdeņu kopums, kurā ietilpst, piemēram, okeāni, jūras, ezeri, upes, pazemes ūdeņi.
helofīti Ar ūdeni klātu vietu augi, kas sakņojas augsnē, bet kam virszemes daļas izaug cauri ūdenim un paceļas virs tā.
peļķe Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā.
palts Ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā. Ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā. Peļķe.
zondbalons Ar ūdeņradi pildīts gumijas gaisa balons, ko palaiž brīvā lidojumā ar piestiprinātu meteorogrāfu.
urbt Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (caurumu, dobumu) priekšmetā, materiālā u. tml.
urbt Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (priekšmetā, materiālā u. tml.) caurumu, dobumu. Šādā veidā gatavot (ko).
daudzpakāpju Ar vairākām pakāpēm, ar vairākiem posmiem.
vairākpakāpju Ar vairākām pakāpēm, ar vairākiem posmiem.
vairākklāju Ar vairākiem klājiem (par kuģi).
daudzstobru Ar vairākiem stobriem (par šaujamieroci).
pasvītrot Ar valodas līdzekļiem, arī ar savu izturēšanos, rīcību izvirzīt (ko) par galveno, nozīmīgāko, īpaši uztveramu. Izcelt (5). Akcentēt (2).
iegalvot Ar vārdiem pārliecināt (par ko), panākt, ka sāk ticēt (kam).
piedošana Ar vārdiem vai izturēšanos izpausts savstarpējo konflikta attiecību izlīdzinājums.
sabradāt Ar varmācīgu, arī nesmalkjūtīgu izturēšanos, rīcību, runu iznīcināt (parasti morālas, estētiskas vērtības), arī krasi vērsties (pret tām).
izmest Ar varu izgrūst (piemēram, no kādas telpas). Rupji likt atstāt (piemēram, kādu telpu).
izsviest Ar varu izgrūst (piemēram, no kādas telpas). Rupji likt atstāt (piemēram, kādu telpu). Izmest (5).
izraidīt Ar varu padzīt, aizdzīt.
paverdzināt Ar varu pakļaut, apspiest (tautu, valsti u. tml.).
pakļaut Ar varu panākt, ka (tauta, valsts u. tml.) nonāk (kā), parasti politiskā, atkarībā.
izlikt Ar varu panākt, ka atstāj, atbrīvo (kādu telpu). Likt atstāt, atbrīvot (kādu telpu).
nolaupīt Ar varu, parasti slepeni, aizvest (kādu), atņemot (citam), lai iegūtu sev, izmantotu savā labā.
rullēt Ar veltni gludināt (parasti veļu).
izrullēt Ar veltni izgludināt (parasti veļu).
norullēt Ar veltni padarīt blīvu, līdzenu, gludu.
sarullēt Ar veltni padarīt, parasti viscaur, gludu, blīvu.
atvēzēt Ar vēzienu atvirzīt atpakaļ (rīku, roku u. tml.).
atvēzēties Ar vēzienu atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (sagatavojoties sitienam, triecienam u. tml.).
krist Ar vēzienu tikt strauji virzītam lejup (piemēram, par pātagu, cirvi).
vilkt Ar vienmērīgu kustību virzīt (ārā, laukā, augšā, parasti ko smagu), būt par cēloni, ka (kas, parasti smags) virzās (ārā, laukā, augšā).
vilkt Ar vienmērīgu kustību virzīt (ķermeņa daļu, parasti roku, kāju).
vilkt Ar vienmērīgu kustību virzot (piemēram, aizkaru), panākt, ka (tas) veras (vaļā, ciet).
vienpadsmitstāvu Ar vienpadsmit stāviem.
viencilindra Ar vienu cilindru (par motoru).
vienkausa Ar vienu kausu (parasti smeļamu, beramu materiālu pacelšanai).
vienklāja Ar vienu klāju (par kuģi).
vienpakāpes Ar vienu pakāpi. Ar vienu posmu.
viensēklas Ar vienu sēklu (par augļiem).
vienslīpuma Ar vienu slīpi (parasti par jumtu). Vienslīpes. Vienslīpnes. Vienslīps.
vienslīps Ar vienu slīpi (parasti par jumtu). Vienslīpes. Vienslīpnes. Vienslīpuma.
vienslīpes Ar vienu slīpi (parasti par jumtu). Vienslīpuma. Vienslīpnes. Vienslīps.
vienslīpnes Ar vienu slīpni (parasti par jumtu). Vienslīpes. Vienslīpuma. Vienslīps.
vienstīgas Ar vienu stīgu (par mūzikas instrumentu, arī par mērinstrumentu skaņas īpašību pētīšanai).
vienstobra Ar vienu stobru (par šauteni).
vienzieda Ar vienu ziedu vai ziedkopu (par augiem).
Izlikt cilpas (arī cilpu, lamatas, slazdu(s)) Ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
Izlikt slazdus (arī slazdu, cilpu, cilpas, lamatas) Ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem, radīt kādam nevēlamu, bīstamu situāciju.
mānīt Ar viltu panākt, ka (dzīvnieks) klausa, izturas kādā veidā. Arī vilināt.
pievilt Ar viltu panākt, ka (kādam) izveidojas nepareizs priekšstats, doma (par ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kāda) uzticēšanās, cerības u. tml. neattaisnojas.
izvilināt Ar viltu panākt, ka iedod, atdod (naudu, materiālas vērtības).
izvilt Ar viltu panākt, ka izdod, atdod (naudu, materiālas vērtības).
izvilt Ar viltu panākt, ka izpauž (piemēram, noslēpumu), izsaka (ko).
izvilināt Ar viltu panākt, ka izpauž (piemēram, noslēpumu).
piesmērēties Ar viltu, izlikšanos, pieglaimošanas iegūt (kāda) labvēlību, arī panākt, ka tiek pieņemts (piemēram, kādā organizācijā, kolektīvā).
apmuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot vai panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī. Apmānīt. Piemuļķot.
atkravāties Ar visu iedzīvi doties šurp. Ar visu iedzīvi ierasties (parasti jaunā dzīves vietā).
iekravāties Ar visu iedzīvi ierasties (parasti jaunā dzīvesvietā).
cērps Ar zāli apaudzis neliels zemes izcilnis, cinis (parasti purvainā, krūmainā vietā).
zeltmatains Ar zeltainiem matiem (par galvu).
zempapēžu Ar zemiem papēžiem (par apaviem).
grauzt Ar zobiem drupināt, smalcināt, parasti ēdot (piemēram, ko cietu) - par dzīvniekiem.
krimst Ar zobiem drupinot, smalcinot, bojāt (ko) - parasti par dzīvniekiem. Grauzt.
kost Ar zobiem radīts (par brūci, ievainojumu).
grauzt Ar zobiem satvert un nokost (parasti īsu, retu zāli) - par dzīvniekiem.
nozvanīt Ar zvana skaņām pavēstīt (laiku) - par pulksteni, zvanu.
apzvanīt Ar zvanīšanu, zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts. Zvanot bēru ceremonijā, pavadīt (mirušo).
Pamest (biežāk atmest) ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
Atmest ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
Atmest (retāk pamest) ar roku Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).
Dot zīmi Ar žestu, mīmiku dot norādījumu, paziņot (kādam ko).
Dot zīmi Ar žestu, mīmiku paziņot (kādam ko).
sniegājs Ar, parasti dziļu, sniegu klāta apkārtne, teritorija. Arī sniega sega, parasti bieza.
piesist Ar, parasti nedaudziem, sitieniem (pret ko) radīt skaņu signālus.
malt Ar, parasti riņķveida, kustību spēcīgi jaukt (parasti ūdeni). Riņķveida kustēties (kur, parasti gaisā).
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību apņemt (ko) tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī (par rokām).
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā.
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko), panākt, ka (tas) nokļūst, atrodas, parasti rokā.
uzsist Ar, parasti spēcīgu, sitienu, skārienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas, izveidojas.
sarīvēt Ar, parasti stipru, piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko pa ķermeņa daļas virsmu, piemēram, ziežot, masējot). Arī saberzēt (1).
tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā. Ar šādām kustībām veidot (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
pārārdīt Ārdīt vēlreiz, no jauna (parasti sienu). Ārdīt (ko) visu, viscaur.
grauzt Ārdīt, drupināt (par ūdeņiem).
izskalot Ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem). Ārdoši iedarbojoties, radīt (ko).
saārdīt Ārdot (parasti sienu), pilnīgi izkliedēt (to).
sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas (celtnes) sānu fasādē vai arī priekšējā fasādē blakus galvenajām durvīm. Iekšdurvis, kas atrodas (telpas, piemēram, gaiteņa) sānu sienā.
priekšdurvis Ārdurvis. Dubultdurvju priekšējās (pirmās) durvis. Arī parādes durvis.
apvāks Ārējā (grāmatas) ietērpa elements - poligrāfiski noformēts (papīra vai cita materiāla) aizsargs, ko apliek grāmatas vākiem, ielokot sānmalas.
apliecinājums Ārēja (jūtu, rakstura īpašību u. tml.) izpausme.
virspuse Ārējā (kā) puse (9), pār kuru augstāk (kas) paceļas, izvirzās, atrodas, noris, (ko) paceļ, izvirza.
protektors Ārējā biezākā un izturīgākā pneimatiskas riepas daļa, kas saskaras ar ceļa segumu.
izkārtne Ārējā forma, kas slēpj vai aiz kuras slēpj (kā) patieso (parasti negatīvo) būtību.
ārsiena Ārējā siena (telpai, celtnei).
fasons Ārējais (apģērba, apavu) izskats.
čaulīte Ārējais (papirosa) apvalks.
veids Ārējais izskats, kas parasti ir līdzīgs (kam), atgādina (ko).
ektoderma Ārējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim. Ārējā dīgļlapa.
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (apkaimei, parādībām dabā).
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (augiem, to daļām).
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (celtnei, telpai, priekšmetam).
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums (cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
pieredze Ārējās pasaules jutekliski empīriskais atspoguļojums, kas izveidojies mijiedarbībā ar šo pasauli, veidojot pamatu zināšanām par to.
iespaids Ārējās pasaules lietu un parādību iedarbes rezultāts cilvēka psihē (piemēram, priekšstats, tēls).
slēpties Ārēji, arī tieši neizpausties. Būt nojaušamam (pēc kādām pazīmēm).
slodze Ārējo fizikālo, parasti spēka, faktoru iedarbība (uz ko).
karceris Aresta telpa (mācību iestādē pirmsrevolūcijas Krievijā, arī Rietumeiropā).
argentīnieši Argentīnas pamatiedzīvotāji.
argumentācija Argumentu minēšana, izteikšana. Argumentu kopums. Arī pamatojums.
kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
senpilsēta Arheoloģisks piemineklis - pilsētas tipa apmetne.
arhitektūra Arhitektoniskais izveidojums (celtnei, telpai).
portāls Arhitektoniski izcelta, izrotāta celtnes (parasti galvenā) ieeja.
memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda izcila notikuma, ievērojama cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) atcerei.
interjers Arhitektoniski un mākslinieciski izveidota celtnes iekšējā telpa.
pjedestāls Arhitektonisks pamats (piemēram, monumentālai skulptūrai, kolonnai). Postaments.
kesons Arhitektonisks veidojums - padziļinājums griestos, arku un velvju iekšējās virsmās.
urbānisms Arhitektūrā - 20. gadsimta pilsētbūvniecības virziens, kas pamato lielo pilsētu pozitīvo sociālo nozīmi mūsdienu civilizācijā, milzīgu pilsētbūvniecības struktūru nepieciešamību.
Rīt(ā) arī ir diena Arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
Rīt (arī rītā) arī ir diena Arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
Rītā (arī rīt) arī ir diena Arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
koncertārija Ārija, kas komponēta kā patstāvīgs skaņdarbs izpildīšanai koncertos.
ariozo Ārijas paveids ar mazāku apjomu un brīvāku, rečitatīvam tuvāku formu.
koncertariozo Ariozo, kas komponēts kā patstāvīgs skaņdarbs izpildīšanai koncertos.
gaišība Aristokrāta, parasti kādas teritorijas valdnieka, tituls.
vikonts Aristokrātijas tituls - zemāks par grāfu, bet augstāks par baronu (romāņu zemēs un Anglijā). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
svētulīgs Ārišķīgi, pārspīlēti, liekulīgi reliģiozs (par cilvēku).
urrāpatriotisms Ārišķīgs, pārspīlēts, neīsts patriotisms. Urāpatriotisms.
urāpatriotisms Ārišķīgs, pārspīlēts, neīsts patriotisms. Urrāpatriotisms.
sprukstiņš Ārišķīgs, pašpārliecināts jauns vīrietis.
vārti Arkai līdzīgs veidojums uz ceļa (parasti celts par godu kam).
liecība Ārkārtējas klaušas (parasti sezonas darbu veikšanai) Latvijā feodālisma laikā.
ekstātisks Ārkārtīgi jūsmīgs (parasti par cilvēku). Tāds, kurā izpaužas ekstāze.
šausmas Ārkārtīgi liels nemiers, satraukums, ko izraisa kas nevēlams, nepatīkams.
Debess (arī zili) brīnumi Ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
Zili (arī debess) brīnumi Ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
Zili zaļi (arī zili, debess) brīnumi Ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
Zili (arī zili zaļi, debess) brīnumi Ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
Patoloģiskais afekts Ārkārtīgi spēcīgs afekts, kas paralizē indivīda spēju apsvērt savas rīcības sekas.
velve Arkveida būvkonstrukcija telpas vai tās daļas pārsegšanai.
Valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs). Augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs (vairākās Rietumeiropas valstīs).
Diplomātiskais kurjers Ārlietu resora darbinieks, kas pārvadā diplomātisko pastu.
Diplomātiskais kurjers Ārlietu resora darbinieks, kas pārvadā diplomātisko pastu.
sindikāts Arodbiedrība (dažās Rietumeiropas valstis, piemēram, Francijā).
Savstarpējās palīdzības kase, arī pašpalīdzības kase Arodbiedrības biedru organizācija, kas sniedz materiālu palīdzību tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
Savstarpējās palīdzības kase, arī pašpalīdzības kase Arodbiedrības biedru organizācija, kas sniedz materiālu palīdzību tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
Pašpalīdzības kase, arī savstarpējās palīdzības kase Arodbiedrības biedru organizācija, kas sniedz materiālu palīdzību tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
arodgrupa Arodbiedrības pirmorganizācijas biedru grupa, kas parasti apvieno ne vairāk par 20 biedriem (cehā, brigādē u. tml.).
tredjūnisms Arodbiedrību kustība, virziens, kas aprobežojas ar cīņu par ekonomisku prasību īstenošanu.
pupumētra Aromātisks panātru (lūpziežu) dzimtas augs, ko izmanto par garšaugu.
vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām.
saart Arot apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību). Uzart.
noart Arot apstrādāt (tīrumu, lauku). Apart.
apart Arot, padziļinot vagu, apraust (piemēram, kartupeļu stādījuma rindu). Vagot.
vagot Arot, padziļinot vagu, apraust (rušināmaugu rindu).
ārvalstnieks Ārpagastnieks.
objekts Ārpus cilvēka un neatkarīgi no cilvēka apziņas eksistējošā ārējā pasaule, materiālā realitāte.
frontons Ārsienas turpinājums (celtnei) virs dzegas, parasti trīsstūrveidā vai segmentveidā.
recepte Ārsta, feldšera, vecmātes rakstisks priekšraksts aptiekai par to, kā pagatavot, izsniegt un lietot zāles. Attiecīgais dokuments.
aizdziedēt Ārstējot panākt, ka (brūce, čūla u. tml.) aizdzīst. Sadziedēt.
aizdziedēt Ārstējot panākt, ka (ievainota ķermeņa daļa) aizdzīst.
izārstēt Ārstējot panākt, ka (slimais) kļūst pilnīgi vesels.
organoterapija Ārstēšana ar preparātiem, kas iegūti no dzīvnieku audiem, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, arī no citiem orgāniem.
piroterapija Ārstēšana, kurā izmanto ķermeņa temperatūras mākslīgu paaugstināšanu.
pašārstēšanās Ārstēšanās ar paša izraudzītajiem līdzekļiem bez ārsta palīdzības.
mehanoterapija Ārstēšanas metode, kurā izmanto īpaši konstruētus aparātus un rīkus.
Ārstnieciskais uzturs Ārstēšanas metode, kuras pamatā ir uztura ārstnieciska un profilaktiska iedarbība uz organismu.
homeopātija Ārstēšanas metode, pēc kuras slimniekam mazās devās dod tādu līdzekli, kas lielās devās veselam cilvēkam izraisa attiecīgai slimībai raksturīgās pazīmes.
Nogulēt slimnīcā Ārstēties slimnīcā (visu laikposmu) un pabeigt ārstēties.
Nogulēt slimnīcā Ārstēties slimnīcā (visu laikposmu) un pabeigt ārstēties.
dziedniecība Ārstniecība (parasti tautas medicīna).
dziedinātava Ārstniecības (parasti sanatorijas tipa) iestāde.
Medicīnas punkts Ārstniecības iestāde (piemēram, uzņēmumā, mācību iestādē) pirmās palīdzības sniegšanai un slimību profilaksei.
Medicīnas punkts Ārstniecības iestāde (piemēram, uzņēmumā, mācību iestādē) pirmās palīdzības sniegšanai un slimību profilaksei.
traumpunkts Ārstniecības iestāde, arī tās nodaļa, kur sniedz pirmo palīdzību, traumu gadījumos.
stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanās laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem.
Simptomātiskie līdzekļi Ārstniecības līdzekli, kas novērš vai pavājina slimības simptomus (piemēram, sāpes, paaugstinātu temperatūru), bet neiedarbojas uz slimības ierosinātājiem un nepārtrauc patoloģiskā procesa attīstību.
kordiamīns Ārstniecības līdzeklis pazemināta asinsspiediena paaugstināšanai un sirdsdarbības uzlabošanai.
hematogēns Ārstniecības preparāts - hemoglobīna šķīdinājums glicerīnā un vīnā.
Gultas režīms Ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
Gultas režīms Ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
Dzemdību nams Ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
Dzemdību nams Ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
poliklīnika Ārstniecības un profilakses iestāde, kuras personāls plaši sniedz specializētu medicīnisku palīdzību pēc dzīves vai darba vietas.
patronāža Ārstniecības un profilakses iestāžu darba forma, kurā medicīnas darbinieki veic atveseļošanas un profilakses pasākumus, ierodoties pie pacienta mājās.
terenkūrs Ārstnieciskām pastaigām izveidots mainīga reljefa ceļš, arī ceļu kopums.
procedūra Ārstniecisks paņēmiens, ārstniecisku paņēmienu kopums.
konsilijs Ārstu apspriede, lai galīgi izlemtu, noskaidrotu (piemēram, slimību, tās ārstēšanas paņēmienus). Ārstu grupa, kuri piedalās šādā apspriedē.
dziļaršana Aršana dziļāk par aramkārtu.
izarums Aršanas gaitā radies padziļinājums augsnes virskārtā (parasti tīruma vidū).
noart Art (ko) un pabeigt art.
rijolēt Art, apstrādāt augsni dziļāk par aramkārtu.
vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi no abām pusēm, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados.
Spieķa artērija Artērija, kas atrodas gar apakšdelma ārējo malu tuvu ādai.
palatalizēt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām.
mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām. Palatalizēt.
velarizēt Artikulēt (līdzskani), papildus paceļot mēles muguru pret mīkstajām aukslējām.
baterija Artilērijas apakšvienība, kas sastāv no vadiem.
mortīra Artilērijas ierocis, kam ir īss stobrs un kas izšauj šāviņu ar mazu sākuma ātrumu pa stāvu trajektoriju.
zenītlielgabals Artilērijas ierocis, kas paredzēts gaisa mērķu iznīcināšanai.
Smagā artilērija Artilērijas ieroči, kuru kalibrs ir lielāks par 150 milimetriem.
Vieglā artilērija Artilērijas paveids, kurā ietilpst ieroči, kuru kalibrs ir mazāks par 150 milimetriem.
skrejuguns Artilērijas šaušana, kurā ar katru ieroci šauj patstāvīgi un maksimāli ātri.
karteča Artilērijas šāviņš ar apaļu ložu pildījumu pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai nelielā attālumā.
ugunsrijējs Artists, kas demonstrē, parasti mutes, nejutīgumu pret uguni.
miroņkauls Artrīts, špats (parasti zirgiem).
veļakauls Artrīts, špats (parasti zirgiem). Miroņkauls.
ārvalstniecība Ārvalsts pilsonība, ārvalsts pavalstniecība.
ārvalstnieks Ārvalsts pilsonis, ārvalsts pavalstnieks.
imigrācija Ārvalstu pilsoņu ieceļošana (citā valstī uz pastāvīgu dzīvi).
krīze Asa (parasti materiālo vērtību) nepietiekamība.
sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, tendenču, ideju u. tml.) izpausme; asa (piemēram, pretēju sabiedrisku spēku, politisku partiju, šķiru, arī cilvēku nesaskaņu) izpausme.
ērkšķis Asa lapas pielape vai vasas pārveidne.
krasa Asa vēja brāzma, kas rodas, pēkšņi pieaugot vēja ātrumam vai mainoties tā virzienam, un ko parasti pavada nokrišņu gāzmas.
tvans Asa, nepatīkama smaka. Gaiss, kurā ir asa, nepatīkama smaka.
sadursme Asa, parasti emocionāla, domstarpību, nesaskaņu izpausme (starp cilvēkiem).
lemesis Asa, parasti plakana, metāla detaļa (arklam), kas griež zemes sloksni.
Karstas asaras Asaras, ko izraisījis spēcīgs, parasti sāpīgs, pārdzīvojums.
nigliņš Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar tievu, garu, sīkām, apaļām zvīņām klātu ķermeni un smailu galvu.
pielipe Asarveidīgo kārtas jūras zivs, kam pirmā muguras spura atrodas uz galvas un ir pārveidojusies par piesūcekni.
skumbrija Asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsa ar perlamutra mirdzumu.
makrele Asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnami šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu. Skumbrija.
noasfaltēt Asfaltēt un pabeigt asfaltēt.
durstīt Asi kairināt (par sniegu, lietu, aukstumu u. tml.).
spīvs Asi kairinošs (par smaržu, smaku).
uzknābt Asi, arī dzēlīgi ko pateikt (kādam).
raustīties Asi, īsi, nevienmērīgi, parasti nepatvaļīgi, kustēties.
tvanot Asi, nepatīkami smirdēt. Tvanēt (1).
tvanēt Asi, nepatīkami smirdēt. Tvanot (1).
atbāzt Asi, parasti arī netaktiski atbildēt.
nolādēt Asi, skarbi izpaust neapmierinātību, nepatiku.
barhani Asimetriski, vēja sapūsti smilšu pauguri (smilšu tuksnešos).
noasināt Asināt un pabeigt asināt (darbarīku).
uzasināt Asinot padarīt smailu.
uztrīt Asinot panākt, ka (darbarīks, kam ir asmens) iegūst vēlamo asumu. Uzasināt.
uzasināt Asinot panākt, ka (darbarīks, kam ir asmens) iegūst vēlamo asumu. Uztrīt.
Asins grupa Asinsgrupa.
Asins grupa Asinsgrupa.
zilums Asinsizplūdums zilganā krāsā (uz ķermeņa, sejas, parasti radies sitiena rezultātā).
Lejupējā līnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums, ko aplūko, sakot ar vecākajām paaudzēm un beidzot ar jaunākajām.
dzimta Asinsradniecīgu cilvēku kopa, kuri cēlušies no viena senča.
palīgasinsrite Asinsrite, ko nodrošina ar mākslīgās asinsrites aparāta palīdzību.
Limfātiskā sistēma Asinsrites sistēmas daļa, pa kuru plūst limfa.
notirpt Asinsrites traucējumu vai nerva bojājuma dēļ kļūt nejūtīgam, stīvam, arī durstīgi sāpīgam (par ķermeņa daļām).
ādere Asinsvads (parasti vēna).
vēna Asinsvads, pa kuru asinis plūst no orgāniem un audiem uz sirdi.
artērija Asinsvads, pa kuru asinis plūst no sirds uz organisma perifēriju.
pulsācija Asinsvadu ritmiska paplašināšanās un sašaurināšanās.
varikoze Asinsvadu slimība, kurai ir raksturīgs vēnu paplašinājums.
išēmija Asiņu daudzuma samazināšanās ķermeņa daļā, kur traucēta asiņu piegāde sakarā ar artēriju spazmu, aizsprostošanos vai nospiešanu.
skaudrs Ass, nesaudzīgs, arī aktuāls, atklāts (piemēram, par strīdu, kritiku, problēmu).
stirkšķis Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržaties gar ko.
nejauks Ass, pretīgs (par smaržu, garšu).
lāsts Ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml. Lamas, kurās parasti izpaužas ļauna novēlējums.
spējš Ass, straujš, krass (par virziena maiņu).
nātrains Ass, svelošs (piemēram, par vēju, salu.).
rādze Ass, šķautņains izcilnis (pakava apakšdaļā) berzes palielināšanai, slīdēšanas novēršanai. Radze (3).
radze Ass, šķautņains izcilnis (pakava apakšdaļā) berzes palielināšanai, slīdēšanas novēršanai. Radze.
Pelējumu siers Ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas; attiecīgā siera šķirne.
Pelējumu siers Ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas. Attiecīgā siera šķirne.
sirēna Astaino abinieku kārtas dzimta (Ziemeļamerikā), kurā ietilpst līdz 90 centimetriem gari oldējēji dzīvnieki bez pakaļkājām. Šīs dzimtas dzīvnieki.
usne Asteru (kurvjziežu) dzimtas daudzgadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām, parasti dzeloņainām, lapām.
heliofizika Astrofizikas nozare, kas pētī Saules fizikālās parādības.
atveidot Atainot psihē (kādu notikumu, parādību u. tml.).
atveidoties Atainoties psihē (par kādu notikumu, parādību u. tml.).
alga Atalgojums par paveikto. Atzinība, pateicība.
atirt Atārdīties (parasti par ko adītu, tamborētu vai piešūtu, sašūtu).
atsaukties Atbalsot (saucienu, skaņu). Atskanēt (par atbalsi).
dimdēt Atbalsot spēcīgu, samērā spalgu troksni, būt tādam, kur skan šāds troksnis (parasti par vietu, telpu).
atbalsot Atbalss veidā atvirzīt atpakaļ (skaņu).
Stāvēt (arī būt u. tml.) (kāda, kā) pusē Atbalstīt kādu, ko, simpatizēt kādam, kam.
Nostāties kāda pusē Atbalstīt kādu, simpatizēt kādam.
Būt (arī stāvēt, nostāties u. tml.) (kāda) pusē Atbalstīt kādu, simpatizēt kādam.
Nepalikt atbildi parādā Atbildēt (parasti asprātīgi).
Nepalikt atbildi parādā Atbildēt (parasti asprātīgi).
atmāt Atbildēt ar mājienu (parasti atvadoties).
līdzatbildība Atbildība (par ko) kopā, vienlaikus ar kādu personu, kolektīvu.
kriminālatbildība Atbildība par darbību, kas krimināllikumā kvalificēta par noziegumu.
Vaina krīt (uz kādu, arī uz ko) Atbildība par kādu nevēlamu, negatīvu parādību attiecas (uz kādu, arī uz ko).
derēt Atbilst (vajadzīgajam lielumam, izmēram) - par apģērbu, tā piederumiem.
stāvēt Atbilst ķermenim, tā daļām pēc lieluma, formas (par apģērbu, tā daļām).
aktualitāte Atbilstība pašreizējam momentam, nozīmīgums noteiktā laika posmā.
Valodas kultūra Atbilstība valodas, parasti literārās valodas, normām.
Valodas kultūra Atbilstība valodas, parasti literārās valodas, normām.
Pa kājai Atbilstošā lielumā (par apaviem).
labi Atbilstoši kādām prasībām (izpausties darbarīka, mehānisma u. tml. darbībai, norisei).
labi Atbilstoši kādām prasībām, arī tā, kā vēlas (norisināties, notikt, attīstīties, pastāvēt).
noformēt Atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktiem mērķiem izveidot (parasti celtnes, telpas, priekš meta) ārējo izskatu.
spilvendrāna Atbilstoši spilvena formai pašūts (parasti kokvilnas, lina) pārvalks. Spilvena pārvalks.
piemērots Atbilstošs kā veikšanai (par laikposmu, laikapstākļiem).
jaunmodes Atbilstošs pašreizējai modei. Arī jaunlaiku.
atlidot Atbraukt (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
atripot Atbraukt (parasti par automobiļiem).
nolaist Atbrīvojot (kā) uzvilkto, uzlocīto u. tml. malu, galu, panākt, ka (tas) noslīd lejā un nokarājas nobīdīt uz leju (ko paceltu) tā, ka (tas) aizsedz ko, ir priekšā kam.
Novelt uz (kāda) pleciem Atbrīvojoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma), panākt, ka to uzņemas kāds cits.
Novelt uz (kāda) pleciem Atbrīvojoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma), panākt, ka to uzņemas kāds cits.
emancipēt Atbrīvot (kādu) no aizbildniecības, pakļautības, atkarības. Atbrīvot (kādu) no aizspriedumiem.
atģērbt Atbrīvot (kādu) no apģērba (parasti no virsdrēbēm).
noaut Atbrīvot no apaviem, zeķēm (kājas).
atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu). Neapsegt pilnīgi (ķermeni vai tā daļu) - par apģērbu.
Velt no pleciem Atbrīvot no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
izpinkāt Atbrīvot no pinkām (parasti sukājot, ķemmējot).
atpestīt Atbrīvot no soda par grēkiem. Atbrīvot, pasargāt no velna varas.
ravēt Atbrīvoties (no kā, parasti nevēlama), likvidēt (parasti ko negatīvu).
izkļūt Atbrīvoties (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa), panākt, ka izbeidzas (kāda, parasti nevēlama, apstākļu, stāvokļa ietekme).
Dabūt (arī aizgādāt, nogādāt, novākt) pie malas Atbrīvoties (no kāda), parasti, fiziski iznīcinot.
Nogādāt (arī aizgādāt, aizvākt, novākt, dabūt) pie malas, arī nogādāt (arī aizgādāt, aizvākt, novākt) no ceļa Atbrīvoties (no kāda), parasti, fiziski iznīcinot.
Novākt (arī aizvākt, aizgādāt, nogādāt, dabūt) pie malas, arī novākt (arī aizvākt, aizgādāt, nogādāt) no ceļa Atbrīvoties (no kāda), parasti, fiziski iznīcinot.
Dabūt (arī nogādāt) pie malas Atbrīvoties (no kāda), parasti, fiziski iznīcinot.
nomest Atbrīvoties (no, parasti nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa).
izraisīties Atbrīvoties (parasti no negatīva psihiska stāvokļa).
izlādēties Atbrīvoties no elektriskā lādiņa (piemēram, par ierīci).
izjūgties Atbrīvoties no iejūga (par darba dzīvnieku).
Novelt no saviem pleciem Atbrīvoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
Novelt (arī nokratīt) no (saviem) pleciem Atbrīvoties no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
Izlīst no (savas) ādas Atbrīvoties no kādas ārējas pazīmes, īpašības.
Atvieglināt (arī atvieglot) sirdi Atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).
Atvieglot (arī atvieglināt) sirdi Atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).
Atvieglot (arī atvieglināt) sirdi Atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).
atmest Atbrīvoties, atradināties (parasti no slikta paraduma vai īpašības).
attirpt Atbrīvoties, tikt atbrīvotam no notirpuma (par ķermeņa daļām).
atbalss Atcere (par kādiem notikumiem), tās izraisītā noskaņa.
pārstaigāt Atcerēties, atveidot iztēlē, parasti kādā secībā (piemēram, dzīves gaitas).
atrīt Atdabūt atpakaļ mutē (norīto). _imperf._ Rīt atpakaļ.
kupelēt Atdalīt (cēlmetālus) no (parasti svina) piejaukumiem.
nocelt Atdalīt (celtni, tās daļu) - piemēram, par veļu, plūdiem.
noņemt Atdalīt (ko, parasti locekli) no organisma (operējot).
nomaukt Atdalīt (mizu, parasti koka, krūma stumbra, zara daļai) visapkārt.
izņemt Atdalīt (parasti bojātu) organisma daļu. Izoperēt.
izņemt Atdalīt (svešķermeni) no organisma (parasti operējot).
nogriezt Atdalīt ar separatoru (pienam) krējumu.
atlapot Atdalīt lapas (augiem).
atsijāt Atdalīt no kolektīva, grupas (piemēram, mazāk spējīgos, nepiemērotos cilvēkus).
nospert Atdalīt nost (daļu) - par zibeni.
nodarināt Atdalīt nost (parasti nogriezt, nomizot sakņaugiem ko nevajadzīgu).
noņemt Atdalīt nost ar kādiem paņēmieniem (piemēram, vielas kārtu, kā virskārtu, apvalku).
nodabūt Atdalīt nost, parasti ar pūlēm, grūtībām.
atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu, no kā ļoti tuva, radniecīga, nepieciešama).
šķirt Atdalīt, norobežot (platību, telpu no citas platības, telpas), veidojot (ko).
iedalījums Atdalīta vieta, telpa (kā iekšienē, iekšpusē).
atraisīties Atdalīties (no auga) - par lapām, augļiem u. tml.
atlīmēties Atdalīties (no kā) - par ko pielīmētu.
atlipt Atdalīties (no kā) - par ko pielipušu, pielipinātu, pielīmētu.
izkrist Atdalīties (no ķermeņa) - parasti par zobiem, matiem, spalvām.
atslāņoties Atdalīties (par slāni, kārtu).
plukt Atdalīties no ķermeņa (par apmatojumu, apspalvojumu).
nokrist Atdalīties no ķermeņa (par matiem, spalvām).
krist Atdalīties no ķermeņa (par zobiem, matiem, spalvām).
piedzimt Atdalīties no mātes organisma un sākt patstāvīgu eksistenci.
nobirt Atdalīties un nokrist (par augu daļām, parasti lapām, ziediem, augļiem).
nobirt Atdalīties un nokrist (piemēram, par vielām, priekšmetu daļām).
atlupt Atdalīties, atlobīties nost (parasti par virskārtu).
attīrīt Atdalot nevajadzīgus, nevēlamus piemaisījumus, padarīt tīru (vielu). Veicināt nevajadzīgu, nevēlamu piemaisījumu atdalīšanas (no kādas vielas).
nodarināt Atdalot nost (stumbram, zaram u. tml., piemēram, zarus, lapas), iegūt (ko).
drāzt Atdalot skaidas (piemēram, ar nazi), padarīt (ko) tievāku, īsāku, smailāku, gludāku.
nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā). Nobrukt (1).
kopija Atdarinājums, atveidojums (pēc parauga), parasti bez radošas pieejas, noteikta viedokļa.
Ķēmoties pakaļ Atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi.
Ķēmoties pakaļ Atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi.
pakaļķēmoties Atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi.
stilizēt Atdarināt (mākslas darbā) noteikta stila īpatnības, savdabību.
piegaudot Atdarinot gaudošanu, pievilināt (parasti vilku).
attaisīt Atdarīt, parasti ar kādu rīku (ko cieši aizdarītu, aiznaglotu, aizkorķētu u. tml.).
gandarīt Atdarīt, parasti ar ļaunu (piemēram, nodarītu pārestību).
izpirkt Atdodot (aizdevumu), saņemt atpakaļ (ieķīlāto).
reprivatizēt Atdot (ko nacionalizētu) atpakaļ privātīpašumā.
aizdāvināt Atdot (ko savu citam) par dāvanu.
atdāvināt Atdot (ko savu citam) par dāvanu.
pārdot Atdot (mantu, produktu, īpašumu u. tml.) par samaksu pircēja īpašumā.
nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piemēram, zaudējumu). Izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
upurēt Atdot (parasti ko vajadzīgu) kā labā, kāda mērķa dēļ. Ziedot (2).
ziedot Atdot (parasti materiālas vērtības, naudu) kā labā, kāda mērķa dēļ.
izdot Atdot atpakaļ (naudas) pārpalikumu pēc samaksas.
atlīdzināt Atdot atpakaļ (parādu). Samaksāt (piemēram, par zaudējumu), atdot ko līdzvērtīgu (zaudētā vietā). Atmaksāt.
atmaksāt Atdot atpakaļ (parasti aizdotu naudu).
denacionalizēt Atdot īpašniekam (nacionalizētu īpašumu).
Atdot pēdējo maizes kumosu, arī atraut sev (pēdējo) kumosu (no mutes) Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
Atdot pēdējo maizes kumosu Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
Atraut sev (pēdējo) kumosu no mutes Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
Atdot pēdējo maizes kumosu Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
Atdot pēdējo (maizes) kumosu, arī atraut sev pēdējo kumosu (no mutes) Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
Atraut sev (pēdējo) kumosu (no mutes) Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
Nokārtot parādu Atdot naudu vai citas vērtības, izpildot parāda saistības.
nolīdzināties Atdot parādu, atlīdzināt zaudējumu (kādam).
pārdzesēt Atdzesēt (vielu) līdz temperatūrai, kas ir zemāka par (tās) sasalšanas vai iztvaikošanas temperatūru.
radioateljē Ateljē, kurā labo radioaparātus.
atelsa Atelpa.
Gatavības apliecība Atestāts par vidējo izglītību.
atvest Atgādāt šurp (ko) - par transportlīdzekļiem.
atsūtīt Atgādāt šurp (pa pastu vai ar kāda starpniecību). _imperf._ Sūtīt Šurp.
pieminēt Atgādināt (kādam par ko).
Pieklauvēt pie sirds (arī sirdsapziņas) Atgādināt (kādam) par sava esamību.
Pieklauvēt pie sirds (arī sirdsapziņas) Atgādināt (kādam) par savu esamību.
Pieklauvēt pie sirdsapziņas (arī sirds) Atgādināt (kādam) par savu esamību.
piemest Atgādināt (ko nepatīkamu).
atdzenāt Atgaiņāt (parasti kukaiņus).
timpānija Atgremotajā dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm. Timparūts.
pārrasties Atgriezties (ligzdošanas vietā) - par gājputniem.
pārkļūt Atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), parasti ar grūtībām.
repatriēties Atgriezties dzimtenē (par karagūstekņiem, emigrantiem, bēgļiem, pārvietotām personām).
pārnest Atgriežoties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), paziņot (jaunu vēsti, ziņu).
stumties Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu).
atkrist Atgulties (parasti uz neilgu laiku), lai atpūstos.
atstiepties Atgulties (parasti, iztaisnojot augumu).
atmesties Atgulties (uz muguras, parasti uz neilgu laiku).
atlikties Atgulties, lai atpūstos (parasti uz neilgu laiku).
Nokrist uz auss Atgulties, pagulēt.
Nokrist uz auss Atgulties, pagulēt.
atdzīvoties Atgūt aktivitāti, rosīgumu, arī izpausties ar jaunu spēku (par parādībām sabiedrības dzīvē).
atdzīvoties Atgūt jušanas vai kustību spēju (par locekļiem, piemēram, pēc notirpuma).
atkopties Atgūt labklājību, panākt uzplaukumu (parasti pēc materiālu grūtību pārvarēšanas).
Atgūt sevi Atgūt pašsavaldību, skaidras domāšanas spēju.
atjēgties Atgūt pašsavaldību, spēju skaidri domāt (pēc satraukuma, pārdzīvojuma).
atplaukt Atgūt, arī iegūt rosmi (par norisēm dzīvē, sabiedrībā).
atdabūt Atgūt, saņemt atpakaļ (to, kas kādreiz piederējis).
atkāpties Atiet (no kāda), atstājot viņu vienu pašu, arī netraucējot, liekot mierā.
atspurt Atirstot, atšķetinoties atkarāties (piemēram, par diegu galiem nodriskātu drēbju malās).
atjaunotne Atjaunošana, atjaunošanās (pēc panīkuma, pagrimuma).
reģenerācija Atjaunošanās (pēc pārtraukuma, intensitātes mazināšanās) - par laikapstākļiem.
pašatjaunošanās Atjaunošanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
reprodukcija Atjaunošanās, saglabājot (organisma) specifiskumu no paaudzes paaudzē.
rehabilitēt Atjaunot (kādam) iepriekšējās tiesības, arī iepriekšējo godājamo sociālo stāvokli (parasti ar juridisku aktu).
atdzemdināt Atjaunot (kādu sabiedriskās dzīves parādību), parasti pārvarot grūtības.
rekonstruēt Atjaunot (ko) pēc aprakstiem, atrastām paliekām u. tml.
pacelt Atjaunot, uzlabot (ko nolaistu, panīkušu).
atdzimt Atjaunoties (par dabu pavasarī).
atdzīvoties Atjaunoties, atkal ieviesties (par ko tādu, kas bijis iepriekš).
atdzimt Atjaunoties, izpausties ar jaunu spēku (par jūtām, spējām u. tml.).
reproducēties Atjaunoties, saglabājot (organisma) specifiskumu no paaudzes paaudzē.
atdzimt Atjaunoties, sasniegt augstāku attīstības pakāpi, uzplaukt (pēc panīkuma, pagrimuma). Izveidoties atkal.
veikls Atjautīgs, attapīgs (par cilvēkiem). Tāds, kas izmanto situāciju savā labā.
atjozties Atjozt sev (parasti jostu).
pelde Atkailināta ķermeņa vai tā daļu pakļaušana, piemēram, gaisa, tvaika, ūdens, dūņu, smilšu iedarbībai, iegremdējot, novietojot to attiecīgajā vidē.
vanna Atkailināta ķermeņa, tā daļu pakļaušana ārstnieciskai, norūdīšanas u. tml. (parasti saules, gaisa) iedarbībai. Pelde.
atgūt Atkal iegūt (iepriekšējo izteiksmi) - par acīm, seju.
atgūt Atkal iegūt (iepriekšējo stāvokli, īpašības) - par parādībām, priekšmetiem.
atgriezties Atkal iestāties. Atkal izpausties.
atgriezt Atkal ieviest, panākt, ka iestājas atkal. Atdabūt, atgūt, iemantot atkal.
atgriezties Atkal pievērsties (kam) - par domām.
rubāto Atkāpe no stingra tempa.
pamest Atkāpjoties atdot pretiniekam (piemēram, pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
atstāt Atkāpjoties atdot pretiniekam (pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
atiet Atkāpties (par karaspēku).
atvilkties Atkāpties, atiet (par karaspēku).
nebrīvība Atkarība, nepatstāvība (tautai, valstij).
nebrīvs Atkarīgs, nepatstāvīgs (par tautu, valsti).
atskarpains Atkarpains Atskabargains.
nostiprināt Atkārtojot, ar vingrinājumiem padarīt (zināšanas, iemaņas, prasmi) noturīgas, viegli izmantojamas.
kā Atkārtojumā saista vienus un tos pašus vārdus, norādot uz izteiktā nojēguma pastiprinājumu.
tā Atkārtojumā saista vienus un tos pašus vārdus, norādot uz izteiktā nojēguma pastiprinājumu.
recidīvs Atkārtošanās (parādībai), parasti nevēlama, pēc (tās) īstas vai šķietamas izzušanas.
reinfekcija Atkārtota inficēšanās ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
dažs Atkārtotā lietojumā vai savienojumā «dažs - cits» norāda uz vairāku dzīvu būtņu, priekšmetu vai parādību savstarpējo sakaru, secību.
drostaloties Atkārtoti dalīties (par olšūnām).
reinficēties Atkārtoti inficēties ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
mīcīties Atkārtoti jaukt, spaidīt (ko, piemēram, traukā).
kumulācija Atkārtoti lietotu (parasti zāļu) vielu uzkrāšanās organismā, arī vidē.
grozīties Atkārtoti pievērsties (kādam tematam, jautājumam) - par sarunām, domām u.tml.
malties Atkārtoti pievērsties (kam) - par domām, sarunām. Atkārtoti izraisīties (par psihisku stāvokli).
durstīt Atkārtoti skarot, radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem, skujām).
bārstīt Atkārtoti vai vairākos paņēmienos bērt, kaisīt.
vārstīt Atkārtoti vai vairākos paņēmienos vērt (piemēram, diegu adatā, auklas pastalās).
mēģināt Atkārtoti, arī pa daļām, parasti speciālista vadībā, izpildīt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju), gatavojot, veidojot izrādi, priekšnesumu.
iedzert Atkārtoti, sistemātiski lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
iebāzīt Atkārtoti, vairākiem paņēmieniem iebāzt (kur iekšā).
nobāzīt Atkārtoti, vairākos paņēmienos bāžot, aizdarīt, nosprostot.
apbāzīt Atkārtoti, vairākos paņēmienos bāžot, nostiprināt, ciešāk piekļaut (ko visapkārt).
recidivēt Atkārtoties pēc izveseļošanās vai izveseļošanās periodā (par slimību).
recidivēt Atkārtoties, parasti nevēlami, pēc īstas vai šķietamas izzušanas (par parādību)
reprīze Atkārtots sitiens paukošanā.
atsegsme Atklāšana, parādīšana (parasti mākslas darbā).
uzrādīt Atklāt (cilvēku, kas kādam nav zināms vai vēlas palikt kādam nezināms). Nodot (kādu). Atklāt (kādam kāda vai kā atrašanās vietu).
nodot Atklāt (cilvēku, kas vēlas palikt nemanāms, nezināms). Padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu.
izmērīt Atklāt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
izmērot Atklāt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
atspēkot Atklāt (kāda) kļūdas, nepareizības un pierādīt savu taisnību.
Nākt uz pēdām Atklāt (parasti noziedznieku, noziegumu).
atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību vai identitāti (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas darbā). Attēlot.
Saskatīt kāda (īsto) seju Atklāt kāda, parasti slēptu, būtību.
Saskatīt kāda (īsto) seju Atklāt kāda, parasti slēptu, būtību.
Ķert uz (arī pie) vārda Atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā.
Ķert uz (arī pie) vārda (arī vārdiem) Atklāt ko pretrunīgu, arī nepatiesu kāda izteikumā.
Atvērt (arī atdarīt) acis Atklāt patiesību.
Atvērt (arī atdarīt) acis Atklāt patiesību. Palīdzēt pareizi saprast (ko).
Atdarīt (arī atvērt) acis Atklāt patiesību. Palīdzēt pareizi saprast (ko).
(Iz)celt gaismā (retāk dienas gaismā, arī dienasgaismā) Atklāt, (pa)darīt zināmu.
mērīt Atklāt, novērtēt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
mērot Atklāt, novērtēt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
ierādīt Atklāt, parādīt (citiem savu stāvokli, izjūtas).
Celt priekšā Atklāt, parādīt, izklāstīt.
Celt priekšā Atklāt, parādīt, izklāstīt.
atmaskot Atklāt, spilgti raksturot (ko negatīvu, parasti mākslā).
lodžija Atklāta galerija, kas piekļaujas celtnei. Telpa, kuru vienas ārsienas vietā norobežo margas.
atskaite Atklāta sasniegumu demonstrēšana, parādīšana (parasti mākslas nozarēs).
zeltraktuve Atklāta vai daļēji atklāta (parasti sekli izvietota) zelta ieguves vieta. Attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
(Ie)mest sejā (arī acīs) Atklāti (pa)teikt ko nepatīkamu, arī aizvainojošu.
atzīties Atklāti izpaust (ko par sevi, ar savu personu vai darbību saistītu).
eksplicīts Atklāti izteikts, izpausts.
Nākt (arī parādīties) atklātībā Atklāti parādīties. Atklāti, publiski paust, deklarēt (ko).
Parādīties (arī nākt) atklātībā Atklāti parādīties. Atklāti, publiski paust, deklarēt (ko). Tikt izdotam (par iespieddarbu). Arī tikt publicētam.
Klāt (savas) kārtis uz galda Atklāti paust savus nodomus.
Klāt (savas) kārtis uz galda Atklāti paust savus nodomus.
Mest acīs (arī sejā) Atklāti teikt ko nepatīkamu, arī aizvainojošu.
demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
manifestēt Atklāti, skaidri paust.
(Pa)teikt (skaidru) patiesību (tieši) acīs Atklāti, tieši (pa)teikt (kādam) patiesību.
(Pa)teikt skaidru patiesību (tieši) acīs Atklāti, tieši (pa)teikt (kādam) patiesību.
dvest Atklāties, būt uztveramam, izpausties (par apstākļiem).
raudzīties Atklāties, izpausties, būt uztveramam (piemēram, par apstākļiem).
izrādīties Atklāties, noskaidroties, ka pastāv (kāds fakts).
paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piemēram, ar kāda nozieguma bīstamību.
krēpot Atklepot krēpas.
atgriezties Atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī). Ierasties atkal (kur).
atvelties Atkrist atmuguriski atpakaļ (guļus vai sēdus stāvoklī).
urna Atkritumu trauks (parasti no betona, metāla).
aptīrīšana Atkritumu, netīrumu u. tml. aizvākšana (parasti organizēta). Darbība --> aptīrīt (1).
šķīdonis Atkusnis (parasti pavasarī), kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme. Arī slapjdraņķis (rudenī, ziemā).
soliflukcija Atkusušos, pārmitras grunts, augsnes lēna slīdēšana pa sasaluma virsmu lēzenās nogāzēs.
rabats Atlaide no visas par preci maksājamās naudas summas (atlaidi parasti piešķir, ja pieci pērk vairumā, maksā skaidrā naudā).
atšļukt Atlaisties vaļā (parasti par rokām).
reņģe Atlantijas siļķes Baltijas pasugas zivs, kam ir līdz 25 centimetriem garš ķermenis, zilganzaļa mugura un sudrabbalti sāni.
nobiras Atlauztu iežu gabalu kopums, kas, smaguma spēka iedarbībā nobirstot, sakrājas kalna nogāzē, pakājē, iežu atsegumu lejasdaļā.
sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu.
atskriet Atlidot (par putniem, kukaiņiem).
kurtāža Atlīdzība māklerim par starpniecību darījumā.
atradības Atlīdzība par atrastās naudas, mantas atdošanu.
komisija Atlīdzība par darījumu izpildi (parasti procentos no darījuma kopsummas).
honorārs Atlīdzība par literāru, mākslas, zinātnisku darbu.
Sāpju nauda Atlīdzība par nodarījumu vai aizskārumu.
Sāpju nauda Atlīdzība par nodarījumu vai aizskārumu.
kompensācija Atlīdzība, atalgojums (piemēram, par paveikto, zaudēto). Naudas summa, ko izmaksā par atlīdzību.
prēmija Atlīdzība, atalgojums, apbalvojums (par ko, parasti vienreizēji paveiktu).
apmaksa Atlīdzība, samaksa (piemēram, par darbu, pakalpojumu).
Izpirkšanas nauda Atlīdzība, samaksa par (kāda) atbrīvošanu.
Izpirkšanas (arī izpirkuma) nauda Atlīdzība, samaksa par kāda atbrīvošanu.
revanšs Atlīdzinājums (piemēram, par pakalpojumu) ar pretpakalpojumu, dāvanu u. tml.
revanšēties Atlīdzināt (piemēram, par pakalpojumu) ar pretpakalpojumu, dāvanu u. tml.
kompensēt Atlīdzināt, atalgot (piemēram, par paveikto, zaudēto). Par atlīdzību izsniegt naudas summu.
drupas Atliekas pēc (parasti celtnes) sagraušanas vai sagrūšanas.
gruveši Atliekas pēc (parasti celtnes) sagrūšanas. Drupas.
atsliet Atliekt atpakaļ (galvu). Atgāzt.
atlocīt Atliekt atpakaļ (piemēram, drānas malu).
atgāzt Atliekt, atvirzīt atpakaļ (galvu, arī augumu). Atmest (galvu).
atgāzties Atliekties atpakaļ un atbalstīties (pret ko) ar muguru (parasti sēdus stāvoklī).
iztaisnoties Atliekties taisnam vai taisnākam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
atlikas Atlikumi, pārpalikumi.
auss Atlocīt, saburzīt stūri (papīra lapām, grāmatām, burtnīcām).
atlocījums Atlocītā vai atlocījusies mala (drānai, papīram u. tml.). Atloks.
atloks Atlocīta, īpaši veidota mala (parasti apģērba gabaliem, apaviem).
atlobīties Atlupt (par apmetumu, krāsu u. tml.).
palaist Atļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā), atļaut (kādam) ko darīt.
Palaist vieglāk Atļaut (ko) darīt pavirši, rīkoties brīvi.
aizlaist Atļaut aiziet, pabūt (kur, pie kā u. tml.).
Palaist pasaulē Atļaut doties prom (parasti no dzimtajām mājām) svešumā.
Palaist pasaulē Atļaut doties prom (parasti no dzimtajām mājām) svešumā.
palaist Atļaut izpausties (psihiskam stāvoklim).
atstāt Atļaut paturēt, neatņemt.
pielaist Atļaut piedalīties (darbībā, pasākumā u. tml.).
Pielaist pie stūres Atļaut vadīt transportlīdzekli (parasti automobili).
Pielaist pie stūres Atļaut vadīt transportlīdzekli (parasti automobili).
salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz, dzīvi), uzturēties (kur).
revanšs Atmaksa, atriebe (par zaudējumu karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
attaisnot Atmaksāt, atalgot (par pūlēm, izdevumiem u. tml.).
līdzināt Atmaksāt, atdot ko līdzvērtīgu. Atlīdzināt (piemēram, parādu, zaudējumu).
revanšēties Atmaksāt, atriebties par zaudējumu (karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
pamflets Atmaskojošs, parasti satīrisks, sacerējums (piemēram, par kādu aktuālu sabiedrisku vai politisku parādību).
atsviest Atmest (atpakaļ, uz mugurpusi).
nomest Atmest (nevēlamu paradumu).
piemiņa Atmiņas ar cieņas pilnu attieksmi (parasti pret mirušu cilvēku, pagātnes faktu).
Gaiša piemiņa Atmiņas par ko labu, kas parasti saistīts ar mirušu cilvēku.
Gaiša piemiņa Atmiņas par ko labu, kas parasti saistīts ar mirušu cilvēku.
Lokalizētā amnēzija Atmiņas zudums par noteiktu laika posmu.
piemiņa Atmiņu kopums (parasti par to, kas pagājis, vairs neeksistē).
pilotbalons Atmosfērā palaižams, ar ūdeņradi pildīts neliels balons vēja virziena un ātruma noteikšanai atmosfēras slāņos.
Gaisa bedre Atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
Gaisa bedre Atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
negaiss Atmosfēras parādība - elektriskā izlāde starp mākoņiem, pērkons līdz ar lietu, arī krusu, stiprām vēja brāzmām.
radiometode Atmosfēras un kosmosa pētīšanas metode, kas pamatota uz atstaroto radioviļņu analīzi.
atkāpt Atnākt (parasti ciemos).
atstaigāt Atnākt (parasti lēnām).
atlīmēties Atnākt vajā (par ko salīmētu, aizlīmētu).
atrist Atnākt vajā (par ko sapītu, sasietu). Atraisīties.
pārmesties Atnesties nelaikā (par dzīvniekiem).
slodzīt Atņemot brīvību, novietot valsts varas vai militāras pavēlniecības apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
Pazemināt dienesta pakāpi Atņemt augstāku dienesta pakāpi un piešķirt zemāku.
atmagnetizēt Atņemt magnētiskās īpašības.
atsavināt Atņemt pēc likumā noteiktās kārtības (kādu īpašumu) par labu, piemēram, valstij, sabiedriskai organizācijai.
Slēgt ārā (arī laukā) Atņemt tiesības būt par (kādas organizācijas, biedrības) biedru. Atņemt tiesības būt par (kā) dalībnieku, piedalīties (kur).
denacionalizēt Atņemt valsts piederību (pilsonību, pavalstniecību).
atraut Atņemt, lai piesavinātos, arī lai iegūtu atpakaļ.
iezt Atņirgt (zobus) - par dzīvniekiem.
Parādīt zobus Atņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku). Izpaust savu naidīgo attieksmi (pret kādu), gatavību aktīvi pretoties.
Oglekļa vienība Atommasas vienība - viena divpadsmitā daļa no atoma masas, kāda ir oglekļa izotopam ar masas skaitli 12.
Oglekļa vienība Atommasas vienība - viena divpadsmitā daļa no atoma masas, kāda ir oglekļa izotopam ar masas skaitli 12.
radikālis Atoms vai atomu grupa, kurā ir nesapārots elektrons vai nesapāroti elektroni.
nitrogrupa Atomu grupa, kas sastāv no viena slāpekļa atoma un diviem skābekļa atomiem.
metilēngrupa Atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un divi ūdeņraža atomi.
metilēns Atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un divi ūdeņraža atomi. Metilēngrupa.
metilgrupa Atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un trīs ūdeņraža atomi.
metils Atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un trīs ūdeņraža atomi. Metilgrupa.
sīkstruktūra Atomu, molekulu, kristālu enerģijas līmeņu sašķelšanās enerģijas apakšlīmeņos.
atgāzeniski Atpakaļ atliecoties, atgāžoties (par cilvēku).
kapuce Atpakaļ atmetama, pie mēteļa apkakles piestiprināta galvassega. Zem zoda sastiprināma cepure (sievietēm, bērniem), kas cieši aptver galvu, brīvu atstājot tikai sejas daļu.
atpakaļrāpulis Atpakaļrāpulīgs cilvēks.
retardācija Atpalicība fiziskajā vai garīgajā attīstībā.
provinciālie Atpalicis cilvēks (parasti sabiedriski politiskā dzīvē). Cilvēks ar sīkām, mietpilsoniskām interesēm.
atslīdēt Atpeldēt nost (sānis, atpakaļ) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
atslīdēt Atpeldēt šurp (par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
izpīt Atpīt, atraisīt (parasti matus).
stērbele Atplēsta, ieplēsta (kā, piemēram, apģērba, auduma, papīra) daļa.
driskas Atplēstas, ieplēstas (auduma, papīra) daļas. Skrandas.
skrandas Atplēstas, parasti vairākās vietās, ieplēstas, saplēstas (piemēram, auduma, papīra) daļās.
skrandains Atplēsts, parasti vairākās vietās, ieplēsts, saplēsts (piemēram, par audumu, papīru).
atdūkt Atplūst (par dobjām skaņām).
atšķindēt Atplūst (par šķindošu skaņu).
atvelties Atplūst (par ūdeņiem, gaisa strāvām u. tml.).
atvējot Atplūst (parasti par gaisa strāvām, smaržu).
atvēdīt Atplūst (parasti par smaržām, gaisa strāvām).
atskanēt Atplūst šurp (par skaņām).
atlidot Atplūst šurp, kļūt dzirdamam (par skaņām).
atlīgot Atplūst, atviļņot šurp (par skaņām).
attaisīt Atpogāt, atāķēt, atraisīt u. tml. (to, kas satur, nostiprina apģērbu, apavus u. tml.).
Atstaipīt (arī atstiept) kaulus Atpūsties (parasti guļus).
Atstaipīt (arī atstiept) kaulus Atpūsties (parasti guļus).
Atstiept (arī atstaipīt) kaulus Atpūsties (parasti guļus).
atdusēties Atpūsties guļus stāvoklī (parasti miegā) - par cilvēkiem.
šļaucīties Atpūsties, parasti guļus stāvoklī.
diendusa Atpūta (parasti miegā) pēc pusdienām.
atdusa Atpūta (parasti miegā), īsa atpūta
atvaļa Atpūta, atelpa.
atelpa Atpūta, neliels pārtraukums (parasti spraigā darbā).
kuluāri Atpūtai un neoficiālām sarunām paredzētas telpas (piemēram, pie parlamenta sēžu zālēm).
pīppauze Atpūtas brīdis, neliels darba pārtraukums, ko parasti izmanto smēķēšanai.
šūpuļkrēsls Atpūtas krēsls, kuram it lokveida pamatne un kurā var šūpoties.
laineris Ātra daudzvietīga pasažieru lidmašīna.
izgājiens Ātra pārvietošanās no kāda stāvokļa kādā virzienā (piemēram, hokejā, paukošanā).
presto Ātrā tempā (ātrāk par alegro).
stenogrāfija Ātra, īsa (runas, teksta) pieraksta veids ar īpašām zīmēm un saīsinājumu sistēmu.
pārmācīt Atradināt (kādu) no nevēlama ieraduma, rakstura īpašības.
Dot (arī iedot) kurvīti Atraidīt (parasti bildinātāju).
atvairīt Atraidīt, nepieņemt (piedāvājumu, padomu u. tml.).
atšņorēt Atraisīt (ar auklu sasietus apavus). _imperf._ Šņorēt vaļā.
palaist Atraisīt (ko sasietu), attaisīt (ko sastiprinātu, arī aizvērtu). Arī panākt, ka (kas) kļūst mazāk saspriegts.
atmosties Atraisīties no sastinguma, atdzīvoties (par norisēm dabā).
birt Atraisīties un krist zemē (piemēram, par lapām, augļiem, ziediem).
izpīt Atraisot, atpinot (parasti matus), izņemt (piemēram, lenti).
atčāpot Atrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem).
ātrspiede Ātras darbības iespiedmašīna ar veltni virs plakanas pamatnes.
Sarkanais Krusts Atrās medicīniskās palīdzības automobilis ar šādu emblēmu.
izrakt Atrast (parasti starp citiem priekšmetiem).
Izkulties no parādiem Atrast iespēju nokārtot parādus.
Izkulties no parādiem Atrast iespēju nokārtot parādus.
Izglābt stāvokli (arī situāciju) Atrast izeju no grūta, sarežģīta stāvokļa. Būt par cēloni tam, ka rodas izeja no grūta, sarežģīta stāvokļa.
patverties Atrast patvērumu, nokļūt patvērumā.
Uzņemt pēdas Atrast pēdas un uzsākt doties pa tām (parasti par suni).
Izvilkt sakni Atrast skaitli, kura atbilstošā pakāpe ir vienāda ar zemsaknes skaitli.
sagādāt Atrast, iegūt (barību), izveidot (mitekli) - par dzīvniekiem.
notvert Atrast, izvēlēties (parasti izdevīgu, piemērotu laikposmu, laika momentu).
atbildēt Atrast, pateikt (atrisinājumu, atbildi, risinot kādus jautājumus, problēmas).
dabūt Atrast, sameklēt (parasti, lai iegūtu savā īpašumā, rīcībā).
apiet Atrasties (ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļu.
čurnēt Atrasties (ilgi) vienā un tai pašā vietā vai (parasti neērtā) pozā.
būt Atrasties (kā) rīcībā (par faktiem, spriedumiem u. tml.).
būt Atrasties (kā) rīcībā (par pasākumiem, laiku).
stāvēt Atrasties (kādā vidē) - par parādībām dabā.
apskaut Atrasties (kam apkārt vai vairākās pusēs) - par kokiem, mežu, teritoriju.
aptvert Atrasties (kam) cieši apkārt (par priekšmetiem).
aplipt Atrasties (kam) cieši klāt, arī pārklāt (parasti par daudziem kukaiņiem).
lenkt Atrasties (kam) vairākās vai visās pusēs (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
ielenkt Atrasties (kam) visapkārt (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
snaust Atrasties (kur) un netikt (parasti ilgāku laiku) lietotam, izmantotam (par priekšmetiem).
viļāties Atrasties (kur), parasti, nesakārtotam (parasti par apaļiem priekšmetiem).
būt Atrasties (par priekšmetiem, vielām).
peldēties Atrasties (šķidrumā, masā) - par priekšmetiem.
sēdēt Atrasties (uz kā, kur), piemēram, stāvot, tupot (parasti par putniem, kukaiņiem).
krist Atrasties (uz kā, pāri kam) - par ēnu.
klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas (piemēram, par putekļiem, vielu).
apgrozīties Atrasties apgrozībā (2) (par transportlīdzekļiem).
tupēt Atrasties balstā (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par putniem).
tupēt Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem). Arī sēdēt (1).
karāties Atrasties bez atbalsta apakšā (virs kā, pāri kam, kam priekšā).
Rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.) Atrasties bezdarbībā. Aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
Rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.) Atrasties bezdarbībā. Aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
Salikt rokas klēpī Atrasties bezdarbībā. Aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
Rokas klēpī turēt (arī likt u. tml.) Atrasties bezdarbībā. Aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
gulēt Atrasties guļus pie zemes (par augiem).
gulēt Atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Dzīvot līdzi Atrasties kā iespaidā, varā.
karot Atrasties kara stāvoklī (par valstīm, tautām, ciltīm u. tml. vai sociālām grupām).
dzīvot Atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
nākt Atrasties kustībā šurp, virzīties, tikt virzītam šurp (par priekšmetiem).
kāpt Atrasties kustībā, arī tikt virzītam uz augšu (par priekšmetiem).
iet Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem).
drebēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, cilvēka ķermeņa daļām). Trīcēt.
trīcēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
trīsēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām). Arī trīcēt (1).
aptecēt Atrasties lokveidā (ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļu.
klusēt Atrasties miera stāvoklī (par parādībām dabā). Arī būt klusam.
atpūsties Atrasties miera stāvoklī pēc piepūles (par organismu, tā daļām).
karot Atrasties naidīgās attiecībās un paust tās runā, rīcībā.
snaust Atrasties nedziļā, parasti īslaicīgā, miegā. Atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu.
pazust Atrasties nezināmā prombūtnē, neatgriezties no kurienes, nebūt atrodamam, sameklējamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
stāvēt Atrasties noteiktā teritorijā, pozīcijā (par bruņoto spēku daļām, vienībām, apakšvienībām). Atrasties (kur) - par fronti.
Gulēt ziemas miegā (arī ziemas miegu) Atrasties pilnīgā miera stāvoklī ziemā (par dažiem dzīvniekiem).
sēdēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas.
Būt uz spēles Atrasties stāvoklī, situācijā, kad kas ir atkarīgs no nejaušības, pakļauts riskam.
mirkt Atrasties šķidrumā, masā (par priekšmetiem).
saiet Atrasties tieši blakus (parasti par teritorijām).
būt Atrasties un eksistēt, pastāvēt (kur) - par dzīvniekiem, augiem.
kulminēt Atrasties uz novērotāja meridiāna (par debess spīdekli).
segt Atrasties uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
ceļot Atrasties vai doties ceļā, parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas.
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas (kur), balstoties uz kājām (par cilvēku).
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz kājām (par cilvēku).
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz pamatnes tā, ka negāžas (par priekšmetiem).
tecēt Atrasties virzībā, kustībā (par straumi, ūdenstilpes ūdeņiem).
plūst Atrasties virzība, kustībā (par straumi).
aiziet Atrasties virzienā (uz kādu vietu). Aizvirzīties, aizvīties (par ceļiem, takām u. tml.).
atiet Atrasties virzienā nost (sānis) - piemēram, par ceļu, upi.
karāties Atrasties virzienā uz leju bez atbalsta (par ķermeņa daļām, arī par priekšmetiem).
atiet Atrasties virzienā vai virzīties nost (sānis) - piemēram, par zariem, augu saknēm.
ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par kokiem, mežu, mājām).
uzkavēties Atrasties, apstāties (kur, kādā vietā), parasti neilgu laiku, arī reizēm (par transportlīdzekli).
pludot Atrasties, arī izplatīties (piemēram, uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
stāvēt Atrasties, augt vertikāli (kur) - parasti par kokiem.
sēdēt Atrasties, augt, arī būt novietotam (uz kā, kur) - par augiem, to daļām.
stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem). Atrasties (kur) šādā stāvoklī.
klāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem.
pārklāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par zemes (planētas) virsas reljefa veidojumiem.
klāties Atrasties, būt (kur) plašā teritorijā (piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem).
klāt Atrasties, būt (uz kā, kam priekšā) - par miglu, mākoņiem u. tml. Izplatīties (kur).
noslīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par ceļu.
izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem izklaidus, patālu citam no cita, būt izvietotiem (vairākās vietās) - par priekšmetiem. Rasties, izplatīties (vairākās vietās) - par parādībām.
gulēt Atrasties, būt novietotam (kur) - par priekšmetiem.
stāvēt Atrasties, būt novietotam (kur) - parasti par priekšmetiem.
nākt Atrasties, būt novietotam (parasti kādā secībā).
zvilnēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem, ēkām u. tml.).
tupēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem).
sēdēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (piemēram, par priekšmetiem).
kāpt Atrasties, būt novietotam (virzienā uz augšu) - parasti par ceļu.
nogulēt Atrasties, būt novietotam (visu laikposmu kur) - par priekšmetiem.
pieiet Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pienākt Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
piestiepties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pietuvināties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pietuvoties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pievirzīties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
pieplakt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem.
izlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.).
izlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.).
aizlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.).
aizlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.). Aizlīkumot.
saliekties Atrasties, būt novietotam lokveidā, parasti pilnīgi.
sliekties Atrasties, būt novietotam slīpā virzienā (piemēram, par ceļu, taku).
krist Atrasties, būt novietotam stāvus lejup (parasti par ceļu). Būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
saiet Atrasties, būt novietotam tieši blakus (par priekšmetiem, to daļām).
izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļu, upi u. tml.
iziet Atrasties, būt novietotam virzienā (uz ko, piemēram, par celtnes daļām).
izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā cauri (kam), caur (ko) - par ceļu, upi u. tml.
laisties Atrasties, būt novietotam virzienā lejup (parasti par ceļu).
uzliekties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
uzkāpt Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par ceļu, taku.
slieties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu, taku).
uziet Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļu, taku.
slīdēt Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz leju (piemēram, par ceļu, taku).
stāvēt Atrasties, būt redzamam (kur, kādā stāvoklī) virs horizonta (par debess spīdekļiem).
stāvēt Atrasties, būt uzceltam, izveidotam (kur) - parast: par celtnēm.
mitināties Atrasties, darboties (kur) - par uzņēmumu, iestādi u. tml.
iznākt Atrasties, parādīties (zemes virspusē) - par iežiem.
sēdēt Atrasties, uzturēties (kādā vietā, kādos apstākļos) ilgāku laiku, arī pastāvīgi.
būt Atrasties, uzturēties (kur) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
atradenis Atrasts, nezināmu vecāku pamests bērns. Cilvēks, kurš bērnībā ticis atrasts un kura vecāki nav zināmi.
atkarība Atrašanās (kāda) varā, ietekmē, pakļautībā.
klātbūtne Atrašanās, uzturēšanās (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedalīšanās (kādā norisē, pasākumā).
karpa Ātraudzīgu, siltumu mīlošu saldūdens zivju dzimta, pie kuras pieder, piemēram, karpas, raudas, plauži, vimbas, sapali, ālanti.
atšaut Atraut, atbīdīt vaļā (parasti aizbīdni).
gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens).
slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens). Gliseris.
palaisties Ātri (piemēram, ejot, skrienot, braucot) pavirzīties.
aizskriet Ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
aizsteigties Ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
aizcilpot Ātri aiziet, aizskriet (par cilvēku).
aizrikšot Ātri aizskriet (par cilvēku).
aizlidot Ātri aizvirzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - par šāviņiem, mestiem priekšmetiem u. tml.
noskriet Ātri aizvirzīties prom, izklīst (par drūzmu).
aplidot Ātri aplūkot, aptvert (par acīm, skatienu).
aprikšot Ātri apstaigāt, apskriet (kādu lielāku teritoriju) - par cilvēku.
atcilpot Ātri atnākt, atskriet (par cilvēku).
atrikšot Ātri atskriet (par cilvēku).
aizņirbēt Ātri attālināties, nepārtraukti parādoties un pazūdot.
atraut Ātri atvest (parasti ar transportlīdzekļiem).
atlidot Ātri atvirzīties šurp pa gaisu (piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem).
skraidelēt Ātri braukāt (par transportlīdzekļiem).
skraidīt Ātri braukāt (par transportlīdzekļiem).
skriet Ātri braukt (par transportlīdzekļiem).
steigt Ātri braukt (par transportlīdzekļiem).
steigties Ātri braukt (par transportlīdzekļiem).
Traukt (arī traukties) kājās Ātri celties, parasti, lai sāktu ko darīt.
Traukties (arī traukt) kājās Ātri celties, parasti, lai sāktu ko darīt.
laisties Ātri doties, virzīties (piemēram, ejot, skrienot kur, kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
raut Ātri dzert (parasti alkoholisku dzērienu).
sabirt Ātri ierasties, arī novietoties (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
ierikšot Ātri ieskriet (kur iekšā) - par cilvēku.
lidot Ātri iet, ritēt (par laiku, laikposmu).
ielidot Ātri ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
pārskriet Ātri izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
apskriet Ātri izplatīties (par slavu, ziņām, baumām u. tml.).
skriet Ātri izplatīties (par uguni, liesmām).
skriet Ātri izplatīties (piemēram, par ziņām). Ātri kļūt zināmam.
lidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (par vēstīm, ziņām u. tml.).
pārskriet Ātri izplatoties, nonākt (pie daudziem vai visiem, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - par vēsti, valodām. Ātri izplatoties, pārvarēt attālumu.
izrikšot Ātri izskriet (par cilvēku).
izbirt Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izskriet Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
izlidot Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
izlidot Ātri izvirzīties (par vielas daļiņām).
izskriet Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
izlidot Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
mesties Ātri kustēties, veidojot soļus (par kājām).
Kratīt pirkstu Ātri kustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
Kratīt pirkstu Ātri kustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
triekties Ātri lidot (par izšautu lodi, šāviņu u. tml.).
nocilpot Ātri noiet, nonākt, noskriet (par cilvēku).
nobirt Ātri noiet, nonākt, noskriet lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
norikšot Ātri noskriet (par cilvēku).
aizsteigties Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu). Aizskriet.
aizskriet Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu). Aizsteigties.
aiztraukt Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu). Aizsteigties. Aizskriet.
paskriet Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
aizlidot Ātri paiet, aizritēt (par laiku).
pacilpot Ātri paiet, paskriet (par cilvēku).
paņirbināt Ātri pakustināt (ko).
Pakratīt pirkstu (arī ar pirkstu) Ātri pakustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
atķert Ātri papildināt, turpināt (pārtraukto sarunu, stāstījumu, domu).
birt Ātri parādīties, iznākt (kādā vietā) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
aplidot Ātri parādīties, kļūt redzamam, pārslīdēt (par smaidu).
pārcilpot Ātri pāriet, pārnākt, pārskriet (pāri kam, pār ko) - par cilvēku.
pārcilpot Ātri pārnākt, pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku.
apskriet Ātri pārskatīt (apkārtējo) - par acīm, skatienu. Ātri apskatīt.
pārrikšot Ātri pārskriet (par cilvēku).
pārskriet Ātri pārstāt, izbeigties (par parādībām dabā).
uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem. Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam. Arī uzgrūsties (3).
traukt Ātri pārvietot, parasti vest, nest (ko).
skriet Ātri pārvietoties (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, mākoņiem).
skriet Ātri pārvietoties no viena objekta uz citu (par skatienu).
pārdrāzties Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par parādībām dabā, piemēram, veļu.
pārskriet Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par priekšmetiem, ķermeņa daļām.
pārskriet Ātri pārvirzīties (platībai, teritorijai) - par vēju, mākoņiem u. tml.
pārlidot Ātri pārvirzīties pa gaisu (pāri kam, pār ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
pazibsnīt Ātri paskatīties (parasti paužot spēcīgas jūtas).
Uzmest skatienu (arī skatu, acis) Ātri paskatīties (uz ko).
Uzmest skatu (arī skatienu, acis) Ātri paskatīties (uz ko).
Uzmest skatienu (arī skatu, mirkli) Ātri paskatīties (uz ko).
Uzmest acis (arī aci) Ātri paskatīties (uz ko).
parikšot Ātri paskriet (par cilvēku).
palobt Ātri paskriet. Arī pabēgt.
pazibsnīt Ātri pavērst (acis, skatienu, parasti paužot spēcīgas jūtas).
paskriet Ātri pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
paskriet Ātri pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
paskriet Ātri pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
patraukt Ātri pavirzīties.
pierikšot Ātri pieskriet (par cilvēku).
traukt Ātri ritēt subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu).
traukties Ātri ritēt subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu).
gumiarābiks Ātri sacietējoši sveķi, ko izdala dažu sugu akācijas un ko lieto par līmvielu.
samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
Mest skatienu (arī skatu, acis) Ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
Mest skatu (arī skatienu, acis) Ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
pārrikšot Ātri skrienot, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku.
rikšot Ātri skriet (par cilvēkiem).
steigt Ātri tecēt ūdenstilpē (par ūdeņiem). Būt tādam, kur ātri tek ūdeņi (par ūdenstilpi).
steigties Ātri tecēt ūdenstilpē (par ūdeņiem). Būt tādam, kur ātri tek ūdeņi (par ūdenstilpi).
šķīst Ātri tikt izdotam (par naudu).
uzskriet Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par raķetēm, mestiem priekšmetiem.
uzlidot Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem. Ātri uzvirzīties uz kādas vietas.
aizdiegt Ātri vai pavirši aizšūt, aizlāpīt. _imperf._ Diegt ciet.
Pārskriet (kam) pāri Ātri vai pavirši iepazīties (ar ko).
Iemest acis (arī aci) Ātri vai pavirši ieskatīties, paraudzīties.
Pārskriet ar acīm Ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu).
Pārskriet ar acīm (arī ar skatienu) Ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu).
Pārskriet ar skatienu (arī ar acīm) Ātri vai pavirši pārskatīt (grāmatu, tekstu).
Pārlaist acis Ātri vai pavirši pārskatīt.
Pārlaist skatienu (arī acis) Ātri vai pavirši pārskatīt.
Pārlaist skatienu (arī skatu, acis) Ātri vai pavirši pārskatīt.
Pārlaist skatu (arī skatienu, acis) Ātri vai pavirši pārskatīt.
Pamest acis Ātri vai pavirši paskatīties.
steigt Ātri veikt (darbu, darba objekta izveidi). Censties paveikt (darbu, darba objekta izveidi) cik iespējams ātri.
raut Ātri vest (par transportlīdzekli).
traukt Ātri virzīt, pārvietot (par parādībām dabā, parasti par vēju, straumi).
steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
steigt Ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem.
steigties Ātri virzīties (iet, skriet, lidot u. tml.) - par dzīvniekiem.
lidot Ātri virzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
traukties Ātri virzīties (par cilvēkiem). Ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt).
traukt Ātri virzīties (par cilvēkiem). Ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt). Traukties.
traukt Ātri virzīties (par dzīvniekiem).
traukties Ātri virzīties (par dzīvniekiem).
traukt Ātri virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
traukties Ātri virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
triekties Ātri virzīties (piemēram, iet, braukt), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
mesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem. Ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.).
sviesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem. Ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pleplokot, to saķerot u. tml.). Mesties (1).
drāzt Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
drāzties Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
nesties Ātri virzīties (piemēram, par vēju, arī par priekšmetiem).
notraukties Ātri virzīties (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīties.
notraukties Ātri virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
notraukties Ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
triekties Ātri virzīties, parasti, pārvarot šķēršļus (par transportlīdzekļiem).
iedrāzties Ātri virzoties, ietriekties (par priekšmetiem).
pārskriet Ātri virzoties, pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) - par priekšmetiem. Virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), parasti, radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu, bojājumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
šņakāt Ātri, ar lielu apetīti, arī čāpstinot ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izšaut Ātri, arī īsi pateikt.
izšauties Ātri, arī īsi tikt pateiktam.
iešņāpt Ātri, arī pavirši ierakstīt.
pašņāpt Ātri, arī pavirši parakstīt. Ātri, arī pavirši uzrakstīt (parakstu).
uzšņāpt Ātri, arī pavirši uzvilkt (piemēram, svītru), arī uzzīmēt.
uzšņāpt Ātri, arī pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt. Ātri, arī pavirši uzrakstīt (parakstu).
pasprukt Ātri, bēgšus pavirzīties.
atsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
nosprukt Ātri, bēgšus, slapstoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
Grūst vaļā Ātri, bez apdoma sacīt, paust.
Grūst vaļā Ātri, bez apdoma sacīt, paust.
eksprompts Ātri, improvizējot uzrakstīts (parasti humoristisks) dzejolis.
aizgūtnēm Ātri, lielā steigā. Tā, ka tik tikko pagūst.
aprīt Ātri, negausīgi apēst (par cilvēku).
nobērt Ātri, nepārtraukti šaut un pabeigt šaut (parasti šāvienu kārtu).
ietarkšķēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties. Iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi).
patarkšķēt Ātri, nepatīkamā balsī parunāt.
tekāt Ātri, parasti sīkiem soļiem, iet, arī skriet šurp turp, dažādos virzienos.
piešņāpt Ātri, pavirši pierakstīt. Ātri, pavirši piezīmēt.
pasprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu).
atsprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atkabināties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu).
nosprukt Ātri, pēkšņi novirzīties, noslīdēt nost (piemēram, par ko uzmauktu).
sprukt Ātri, pēkšņi raisīties (par ko sasietu, sastiprinātu).
novidžināt Ātri, smalkā balsī noteikt, pateikt (parasti par bērniem, sievietēm).
padrāzties Ātri, steigā paskriet, arī pabraukt, pajāt.
panesties Ātri, steigā pavirzīties, padrāzties.
iegrūst Ātri, steigā, parasti slepeni, iedot.
pajozt Ātri, strauji paskriet, arī paiet, panākt.
paraut Ātri, strauji pavest (parasti ar transportlīdzekli).
apjozt Ātri, strauji skrienot, braucot pabūt (vairākās vai visās vietās).
izjozt Ātri, strauji skrienot, pabūt (daudzās vai visās vietās). Ātri, strauji skrienot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
pazust Ātri, strauji tikt ieņemtam (mutē), tikt norītam (par ko ēdamu).
uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko), parasti labi, kvalitatīvi. Arī izburt (1).
padiegt Ātri, veikli paskriet.
apdiegt Ātri, veikli skrienot, pabūt (vairākās vai visās vietās).
aizdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni attālināties.
atdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni tuvoties, atkļūt šurp.
atkosties Atriebties, atdarīt (parasti, pasakot ko dzēlīgu).
Saberzt pulverī Atriebties, parasti fiziski iznīcinot.
Saberzt pulverī Atriebties, parasti fiziski iznīcinot.
atirt Atrist (piemēram, par sapītiem, saspraustiem matiem).
atgremot Atrīt (barību) no acekņa atpakaļ mutē un pamatīgi sakošļāt (par pārnadžiem).
atrijas Atrīta (parasti daļēji sagremota) barība (ar ko daži dzīvnieki baro savus mazuļus).
aizsargāt Atrodoties (kam) priekšā vai virsū, pasargāt (no kā nevēlama, kaitīga).
sargāt Atrodoties (kam) tuvumā, vērojot, uzmanot (to), panākt, ka (tas) netiek nozagts, bojāts u. tml.
šķelt Atrodoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) tiek norobežots, dalīts, parasti divās, daļās.
sagulēt Atrodoties (uz kā), saplacināt, sablīvēt u. tml. (to), arī būt par cēloni, ka (kas) izveidojas (piemēram, par vielām, priekšmetiem).
klāt Atrodoties (uz kā), veidot (tā) segumu. Būt izveidotam viscaur (uz kā) - par zīmēm, uzrakstiem u. tml.
apdegt Atrodoties augstā temperatūrā, no virspuses pārogļoties (parasti par cepamiem ēdieniem).
iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) padziļinājumu, bedri (par priekšmetiem).
iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri) - par priekšmetiem.
aizņemt Atrodoties kādā telpā vai vietā, padarīt to citam nolūkam neizmantojamu (par ko iekārtotu, ierīkotu).
pieņemt Atrodoties kādā vietā, vidē, iegūt (attiecīgās vietas, vides īpašības, piemēram, smaržu, garšu u. tml.) - par vielām, priekšmetiem.
vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
šķirt Atrodoties kur, būt tādam, kas atdala (platību, telpu no citas platības, telpas) - piemēram, par kā kopumu, veidojumu, joslu.
pārpildīt Atrodoties kur, parasti uz neilgu laiku, virzoties pa kurieni, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vielu, platību) - parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
iekļūt Atrodoties kustībā, parasti nejauši, ievirzīties (kur iekšā) - par priekšmetiem.
nonākt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā) - par priekšmetiem, vielām u. tml.
nokļūt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml. (par priekšmetiem, vielām).
nostāties Atrodoties miera stāvoklī, sadalīties vielas daļiņu slāņos (par šķidrumu). Nodalīties no šķidruma, kas atrodas miera stāvoklī (par vielas daļiņu slāni).
nosegt Atrodoties priekšā (kam), pasargāt (to pret ko).
nosegt Atrodoties priekšā, pāri, virsū (kam), padarīt (to) nesaskatāmu.
nolīkt Atrodoties saliektā stāvoklī, tiekot vairākkārt noliektam, ļoti nogurt, kļūt sāpīgam (parasti par muguru).
sadoties Atrodoties tuvu kopā, sakļauties, veidot kādu veselumu (piemēram, par augiem, ūdenstilpēm).
murdēt Atrodoties, arī pārvietojoties (kur), radīt paklusu, neskaidru troksni (par cilvēkiem).
tīt Atrodoties, izplatoties (kam) visapkārt, būt par cēloni tam, ka (tas) ir grūti saredzams (piemēram, par miglu, tumsu).
pārdalīt Atrodoties, izveidojoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) sadalās divās daļās.
traucēt Atrodoties, pārvietojoties (kur), apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu (darbību, stāvokli). Arī būt nepiemērotam (kādam, kam), neiederīgam (kur).
klātesot Atrodoties, uzturoties (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedaloties (kādā norisē, pasākumā).
atlocīt Atrotīt (parasti piedurknes, bikšu galus).
atlocīties Atrotīt sev (parasti piedurknes).
aulekši Ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos.
lēkši Ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos. Aulekši.
nadzīgs Ātrs, straujš (par dzīvniekiem).
naigs Ātrs, straujš (par dzīvniekiem).
atmest Atsacīties (no tā, kas līdz tam pašam piemitis, bijis raksturīgs), arī pārvarēt (to).
štacja Atsaite (parasti no tērauda trosēm vai stieplēm) apaļkoku noturēšanai kuģa garenvirzienā vai buru piestiprināšanai uz buru kuģa vai jahtas.
vantis Atsaites (virves, troses) mastu, arī citu apaļkoku noturēšanai kuģa šķērsvirzienā.
piekāpties Atsakoties (pilnīgi vai daļēji) no saviem uzskatiem, nodomiem, gribas, pakļauties (pilnīgi vai daļēji) citu uzskatiem, nodomiem, gribai.
atbalss Atsaucība (ko parasti izraisa kāds notikums).
rezonanse Atsaucība (ko parasti izraisa kāds notikums). Atbalss (2).
pretimnākšana Atsaucība, palīdzība (kādam). Atbalsts (kādam).
atgādināt Atsaukt atmiņā, neļaut aizmirst (ko) - par vietu, parādību, notikumu u. tml.
ekspropriēt Atsavināt (privātīpašumu) kādai sabiedrības šķirai vai slānim par labu sabiedrībai vai valstij (par sabiedrības šķiru vai slāni).
rekvizēt Atsavināt īpašumu valsts labā (piespiedu kārtā pret atlīdzību vai uz laiku bez atlīdzības), piemēram, kara laikā bruņoto spēku vajadzībām.
konfiscēt Atsavināt piespiedu kārtā bez atlīdzības (privātpersonas vai organizācijas īpašumu) par labu valstij.
atņirgt Atsegt (zobus) - parasti aiz niknuma.
attupties Atsēsties (par dzīvniekiem).
piemesties Atsēsties, parasti uz neilgu laiku, arī uz kā neērta, nepiemērota.
posms Atsevišķa (kā) daļa ar noteiktām īpašībām, pazīmēm.
balss Atsevišķa (nošu) partija (ansambļa, orķestra instrumentam vai dziedātājam).
fragments Atsevišķa (parasti mākslas darba) daļa.
kambaris Atsevišķa (parasti neliela) telpa (piemēram, dzīvošanai, darbam, viesu uzņemšanai). Istaba.
celle Atsevišķa (parasti neliela) telpa mūkam vai mūķenei klosterī.
platgalis Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā. Cauruļveida priekšmetu gala atveres paplašinājums (piemēram, taurei, piltuvei).
kamera Atsevišķa izolēta telpa (cietumā) ieslodzītajiem.
nozare Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktām īpatnībām, noteiktu specifiku.
Naudas gabals Atsevišķa naudas zīme (parasti monēta).
Viena lieta Atsevišķa parādība, apstāklis.
Viena lieta Atsevišķa parādība, apstāklis.
kambaris Atsevišķa telpa (retāk celtne) saimnieciskām vajadzībām.
numurs Atsevišķa telpa vai telpu kopums (parasti viesnīcā, sanatorijā), kas ir apzīmēts ar ciparu, ciparu kopu.
loceklis Atsevišķa vienība (parādību, notikumu, priekšmetu u. tml.) grupā.
baraka Atsevišķa vienstāva ēka slimnīcas teritorijā (parasti saslimušajiem ar lipīgajām slimībām).
posms Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bez mugurkaulnieku) ķermeņa daļa. Segments.
segments Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa daļa. Posms (3).
spura Atsevišķa, nepiekļāvīga, parasti sīka (kāda šķiedraina materiāla, piemēram, auduma) daļiņa, veidojums.
segments Atsevišķa, relatīvi norobežota (priekšmeta, sistēmas u. tml.) daļa ar noteiktām, samērā patstāvīgām īpašībām, funkcijām.
numurs Atsevišķa, samērā patstāvīga (muzikāli dramatiska skaņdarba) sastāvdaļa, kas partitūrā ir apzīmēta ar ciparu, ciparu kopu.
nodaļa Atsevišķa, savā kompetencē patstāvīgi funkcionējoša vienība (iestādē, uzņēmumā).
individuālisms Atsevišķas personas interešu pretstatījums sabiedrības interesēm, sabiedrības interešu pakļaušana personiskajām. Atrautība no sabiedrības.
apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (villainēm, lakatiem, priekšautiem u. tml.).
īpašs Atsevišķi izteikts, arī par sevišķu uzsvaru izteikts.
vispārināt Atsevišķiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem) konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes vispārīgā, nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem).
kams Atsevišķs (kādas vielas, masas, parasti augsnes) gabals, pika. Kukurznis.
eksemplārs Atsevišķs augs vai dzīvnieks no līdzīgu augu vai dzīvnieku grupas.
individualitāte Atsevišķs cilvēks, kam piemīt noteikts psihisko īpašību kopums. Personība.
pārstāvis Atsevišķs indivīds (no kādas cilvēku grupas).
posms Atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana.
eksemplārs Atsevišķs priekšmets no līdzīgu priekšmetu grupas.
krāsa Atsevišķs priekšmets, materiāls u. tml., ko raksturo šāda īpašība.
numurs Atsevišķs priekšnesums (parasti cirka, estrādes) programmā.
īpašs Atsevišķs un īpatnējs.
pušķis Atsevišķs, neliels (matu, spalvu) kopums (dzīvniekiem), atsevišķs, neliels (matiņu) kopums (augiem). Arī kušķis.
šķipsna Atsevišķs, neliels (matu, spalvu) kopums apmatojumā, apspalvojumā.
spura Atsevišķs, nepiekļāvīgs (apmatojuma, apspalvojuma) veidojums.
separāts Atsevišķs, nošķirts (parasti par parādībām sabiedrībā).
pavediens Atsevišķs, parasti krāsā atšķirīgs, mats (apmatojumā).
individuāls Atsevišķs, vienreizējs (indivīds, priekšmets, parādība).
Darba starptautiskā dalīšana Atsevišķu zemju specializācija pasaules mērogā.
Darba starptautiskā dalīšana Atsevišķu zemju specializācija pasaules mērogā.
Darba starptautiskā dalīšana Atsevišķu zemju specializācija pasaules mērogā.
ķēde Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne.
važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne. Ķēde (1).
attauvoties Atsiet, atkabināt (kuģa) tauvas, pacelt enkuru (lai kuģis varētu atstāt stāvvietu).
rikošetēt Atsisties pret ko un kustēties eftā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piemēram, lodi, šāviņu).
nodauzīt Atsitot, piesitot, parasti neviļus, negribēti (pie kā), atšķelt, atdalīt nost.
sadauzīties Atsitoties pret ko, tiekot dauzītam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelieto lamam.
sasisties Atsitoties pret ko, tiekot sistam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
atlēkt Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), strauji atvirzīties nost (atpakaļ).
atšalkt Atskanēt (par skaņām).
atbildēt Atskanēt vai parādīties, it kā reaģējot (uz iepriekšējo)
Nepilnīga atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja līdzskaņi aiz pēdējā uzsvērtā rindas patskaņa nav vienādi.
Nepilnīga atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja līdzskaņi aiz pēdējā uzsvērtā rindas patskaņa nav vienādi.
Precīza atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja skaņas, sākot ar pēdējo uzsvērto rindas patskani, ir vienādas.
Precīza atskaņa Atskaņa, kas rodas, ja skaņas, sākot ar pēdējo uzsvērto rindas patskani, ir vienādas.
asonanse Atskaņas, kurās vienādi ir tikai patskaņi.
pauzēt Atskaņojot skaņdarbu, pārtraukt skanējumu atbilstoši paužu apzīmējumiem nošu rakstā.
pārraidīt Atskaņot (par radiouztvērēju).
izspēlēt Atskaņot no sākuma līdz beigām (parasti skaņdarbu).
nospēlēt Atskaņot no sākuma līdz beigām (parasti skaņuplati).
pavadīt Atskaņot pavadījumu. Vadīt pavadījuma atskaņojumu.
atbizot Atskriet (par cilvēku).
atļipot Atskriet (parasti par zaķi). Atļinkāt.
atļinkāt Atskriet (parasti par zaķi). Atļipot.
atšauties Atskriet, atnākt (parasti strauji, steidzīgi).
apgurt Atslābt, aprimt (par parādībām dabā).
pagurt Atslābt, pierimt (par parādībām dabā).
apsīkt Atslābt, sākt zust (par spēku, interesi u. tml.). Zaudēt spēku, interesi u. tml. (par cilvēku).
atšļūkt Atslīdēt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par priekšmetiem.
atšļukt Atslīgt atpakaļ (iepriekšējā stāvoklī) - par cilvēku.
kulstīt Atspaļot ar attiecīgu ierīci (piemēram, linu) šķiedru.
līgans Atsperīgs, elastīgs (parasti par mēbelēm).
lāsmot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
lāsot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
balstīties Atspiesties - par cilvēku, par cilvēka ķermeņa daļām.
limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (parasti augļu sulas). Šāds dzēriens, kas ir piesātināts ar ogļskābo gāzi.
augļūdens Atspirdzinošs dzēriens, ko pagatavo no ūdens, cukura un augļu sulām vai esencēm.
izzināt Atspoguļot un atveidot domāšanā (īstenību, tās parādības).
raksturot Atspoguļot, attēlot (kā) raksturīgās īpašības, pazīmes (mākslas darbā).
tēlot Atspoguļot, atveidot (ko) mākslas tēlos, mākslas darbā. Atspoguļot, atveidot (ko) - par mākslas darbu.
atblāzmoties Atspoguļoties (kur) - par ko blāzmojošu.
atblāzmot Atspoguļoties (kur) - par ko blāzmojošu. Atblāzmoties.
spulgoties Atspoguļoties (par ko tādu, kam ir skaidra, dzidra krāsa).
Gaismas (biežāk saules) zaķītis Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, (saules) gaismas stars.
Saules (retāk gaismas) zaķītis (arī zaķēns) Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
Saules (retāk gaismas) zaķēns (biežāk zaķītis) Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
Saules (retāk gaismas) zaķītis (retāk zaķēns) Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
Nolaist līdz pēdējam tūkstotim Atstājot (ko) novārtā, nerūpējoties, pakļaut (ko) postažai. Nolaist līdz beidzamajam.
Nokāpt no kuģa, arī nokāpt krastā (arī malā) Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes. Pārtraukt strādāt par jūrnieku.
ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi).
laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu).
zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem. Arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem. Arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
reflektēt Atstarot (starus, starojumu) - par kā virsmu.
spīdināt Atstarot, arī izplatīt, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu. Būt ar mainīgu virzienu, stiprumu (par gaismu).
spīdēt Atstarot, parasti labi, redzamu gaismu.
atblāzma Atstarota gaisma (parasti krēslā vai tumsā).
šķīriens Atstarpe, kas stellēs veidojas starp šķēriem, pārvietojoties nīšstāviem, un ir paredzēta auda ievadīšanai.
pārstāstīt Atstāstīt, parasti saīsināti, minot galveno (piemēram, teksta saturu, kādu notikumu, atgadījumu).
papuvēt Atstāt (kādu lauku, platību) papuvē.
iznākt Atstāt (kādu vietu pēc nepieciešamas vai piespiedu uzturēšanās tajā, parasti ilgāku laiku).
palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta). Piekāpties, padoties, arī pakļauties.
pamest Atstāt (kur), piemēram, lai kāds saņemtu, paņemtu.
Aiziet ļaudīs (arī (plašajā) pasaulē, dzīvē) Atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi. Uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
Aiziet (plašajā) pasaulē (arī ļaudīs, dzīvē) Atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi. Uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
Aiziet plašajā pasaulē (arī ļaudīs, dzīvē) Atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi. Uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
Aiziet (plašajā) pasaulē (arī ļaudīs, dzīvē) Atstāt dzimto māju, līdzšinējo dzīvi. Uzsākt patstāvīgas dzīves gaitas.
sacelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, arī pamosties (par vairākiem, daudziem).
uzrausties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas, parasti ar grūtībām.
uzslieties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas.
uzcelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas. Piecelties (2).
celties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās.
piecelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās.
atkāpties Atstāt iepriekšējās pozīcijas un pārvietoties aizmugures virzienā (par karaspēku).
Uzlikt (savu) zīmogu Atstāt ietekmi, pazīmes, kas paliek (pēc kādas norises, notikuma u. tml.).
Uzlikt (savu) zīmogu Atstāt ietekmi, pazīmes, kas paliek (pēc kādas norises, notikuma u. tml.).
izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas). Aizceļot (parasti par daudziem vai visiem).
badināt Atstāt neēdušu, nedot ēst. Regulāri dot par maz barības.
palaist Atstāt neievērotu. Nepamanīt.
pietaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, aiztaupīt (kam).
aiztaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, saglabāt.
bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
paturēt Atstāt tālā pašā stāvoklī (priekšmetu).
Atstāt (arī pamest) kaunā Atstāt, pamest (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu.
aiziet Atstāt, pamest.
atlicināt Atstāt, saglabāt, pataupīt (daļu no kopuma).
Kalpot dienas (arī nedēļas) Atstrādāt saimniekam noteiktu dienu (nedēļu) skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību).
Kalpot nedēļas Atstrādāt saimniekam noteiktu nedēļu skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību).
atgādāt Atsūtīt, atnest, atvest u. tml. šurp. _imperf._ Gādāt šurp. Atsūtīt, atnest, atvest u. tml. (kur, uz kurieni, atpakaļ u. tml.).
norobežoties Atsvešināties, pazaudēt, arī neizveidot ciešas saiknes (ar ko), palikt savrup.
atsprāgt Atšķeļoties, atdaloties (no kā), ar lielu sparu atvirzīties šurp.
robežlīnija Atšķirība, pazīmju kopums, kas nošķir, atdala dažādas parādības.
diference Atšķirība, starpība (parasti starp kādiem lielumiem).
slānis Atšķirīgs posms, daļa (parādībām sabiedrībā).
atsevišķs Atšķirīgs, īpašs.
sajaukums Atšķirīgu priekšmetu, parādību u. tml. apvienojums, iekļāvums kādā kopumā.
strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
izolēt Atšķirt (parasti tautas, cilvēkus citu no cita), pārtraucot savstarpējās attiecības.
atdalīt Atšķirt, norobežot (kādu sabiedrisku parādību no citas).
atlaisties Atšķirties (par tādiem, kas saķērušies). Tikt atslābinātam (par ko savilktu).
izcelties Atšķirties no citiem priekšmetiem, parādībām ar ko būtisku, nozīmīgu.
iezīmēties Atšķirties, izdalīties (ar kādu pazīmi).
atsevišķs Atšķirts, atdalīts, izdalīts, arī izolēts (parasti kādam noteiktam nolūkam).
atrauts Atšķirts, izolēts, norobežots (parasti varmācīgi) - par cilvēku.
Nomazgāt baltu (arī tīru) Attaisnot, panākt, ka attaisno.
Nomazgāt baltu Attaisnot, panākt, ka attaisno.
Nomazgāt tīru (arī baltu) Attaisnot, panākt, ka attaisno.
izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita. Panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
aizputēt Attālināties (par ko tādu, kas put).
aizvelties Attālināties ar kustību, kas atgādina velšanas (par parādībām dabā).
aizpeldēt Attālināties pa ūdeni. Attālinoties pa ūdeni, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
atgrūsties Attālināties vienam no otra, atgrūst vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem).
aizmiglot Attālināties, izzust (par miglu).
aiziet Attālināties, šķietami aizvirzīties (par parādībām dabā).
atkāpties Attālināties, tikt attālinātam (no kādas vietas) - par ūdeņiem, mežiem u. tml.
maliene Attāls novads, apgabals (parasti pie kādas teritorijas robežas).
atstatu Attālu, patālu.
atstarpe Attālums (parasti neliels) starp priekšmetiem, dzīvām būtnēm.
rādiuss Attālums no (platības, telpas), parasti iedomāta, pieņemta, centra, līdz (tās) robežai.
rādiusvektors Attālums no Saules līdz planētai vai komētai, kas riņķo pa savu orbītu.
šķērsbāze Attālums starp (transportlīdzekļa) vienas un tās pašas ass labās un kreisās puses riteņiem.
grāds Attālums starp burtstabiņa augšējo un apakšējo sieniņu. Izmērs (burtiem). Biezne.
biezne Attālums starp burtstabiņa augšējo un apakšējo sieniņu. Izmērs (burtiem). Grāds.
augstums Attālums starp virsotni un pretējo pamatu (ģeometriskā figūrā vai ķermenī).
sniedzamība Attālums, kurā ir iespējama (kā, parasti Ieroča, transportlīdzekļa) darbība.
solis Attālums, par kādu. ideāli būtu jāpavirzās dzenskrūvei, propellerim viena apgrieziena laikā.
izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt).
pamanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt). Izmanīties (2).
gudrinieks Attapīgs, apdāvināts cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs. Tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku).
pašatteikšanās Atteikšanās (no kā bez tiešas ārējas ietekmes), parasti kāda labā.
noņemt Atteikties (no kā iepriekš pieņemta), paziņot, nolemt, ka (kas) vairs nav spēkā.
atraut Atteikties (no kā), parasti cita labā; neizlietot (ko) savām vajadzībām.
Nokratīt pīšļus no (savām) kājām pareti Atteikties no (savas) pagātnes. Atteikties no visa, kas bijis.
retuša Attēla (piemēram, fotogrāfijas, zīmējuma, gleznas) labošana, arī uzlabošana ar īpašiem paņēmieniem. Reproducēšanai paredzēta attēla kontūru īpaša pastiprināšana.
uzņēmums Attēla iegūšana uz gaismjutīgiem materiāliem ar īpašām optiskām ierīcēm. Fotogrāfija (1).
personificēt Attēlot (ko, piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) ar cilvēka īpašībām.
laķēt Attēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, labu (parasti mākslas darbā). Izskaistināt.
ietvert Attēlot, atspoguļot (parasti mākslas darbā).
ilustrēt Attēlot, atspoguļot mākslinieciski pasīvi, bez dziļākas problemātikas.
šaržēt Attēlot, atveidot (ko) šaržā, ar šarža paņēmieniem.
iezīmēt Attēlot, atveidot (parasti daiļdarbā, skaņdarbā).
atklāt Attēlot, atveidot, parādīt (mākslā, literatūrā).
rentgenuzņēmums Attēls, kas iegūts ar rentgenaparātu.
ilustrācija Attēls, kas papildina vai paskaidro tekstu.
skice Attēls, kurā vispārināti, arī vienkāršoti, nedetalizēti ir fiksētas (kā veidojama, piemēram, mākslas darba, celtnes) galvenās iezīmes. Attēls, kurā vispārināti ir fiksēts kāds iespaids, iecere, ideja u. tml.
trafarets Attēls, teksts u. tml., kas uz kādas virsmas ir iegūts ar šādas plāksnes palīdzību.
ūdenszīme Attēls, teksts, kas dažu šķirņu papīrā ir izveidots tā ražošanas procesā un ir redzams, papīru caurskatot pret gaismu.
autotipija Attēlu reproducēšanas paņēmiens, fotografējot tos caur rastru un izgatavojot metāla klišeju.
kosmovīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu. Kosmotelevīzija.
kosmotelevīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu. Kosmovīzija.
relācija Attiecība (parasti starp matemātiskiem lielumiem, loģikas objektiem).
Ūdens bilance Attiecība starp ūdens pieplūdumu un patēriņu.
saikne Attiecību kopums (parasti starp parādībām sabiedrībā, dabā), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība. Tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
sakars Attiecību kopums (piemēram, starp parādībām sabiedrībā, sabiedrības locekļiem), kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
saikne Attiecību kopums (starp cilvēkiem, to grupām, valstīm u. tml., arī starp cilvēkiem un kādām parādībām, notikumiem), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība, informācijas pārraide. Tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
lietvedība Attiecīgā (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) nodaļa vai darba grupa. Telpa, kurā strādā šāda nodaļa vai darba grupa.
robeža Attiecīgajā apjomā, kopumā, attiecīgajos nosacījumos, kādos noris darbība, eksistē kāds stāvoklis, parādība, piemīt pazīmes.
ciltsraksti Attiecīgās veidlapās ierakstītas ziņas par mājdzīvnieku priekštečiem un to saimnieciski derīgajām īpašībām.
tvert Attiecīgi iedarbojoties, virzīt (ko) detaļā, elementā u. tml., arī apturēt (ko kustīgu) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
ierīkot Attiecīgi novietojot, ievietojot (kur), uzstādīt, izveidot (ierīci, mehānismu, aparatūru u. tml.).
vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei. Izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
ekstrapolēt Attiecināt parādības daļas novērojumos iegūtos secinājumus uz visu parādību.
gaisma Attieksme, ar kādu kas tiek parādīts, attēlots. Veids, kādā ko parāda, attēlo.
nožēla Attieksme, kam raksturīga žēluma izjūta un ko izraisa neapmierinātība (par ko izdarītu, notikušu).
cieņa Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana. Šādas attieksmes izpausme.
cienība Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana. Šādas attieksmes izpausme. Cieņa [1] (1).
pateicība Attieksme, kurai ir raksturīga atzinība, sirsnība (pret kādu cilvēku), ko izraisa, piemēram, (viņa) laipnība, uzmanība, palīdzība.
pielūgsme Attieksme, kurai raksturīga sevišķa (pat pārmērīga) cieņa un mīlestība. Šīs attieksmes izpausme.
nicināšana Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu). Nicinājums.
nicinājums Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu). Nicināšana.
patērētājattieksme Attieksme, kurai raksturīga vēlēšanās saņemt (parasti materiālus labumus), neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
fanātisms Attieksme, rīcība, kuras pamatā ir dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību un galēja neiecietība pret citām idejām, uzskatiem.
krist Attiekties (uz kādu), skart (kādu) - piemēram, par aizdomām, izvēli.
skanēt Attiekties (uz ko), būt veidotam (kam) - parasti par mākslas darbu.
pašattīrīšanās Attīrīšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
progress Attīstība, kam raksturīga virzība uz pilnīgāku, augstāku stāvokli. Likumsakarīga (kā) pāreja no zemākas pakāpes uz augstāku pakāpi.
reducēties Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem). Attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve.
pielāgoties Attīstības gaitā, arī noteiktos apstākļos pārmainīties atkarā no pārmaiņām apkārtējā vidē (par organismu, tā daļām).
pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus. Dzimumgatavība.
pārattīstīt Attīstīt (apgaismotu negatīvu vai gaismjutīgu papīru) par daudz, par ilgu.
izziedēt Attīstīt ziedu un uzziedēt, kavējot sulīgas saknes veidošanos (parasti par divgadīgiem sakņaugiem).
audzināt Attīstīt, ieaudzināt vēlamas īpašības (dzīvniekiem).
novest Attīstīt, izveidot (domu) līdz kādai pakāpei.
izveidot Attīstīt, pilnveidot (piemēram, kustības, valodu). Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, kustības, valoda) tiek attīstīts, pilnveidots.
mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
mācīties Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
noiet Attīstīties (līdz kādam rezultātam) - piemēram, par darbību, notikumu.
briest Attīstīties (par notikumiem cilvēka, sabiedrības dzīvē).
diferencēties Attīstīties atšķirīgās formās (piemēram, par orgāniem, sugām).
plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu).
izaugt Attīstīties un izveidoties (no kādas vides) - par cilvēkiem.
uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - par kaitēkļiem, parazītiskām sēnēm u. tml.
uzkrist Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - parasti par kaitēkļiem.
uzzaļot Attīstīties, izveidoties (parasti par parādībām sabiedrībā).
izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piemēram, par notikumiem, apstākļiem). Nokārtoties.
izkūņoties Attīstīties, pārvērsties (par ko), parasti negaidīti.
plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
virzīties Attīstīties, risināties, rast risinājumu (par notikumiem, norisēm, attiecībām u. tml.).
izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
pārkūņoties Attīstoties pārveidoties par kūniņu.
noslāņoties Attīstoties sadalīties atšķirīgās grupās, kopumos (par parādībām sabiedrībā).
pārtrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
uztrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
izdzīt Attīstoties, augot izveidot (piemēram, asnus, atvases)- par augiem.
raidīt Attīstoties, augot veidot kādā virzienā (piemēram, asnus, saknes) - par augiem.
pāraugt Attīstoties, palielinoties pārsniegt (piemēram, apjomu, robežas, ietvarus) - par parādībām sabiedrībā.
uzplaukt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
uzzelt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
gavēnis Atturēšanās no (parasti dažiem) ēdieniem. Laika posms, kad gavē (1).
gavēt Atturēties no (parasti dažiem) ēdieniem.
atsacīt Atvadoties pasacīt (ko).
Izkulties (cauri) sveikā Atvairīt (ko nepatīkamu), izkļūt (no grūta stāvokļa).
atsargāt Atvairot, atvirzot (ko), nosargāt, pasargāt (no tā).
Attieksmes adjektīvs Atvasināts adjektīvs, kas izsaka raksturojamā priekšmeta pazīmi kā tiešu sakaru ar adjektīvā ietverto pamatvārdu.
atdarinājums Atveidojums (pēc parauga). (Vāja) kopija.
restaurēt Atveidot (pagājušo ģeoloģisko laikmetu organismus).
atspoguļot Atveidot (psihē, spriedumos ārējo pasauli).
reproducēt Atveidot (skaņu) - par tehniskiem līdzekļiem, skaņu ierakstiem u. tml.
atcerēties Atveidot apziņā (agrāk saņemto informāciju, iespaidus).
spēlēt Atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
uzlikt Atveidot rakstiski, grafiski u. tml. (piemēram, diakritisku zīmi uz kā), izveidot (kā, parasti zīmoga) nospiedumu (uz kā).
uztvert Atveidot, arī analizēt apziņā (apkārtējās pasaules priekšmetus un parādības), arī veidot apziņā izpratni (par tiem).
restaurēt Atveidot, arī konstatēt (pilnīgi vai daļēji zudušu parādību, faktu u. tml.).
izpaust Atveidot, attēlot (parasti mākslas darbā, piemēram, domas, pārdzīvojumus). Atklāt (4).
tvert Atveidot, iekļaut, arī interpretēt (parasti mākslas darbā). Veidot (parasti mākslas darbu, tā elementu), ievērojot noteiktu viedokli, prasības u. tml.
izpildīt Atveidot, paveikt (ko sagatavotu, iestudētu).
rasēt Atveidot, zīmēt (ko) ar rasēšanas paņēmieniem.
atdzimt Atveidoties (atmiņā) - par pagātnes notikumiem.
atplaukt Atveidoties, atainoties (atmiņā, iztēlē). Rasties (par domām, atmiņām).
lūka Atvere, pa kuru iekrauj kravu, vēdina, apgaismo telpas (piemēram, kuģī, lidaparātā).
Zibināt zobus Atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u. tml.), padarīt redzamus zobus.
Zibināt zobus Atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u.tml.), padarīt redzamus zobus.
Noplātīt muti Atverot un aizverot muti, izpaust izbrīnu.
atraisīt Atvērt (pumpurus, ziedus) - par puķēm, kokiem. Būt par cēloni, ka atveras (pumpuri, ziedi).
atgāzt Atvērt ar sparu. Atgrūst (4).
perlustrēt Atvērt un izskatīt (personīgās vēstules, korespondenci) bez adresāta ziņas (par administratīviem darbiniekiem). Aizturēt (aizdomās turētu personu), lai noskaidrotu (tās) identitāti.
atdarīties Atvērties (par acīm, muti).
atlipt Atvērties vaļā (par ko salipušu, salīmētu, aizlīmētu).
rekonvalescence Atveseļošanās periods, kad vairs nav klīnisku slimības pazīmju, bet vēl nav pilnīgi atjaunots agrākais organisma stāvoklis.
atvēst Atvēsināties (par cilvēku, tā ķermeni).
izvēst Atvēsināties (par cilvēku, tā ķermeni).
pārvest Atvest (kādu kur, parasti dzīvot, strādāt).
atvizināt Atvest, attransportēt (par transportlīdzekļiem).
noņemt Atvienot, atdalīt un (parasti ar rokām) novirzīt (nost no kurienes ko piestiprinātu, savienotu).
atvākt Atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Vākt nost (sānis, atpakaļ).
atspraust Atvirzīt un saspraust (matus atpakaļ vai uz augšu).
sapūst Atvirzīt virs kādas vietas mākoņus, no kuriem izkrīt (lietus, sniegs, krusa) - par veļu.
atnest Atvirzīt, atdzīt šurp (ko) - par vēju, straumi u. tml.
atzvelt Atvirzīt, atgāzt atpakaļ (parasti galvu).
atiet Atvirzīties nost (atpakaļ) - par ūdeni. Atkāpties.
atdalīties Atvirzīties nost, attālināties (par transportlīdzekļiem).
nodalīties Atvirzīties nost, tā ka paliek savrup (no citiem, no kopuma, grupas).
atplūst Atvirzīties šurp (par daudziem cilvēkiem).
atputēt Atvirzīties šurp (par ko tādu, kas put). Atvirzīties (kur, pie kā u. tml.).
atbangot Atvirzīties šurp (par viļņiem, bangām). Bangojot atvirzīties (kur, līdz kādai vielai u. tml.).
atklidzināt Atvirzīties šurp sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
atkāpties Atvirzīties, atiet atpakaļ (sānis, nost) - parasti atmuguriski. _imperf._ Kāpties atpakaļ (sānis, nost). Kāpjoties atpakaļ (sānis, nost), nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
pašķirties Atvirzīties, attālināties citam no cita (par priekšmetiem).
pašķirties Atvirzoties (citam no cita), paejot sānis, atbrīvot ceļu, arī izveidot brīvu vietu.
neapmierinošs Atzīme (mācību iestādēs) par mācību vielas nezināšanu, uzdevuma neizpildīšanu.
labi Atzīme labu sekmju vērtējumam (parasti skolā).
teicams Atzīme ļoti labu sekmju vērtējumam (parasti skolā).
iezīmēt Atzīmēt, norādīt (uz ko), ievelkot (kur, piemēram, svītru, līniju) - par aparātiem, ierīcēm.
gandarījums Atzinība (par paveikto).
piekrišana Atzinība sabiedrībā, patika, kas izpaužas aktīvā rīcībā, darbībā.
godalga Atzinības balva par panākumiem kādā darbības nozarē. Arī prēmija.
uzslavēt Atzinīgi, parasti īsiem vārdiem, novērtēt (kādu, ko).
uzslava Atzinīgs, īsi pateikts vērtējums (kādam).
diagnoze Atzinums (par slimību, tās būtību, raksturu, gaitu) pēc slimnieka izmeklēšanas dotumiem.
determinisms Atzinums par dabas un sabiedrības parādību vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību.
pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
aksioma Atzinums, ko pieņem par patiesu bez pierādījumiem. Neapstrīdama patiesība.
regula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes. Kārtula. Arī likums (2).
kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes. Likums, likumība.
pieļāvums Atzinums, saskaņā ar kuru kas var, arī drīkst būt, norisināties un kas neizraisa ko nevēlamu (parasti noteiktos apstākļos).
pārliecība Atziņa, atziņu kopums, kas indivīdam izveidojas par parādībām dabā un sabiedrībā un kas nosaka tā personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmes pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
bāze Atziņas, fakti, kas ir pamatā kādam pasākumam, darbībai.
pētniecība Atziņu sistēma un praktiskā darbība vispusīgas informācijas ieguvei (parasti zinātnē). Attiecīgā cilvēka darbības nozare.
uzņemties Atzīstot par iespējamu (ko) veikt, sākt (to) veikt, iesaistīties (tā) veikšanā.
Būt ar mieru Atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
Būt ar mieru Atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (iepriekš teiktajam).
piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam). Būt vienisprātis (ar kādu).
kanonizācija Atzīšana (parasti ar īpašu lēmumu) par kanonisku (2).
kanonizācija Atzīšana (parasti ar īpašu lēmumu) par kanonisku (3).
kvalifikācija Atzīšana par atbilstošu kādam darbam, arodam, parasti, piešķirot attiecīgās tiesības.
autorība Atzīšana par autoru (kādam sacerējumam, atklājumam, izgudrojumam u. tml.).
aprobācija Atzīšana par labu, apstiprināšana. Aprobēšana.
leģitimācija Atzīšana par likumīgu. Oficiāla (piemēram, kādu tiesību) apstiprināšana.
diskvalifikācija Atzīšana par nespējīgu vai nepiemērotu (piemēram, turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
pasludināt Atzīt (ar oficiālu lēmumu) un, parasti oficiāli, paziņot.
attaisnot Atzīt (kādu rīcību konkrētā gadījumā) par pareizu.
noraidīt Atzīt (kādu) par neizmantojamu, nepieņemt (kāda uzdevuma, pasākuma veikšanai).
diskvalificēt Atzīt (kādu) par nespējīgu vai nepiemērotu (piemēram, turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
Norakstīt zaudējumos Atzīt (ko) par neveiksmi, atzīt (piemēram, mākslas darbu) par mākslinieciski vāju.
cienīt Atzīt (ko) par vērtīgu, nozīmīgu. Izjust cieņu [1] (1), godbijību (pret ko).
kanonizēt Atzīt (parasti ar īpašu lēmumu) par kanonisku (2).
kanonizēt Atzīt (parasti ar īpašu lēmumu) par kanonisku (3).
Gāzt cauri (eksāmenā) Atzīt eksaminējamā zināšanas par neapmierinošām.
kvalificēt Atzīt par atbilstošu kādam darbam, arodam, parasti, piešķirot attiecīgas tiesības.
norakstīt Atzīt par darbam nederīgu, nevajadzīgu (cilvēku).
pieļaut Atzīt par iespējamu, arī patiesu (kādu domu, ideju).
aprobēt Atzīt par labu, apstiprināt.
Nostādīt blakus (arī līdzās) Atzīt par līdzīgu, līdzvērtīgu.
leģitimēt Atzīt par likumīgu, apstiprināt (piemēram, kādas tiesības).
apstiprināt Atzīt par likumīgu, derīgu (ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu u. tml.).
anulēt Atzīt par nederīgu vai spēkā neesošu. Atcelt.
brāķēt Atzīt par nederīgu, nelietojamu Pelt, niecināt.
izbrāķēt Atzīt par nederīgu, nelietojamu. Nopelt, noniecināt. Atzīt par nepiemērotu.
Ņemt atpakaļ savus vārdus Atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu.
Ņemt atpakaļ savus vārdus Atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu.
izbrāķēt Atzīt par nepiemērotu karadienestam.
noraidīt Atzīt par nepieņemamu (ko), vērsties (pret ko).
noraidīt Atzīt par nevajadzīgu, nepieņemt, neizmantot (piemēram, priekšmetu, pakalpojumu).
nosodīt Atzīt par noraidāmu, nopeļamu. Izpaust šādu atzinumu.
godāt Atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu (piemēram, darbu, domas).
godināt Atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu (piemēram, darbu, domas).
atbalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
balstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
pabalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
pieņemt Atzīt par pareizu, arī pastāvošu, eksistējošu. Būt mierā (ar ko).
apstiprināt Atzīt par pareizu. Pievienoties (kādam izteikumam).
iecienīt Atzīt par patīkamu, lietderīgu.
Aiz matiem pievilkt Atzīt par pieņemamu ko nepilnīgu, īsti neatbilstošu.
Aiz matiem pievilkt Atzīt par pieņemamu ko nepilnīgu, īsti neatbilstošu.
Ņemt par pilnu Atzīt par saprātīgu, nopietnu (ko). Attiekties nopietni (pret ko).
Ņemt par pilnu Atzīt par saprātīgu, nopietnu (ko). Attiekties nopietni (pret ko).
kautrēties Atzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu.
vainot Atzīt par vainīgu (1), piedēvēt (kādam) vainu (1).
Dot priekšroku Atzīt par vairāk atbilstošu, par labāku.
ieskaitīt Atzīt par veiktu, izpildītu, apgūtu (piemēram, mācību vielu, uzdevumu).
Turēt vērtē Atzīt par vērtīgu, nozīmīgu.
uzlūkot Atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko).
nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
Ņemt uz sevi vainu (arī nodarījumu, pārkāpumu u. tml.) Atzīt sevi par vainīgu. Uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu.
Uzņemties vainu (uz sevi) Atzīt sevi par vainīgu. Uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu.
Ņemt uz sevi vainu, arī uzņemties vainu (uz sevi) Atzīt sevi par vainīgu. Uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu.
izsludināt Atzīt, nosacīt (ar oficiālu lēmumu) un, parasti oficiāli, paziņot.
kvalificēt Atzīt, raksturot par atbilstošu noteiktai grupai, kategorijai, veidam.
ņemt Atzīt, uzskatīt (piemēram, par paraugu), pieņemt, izmantot (piemēram, par priekšzīmi).
leikoplasts Audeklam līdzīgs, no vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls. Izstrādājums no šī materiāla (parasti lentes forma), ko izmanto, piemēram, ka pielīmēšanai vai aplīmēšanai.
prozenhīma Audi (augiem), kam šūnu garums ir vairākas reizes lielāks par platumu.
parenhīma Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas; pamataudi (2).
pamataudi Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas. Parenhīma (2).
šūnaudi Audi ādas apakšējā kārtā (cilvēkiem vai dzīvniekiem) vai mizas apakšējā kārtā (augiem).
tuberkuls Audu paugurs, kas veidojas tuberkulozes baktēriju iedarbībā.
autoplastika Audu transplantācija vienā un tai pašā organismā.
skleroze Audu vai orgānu blīvuma palielināšanās, specifisko elementu vietā savairojoties saistaudiem.
mezgls Audu, parasti apaļš vai ovāls, sabiezinājums, paresninājums.
savainojums Audu, parasti stiprs, bojājums (organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
drāna Auduma gabals (parasti neliels, četrstūrains, paredzēts kādam noteiktam nolūkam).
Trauku lupata Auduma gabals trauku mazgāšanai. Trauklupata.
trauklupata Auduma gabals trauku mazgāšanai. Trauku lupata.
auts Auduma gabals, ko tin ap kāju (zābakos, pastalās, vīzēs).
dakts Auduma sloksne vai diegu vijums (parasti apgaismošanas ierīcē), pa kuru degšanas vietā pieplūst šķidrā degviela.
rožceliņš Auduma tehnika, kam raksturīgs pārveidots trinīša pamatsējums un sīkrakstainas joslas.
kniede Auduma, ādas u. tml. gabalu sastiprināšanai vai rotāšanai paredzēts neliels metāla stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas materiālā izplacina, izpleš vai izvalcē.
piešuve Auduma, ādas u. tml. veidojums, kas piešūts (parasti) apģērba gabalam (piemēram, tā pagarināšanai, rotāšanai).
audekls Audums (linu vai kokvilnas, parasti mājās austs).
velvets Audums (parasti kokvilnas), kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas.
gabardīns Audums (parasti vilnas) ar diagonālām rieviņām.
atlass Audums (parasti zīda) ar gludu, spīdīgu labo pusi.
pans Audums (parasti zīda) ar mīkstu, biezu matiņveida pūku virspusē.
ripss Audums ar šķērsvirziena, garenvirziena vai diagonālām rievām, kas veidojas no pagarinātām audu vai šķēru pārsedzām.
segaudums Audums, kas paredzēts (kā, parasti mēbeļu) pārsegšanai, pārvilkšanai.
virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai. Virsdrāna (1).
virsdrāna Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai. Virsdrēbe (1).
Saru drēbe (arī drāna) Audums, kurā ir iestrādāti stingri, rupji dzīvnieku mati vai stingri, rupji kāda materiāla pavedieni.
drellis Audums, kura pamatu un rakstu veido divu sējumu savienojums.
jēlaudums Audums, kura rūpnieciskā apstrāde vēl nav pabeigta.
pašaudze Audze, kurā augi ir saauguši paši (bez cilvēka iedarbības).
mistraudze Audze, kurā ietilpst dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņi.
izmēģināt Audzējot pārbaudīt (piemēram, kā kvalitāti, īpašības, piemērotību kam).
Spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
mentors Audzinātājs, padomdevējs.
pedagogs Audzinātājs, skolotājs, augstākās vai vidējās speciālās mācību iestādes pasniedzējs. Pedagoģijas speciālists.
izaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās.
uzaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās. Izaudzināt (1).
pāraudzināt Audzinot panākt, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā.
ieaudzināt Audzinot panākt, ka (parasti cilvēkam) izveidojas (noteiktas īpašības).
Zedeņu audi Auga (parasti lapas, retāk stiebra) pamataudi, kas sastāv no blīvi savienotām iegarenām šūnām, kuras atrodas perpendikulāri auga virsmai zem epidermas slāņa.
šķirtnis Auga daļa, kas ir nošķirta tā pavairošanai.
žuburs Auga daļu (parasti zaru, vasu) kopums, kas veidojas vienā un tai pašā auga vietā.
seglapa Auga lapa, kas atrodas pie zieda vai ziedkopas pamatnes un kam ir to aizsargāšanas funkcija.
Veģetatīvie orgāni, arī veģetatīvās daļas Auga orgāni (daļas), kas nodrošina tā eksistenci (piemēram, lapas, stumbrs, sakne).
stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis.
pašsterilitāte Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes. Pašneauglība.
pašneauglība Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes. Pašsterilitāte.
šūnapvalks Auga šūnas sastāvdaļa, kas apņem protoplazmu un parasti piekļaujas tās ārējam slānim.
stumbrs Auga vasas (parasti cilindriska) daļa, kas balsta tā virszemes orgānus.
noliektnis Auga veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts ciltsauga dzinums, ko pēc iesakņošanos atdala no auga.
lecekšaugi Augi (parasti agrīnie dārzeņi), ko audzē lecektīs.
lapaugi Augi (parasti krāšņumaugi) ar skaistām lapām, skaistu lapojumu.
endēmi Augi vai dzīvnieki, kas sastopami tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā.
Ārstniecības augi Augi, kam ir dziednieciskas īpašības.
sīpolaugi Augi, kam pazemes daļa ir sīpols (3).
bumbuļaugi Augi, kam uz pazemes dzinumiem attīstās bumbuļi (1).
ziedaugi Augi, kas vairojas ar sēklām un kas, parasti, zied krāšņiem ziediem.
paparžaugi Augi, kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa (piemēram, staipekņi, kosas, papardes).
smaržaugi Augi, no kuriem iegūst ēteriskās eļļas ar patīkamu aromātu.
Ziemas dārzs Augiem paredzēta speciāla telpa mājā.
sēklzinība Augkopības nozare, kas pētī sēklu morfoloģiju, fizioloģiju, ķīmisko sastāvu no apaugļošanās līdz jauna, patstāvīga auga attīstībai.
sēklotne Auglenīcas paplašinātā daļa, kurā atrodas sēklaizmetņi.
polderis Auglīga sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni un kas ir norobežota ar dambjiem, lai tā neapplūstu.
lekns Auglīgs (par augsni).
somenis Auglis - sauss veronis, kas izveidojies no vienas augļlapas, saaugot tās malām.
pāksts Auglis - sauss viencirkņa veronis, kas atveras ar divām vārsnēm un attīstās no vienas augļlapas.
sēnalas Augļapvalki, sēklapvalki, ziedu plēksnes (graudiem), kas paliek pēc (to) lobīšanas, slīpēšanas.
pulpa Augļi, kas ir apstrādāti ar sērpaskābes anhidrīdu, lai tos pasargātu no mikroorganismiem, bojāšanās.
deserts Augļi, rieksti, saldumi, saldēdieni u. tml., ko pasniedz maltītes beigās.
bumbiere Augļu koks ar iegareniem, augšdaļā paresninātiem augļiem.
ābele Augļu koks ar kuplu, plašu lapotni, baltsārtiem ziediem, apaļiem vai ieapaļiem, parasti sulīgiem augļiem.
dārzkopība Augļu, ogu, dārzeņu, krāšņumaugu ražošana, to stādāmā materiāla audzēšana, kā arī parku un apstādījumu ierīkošana. Attiecīgā lauksaimniecības nozare.
zoohorija Augļu, sēklu un sporu izplatīšanās ar dzīvnieku palīdzību.
pieaugt Augot (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to). Aizaugt (par dārzu, lauku u. tml.).
uzaugt Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku). Arī izaugt (1).
pārņemt Augot aizņemt (visu platību), parasti nomācot (tajā) citus augus.
sazelt Augot attīstīties, arī sazaļot (parasti par lakstaugiem, to daļām, arī par lakstaugu kopumu).
uzzelt Augot attīstīties, arī uzzaļot (parasti par lakstaugiem, arī to kopumu).
pieņemties Augot attīstīties, palielināties (par augiem, to daļām).
pieaugt Augot attīstīties, sasniegt pilnīgu fizisko un garīgo briedumu (par cilvēku).
izaugt Augot augiem, izveidoties, tapt (piemēram, par ražu, augļiem).
pieaugt Augot cieši pievirzīties (pie kā, kam klāt)- par augiem, to daļām.
ieaugt Augot iesakņoties (par augiem, to daļām).
iestiept Augot ievirzīt (piemēram, zemē saknes) - par augiem.
ieurbties Augot ievirzīties (augsnē) - parasti par auga sakni.
iestiepties Augot ievirzīties (kur iekšā) - par augiem, to daļām.
iespiesties Augot ievirzīties (parasti zemē) - par augiem, to daļām.
izstiepties Augot izplesties, izvirzīties (uz visām pusēm) - par augiem, to daļām.
pārstiepties Augot izstiepties pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām.
sariest Augot izveidot (vairākas, daudzas augu daļās) - par augiem.
sastiebrot Augot izveidot stiebrus (par vairākiem, daudziem augiem).
sasakņoties Augot izveidot vairākas, daudzas saknes (par augiem).
sastīgot Augot izveidot vairākas, daudzas stīgas (par augiem).
savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm). Kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.).
izaugt Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām).
paaugties Augot izveidoties lielākam (par organisma daļām).
izaugt Augot izveidoties, kļūt (par ko) - par cilvēkiem.
izaugt Augot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par augiem, to daļām.
izšķilties Augot izvirzīties no smaganām (par zobiem).
vīties Augot kārtoties (cirtās, sprogās) - par matiem, apmatojumu.
spraukties Augot kļūt garākam, apjomīgākam (kādā vidē) - par augiem, to daļām.
paaugt Augot kļūt lielākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
paaugties Augot kļūt lielākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Paaugt (1).
pieaugt Augot kļūt lielākam, augot attīstīties (par dzīvniekiem, augiem).
uzaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt briedumu (par augiem, to daļām, arī dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
izaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku). Izveidoties, attīstīties.
izaugt Augot kļūt tādam, ka apģērbs ir par mazu, īsu.
sakuplot Augot kļūt, parasti ļoti, kuplam, spēcīgam (par augiem, to kopumu).
pārliekties Augot noliekties pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām.
pārlīkt Augot nolīkt pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām.
pāraugt Augot pārsniegt (kādu, retāk ko) garumā (par cilvēku).
pāraugt Augot pārsniegt (tuvu augošu augu) garumā, parasti, nomācot, traucējot (tā) attīstību.
pāraugt Augot pārsniegt vēlamo gatavības, pilnbrieduma pakāpi, kļūt nekvalitatīvam, nederīgam izmantošanai, arī neizskatīgam (par augiem).
lauzties Augot pārvarēt vides pretestību un virzīties (piemēram, cauri kam) - par augiem.
pieaugt Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem, to daļām.
pieķerties Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem.
griezt Augot radīt (ko) apļveida vai spirālveida formā (par augiem).
savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to daļām).
kļūt Augot sasniegt kādu attīstības pakāpi (par dzīvniekiem, augiem).
paaugt Augot sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku). Izaugt.
uzkāpt Augot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par kāpelētājaugiem.
lakstot Augot veidot lakstu vai lakstus (piemēram, par kartupeļiem, burkāniem).
stīgot Augot veidot stīgas (par augiem). Būt ložņājošam (par augiem, to daļām).
vārpot Augot veidot ziedkopas (par graudzālēm). Kļūt tādam, kura graudzālēm veidojas ziedkopas, vārpas (par lauku, tīrumu u. tml.).
stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) - par augiem, to daļām. Augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā).
stīdzēt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
urbties Augot virzīties (piemēram, augsnē, cauri kam) - parasti par auga sakni, asnu.
stiepties Augot, attīstoties kļūt garākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
briest Augot, attīstoties kļūt lielākam (par augiem, to daļām).
rūgt Augot, attīstoties kļūt lielākam (par veidojumiem organismā).
pabriest Augot, attīstoties kļūt mazliet lielākam (par augiem, to daļām).
skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem).
uzbriest Augot, attīstoties palielināties apjomā (par augiem, to daļām).
pavairoties Augot, attīstoties palielināties skaitā (par augiem, to daļām).
pārbriest Augot, attīstoties pārsniegt attiecīgajā mūža posmā parasto fiziskās attīstības brieduma pakāpi (par cilvēku).
sabriest Augot, attīstoties sasniegt briedumu, kļūt apjomīgākam (par augiem, to daļām). Piebriest.
nobriest Augot, attīstoties sasniegt noteiktu gatavības, kvalitātes pakāpi (par augiem, to daļām).
vīties Augot, stiepjoties garumā, griezties spirālē (parasti ap ko) - par augiem, to daļām.
stāds Augs (parasti lakstaugs).
roze Augs ar (parasti) krāšņiem ziediem.
raganzāle Augs ar pārdabiskām īpašībām.
zaļums Augs, auga zaļā daļa (piemēram, lapas, zari, laksti).
punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
spurainis Augs, kam ir (parasti lieli, asi) izaugumi.
virsaudzis Augs, kas aug uz citiem augiem (parasti uz koku stumbriem un zariem).
punduraugs Augs, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugas, šķirnes augu.
pusparazīts Augs, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga.
parazītaugs Augs, kas parazitē uz cita auga.
remontantaugs Augs, kas vairākkārt zied un ražo augļus vienā un tai pašā veģetācijas periodā.
krāšņumaugs Augs, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ. Dekoratīvs augs.
starpaugs Augs, ko audzē starp pamatkultūras augiem. Augs, ko audzē pirms vai pēc pamatkultūras augiem.
pēcaugs Augs, ko tajā pašā sezonā vēl izaudzē pēc iepriekšējā auga novākšanas.
priekšaugs Augs, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms cita auga.
sukulents Augs, kuram ir biezas, sulīgas lapas, stumbrs un kurā uzkrājas ūdens.
vārpaugs Augs, parasti graudaugs, kura ziedkopa ir vārpa.
saimniekaugs Augs, uz kura vai kurā eksistē kāds parazīts.
reliktaugsne Augsne, kas ir saglabājusi īpašības no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta un neatbilst tagadējiem fiziski ģeogrāfiskiem vai saimnieciskās izmantošanas apstākļiem.
irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar kuru augsni padara irdenāku un iznīcina nezāles.
arkls Augsnes pamatapstrādes rīks (ar kuru apvērš un drupina arumsloksni, iestrādājot augsnē augu atliekas, mēslojumu).
velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu. Šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
diskants Augsta (parasti bērnu) balss. Soprāns.
augstceltne Augsta celtne (parasti ar deviņiem vai vairākiem stāviem).
tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida, konusveida u. tml. patstāvīga celtne vai celtnes, arī iekārtas, ierīces u. tml. sastāvdaļa.
slepenpadomnieks Augsta civildienesta pakāpe (dažās valstīs). Persona, kam ir šāda civildienesta pakāpe.
prelāts Augsta garīgā amatpersona (parasti katoļu, anglikāņu baznīcā).
tiltiņš Augsta uzbūve (parasti kuģa vidus daļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi. Komandtiltiņš.
Valsts sekretārs Augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs (vairākās Rietumeiropas valstīs).
vilnis Augsta, parasti strauji izveidojusies, pakāpe (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim). Intensīva (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) izpausme.
masts Augsta, parasti vertikāla, stabveida konstrukcija (kuģim, jahtai u. tml.), pie kuras piestiprina, piemēram, buras, gaismas avotus.
spiegt Augstā, spalgā, samērā griezīgā balsī runāt.
Virs (arī zem) jūras līmeņa Augstāk (arī zemāk) par jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmeni.
robeža Augstākā (arī zemākā), pēdējā, arī pieļaujamā pakāpe, norma, kas raksturo (kā) attīstību, norisi, izpausmi, kvalitāti, kvantitāti.
plaukums Augstākā (garīgo spēju, talanta, fiziskā spēka u. tml.) izpausme, atraisītība.
smaile Augstākā (kā, piemēram, procesa, darbības) pakāpe.
virsotne Augstākā (kādas darbības, rīcības, norises, arī parādības) pakāpe, izpausme, arī sasniegums.
virsvaldība Augstāka (valsts, tās institūciju) vara (attiecībā pret citām, tai pakļautām valstīm, to institūcijām). Augstākā vara (valstī attiecībā pret tās apgabaliem, štatiem, pavalstīm). Arī hegemonija.
vahmistrs Augstākā apakšvirsnieku jeb instruktoru dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas kavalērijā. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
pilnbrieds Augstākā attīstības pakāpe (norisei, stāvoklim u. tml.).
pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (augiem, to daļām). Arī pilngatavība.
pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (dzīvniekiem).
pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (garīgām spējām, talantam, spēkam u. tml.).
sabiedrība Augstākā cilvēku attiecību attīstības pakāpe, kas izpaužas atsevišķu cilvēku mijiedarbībā, to grupu, organizāciju u. tml. funkcionēšanā un attīstībā; vēsturiski konkrēta cilvēku kopība.
maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālisimuss Augstākā dienesta pakāpe Padomju Armijā un dažās ārzemju armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālfeldmaršals Augstākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un dažu citu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Padomju Savienības flotes admirālis Augstākā dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālis Augstākā komandējošā sastāva karavīra dienesta pakāpe daudzu valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda vai arī ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža, armijas ģenerāļa dienesta pakāpe.
ģenerālkonsuls Augstākā konsulārā dienesta pakāpe. Attiecīgais konsulārais darbinieks.
shīma Augstākā mūku pakāpe pareizticīgo baznīcā.
zēlums Augstākā pakāpe (kā, piemēram, sabiedrisku parādību) attīstībā, norisē, izpausmē.
plaukums Augstākā pakāpe (kā) attīstībā, norisē, izpausmē.
meistars Augstākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā. Cilvēks, kas ir piederīgs šai pakāpei.
augšpalāta Augstākā palāta (buržuāziskajā parlamentā), kuras locekļus parasti ieceļ un kurai nereti piešķirtas lielākas tiesības nekā apakšpalātai.
vēstniecība Augstākā pastāvīgas darbības diplomātiska pārstāvniecība ar vēstnieku priekšgalā.
gastronomija Augstākā pavārmāksla.
ģenerālprokurors Augstākā prokuratūras amatpersona, kas realizē augstāko uzraudzību par likumu precīzu izpildi.
komunisms Augstākā sabiedriski ekonomiskā formācija (laikmetā pēc kapitālisma vai - dažās zemēs - pēc feodālisma), kura dibinās uz ražošanas līdzekļu sabiedrisko īpašumu un no ekspluatācijas, šķiriskā un nacionālā jūga brīvu darbaļaužu sadarbību un kurai ir divas attīstības fāzes.
virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piemēram, kāda tautu, teritoriju). Stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
ģenerālštābs Augstākais (bruņoto spēku) vadības orgāns, kas pārzina jautājumus par valsts aizsardzību, kara operāciju sagatavošanu un īstenošanu.
bīskaps Augstākais garīdznieks, parasti bīskapijas galva.
Ministru komiteja Augstākais padomdevējs orgāns (pirmsrevolūcijas Krievijā).
Ministru komiteja Augstākais padomdevējs orgāns (pirmsrevolūcijas Krievijā).
kronis Augstākais sasniegums. Tas, kas ir pārāks par ko citu.
lielmeistars Augstākais tituls, ko piešķir par izciliem sasniegumiem šahā vai dambretē. Cilvēks, kam ir piešķirts šāds tituls.
prefekts Augstākais valdības civilais ierēdnis (provincē, departamentā u. tml.).
virsvadonis Augstākais, galvenais vadonis (parasti armijā, organizācijā).
Augstākā mērā Augstākajā pakāpē.
sinode Augstākās garīdzniecības sapulce (protestantu vai pareizticīgo baznīcā).
Vatmaņa papīrs Augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs, vatmaņpapīrs.
vatmaņpapīrs Augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs.
Vatmaņa papīrs Augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs. Vatmaņpapīrs.
virspriesteris Augstākas pakāpes priesteris, kam ir lielākas tiesības.
Komunistiskās universitātes Augstākās partijas mācību iestādes Padomju Savienībā (no 1919. gada līdz 1935. gadam), kurās gatavoja padomju, partijas un arodbiedrību darbiniekus.
grīste Augstākās pilotāžas figūra - lidaparāta laišanās lejup pa stāvu spirāli. Straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi.
Nāves (arī Ņesterova) cilpa Augstākās pilotāžas figūra - lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
Nāves (arī Nesterova) cilpa Augstākās pilotāžas figūra - lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
ranversmans Augstākās pilotāžas figūra - strauja lidojuma virziena maiņa par 180 grādiem.
amnestija Augstākās valsts varas akts, ar kuru (noteiktas kategorijas personas) pilnīgi vai daļēji atbrīvo no soda izciešanas, no kriminālās izmeklēšanas vai (pēc soda izciešanas) atzīst par nesodītām.
koncils Augstāko (katoļu vai pareizticīgo baznīcas) garīdznieku apspriede.
Vasas pārveidnes Augstāko augu orgāni, kas ārējo apstākļu un veicamās papildfunkcijas ietekmē izveidojušies no vasas un krasi atšķiras no tās.
zars Augstāko augu sastāvdaļa - veidojums, kas attīstās no stumbra un parasti savieno stumbru ar lapām. Šāds veidojums kopā ar (auga) lapām un ziediem.
Kursa projekts Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
Kursa projekts Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
Kursa darbs Augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi uzrakstīts darbs izvēlētajā specialitātē (beidzot attiecīgo mācību pakāpi).
Zelta jaunatne Augstāko un turīgo aprindu jaunieši kapitālistiskajās valstīs, kuri lielāko daļu laika pavada uzdzīvē.
kultūršķirne Augstas kvalitātes (piemēram, papīra) šķirne.
Astronomiskais pulkstenis Augstas precizitātes pulkstenis, kam ir pastāvīgs pulksteņa gājiens un ko minimāli ietekmē ārējie faktori.
gaišs Augsti attīstīts (par prātu, spējām).
smalks Augsti attīstīts, izkopts (piemēram, par dzirdi, ožu).
danceniski Augsti ceļot kājas, it kā dejas solī (parasti par zirga gaitu).
Smadzeņu trests Augsti kvalificētu speciālistu kopums, grupa.
psihe Augsti organizētas matērijas īpašība, specifiska objektīvās realitātes atspoguļošanas forma.
kornete Augsto diapazona metāla pūšamais instruments, kas sastāv no liektām misiņa caurulēm, ventiļu mehānisma un uzliekama piemutņa.
kurgāns Augsts uzbērums uz senlaiku kapa (Padomju Savienības Eiropas daļā).
Kalnu plato Augsts zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu virsu.
Kalnu plato Augsts zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu virsu.
svilpt Augsts, samērā griezīgs (par skaņu). Arī svilpot (3).
dzidrs Augsts, skanīgs (par skaņu).
gaišs Augsts, skanīgs (par skaņu).
smalks Augsts, skanīgs, arī pakluss (par skaņu).
spiedzīgs Augsts, spalgs, samērā griezīgs (par skaņām).
svilpot Augsts, stiepts, samērā griezīgs (par skaņu). Arī svilpt (3).
vārstspiede Augstspieduma iespiedmašīna, kam iespiedformas virsma un papīra piespiedējvirsma ir plakana. Tīģeļa iespiedmašīna.
augstdzimtība Augstu civilo amatpersonu (valsts padomnieku) tituls.
labdzimtība Augstu civilo amatpersonu (valsts padomnieku) tituls.
kalnājs Augstu zemes garozas pacēlumu kopums, virkne, grēda. Kalnu sistēma.
treļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums.
triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums. Arī treļļi (1).
trilleris Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums. Treļļi (1).
Relatīvais aug stums Augstums virs patvaļīgi izvēlēta zemes virsas līmeņa.
elite Augstvērtīga (augu, to sēklu, kā arī dzīvnieku) grupa.
līne Augstvērtīga kaņepāju trose, kuras diametrs ir mazāks par 25 milimetriem.
liels Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē. Lielainums.
lielainums Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē. Liels [2] (2).
Trīsgalvainais muskulis Augšdelma muskulis, kas atliec apakšdelmu elkoņa locītavā.
augša Augšējā daļa (tā daļa, kas atrodas virs kā, kam pāri). Pretstats apakša.
kore Augšējā daļa, visaugstākā vieta (parasti kalnam).
roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem. Šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu).
virspuse Augšējā kārta, slānis, arī daļa (parasti vielai).
augšlūpa Augšējā lūpa.
Acs kaktiņš Augšējā un apakšējā plakstiņa savienojuma vieta. Sejas, acu daļa ap šo vietu.
mugura Augšējā vai uz augšu pavērstā (priekšmeta) daļa, kas atgādina šādu, parasti dzīvnieka, ķermeņa daļu.
plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
apkakle Augšējā, kaklu aptverošā (apģērba) daļa (ko parasti piešuj pie apģērba kakla izgriezuma).
ziedkopa Augšējā, parasti zarota, vasa, uz kuras attīstās ziedi.
augšstāvs Augšējais stāvs. Stāvs, kas ir augstāk par citiem.
Augļa vīkals Augšlapas, kas paliek pie augļa.
virslūpa Augšlūpa.
zaķalūpa Augšlūpas šķeltne. Augšlūpa, kam ir šāds defekts.
Zaķa lūpa Augšlūpas šķeltne. Augšlūpa, kurai ir šķeltne. Zaķalūpa.
Lordu palāta Augšpalāta.
lordkanciers Augšpalātas priekšsēdētājs (Anglijā).
kanclers Augšpalātas priekšsēdētājs (Anglija). Lordkanclers.
Lielais grozītājs Augšstilba kaula augšējais paugurs.
Lielais grozītājs Augšstilba kaula augšējais paugurs.
kāpiens Augšupeja, progress. Arī panākumi.
kāpums Augšupejošs (parasti ceļa, kalna) slīpums.
sakodiens Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti. Oklūzija (3).
oklūzija Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti. Sakodiens.
riesties Augt (par augiem).
slieties Augt (parasti taisni, uz augšu) - par augiem, to daļām.
kāpt Augt (virzienā uz augšu) - par kāpelētājaugiem.
tīklot Augt tiklveidīgi (par augu daļām, parasti par saknēm, zariem).
segt Augt uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (par augiem).
kāpt Augt, arī augot pakāpeniski izplatīties (uz kā stāva, slīpa virzienā uz augšu) - par augiem.
staipīties Augt, būt izaugušam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem augiem, to daļām).
veģetēt Augt, eksistēt, norisinoties dzīvības procesiem (piemēram, kādā vidē, apstākļos) - parasti par augiem.
noklāt Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) - par augiem, to daļām.
kāpelēt Augt, paceļoties gar citiem augiem vai balstu (par augiem).
zelt Augt, zaļot (par augiem, to kopumu).
hidrofilija Augu apputeksnēšanās ar ūdens palīdzību.
veidotājaudi Augu audi, kas dod sākumu citiem, patstāvīgiem audiem.
sklerenhīma Augu audi, kas sastāv no biezām, parasti pārkoksnētam, atmirušām šūnām.
vadaudi Augu audi, pa kuriem pārvietojas ūdens un tajā izšķīdušās barības vielas.
puķkopība Augu audzēšana dārzu, parku, apstādījumu ierīkošanai, telpu izdaiļošanai vai grieztu ziedu ieguvei. Attiecīgā augkopības nozare.
dobe Augu audzēšanai sagatavots neliels (parasti paaugstināts) dažādas formas augsnes gabals, kas iezīmēts, piemēram, ar vagām, taciņām.
augtene Augu augšanas vieta ar tai īpatnējiem ārējās vides apstākļiem.
kokaīnaugi Augu dzimta (koki un krūmi Dienvidamerikā), kuru lapas satur kokaīnu. Šīs dzimtas augi.
ozolpaparde Augu dzimta, kurā ietilpst augi ar īsu, ložņājošu sakneni un (parasti) plīvuru.
orhideja Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar pamīšām lapām, ziediem vārpās vai ķekaros (piemēram, orhideja, dzegužpuķe, naktsvijole).
skalbe Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem, retāk sīpoliem, pamīšus sakārtotām lapām (piemēram, gladiolas, krokusi).
lilija Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi un koki, kam raksturīgas veselas lapas ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu, kārtni divdzimumu ziedi.
roze Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kam raksturīgas spirāliski sakārtotas lapas, kārtni divdzimumu ziedi (piemēram, ābeles, ķirši, pīlādži, rozes, avenes, zemenes).
rūta Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi, retāk lakstaugi, kam ir spirāliski, retāk pretēji sakārtotas vienkāršas vai saliktas lapas un raksturīgi ēterisko eļļu dziedzeri.
verbēna Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
nātre Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās.
naktssvece Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem (piemēram, naktssvece, kazroze, raganzālīte).
tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām. Šīs dzimtas augi.
sapindi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki un krūmi, retumis liānas un lakstaugi, kuriem raksturīgas plūksnaini un trīsstaraini saliktas lapas, nelieli ziedi skarās vai ķekaros.
palma Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu kokaugi, kam parasti ir raksturīgs nesazarojies stumbrs, lielas plūksnainas vai starainas lapas galotnē.
santali Augu dzimta, kurā ietilpst, parasti pusparazītiski, koki, krūmi vai lakstaugi. Šīs dzimtas augi.
ūdensroze Augu dzimta, pie kuras pieder daudzgadīgi ūdensaugi (piemēram, ūdensroze, lēpe, lotoss u. c.) ar lielām peldošām vai pacilus lapām un dažādas krāsas palieliem ziediem.
panātre Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi ar divlūpainu vainagu.
lūpzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi ar divlūpainu vainagu. Šīs dzimtas augi.
rubija Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopas, augļiem, kas dalās divos skaldeņos. Madaru dzimta.
oleandrs Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi vai koki ar pretējām vai pamīšām lapām, piecām kauslapām, piecām vainaglapām, divām augļlapām (piemēram, kapmirte).
vīrcele Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk koki un krūmi, ar pamīšus, pretējām un mieturos sakārtotām lapām. Cūknātru dzimta.
kurvjzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis. Šīs dzimtas augi.
krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones). Šīs dzimtas augi.
vija Augu dzimta, pie kuras pieder parazītiski augi ar tieviem bezhloroflila stublājiem un pušķos sakārtotiem sīkiem ziediem.
tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts. Šīs dzimtas augi.
magone Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
meristēma Augu embrionālo šūnu grupa - veidotājaudi, kas strauji dalās un izveido visus pārējos audus.
mistrs Augu kopa, kurā ietilpst dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņi.
aspekts Augu kopas izskats, kas atkarīgs no augu krāsas (kādā laika posmā).
sporofīts Augu paaudze, kas producē sporas.
pelde Augu pakļaušana ūdens iedarbībai, tos iegremdējot.
uzkrājējaudi Augu pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas.
kleistogāmija Augu pašappute, kamēr zieds vēl atrodas slēgtā, neizplaukušā stāvoklī.
klase Augu sistemātikā - rindu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
rinda Augu sistemātika - tuvu radniecīgu dzimtu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
pašauglība Augu spēja pēc pašapputes ražot normālus augļus un sēklas.
triba Augu un dzīvnieku sistemātikā - radniecīgu ģinšu grupa.
ģints Augu un dzīvnieku sistemātikā - sugu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
suga Augu un dzīvnieku sistemātikas pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm.
klons Augu vai zemāko dzīvnieku organisma pēcnācēji, kas radušies no viena īpatņa veģetatīvās vairošanās ceļā.
apraušana Augu veģetatīvās pavairošanas paņēmiens - jauno dzinumu iesakņošana, tos apraušot.
Baltās lapu blusiņas Augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam ķermenis klāts ar baltiem vaska putekļiem. Šīs apakškārtas kukaiņi.
Lapu blusiņas Augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot. Šīs apakškārtas kukaiņi.
Lapu blusiņas Augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot. Šīs apakškārtas kukaiņi.
pasainis Aukla, saite, parasti cilpā sasieta, (kā) nostiprināšanai, saturēšanai u. tml.; no auklas, saites izveidots rokturis (spainim, grozam u. tml.).
okroška Aukstā zupa, ko gatavo no maizes kvasa, gaļas, olām, krējuma un citām piedevām.
steks Aukstais (parasti policijas, milicijas) ierocis - paresna, neliela gumijas nūja.
kastete Aukstais ierocis - uz pirkstiem uzmaucama caurumota metāla plāksne dūres sitiena pastiprināšanai.
kortiks Aukstais ierocis (ar īsu, slīpētu asmeni un nelielu rokturi), ko pie parādes tērpa nēsā kara ilotes un aviācijas virsnieki, admirāļi, ģenerāļi.
puansons Aukstās štancēšanas štanču kustīgā pamatdaļa.
nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sasalt Aukstuma iedarbībā kļūt cietam, sabojāties, parasti pilnīgi (parasti par pārtikas produktiem).
sasalt Aukstuma iedarbībā pārvērsties par cietvielu; aukstuma iedarbībā kļūt cietam.
sasalt Aukstuma iedarbībā pārvērsties par ko.
apaulekšot Aulekšojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Aulekšot apkārt. Apauļot.
paaulekšot Aulekšojot pavirzīties.
uzaulekšot Aulekšojot uzskriet (parasti par zirgu).
apauļot Auļojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Auļot apkārt. Apaulekšot.
pieaurot Aurojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
saaurot Aurojot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
ieaurot Aurojot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
izaurot Aurojot radīt (skaņas). Aurojot izpaust.
labirints Auss iekšējā daļa, kas sastāv no priekštelpas, pusloka kanāliem, gliemeža.
kāpt Aust (par dienu). Kļūt manāmam, tuvoties (par vakaru, nakti).
svīst Aust (par rīta gaismu). Sākties, iestāties (par rītu, dienu).
mežģīt Aust (parasti tīklu).
celties Aust, arī tuvoties zenītam (par debess spīdekļiem). Aust (par gaismu, dienu).
kāpt Aust, arī tuvoties zenītam, retāk tuvoties rietam (par debess spīdekļiem).
ziedēt Aust, būt uzausušam (par gaismu). Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem).
šatiersega Austa, parasti vilnas, sega ar vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslainu salikumu.
austrieši Austrijas pamatiedzīvotāji.
čalma Austrumnieku (parasti musulmaņu) vīriešu galvassega - drēbes gabals, ko aptin parasti ap cepuri.
kriviči Austrumslāvu cilšu grupa (no 6. gadsimta līdz 9. gadsimtam) Dņepras, Volgas un Daugavas augšteces apgabalos.
baltkrievi Austrumslāvu tauta, Baltkrievijas PSR pamatiedzīvotāji.
redīfs Austrumu tautu dzejā - vārds vai vārdu grupa, kas atkārtojas aiz atskaņas katrā vārsmā.
otoskleroze Ausu slimība, kam raksturīga pakāpeniska progresējoša dzirdes pasliktināšanās, kā arī trokšņi abās ausīs.
spindzele Aušīga, vieglprātīga, parasti jauna, sieviete, arī meitene.
papildautobuss Autobuss, kas veic reisu papildus autobusu kustības kārtējiem reisiem.
autoosta Autobusu stacija pasažieru vispusīgai apkalpošanai.
vāģis Automašīna (parasti vieglā).
pašpadevis Automātiska ierīce, iekārta (kā) padošanai. Pašpadevējs.
pašpadevējs Automātiska ierīce, iekārta (kā) padošanai. Pašpadevis.
automāts Automātiska telefona ierīce, aparāts.
totalizators Automātisks skaitītājs, kas rāda, kāda summa iemaksāta par katru sporta sacensību dalībnieku.
iemaņas Automatizēti praktiskās vai intelektuālās darbības paņēmieni, kas iegūti prakses, pieredzes, mācību rezultātā.
stereotips Automatizēts, parasti reflektorisks, kustību kopums, poza, runas akts, kas nav pakļauts tiešai apziņas kontrolei.
taksometrs Automobilis pasažieru, kravas pārvadāšanai pēc noteiktas takses.
patruļautomobilis Automobilis, ar ko brauc patruļa.
amfībija Automobilis, tanks, kas var pārvietoties gan pa sauszemi, gan pa ūdeni.
virsbūve Automobiļa ārējā daļa (piemēram, kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
autoparks Automobiļu parks.
telfers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu.
prospekts Autora izstrādāts (topoša darba, parasti grāmatas) detalizēts plānojums, ko iesniedz izdevniecībā.
oriģināls Autora veidots teksts (rokrakstā vai mašīnrakstā), attēls, kas paredzēts poligrāfiskai pavairošanai, kopēšanai.
Autora teksts Autora vēstījums, arī piebildes, remarkas (parasti daiļdarbos, publicistiskos sacerējumos) atšķirībā no tiešās, netiešās, noģiedamās runas.
nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai).
transportaviācija Aviācija, kas ir paredzēta kravas, arī pasažieru pārvadāšanai.
lapele Avīze (parasti ar politiski naidīgu, arī mazsvarīgu saturu).
svētavots Avots, kura ūdenim piemīt dievišķas īpašības.
rulete Azarta spēle, kurā spēlētājam jānosaka, kāds būs numurs, numuru grupa uz rotējošas, sektoros sadalītas ripas tās apstāšanās brīdī.
aziāti Āzijas pamatiedzīvotāji.
tamtams Āzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments - liels, dobji skanošs disks, pa kuru sit ar vālītēm.
nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē, arī aiziet bojā.
atbadīties Badot (ko), kļūt neasam, strupam.
atbadīt Badot (ko), padarīt neasu (rīku, ar ko bada).
maiss Bads priekšmets (parasti pildīts ar salmiem, sienu) gulēšanai vai sēdēšanai.
izbagarēt Bagarējot viscaur padziļināt, iztīrīt.
apliet Bagātīgi apspīdēt (piemēram, par sauli, uguni).
sacienāties Bagātīgi, arī pārmērīgi pacienāties.
samieloties Bagātīgi, arī pārmērīgi pamieloties.
izcienāt Bagātīgi, devīgi pacienāt.
sacienāt Bagātīgi, devīgi, arī pārmērīgi pacienāt.
samielot Bagātīgi, devīgi, arī pārmērīgi pamielot.
applūdināt Bagātīgi, plaši apgaismot (par sauli, mēnesi).
koncentrāts Bagātināšanas produkts ar paaugstinātu derīgo komponentu saturu.
rotāt Bagātināt (melodiju) ar īpašu atkārtotu skaņu vai skaņu grupu.
izrotāt Bagātināt (melodiju) ar īpašu skaņu vai skaņu grupu.
vitaminizēt Bagātināt ar vitamīniem (parasti pārtikas produktus).
tēvadēls Bagātu vecāku (parasti saimnieku) dēls. Tēva dēls.
Tēva dēls Bagātu vecāku (parasti saimnieku) dēls. Tēvadēls.
mātesmeita Bagātu vecāku (parasti saimnieku) meita. Mātes meita.
Mātes meita Bagātu vecāku (parasti saimnieku) meita. Mātesmeita.
Mātes meita Bagātu vecāku (parasti saimnieku) meita. Mātesmeita.
Drebēt (arī trīcēt, baidīties) par savu ādu Baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
Baidīties (arī drebēt, trīcēt) par savu ādu Baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
Baidīties (arī drebēt, trīcēt) par savu ādu Baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
Trīcēt (arī drebēt, baidīties) par savu ādu Baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
piebaidīt Baidot izraisīt (kādam ko nevēlamu, parasti slimību).
pārbaidīt Baidot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes. Būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes.
aizbaidīt Baidot panākt, ka attālinās. _imperf._ Baidīt prom. Aizbiedēt.
atbaidīt Baidot panākt, ka attālinās. Aizbaidīt.
nobailes Bailes (parasti nelielas).
zaķpastala Bailīgs, gļēvs cilvēks. Zaķapastala.
zaķapastala Bailīgs, gļēvs cilvēks. Zaķpastala.
zaķpastalīgs Bailīgs, gļēvs. Zaķapastalīgs.
zaķapastalīgs Bailīgs, gļēvs. Zaķpastalīgs.
bikls Bailīgs, tramīgs (par dzīvniekiem).
trīcēt Baiļoties (par ko). Izpausties, parasti vāji (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
atbakstīt Bakstot (ko), padarīt neasu (to, ar ko baksta).
izbakstīt Bakstot padarīt viscaur caurumainu.
piebakstīt Bakstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību, kam.
sabakstīt Bakstot radīt caurumus, iedobumus. Bakstot sabojāt, parasti pilnīgi. Arī sadurstīt (1).
sabakstīt Bakstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus. Arī sadurstīt (2).
bakteriofāgs Baktēriju vīruss, kas iznīcina attiecīgas grupas baktērijas.
pabalēt Balējot kļūt mazliet, daļēji neskaidram, pavāji saredzamam.
kordebalets Baleta trupas daļa, kas izpilda grupu dejas (atšķirībā no baleta solistiem).
primabalerīna Baleta trupas vadošā dejotāja, kas izpilda galvenās lomas.
Klasiskais balets Balets, kura pamatā ir klasiskā deja.
izbalināt Balinot panākt, ka (kas) kļūst gaišs vai gaišāks.
iebalināt Balinot panākt, ka kļūst mazliet gaišāks.
Globālā raķet Ballistiskā raķete, kuras darbības rādiuss ir lielāks par pusi no zemeslodes apkārtmēra.
Globālā raķete Ballistiskā raķete, kuras darbības rādiuss ir lielāks par pusi no zemeslodes apkārtmēra.
vainagbalodis Balodis ar vainagveida spalvām uz galvas. Attiecīgā baložu šķirne.
Pasta balodis Balodis, kas ir apmācīts nogādāt kādus sūtījumus (parasti vēstules).
bezasiņu Bāls (par seju).
pelēks Bāls, neveselīgs (parasti par seju). Tāds, kam ir bāla, neveselīga seja (par cilvēku).
nobalsināt Balsināt un pabeigt balsināt.
izbalsināt Balsinot padarīt viscaur baltu, tīru.
balotēt Balsojot izšķirt jautājumu (par kādas personas ievēlēšanu). Balsojot izlemt (kādu jautājumu).
Atklāta balsošana Balsošana bez biļeteniem un urnām (parasti, paceļot roku).
biļetens Balsošanai paredzēta lapa ar datiem par vēlēšanu kandidātu vai kandidātiem.
nobalsot Balsot un pabeigt balsot.
apakša Balss apakšējie, zemie toņi.
Balss nesīgums Balss īpašība būt labi dzirdamai (troksnī, lielā attālumā u. tml.).
Balss lokanība Balss īpašība viegli mainīt savu augstumu, spēku, tembru.
Balss lokanība Balss īpašība viegli mainīt savu augstumu, spēku, tembru.
šūpuļsols Balstam pārlikta vai tam kustīgi piestiprināta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
nest Balstīt ķermeni (kādā kustībā) - par kājām.
izmantot Balstīties kādā pasākumā, darbībā (uz labvēlīgiem apstākļiem, situāciju).
nokāpt Balstoties ar vienu kāju (parasti uz kāpšļa), nonākt zemē no jāteniska stāvokļa.
kolonna Balsts (parasti ar apaļu šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam (sijai, antablementam, telpas pārsegumam u. tml.).
citadele Balsts, pamats.
starplapa Balta lapa (ierakstiem), kas iestiprināta starp citām iespieddarba lapām.
kampars Balta, gaistoša kristāliska viela ar īpatnēju smaržu un garšu.
Krūkļu baltenis Baltenis, kura kāpuri parazitē uz krūkļiem.
Baltijas vācieši Baltijā (galvenokārt Latvijā, Igaunijā), parasti vairākās paaudzēs, dzīvojoši vācieši.
Pītā maize Baltmaize, kuras klaipa virsma izveidota pīnes formā.
dagls Baltraibs vai melnraibs (parasti par cūkām).
hlorkaļķi Balts pulveris ar asa hlora smaku (parasti dezinfekcijas līdzeklis).
pienstikls Balts stikls ar zemu caurspīdīguma pakāpi.
Zīda kokons Balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko iekūņojoties ap sevi tin zīdvērpējs.
talks Balts vai iezaļgans, pēc taustes taukains silikātu grupas minerāls.
tremolīts Balts, gaišpelēks vai zaļgans silikātu grupas minerāls.
hinīns Balts, kristālisks pulveris ar ļoti rūgtu garšu (parasti lieto par pretmalārijas līdzekli).
iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
stutbaļķis Baļķis, ko izmanto par balstu.
gangsteris Bandīts, bandas dalībnieks (parasti anglosakšu zemēs).
pārbangot Bangojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par viļņiem, bangām.
Emisijas banka Banka, kurai ir tiesības izlaist apgrozībā papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus.
baņķieris Bankas īpašnieks, akcionārs (kapitālistiskajās valstīs).
Vasarsvētku draudze Baptisma paveids.
bārmenis Bāra īpašnieks vai pārvaldnieks, arī bāra kalpotājs (ārzemēs).
bārdainis Bārdains cilvēks. Ar bārdu apaudzis, neskuvies cilvēks.
Iedzīt prātu Bardzību panākt, ka (kāds) kļūst prātīgs.
patronāts Bāreņa nodošana audzināšanā un viņa audzināšana ģimenē uz līguma pamata un valsts iestādes kontrolē.
papildbarība Barība, kas (savvaļas dzīvniekiem) nepieciešama papildus barībai, ko (tie) spēj iegūt patstāvīgi.
piebarojums Barība, ko (zīdainis) saņem papildus mātes pienam.
ēsma Barība, ko kāds (parasti dzīvnieks) ēd. Barība (dzīvniekiem).
papildbarība Barība, ko lauksaimniecības dzīvnieki saņem papildus pamatbarībai, bet savvaļas dzīvnieki izmanto papildus parastajai barībai.
ēsma Barība, ko lieto (dzīvnieku, parasti zivju) pievilināšanai.
guza Barības vada paplašinājums (piemēram, putniem, gliemežiem).
barotne Barības vielu maisījums (parasti mikroorganismu, audu audzēšanai laboratorijas apstākļos).
liess Barības vielu trūkuma dēļ panīcis augs.
nobarot Barojot (dzīvnieku), panākt, ka (tam) veidojas ķermeņa vajadzīgā, vēlamā masa.
pārbaroties Barojoties pārāk daudz pieņemties masā (par dzīvniekiem).
nobaroties Barojoties pieņemties masā (par dzīvniekiem).
papildbarošana Barošana ar papildbarību.
barotava Barošanas vieta (parasti putniem vai meža dzīvniekiem ziemā). Ietaise, kurā ieliek barību.
taucēt Barot (dzīvnieku) tā, lai (tam) strauji palielinātos ķermeņa masa, tauku kārta.
zīdīt Barot ar savu pienu (dzīvnieka mazuli - par dzīvnieku mātīti).
pabarot Barot un pabeigt barot (dzīvnieku), arī barot (dzīvnieku), līdz (tas) kļūst paēdis.
varza Bars (cilvēku vai dzīvnieku), parasti neorganizēts, arī kādām normām neatbilstošs.
nobārstīt Bārstīt un pabeigt bārstīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
nobārstīt Bārstot novietot vai pieļaut, ka nobirst (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
pabārstīt Bārstot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
izbārt Bārt un pabeigt bārt.
izbārties Bārties un pabeigt bārties.
Likt pretī Bārties, strīdēties pretī. Atbildēt tikpat skarbi.
grozs Basketbolā - balsta vairogam piestiprināta stīpa ar tīklu, kurā jāiemet bumba.
starpbāze Bāze (iestāde, noliktava, darbnīca u. tml.), kam ir palīglunkcijas kādā darbībā, norisē.
alunīts Bāzisko sulfātu grupas minerāls. Alauna akmens.
draudze Baznīcas administratīvi teritoriālā pamatvienība. Kristīgo kopa.
ķesteris Baznīcas kalpotājs - garīdznieka palīgs.
mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītāja muiža. Mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala.
Mācītāja muiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītājmuiža.
Mācītāja muiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītājmuiža.
sekularizācija Baznīcu un klosteru īpašuma atņemšana baznīcai, garīdzniecībai un pārvēršana par valsts īpašumu vai nodošana civilo iestāžu pārziņā.
stumt Bāzt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
stūķēt Bāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).
tūcīt Bāzt. Spiest, spaidīt.
pabāzt Bāžot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
bebrāda Bebra āda (parasti kažokāda).
sliktums Bēdas, nepatikšanas.
apraudāt Bēdāties, sūroties (par grūtu dzīvi, nelaimi).
kaps Bedre (mirušā) apbedīšanai. Vieta, kur apbedīts mirušais. Zemes kopa virs šīs vietas.
būvbedre Bedre, ierakums zemē būves apakšzemes daļu izvietošanai.
iegruvums Bedre, padziļinājums, kas izveidojas, iegrūstot zemei.
kritene Bedre, padziļinājums, kas izveidojas, iegrūstot zemei.
atbēgt Bēgot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Bēgt nost (sānis, atpakaļ).
pabēgt Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Bēgt nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabēgt Bēgot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
izbēgt Bēgot tikt projām (no kā). Bēgot panākt, ka nenotver.
laisties Bēgt (no kādas vietas). Bez atļaujas aiziet (no kāda pasākuma).
Dot kājām vaļu (arī ziņu) Bēgt, ātri skrienot (parasti aiz bailēm).
Dot kājām vaļu (arī ziņu), arī ļaut kājām vaļu Bēgt, ātri skrienot (parasti aiz bailēm).
Ļaut (arī dot) kājām vaļu Bēgt, ātri skrienot (parasti aiz bailēm).
Dot kājām vaļu (arī ziņu), arī ļaut kājām vaļu Bēgt, ātri skrienot (parasti aiz bailēm).
Dot kājām ziņu (arī vaļu) Bēgt, ātri skrienot (parasti aiz bailēm).
No pjedestāla (no)gāzt (arī (no)celt, (no)raut u. tml.) Beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību.
No pjedestāla raut (arī gāzt, celt u. tml.) Beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību.
slēgt Beigt (kādu pasākumu, darbības periodu).
Slēgt durvis Beigt darboties (par iestādi, uzņēmumu u. tml.).
mirt Beigt eksistēt, pakāpeniski zust (par parādībām sabiedrībā, dabā).
lūzt Beigt eksistēt, zust (piemēram, par psihiskiem stāvokļiem, parādībām).
klīst Beigt izplatīties vai ļoti samazināties (piemēram, par tumsu, skaņām).
sadegt Beigt norisēt, arī neizpausties (par, parasti spēcīgu, psihisku procesu). Netikt izpaustam (par vārdiem, domām).
jukt Beigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
šķīst Beigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku grupu, pasākumu).
zust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
kūpēt Beigt pastāvēt.
putēt Beigt pastāvēt.
rimt Beigt viļņoties (parasti pakāpeniski) - par ūdenstilpi, ūdeni.
rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties (par ierīcēm, mašīnām u. tml.).
rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties.
iemigt Beigties (dienas) rosmei (par pilsētu, ielām, parasti naktī), aprimt.
dzist Beigties (par dzīvību). Mirt (par cilvēku).
rimt Beigties (parasti pakāpeniski) - par darbību, procesu.
izgāzties Beigties ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (piemēram, par pasākumu).
klust Beigties, arī vājināties (par psihisku stāvokli).
stāties Beigties, parasti pakāpeniski (par darbību, procesu).
rimt Beigties, pārstāt (parasti pakāpeniski) - par vēju, lietu u. tml.
stāties Beigties, pārstāt, parasti pakāpeniski (par vēju, lietu u. tml.).
mitēties Beigties, pārstāt, tikt pārtrauktam, arī pabeigtam (par norisi, stāvokli, parādību).
vainagoties Beigties, tikt pabeigtam ar, parasti pozitīvu, rezultātu.
likvidēties Beigties, tikt pārtrauktam (par notikumu, procesu u. tml.).
jukt Beigties, zust (par attiecībām starp cilvēkiem, psihisku stāvokli).
epilogs Beigu daļa (daiļdarbā), kurā vēstīts par darbojošos personu tālāko likteni.
galotne Beigu posms (šaha, dambretes partijā).
beļģi Beļģijas pamatiedzīvotāji.
gazolīns Benzīns (parasti Amerikā).
vorobjevīts Berila paveids - dārgakmens rožainā vai ķiršu sarkanā krāsā.
akvamarīns Berila paveids - dārgakmens zilganzaļā vai zilā krāsā.
aleksandrīts Berila paveids - smaragdzaļš dārgakmens, kas mākslīgā apgaismojumā iegūst sarkanīgu nokrāsu.
nepaklausība Bērna topošās personības negatīva īpašība, kam raksturīga pieaugušo cilvēku rīkojumu neievērošana, neizpildīšana.
mazgadība Bērna vecums līdz sešpadsmit gadiem.
bērnistaba Bērniem paredzēta, attiecīgi iekārtota istaba.
mantinieks Bērns (parasti jaundzimušais).
knēvelis Bērns (parasti zēns). Knauķis.
knauķis Bērns (parasti zēns). Knēvelis.
pabērns Bērns attiecībā pret pamāti, patēvu.
zīdainis Bērns pirmajā dzīvības gadā (kad viņa pamatbarība parasti ir mātes piens).
brīnumbērns Bērns vai jaunietis, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas (parasti mākslas vai zinātnes nozarē).
verkšķis Bērns, kas bieži raud, parasti kaprīzi, bez nopietna iemesla.
mazgadīgs Bērns, kas nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu.
Piena māsa (arī brālis) Bērns, kas pieņemts zīdīt, attieksmē pret pašas zīdītājas bērnu.
paraugbērns Bērns, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem. Priekšzīmīgs bērns.
Bandu bērns Bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu.
Bandu bērns Bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu.
Ārlaulības bērns Bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu.
Nelikumīgs (arī ārlaulības) bērns Bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu.
Ārlaulības (arī nelikumīgs) bērns Bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu.
Bērnu laukums Bērnu atpūtas un rotaļu vieta (piemēram, parkā).
Bērnu laukums Bērnu atpūtas un rotaļu vieta (piemēram, parkā).
rotaļistaba Bērnu rotaļām paredzēta istaba (piemēram, bērnudārzā).
rotaļvieta Bērnu rotaļām paredzēta vieta.
rotaļlaukums Bērnu rotaļām paredzēts, īpaši iekārtots laukums.
atbērt Berot novietot (iepriekšējā vietā) _imperf._ Bērt atpakaļ.
nobērt Berot novietot (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
pabērt Berot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
piebērt Berot papildināt (kā daudzumu).
bārstīt Bērt izkliedējot (parasti vairākkārt vai ilgstoši).
nobērt Bērt un pabeigt bērt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
Rites berze Berze, kas rodas, vienam ķermenim ripojot pa kādu citu ķermeni.
Rites berze Berze, kas rodas, vienam ķermenim ripojot pa kādu citu ķermeni.
trīt Berzējot (ar ko, pret ko), panākt, ka (kas, parasti asmens, instrumenta, darbarīka griezējdaļa.) kļūst ass vai asāks. Asināt.
ieberzēt Berzējot (ko), panākt, ka (tajā) iesūcas (piemēram, ziede, šķidrums).
trīt Berzējot (pret ko), panākt, ka (nagi) kļūst asi vai asāki (par dzīvniekiem).
izberzēt Berzējot iztīrīt, izslaucīt (parasti acis).
Vilkt uguni Berzējot ko (parasti sērkociņu), panākt, ka rodas uguns.
Vilkt uguni Berzējot ko (parasti sērkociņu), panākt, ka rodas uguns.
ieberzēt Berzējot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā).
izbraucīt Berzējot, braukot padarīt mīkstāku vai līdzenāku.
zuzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmā, radīt klusas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, smiltīm). Atskanēt šādām skaņām.
zadēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām). Būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
sanēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm). Atskanēt šādām skaņām.
zimzēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml., radīt pazemas, skanīgas, vienmērīgi stieptas skaņas (piemēram, par augu daļām, smiltīm, stieplēm). Atskanēt šādām skaņām.
braucīt Berzēt (ar plaukstu, parasti kādu ķermeņa daļu).
noberzēt Berzēt un pabeigt berzēt (ķermeni, tā daļas).
saberzēt Berzēt, parasti stipri, piemēram, lai panāktu kādu rezultātu.
alksnis Bērzu dzimtas koks vai krūms ar ieapaļām, zobotām lapām un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, melnalksnis, baltalksnis).
lazda Bērzu dzimtas krūms ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem - riekstiem.
pārdeldēt Beržaties, rīvējoties būt par cēloni tam, ka (kam) rodas caurums, bojājums.
izberzt Beržot iztīrīt (parasti no iekšpuses).
paberzt Beržot pamazgāt.
izberzt Beržot panākt, ka (kas) kļūst mīksts vai mīkstāks.
saberzt Beržot pārveidot par ko.
paberzt Beržot patīrīt, paspodrināt.
saberzt Beržot sasmalcināt. Beržot padarīt viendabīgu, arī mīkstu.
Griezt zobus Beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm).
Griezt zobus Beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm).
spodrināt Beržot, tīrot, klājot ar attiecīgu vielu u. tml., panākt, ka (kas) kļūst spodrs (1) vai spodrāks.
nobetonēt Betonēt un pabeigt betonēt.
pildbetons Betons, kas paredzēts (kā, piemēram, spraugu, starpu) pildīšanai.
šamotbetons Betons, kuram par pildvielu ir izmantots šamots.
bass Bez apaviem un bez zeķēm vai autiem (par kājām). Neapauts, kails.
atgrūst Bez ārēju spēku iedarbības attālināt vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem).
Saviem (arī pašu) spēkiem Bez citu palīdzības.
dzidrs Bez citu toņu piejaukuma, caurspīdīgs (par krāsu). Tīrs.
izdzist Bez dzīvības, ARĪ bez dzīvīguma, neizteiksmīgs, vienaldzīgs (parasti par acīm, skatienu).
izdzist Bez dzīvīguma, kluss, tāds, kurā izpaužas psihisks sastingums (par balsi).
Bez garšas Bez ēstgribas, bez patikas (ēst, dzert).
gluds Bez grumbām, izsitumiem, arī bez bārdas (parasti par seju, ādu).
dancot Bez ierunām paklausīt (kādam), nevilcinoties izpildīt pavēles.
Dancot pēc kāda stabules Bez ierunām paklausīt, pakļauties kādam.
Dancot pēc kāda stabules Bez ierunām paklausīt, pakļauties kādam.
Tāpat vien Bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības.
Tāpat vien Bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības.
Veltīgi deldēt slieksni Bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
Veltīgi deldēt slieksni Bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
Veltīgi deldēt slieksni Bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
dzidrs Bez kā nepatīkama, negatīva (parasti par psihiskiem stāvokļiem). Jauks, labs.
tukšā Bez kā vēlama, arī (attiecīgajā situācijā) parasta.
dzedrs Bez maiguma, atturīgs, arī paskarbs.
dzestrs Bez maiguma, atturīgs, arī paskarbs. Dzedrs (2).
dzidrs Bez miglas, dūmakas, arī bez mākoņiem (par debesīm, parasti dienas laikā).
tukšā Bez nesamā. Bez kravas, pasažieriem.
Uz labu laimi Bez noteikta pamatojuma, labi nezinot. Kā pagadās.
Uz labu laimi Bez noteikta pamatojuma, labi nezinot. Kā pagadās.
Piku pikām Bez noteiktas kārtības, kā pagadās.
nenoguris Bez paguruma, bez spēku apsīkuma.
Zem klajas debess, arī zem klajām debesīm Bez pajumtes, patvēruma.
Zem klajas debess, arī zem klajām debesīm Bez pajumtes, patvēruma.
Uz klaja lauka, arī klajā laukā Bez pajumtes, patvēruma.
Uz klaja lauka, arī klajā laukā Bez pajumtes, patvēruma.
negribot Bez paša gribas, vēlēšanās.
(Ar) gariem zobiem Bez patikas, bez apetītes (ēst).
(Ar) gariem zobiem Bez patikas, bez apetītes (ēst).
nelabprāt Bez patikas. Negribot.
tāpat Bez pierādījuma, pamatojuma, izskaidrojuma.
Uz zila gaisa Bez pierādījuma. Bez pamata.
Uz zila gaisa Bez pierādījuma. Bez pamata.
nevietā Bez pietiekama pamatojuma, nevajadzīgi.
dzidrs Bez putekļiem, dūmiem, ļoti tīrs un svaigs (par gaisu).
dzeltens Bez sārtuma, bāls un neveselīgs (parasti par sejas ādu).
Bez galvas Bez spējas pareizi domāt. Dumjš.
deklarēt Bez tēlainības, pamatojuma apgalvot (daiļdarbā).
nolinčot Bez tiesas sprieduma izpildīt sodu, parasti nonāvējot (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
linčot Bez tiesas sprieduma sodīt, parasti nogalinot (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
jaukties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, cenšoties ietekmēt (piemēram, kādu pasākumu).
maisīties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, cenšoties ietekmēt (piemēram, kādu pasākumu). Jaukties (4).
Savā vaļā Bez uzraudzības (parasti par bērniem).
bērnunams Bez vecāku apgādības palikušu bērnu audzināšanas iestāde.
bass Bez zeķēm vai autiem (par kājām).
varde Bezastains abinieks ar garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām un gludu ādu.
nospiests Bezcerīgs, grūtsirdīgs (par psihisku stāvokli).
dīkā Bezdarbībā (par cilvēku). Nenodarbināts (parasti par zirgu).
masa Bezformīga viela, arī bezformīgs vairāku vielu maisījums. Viengabala, parasti blīvs, materiāls (kā veidošanai).
mūžība Bezgalīgi ilgais pasaules pastāvēšanas laiks, ko nosaka tas, ka matērija kopumā nav radāma un iznīcināma.
punkts Bezgalīgi maza (telpas, ķermeņa) daļa, kurā reāli vai pēc pieņēmuma koncentrējas kādas fizikālas parādības.
sēne Bezhlorofila makroskopisks vai mikroskopisks organisms, kas dzīvo saprofītiski vai parazītiski.
bezsaimnieka Bezīpašnieka.
ledains Bezjūtīgs, arī naidīgs, nežēlīgs (parasti par psihisku stāvokli).
saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru.
urotropīns Bezkrāsaina kristāliska viela, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par antiseptisku līdzekli, degvielu.
etilspirts Bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu un dedzinošu garšu. Vīna spirts.
limfa Bezkrāsains šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku organismā pa limfātisko sistēmu, aizpilda starpšūnu telpu un pārnes šūnu vielmaiņas produktus.
ūdeņains Bezkrāsains, arī ļoti blāvs, nespodrs (parasti par acīm).
asaras Bezkrāsains, sājš šķidrums, ko izdala īpaši acs dobuma dziedzeri Šāds šķidrums, kas izplūdis no acs dobuma.
hloroforms Bezkrāsains, smags, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu smaku (narkozes līdzeklis).
fiksatīvs Bezkrāsas sveķu šķīdums, ar ko pārklāj zīmējumu, lai pasargātu to no bojāšanās.
pavazāt Bezmērķīgi pavadāt.
notriekt Bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt (laiku).
Nosist (arī notriekt) laiku Bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt laiku.
Nosist (arī notriekt) laiku Bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt laiku.
pogonofori Bezmugurkaulnieki, kam raksturīgs pavedienveida ķermenis, kurš ieslēgts ragvielas caurulē, un sēdošs dzīves veids.
veltņtārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst dzīvnieki ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi). Šī tipa dzīvnieki.
sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta. Šī tipa dzīvnieki.
Plakanie tārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie dzīvnieki ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki. Plakantārpi.
plakantārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki.
Plakanie tārpi Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi). Šī tipa dzīvnieki. Plakantārpi.
stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu. Šī tipa dzīvnieki.
posmkāji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes. Šī tipa dzīvnieki.
pushordaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem ir tārpu, adatādaiņu un hordaiņu pazīmes; šī tipa dzīvnieki.
gliemji Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā. Šī tipa dzīvnieki.
moluski Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts nesegmentēts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā. Šī tipa dzīvnieki. Gliemji.
zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs no divām dīgļlapām veidots ķermenis, kura centrā ir gremošanas dobums. Šī tipa dzīvnieki.
posmtārpi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs posmains tārpveida ķermenis. Šī tipa dzīvnieki.
bezpalīdzīgums Bezpalīdzība.
liberālisms Bezprincipialitāte, nekonsekvence, arī nepamatota iecietība.
liberāls Bezprincipiāls, nekonsekvents, arī nepamatoti iecietīgs.
nolēkāt Bezrūpīgi, vieglprātīgi pavadīt (visu laikposmu).
partenokarpija Bezsēklu augļu attīstīšanās bez apaugļošanās.
pirtskrāsns Bezskursteņa (parasti akmens) krāsns. Arī zema krāsns, uz kuras virsmas salikti akmeņi (lauku pirtīs).
nošļukt Bezspēkā nolaisties (par rokām). Bezspēkā noliekties (par galvu).
nošļukt Bezspēkā noslīgt (par cilvēkiem).
vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā. Cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
vaļinieks Bezzemnieks, kas par mītni pie saimnieka atlīdzināja ar savu darbu.
koprādītājs Bibliogrāfisks rādītājs, kurā ievieto ziņas par vairāku vai daudzu bibliotēku fondiem.
Priekšmetu katalogs Bibliotēkas katalogs, kurā dati par iespieddarbiem, dokumentiem u. tml. grupēti pēc tālos aplūkotajiem jautājumiem, kas savukārt grupēti sistemātiskā vai alfabētiskā secībā.
lasāmmāja Bibliotēkas paveids (Latgalē pēc padomju varas nodibināšanas Latvijā no 1919. gada līdz 1920. gadam un Padomju Savienībā 20. un 30. gados).
sabīdelēt Bīdelējot pagatavot (miltus).
šķūrēt Bīdīt, arī līdzināt, tīrīt, parasti ar šķūri.
vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet). Šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu.
atbīdīt Bīdot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Bīdīt nost (sānis, atpakaļ).
sabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēki, arī dzīvnieki) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, gar (ko).
iebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) ieiet (kur iekšā).
pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu.
piebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pārbīdīt Bīdot pārmainīt (vairāku vai daudzu priekšmetu, parasti mēbeļu) izvietojumu.
pabīdīt Bīdot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.). Bīdīt nelielu attālumu.
pabīdīt Bīdot pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
pabīdīt Bīdot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
nobīdīt Bīdot virzīt un pabeigt virzīt lejā, gar (ko).
piebiedēt Biedējot izraisīt (kādam ko nevēlamu, parasti slimību).
pārbiedēt Biedējot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes. Būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes. Pārbaidīt.
atbiedēt Biedējot panākt, ka attālinās. Atbaidīt (1).
dzīt Biedēt (parasti zvērus medībās), panākot, ka tie dodas vēlamā virzienā.
korporācija Biedrība, savienība, arī personu grupa, kuru vieno kopīgas profesionālas vai kārtas intereses un kurai ir noteiktas tiesības.
frakcija Biedru grupa (politiskā partijā), kuru uzskati atšķiras no partijas pamatuzskatiem.
ņuka Bieza (parasti maizes) šķēle, arī biezs (kā) gabals. Nuka.
nuka Bieza (parasti maizes) šķēle, arī biezs (kā) gabals. Ņuka.
marcipāns Bieza masa, ko iegūst, vārot sasmalcinātu mandeļu un cukura sīrupa maisījumu. Izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
vatenis Bieza vatēta un stepēta (parasti darba) virsjaka.
zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas cilvēka sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu. Arī dubultzods.
Gumijas runga Bieza, īsa gumijas nūja, ko izmanto par auksto ieroci (piemēram, kapitālistisko valstu policijā).
klade Bieza, parasti cietos vākos iesieta, burtnīca.
ziede Bieza, taukaina masa, ko lieto, piemēram, ārstniecībā, arī kā kosmētisku līdzekli, parasti ādas kopšanai.
maurs Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu.
sabiezēt Biezi saaugt, sacerot (par augiem). Kļūt biezam (par audzi kādā vietā).
kupls Biezi, blīvi saaudzis, noaudzis (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
džungļi Biezi, necaurejami, parasti purvaini, tropu meži.
tumēt Biezināt (šķidrumu), padarīt (to) tumīgu.
rodiola Biezlapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros. Zeltsakne.
saulrietenis Biezlapju dzimtas lakstaugs, kam lapas ir sakārtotas ciešā, apaļā rozetē.
cērps Biezs (parasti asas zāles) cers, zālājs.
mežs Biezs augu (parasti lakstaugu) kopums (parasti lielākā platībā).
ratīns Biezs tīrvilnas audums (parasti vīriešu virsdrēbēm) ar rievainu uzpūkotu virsmu.
kupls Biezs, blīvs (par dūmiem, mākoņiem, dzirkstelēm u. tml.).
kupls Biezs, garš, arī sprogains (par matiem, ūsām, bārdu).
ādains Biezs, gluds, arī ciets (par dažu augu lapām, kātiem u. tml.).
draps Biezs, mīksts, parasti uzkārsts, vilnas vai pusvilnas audums (parasti virsdrēbēm).
tepiķis Biezs, parasti rakstains, grīdas paklājs.
tumīgs Biezs, piesātināts (par gāzveidīgām vielām, miglu u. tml.). Intensīvs (par smaržu).
vamzis Biezs, rupja adījuma džemperis (parasti vienkārša fasona, vietām nepieguļošs).
sabiezinātība Biezuma pakāpe (vielai).
skandināt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko).
skandēt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko). Skandināt (3).
ķerties Bieži aprauties runas plūsmā (par balsi, stāstījumu).
apdeldēt Bieži atkārtojot, padarīt neinteresantu.
sabiezēt Bieži atkārtoties, arī kļūt skaļam (par skaņām).
kultivēt Bieži izmantot (kādu paņēmienu, līdzekli u. tml.).
lutināt Bieži izrādīt (kādam) saudzīgu, labvēlīgu attieksmi (piemēram, ar patīkamiem vārdiem, patīkamu izturēšanos).
nodrāzt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu.
nodeldēt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu. Nodrāzt [1] (3).
hameleonisks Bieži mainīgs (domās, uzskatos), neprincipiāls (par cilvēku).
klaiņot Bieži mainīt uzturēšanās vietu (par dzīvniekiem).
leģendārs Bieži minēts, daudzināts. Plaši pazīstams.
apņurcīt Bieži ņemot rokās, auklējot, nogurdināt, pamocīt (mazu dzīvnieku).
vazāt Bieži pieminēt (kādu) sarunās, avīžu rakstos (parasti nosodot, saistībā ar ko kompromitējošu). Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
vīte Bieži sastopama augu slimības pazīme, kad augs vai tā daļa novīst. Augu slimība, kam raksturīga šāda pazīme.
iedauzīt Bieži sitot, iebaidīt, padarīt tramīgu.
nospietoties Bieži spietojot, novājināties (par bišu saimi).
apritināt Bieži šķirstot, ritinot, ieliekt (piemēram, grāmatas lapas). Saritināt.
bungot Bieži un ātri sist pa ko cietu, radot troksni (par cilvēkiem).
atēdināt Bieži, daudz dodot ēst (kādu ēdienu), izraisīt nepatiku (pret šo ēdienu).
purināt Bieži, strauji kustināt (koku, krūmu, to zarus), cenšoties, piemēram, panākt, lai nokrīt augļi.
Purināt spalvu Bieži, strauji kustināt ķermeni, lai atbrīvotu apspalvojumu, apmatojumu no kā.
Purināt spalvu Bieži, strauji kustināt ķermeni, parasti, lai atbrīvotu apspalvojumu, apmatojumu no kā.
bīts Bigbīta paveids.
vlasovietis Bijušā Padomju armijas ģenerālleitnanta A. Vlasova komandētā pretpadomju militārā formējuma loceklis, kas Otrā pasaules kara laikā cīnījās pret Padomju Savienību fašistiskās Vācijas pusē.
čakarēt Bikstīt, rušināt, rakņāt (parasti, ko meklējot).
apbikstīt Bikstot aizskart, pabīdīt (no visām pusēm).
iebikstīt Bikstot padarīt bailīgu, tramīgu (dzīvnieku).
piebikstīt Bikstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību kam. Piebakstīt (1).
uzbuknīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) pieceļas kājās. Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
piramīda Biljarda spēle ar piecpadsmit bumbām. Biljarda bumbas, kuras spēles sākumā saliek trijstūrveidīgi.
retūrbiļete Biļete braukšanai turp un atpakaļ (ar satiksmes līdzekli).
brīvbiļete Biļete, par ko nav jāmaksā. Bezmaksas biļete.
simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pārī.
biogrāfs Biogrāfijas autors. Cilvēks, kas vāc faktus par kāda dzīvi un darbību un apraksta tos.
biobibliogrāfija Biogrāfisku un bibliogrāfisku ziņu kopojums (par kādu personu).
parazitoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī parazītus un parazitārās attiecības starp organismiem.
fenoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī tās periodiskās parādības dzīvajā dabā, kuru cēlonis ir gadalaiku maiņa un meteoroloģiskie apstākļi.
kosmobioloģija Bioloģijas zinātņu komplekss, kuras pētī organisma dzīvības norises kosmiskās telpas apstākļos. Kosmiskā bioloģija.
Kosmiskā bioloģija Bioloģijas zinātņu komplekss, kuras pētī organisma dzīvības norises kosmiskās telpas apstākļos. Kosmobioloģija.
medniecība Bioloģijas zinātņu nozare, kas izstrādā zinātniskus pamatus un metodes medību saimniecībai.
radīt Bioloģiskā procesā veidot (dzīvu būtni), panākt, ka piedzimst (dzīva būtne).
ūdensputni Bioloģiska putnu grupa, kuras pārstāvji labi peld un nirst, un barību iegūst ūdenī.
biometrija Bioloģiskajos pētījumos iegūto datu matemātiskas apstrādāšanas paņēmienu kopums.
nārstot Bioloģiskās aktivitātes periodā laist ūdenī olas (ikrus), pieņus (par zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem).
sasniegt Bioloģiskās attīstības gaitā sākt pastāvēt (jaunā stadijā).
pieaugt Bioloģiskās attīstības procesā piesaistīties (pie kā, kam klāt)par organisma daļām.
veidoties Bioloģiski attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
mirt Bioloģiski beigt eksistēt (par cilvēkiem).
mirt Bioloģiski beigt eksistēt (par dzīvniekiem, augiem, to organisma daļām).
mirt Bioloģiski beigt funkcionēt (par cilvēka ķermeņa daļām).
dzīvot Bioloģiski eksistēt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
attīstīties Bioloģiski veidoties, pārmainīties dzīves laikā. Pilnveidoties, nobriest (par organismiem, orgāniem).
izveidoties Bioloģiski veidoties, pilnīgi attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
tuberkulīns Bioloģisks preparāts tuberkulozes diagnosticēšanai.
nobirdināt Birdināt un pabeigt birdināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.). Birdinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
nobirdināt Birdinot novietot vai pieļaut, ka nobirst (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
Ziņu birojs Birojs, kas sniedz ziņas, parasti, par adresēm, telefona numuriem u.tml.
piebirt Birstot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
iztecēt Birstot kam, iztukšoties (piemēram, par trauku).
pabirt Birstot pakļūt zem (kā), arī (kam) apakšā.
sabirt Birstot, drūpot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā.
sabirt Birstot, drūpot, arī sadaloties, pārvērsties par ko.
nobirt Birt un pabeigt birt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
svētbirzs Birzs, kas ir izmantota par reliģiska kulta vietu.
Fondu birža Birža, kur pērk un pārdod vērtspapīrus.
Fondu birža Birža, kur pērk un pārdod vērtspapīrus.
ažiotāža Biržas kursa vai preču cenu mākslīga paaugstināšana vai pazemināšana peļņas nolūkos.
nobiržot Biržot un pabeigt biržot.
zobenbrālis Bīskapa Alberta 1202. gadā dibināta militāra un reliģiska ordeņa loceklis.
holera Bīstama zarnu infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, krampjiem, ķermeņa temperatūras pazemināšanos un šķidruma zudumu organismā.
vārīgs Bīstams, smags (par slimību, ievainojumu).
biškopība Bišu audzēšana medus, vaska un citu produktu iegūšanai. Attiecīgā lauksaimniecības palīgnozare.
trans Bišu saimē - tēviņš, kura funkcija ir apaugļot bišu māti.
Sezonas saime Bišu saime, ko izveido no vairākām saimēm pavasarī, vasarā, bet rudenī likvidē.
Sezonas saime Bišu saime, ko izveido no vairākām saimēm pavasarī, vasarā, bet rudenī likvidē.
šķirdēlis Bišu stropa sastāvdaļa - dēlis stropa iekštelpas ierobežošanai.
Medus kāre Bišu vaska šūnu kopa un apkāre.
bēdāt Bīties (no kā), uztraukties (par ko).
atbizot Bizojot atkļūt šurp (par govīm). _imperf._ Bizot šurp. Bizojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
sabizot Bizojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopuma, veidojuma, arī kur) - parasti par vairākām, daudzām govīm.
ūdensblaktis Blakšu kārtas apakškārta, pie kuras pieder blaktis, kas dzīvo saldūdenī vai uz tā virsmas. Šīs apakškārtas blaktis.
ūdensmērītājs Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder vidēji lielas, garkājainas blaktis, kas dzīvo uz ūdens un pārvietojas, skraidot pa ūdens virsu.
mugurpelde Blakšu kārtas kukainis, kas dzīvo ūdenī un peld ar augšup pavērstu vēderu.
gremzdi Blakus produkts, kas rodas kā pārpalikums galvenā produkta ražošanā un ko ir iespējams izmantot atsevišķi.
rēns Blāvs, arī nespodrs (parasti par gaismu, krāsu).
pelēks Blāvs, nespodrs (par gaismu).
ūdeņains Blāvs, nespodrs (par krāsu, tās toni).
netīrs Blāvs, nespodrs, arī melni pelēcīgs (par krāsu, tās toni).
šulers Blēdīgs, parasti profesionāls, kāršu spēlmanis.
sablēdīt Blēdījot iegūt, dabūt; blēdījot panākt, ka iegūst, dabū.
atblēties Blējot atsaukties (par aitu, kazu).
pieblēt Blējot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpa, apkārtne).
izblietēt Blietējot padarīt pilnīgi blīvu, izlīdzināt.
sablietēt Blietējot panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, blīvs, līdzens.
pieblietēt Blietējot saplacināt, padarīt blīvu, līdzenu.
noblietēt Blietēt un pabeigt blietēt.
pablisināt Blisinot (acis), paskatīties (parasti uz ko).
pablisināties Blisinot acis, paskatīties.
klānis Blīva (liela) kopa, liela kaudze. Blāķis.
blāķis Blīva (liela) kopa. (Liels) daudzums.
spilvens Blīva kopa, ko veido nelieli, pie viena substrāta piekļāvušies augi.
paspartū Blīva papīra lapa ilustrācijas uzlīmēšanai (parasti grāmatā, žurnālā).
klons Blīva, gluda virsma, ko parasti veido sablietēts māla vai zemes slānis. Grīda, kas veidota, piemēram, no sablietēta māla slāņa, cementa, ķieģeļiem.
kukurznis Blīvas (parasti sacietējušas) augsnes pika, gabals.
zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piemēram, no ēdiena atliekām, mikroorganismiem, minerālsāļiem.
sablīvētība Blīvējuma pakāpe.
noblīvēt Blīvēt un pabeigt blīvēt.
sēsties Blīvēties, plakt (piemēram, par vielām, to kopumu).
nozelt Blīvi izaugt, saaugt (par augiem).
kukurznis Blīvs (parasti sacietējis, sasalis) zemes gabals (piemēram, uz ceļa, lauka).
damasts Blīvs (parasti zīda vai kokvilnas) audums ar ieaustiem ornamentiem.
stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
plēve Blīvs veidojums, ar ko, parasti slimības gadījumā, pārklājas kāda ķermeņa daļa.
kirza Blīvs, daudzslāņains, ar īpašu vielu piesūcināts audums - ādas aizstājējs (piemēram, apavu rūpniecībā).
plēve Blīvs, gluds, parasti samērā plāns, saistaudu veidojums, kas pārklāj, izklāj orgānus.
necaurredzams Blīvs, koncentrēts, tāds, kurā neko nevar saskatīt (piemēram, par miglu, dūmiem).
muarē Blīvs, parasti zīda, audums ar svēdrainu virsmu.
biezs Blīvs, sablīvēts (dzīvnieku, parasti zivju, kukaiņu, kopums).
sabrukums Bojāeja, pastāvēšanas izbeigšanās (valstij, sabiedriskajai iekārtai u. tml.).
uzpūsties Bojājoties (traukā esošajiem) produktiem, parasti konserviem, deformēties - par trauku, tā daļu.
sadzeltēt Bojājoties iegūt dzeltenu, dzeltenīgu nokrāsu (par dažiem produktiem).
piesmakt Bojājoties iegūt nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem).
sačākstēt Bojājoties kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, nestipram, arī caurumainam.
skramba Bojājums - iegarens, šaurs padziļinājums (priekšmeta) virskārtā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā.
čūla Bojājums (ādā, gļotādā). Lēni dzīstoša, parasti strutojoša, brūce.
remonts Bojājumu, defektu novēršana (piemēram, parasti lielam, aparātam, ietaisei, iekārtai, arī celtnei, telpai, ceļam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
cūkot Bojāt (parasti tīšām).
Laist (arī spert) gaisā Bojāt (piemēram, ieceri, pasākumu).
Spert (arī laist) gaisā Bojāt (piemēram, ieceri, pasākumu).
lauzt Bojāt (piemēram, nevērīgi lietojot). Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek bojāts (piemēram, nevērīgi lietojot).
ēst Bojāt, iznīcināt (par kaitēkļiem).
bendēt Bojāt, padarīt nederīgu lietošanai (piemēram, ierīci, darba rīku).
konjektūra Bojāta vai nesalasāma teksta izlabošana vai restaurēšana, pamatojoties uz minējumiem. Izlabojamais vai restaurējamais teksts.
makulatūra Bojātas, nederīgas iespiedloksnes, nederīgs papīrs, nederīgi iespieddarbi.
lūžņi Bojāti, lietošanai nederīgi (parasti metāla) priekšmeti.
lūzt Bojāties (par mašīnām, mehānismiem u. tml.).
sust Bojāties mitruma, siltuma iedarbībā (par augiem, to daļām, arī par sablīvētu sienu).
raunds Boksā - laika sprīdis (parasti trīs minūtes), kurā notiek viens cīņas posms.
bolīvieši Bolīvijas pamatiedzīvotāji.
pabolīt Bolot (acis), paskatīties (parasti uz ko).
pabolīties Bolot acis, paskatīties.
boļševizācija Boļševiku ietekmes, boļševiku skaita palielināšana (sabiedrībā, organizācijā).
bonapartists Bonapartisma piekritējs.
Augu embrioloģija Botānikas nozare, kas pētī sēklaugu apaugļošanas, dīgļa un endospermas attīstību.
nobradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), notraipīt (to).
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznicināt (to).
nobradāt Bradājot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
nobradāties Bradājot (pa ko), notraipīties, saslapināties.
izbradāt Bradājot padarīt nelīdzenu, grumbuļainu.
nobradāt Bradāt (visu laikposmu) un pabeigt bradāt.
brāļuks Brālis (parasti jaunākais).
sastāvs Braucienam savienots (transportlīdzekļu, parasti vagonu) kopums.
lidojums Brauciens (ar lidaparātu).
tālbrauciens Brauciens ar kuģi tālāk par piekrastes zonu.
velobrauciens Brauciens ar velosipēdu (parasti sacensībās).
ceļojums Brauciens vai gājiens, parasti ilgs un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas.
turneja Brauciens, ceļojums ar mērķi (parasti) sniegt koncertus, viesizrādes, piedalīties sacensībās.
piebraukt Braucot (pa ko, pāri kam), pieblīvēt (to).
sabraukt Braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to). Braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
atkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), atkļūt.
aizkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), attālināties. Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
iekratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), ievirzīties (kur iekšā).
uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas.
klandīties Braucot (parasti ritmiski) kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām). Arī klandēt.
atkuģot Braucot ar kuģi, atkļūt šurp. Braucot ar kuģi, atkļūt (kur, pie kā u. tml.). Atbraukt (par kuģi).
iekuģot Braucot ar kuģi, ievirzīties (kur iekšā). Iebraukt (par kuģi).
izkuģot Braucot ar kuģi, pabūt (daudzās vai visās vietās). Braucot ar kuģi, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
iebraukt Braucot iespiest (kur iekšā) - par transportlīdzekli.
iebraukt Braucot ievirzīt (kādā šķērslī transportlīdzekli), parasti neviļus, negribēti.
izbraukt Braucot izvadīt (pa kurieni).
sabraukties Braucot kopā (ar kādu, kādā grupā), iegūt prasmi saskanīgi braukt (parasti kādā sporta veidā).
nobraukt Braucot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
Noskriet no sliedēm Braucot novirzīties no sliedēm (par sliežu transportlīdzekļiem).
Noskriet no sliedēm Braucot novirzīties no sliedēm (par sliežu transportlīdzekļiem).
svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leja, arī sānis (par transportlīdzekļiem). Mētāt (2).
mētāt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leju, arī sānis (par transportlīdzekļiem).
izbraukt Braucot pabūt (daudzās vai visās vietās). Braucot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
pārbraukt Braucot pārvietot (parasti transportlīdzekli uz citu darbavietu).
nest Braucot pārvietot (uzņemto kravu, cilvēkus) - par transportlīdzekļiem.
pārbraukt Braucot pārvietoties (uz citu vietu) - parasti par transportlīdzekļiem.
pārkārtoties Braucot pārvietoties, iekļauties (kur) - par transportlīdzekļa vadītāju, transportlīdzekli.
pārbraukt Braucot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekli.
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku kur, kādā virzienā u. tml.). Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) garām (kam), arī gar (ko).
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) zem (kā), arī (kam) apakšā.
pabraukt Braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli. Braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabraukt Braucot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) - par transportlīdzekli.
pabraukt Braucot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekli).
piebraukt Braucot pievirzīt (parasti zirgu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piebraukt Braucot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekli.
sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus darba dzīvniekus, parasti zirgus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
palēkties Braucot strauji atrauties no pamata un pavirzīties (uz augšu), parasti nelīdzenā ceļā (par transportlīdzekļiem).
mētāties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem).
svaidīties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem). Mētāties (3).
pārsviesties Braucot strauji pagriezties (uz citu pusi) - par transportlīdzekļiem.
pamētāties Braucot strauji pakratīties, pašūpoties, pazvalstīties (par transportlīdzekļiem).
gāzelēties Braucot svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem. Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
nobraukt Braucot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par transportlīdzekli.
nobraukt Braucot virzīt un pabeigt virzīt (transportlīdzekli) gar (ko), garām (kam).
nobraukt Braucot virzīt un pabeigt virzīt lejā (transportlīdzekli no kurienes, kur u. tml.).
krustot Braucot virzīties pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.) - par transportlīdzekļiem.
nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) - par transportlīdzekli.
nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
ieskriet Braucot, jājot ātri ievirzīties (kur iekšā). Ātri ievirzīties (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem.
izbraukāt Braukājot pabūt (daudzās vai visās vietās). Braukājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
pārbraukāt Braukājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
izbraukāt Braukājot padarīt nelīdzenu (parasti ceļu).
braukalēt Braukāt (parasti bez nopietna iemesla).
nobraukāt Braukāt (visu laikposmu) un pabeigt braukāt.
nobraucīt Braukot (gar ko, pa ko), notīrīt.
piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku).
sabraucīt Braukot (velkot, raujot) savākt (piemēram, ogas, lapas, ziedus).
neceļš Braukšanai, iešanai nepiemērots ceļš (piemēram, pavasara šķīdonī, rudens lietavās).
sabraukt Braukšus ierasties (par vairākiem, daudziem).
pabraukt Braukšus pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabraukt Braukšus pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
pabraukt Braukšus pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli. Braukšus uzvirzīties uz kādas vietas.
nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
rullēt Braukt (parasti ar automobili).
laisties Braukt (parasti ar slēpēm, ragaviņām).
noripot Braukt (visu laikposmu) un pabeigt braukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
nobraukt Braukt (visu laikposmu) un pabeigt braukt.
pērties Braukt pa staignu, smilšainu u. tml. ceļu (par transportlīdzekļiem).
klidzināt Braukt pajūgā, ko velk zirgs, virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem.
nākt Braukt šurp (ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi).
nobraukt Braukt un pabeigt braukt (kā).
izbraukt Braukt un pabeigt braukt (parasti, pārvarot grūtības).
slīdēt Braukt, parasti vienmērīgā, klusā gaitā (par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
kreisēt Braukt, veicot izlūkošanu, apsargājot krastu vai kuģus, uzbrūkot pretinieka kuģiem (par kuģi, tā apkalpi).
brazīlieši Brazīlijas pamatiedzīvotāji.
kūleņot Brāzties (parasti par vēju). Strauji, nevienmērīgi plūst (par miglu, ūdeni, dūmiem u. tml.).
pārbrāzties Brāžaties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par vēju, lietu.
nobrāzties Brāžaties virzīties un pārstāt virzīties (parasti gar ko) - piemēram, par vēju, lietu.
iebrāzties Brāžoties ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par vēju, straumi.
Kult putas Brāžoties veidot putas (par straumi).
stāvbremze Bremze (kā, parasti transportlīdzekļa) noturēšanai nekustīgā stāvoklī.
bretoņi Bretaņas pussalas pamatiedzīvotāji.
virzienrādis Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka transportlīdzeklis izdarīs pagriezienu (pa labi vai pa kreisi).
signāls Brīdinājums, ziņojums par ko, parasti nevēlamu, arī neatļautu, nelikumīgu.
biedēt Brīdināt (parasti draudot).
pabrīdināt Brīdināt (parasti īsi) un pabeigt brīdināt.
signalizēt Brīdināt, ziņot par ko, parasti nevēlamu, arī neatļautu, nelikumīgu.
nobrīdināt Brīdinot stingri noteikt, pateikt.
Nāves punkts Brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums. Ļoti bīstams brīdis.
Nāves punkts Brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums. Ļoti bīstams brīdis.
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
nobrist Brienot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
nobristies Brienot (pa ko), notraipīties, saslapināties.
brišus Brienot (parasti pa ūdeni).
atbrist Brienot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Brist nost (sānis, atpakaļ).
pabrist Brienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Brist nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabrist Brienot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
pabrist Brienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
trauksme Briesmas, bīstama situācija, arī situācija, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības. Signāls par briesmām, bīstamu situāciju, arī par situāciju, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības.
neradījums Briesmīga, ļauna būtne (parasti iedomāta). Rēgs, spoks.
piebriest Briestot ievērojami palielināties apjomā (par augiem, to daļām). Nogatavojoties ievērojami palielināties apjomā.
izbriest Briestot kļūt lielākam (par augiem, to daļām).
pārbriest Briestot pārsniegt pilngatavību (par augiem, to daļām). Briestot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
nobriest Briestot sasniegt pilngatavību (par augļiem, sēklām u. tml.).
sprāgt Briestot strauji vērties vaļā (par augu daļām). Strauji dīgt (par asniem).
briežāda Brieža āda (parasti kažokāda).
dambriedis Briežu dzimtas dzīvnieks ar lāpstveida paplašinājumu ragu augšdaļā.
teļš Briežu dzimtas vēršu apakšdzimtas dzīvnieku mazulis.
palīgbrigāde Brigāde, kas palīdz nodrošināt galveno darbu veikšanu darbu kopumā.
degunkniebis Brilles, kuras ar īpašu kniebli nostiprina uz deguna.
panaceja Brīnumains, iedomāts līdzeklis pret visām nevēlamām parādībām.
feerija Brīnumains, pasakains skats.
ugunsputns Brīnumputns ar mirdzošām spalvām sarkanā krāsā. Arī fenikss.
domīnija Britu impērijas zeme, kurai ir piešķirtas pašpārvaldes tiesības.
buklets Brīvā locījumā sakārtots neperiodisks iespieddarbs (parasti reklāmas, informācijas izdevums vai īss ceļvedis).
manto Brīva piegriezuma plats sieviešu mētelis (parasti no zvērādas).
atkāpe Brīva telpa, vieta kā priekšā vai starp ko.
plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību pretstatā privileģētajam patricietim.
ārskats Brīvās dabas skats (parasti tēlotājā mākslā, skatuves mākslā, kinomākslā). Pretstats: iekšskats.
izlādēties Brīvi izpaužoties, kļūt mazāk spēcīgam (par psihisku stāvokli).
plastisks Brīvi krītošs, arī vijīgs (parasti par tērpu, audumu).
vaļīgs Brīvi krītošs, nepieguļošs (par apģērbu). Tāds, kas pēc lieluma un formas pilnīgi nepieguļ kājām (par apaviem).
vaļība Brīvība. Arī bezrūpība, iespēja rīkoties pēc savas patikas.
ļaudis Brīvie cilvēki (parasti zemnieki) pretstatā dzimtcilvēkiem (feodālajā iekārtā).
sabiedrība Brīvprātīga apvienība (parasti ražošanas nozarēs).
Bada streiks Brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret ko (parasti apcietinājumā).
oktobrēni Brīvprātīgi organizētas jaunāko (pirmo, otro, trešo) klašu skolēnu grupas pie pionieru pulciņiem un vienībām. Šādu grupu locekļi.
zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
Komunistiskā sestdienas talka Brīvprātīgs bezmaksas padomju strādnieku darbs sabiedrības labā (kādā no brīvajām sestdienām).
Komunistiskā sestdienas talka Brīvprātīgs bezmaksas padomju strādnieku virsstundu darbs sabiedrības labā (kādā no brīvajām sestdienām).
virsdienests Brīvprātīgs militāro speciālistu dienests armijā vai flotē pēc obligātā karadienesta pabeigšanas.
kolekte Brīvprātīgs ziedojums (piemēram, naudā), ko parasti vāc no vairākiem vai daudziem.
vaļīgs Brīvs, neaizņemts (par laikposmu), bezrūpīgs (par dzīvi).
kazaks Brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu.
nobronzēt Bronzēt un pabeigt bronzēt.
Plēsta brūce Brūce, kas rodas, ja audos virzās kas (parasti) neass vai ja audi tiek sarauti.
nobruģēt Bruģēt un pabeigt bruģēt.
brūklenājs Brūklenēm apaugusi vieta.
sargasi Brūnaļģu ģints, kuras dažas sugas Atlantijas okeāna rietumu daļā veido lielas kopas. Šīs ģints aļģes.
pāts Brūngani dzeltens, dzeltenbrūns ar melnu, brūnu vai pelēki dzeltenu asti, krēpēm (par dzīvniekiem, to apmatojumu).
rūsa Brūni dzeltens plankums, kas rodas, oksidējoties taukiem (parasti uz zivīm).
bērs Brūns (par zirgu vai zirga apmatojumu).
sfalerīts Brūns, sarkanbrūns, retāk dzeltens, melns sulfīdu grupas minerāls.
paladīns Bruņinieks, kas piederēja pie valdnieka svītas. Valdnieka uzticības persona, padomdevējs.
sardze Bruņota apakšvienība, kas apsargā kādu militāru objektu.
spiediens Bruņotā cīņā - neatlaidīga virzīšanās uz priekšu, lai piespiestu pretinieku atkāpties, padoties.
izlauzties Bruņotā cīņā izkļūt (no kurienes, kur u. tml., parasti no ielenkuma).
nosargāt Bruņotā cīņā panākt, ka (kas) netiek pakļauts pretinieka varai, ka pretinieks neieņem (ko).
padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu).
padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
triekt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) virzās, pārvietojas noteiktā virzienā, parasti ātri.
pārraut Bruņotā cīņā panākt, ka pretinieks kādā (aizstāvēšanās joslas) vietā zaudē pretošanās spējas.
nosargāt Bruņotā cīņā panākt, ka saglabājas (parasti brīvība, neatkarība).
sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu.
kadri Bruņoto spēku pastāvīgais sastāvs (atšķirībā no mainīgā sastāva, ko iesauc dienestā uz noteiktu laiku).
Gaisa karaspēks Bruņoto spēku veids (sastāvdaļa), kura apbruņojumā ir lidaparāti.
Soda ekspedīcija Bruņotu personu (parasti karavīru, policistu) grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai.
sabružāt Bružājot sabojāt, parasti pilnīgi.
nobružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt ļoti neizskatīgu.
pabružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgāku.
bubināties Bubināt (par zirgiem).
atbubināt Bubinot atsaukties (par zirgu).
sabubināties Bubinot sazināties (par zirgiem).
lamaisms Budisma paveids, kas radās Tibetā 7. gadsimtā un no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam izplatījās Centrālāzijas ziemeļos starp mongoļu tautām.
stūpa Budisma sakrālā celtne ar terasveida pamatni, masīvu centrālo daļu un tornīti.
aviobumba Bumba, kas paredzēta nomešanai no lidaparāta.
nobungot Bungot un pabeigt bungot.
palīgbura Bura, ar ko papildina galveno buru laukumu.
paburāt Burājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Burāt nelielu attālumu, neilgu laiku.
paburāt Burājot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
paburāt Burājot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
jahtklubs Burāšanas un ledusburāšanas mācību un organizatoriskā darba centrs (parasti sporta biedrību sistēmā).
motorburinieks Burinieks, kura palīgdzinējs ir motors.
noburt Burot pakļaut (ko) kādai ietekmei, kādām pārvērtībām.
pārvērst Burot panākt, ka (kāds, kas) kļūst par kādu citu vai ko citu.
pārburt Burot pārvērst par ko citu.
pārvērsties Burot pārvērst sevi par kādu citu vai ko citu. Buršanas iedarbībā kļūt par kādu citu vai ko citu.
Latīņu burti Burti, kas ietilpst latīņu alfabētā un tajos alfabētos, kas veidoti uz latīņu alfabēta pamata.
zintēties Burties. Buroties pareģot.
Rindu rindā Burtiski, vārdu pa vārdam.
parindenis Burtisks (teksta) tulkojums, kas paredzēts, piemēram, mākslinieciska tulkojuma izveidei, informācijai par (teksta) saturu.
Līniju burtnīca Burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas. Līnijburtnīca.
līnijburtnīca Burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas. Līniju burtnīca.
Rūtiņu burtnīca Burtnīca, kuras lapas ir veidotas no rūtiņu papīra.
atburtot Burtu pa burtam izlasīt, atšifrēt (grūti salasāmu vai šifrētu tekstu).
švertlaiva Buru laiva ar paceļamu un nolaižamu ķīli.
ledusjahta Buru laiva uz vairākām slidām burāšanai pa ledu.
Ledus jahta Buru laiva uz vairākām slidām burāšanai pa ledu. Ledusjahta.
ņurcīt Burzīt, arī spaidīt.
izburzīt Burzot padarīt viscaur mīkstāku, arī tīrāku.
saburzīt Burzot padarīt, parasti viscaur, negludu.
saburzīt Burzot sabojāt, parasti pilnīgi.
lielburžuāzija Buržuāzijas daļa, kurai pieder liels privātīpašums - uzņēmumi, naudas līdzekļi, vērtspapīri.
sīkburžuāzija Buržuāzijas daļa, kuru veido cilvēki, kam pieder neliels privātīpašums un kas parasti neizmanto algotu darbaspēku.
nacionālisms Buržuāzijas ideoloģijas un politikas princips, kas izpaužas nacionālās nošķirtības, nāciju savstarpējās neuzticēšanās un savstarpēja nacionāla naida izraisīšanā, vienas nācijas izcelšanā pār citām.
Militārā diktatūra Buržuāziskā diktatūra (valstī), ko realizē viena militārpersona vai militārpersonu grupa.
kosmopolītisms Buržuāziska ideoloģija, kas noliedz nacionālo patstāvību un suverenitāti, sludina vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, propagandē «vispasaules valdības» nodibināšanu.
centrs Buržuāziskā partija, partiju grupējums, kas pēc uzskatiem, programmas, arī pēc vietas parlamentā ieņem stāvokli starp demokrātiskajām un reakcionārajām partijām.
Republikāņu partija Buržuāziska politiska partija, kas aizstāv republikānisku valsts iekārtu.
plurālisms Buržuāziska teorija, pēc kuras ir nepieciešama vairāku pasaules uzskatu, politisku partiju u. tml. vienlaicīga pastāvēšana sabiedrībā.
parlamentārisms Buržuāziska valsts varas sistēma, kurā likumdevējs orgāns ir parlaments.
elektors Buržuāziskajā divpakāpju vēlēšanu sistēmā - vēlētāju ievēlēta persona, kas ir pilnvarota tieši ievēlēt deputātu vai citu amatpersonu (piemēram, prezidentu).
aizvēsture Buržuāziskajā historiogrāfijā - senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību.
ekspropriēt Buržuāziskajās tiesībās - piespiedu kārtā atsavināt (īpašumu) - par valsti, valsts varu.
ekspropriācija Buržuāziskajās tiesībās - valsts, valsts varas izdarīta (īpašuma) piespiedu atsavināšana.
Pirmdzimtības tiesības Buržuāziskajās valstīs - tiesības, pēc kurām vecākajam dēlam ģimenē ir īpašas priekšrocības kapitālistiskā mantojuma saņemšanā.
Naudas metāliskā teorija Buržuāziskās ekonomikas teorija, pēc kuras naudas vērtību nosaka dārgmetālu īpašības un vērtība.
Naudas metāliskā teorija Buržuāziskās ekonomikas teorija, pēc kuras naudas vērtību nosaka dārgmetālu īpašības un vērtība.
reālisms Buržuāziskās filozofijas virziens, kas par primāriem atzīst reālus, neatkarīgi no apziņas pastāvošus objektus (materiālajā īstenībā vai garīgajā esamībā).
dekadence Buržuāziskās literatūras un mākslas krīzes parādību kopums imperiālisma laikmetā.
konstitucionālisms Buržuāziskās politikas un valsts tiesību zinātnes virziens, kas par vislabāko valsts pārvaldes sistēmu atzīst konstitucionālo monarhiju.
Konservatīvās partijas Buržuāziskas politiskās partijas, kas aizstāv, parasti lielburžuāzijas, arī aristokrātijas, augstākās garīdzniecības, intereses.
Konservatīvās partijas Buržuāziskas politiskās partijas, kas aizstāv, parasti lielburžuāzijas, arī aristokrātijas, augstākās garīdzniecības, intereses.
psihoanalīze Buržuāziskās psiholoģijas un psihoterapijas virziens, kura pamatlicējs bija Z. Freids.
neokapitālisms Buržuāzisko un reformistisko ideologu teorija, pēc kuras mūsdienu monopolistiskais kapitālisms tiek uzskatīts par kapitālistiskās sabiedrības attīstības jaunu posmu, kur zūd galvenās pretrunas, mazinās sociālā nevienlīdzība, vājinās šķiru cīņa.
Slepenais karš Buržuāzisko valstu slepena cīņa ar pretinieku, organizējot politiskas diversijas, pret valdību vērstu propagandu, izplatot provokatoriskas baumas iedzīvotāju vidū u. tml.
radikālisms Buržuāzisks politisks virziens, kura piekritēji savā programmā prasa daļējas reformas, kas neskar kapitālisma sociālekonomiskos pamatus.
klerikālisms Buržuāzisks sabiedriski politisks un ideoloģisks virziens, kas cenšas pastiprināt baznīcas un garīdzniecības ietekmi valsts politiskajā un kultūras dzīvē.
liberālisms Buržuāzisks sabiedriski politisks un ideoloģisks virziens, kas tiecas pēc neierobežotas privātuzņēmēju brīvības kapitālistiskajā ekonomikā un aizstāv parlamentāru valsts iekārtu, buržuāzisko formālo demokrātiju un individuālismu.
vilkties Būt - piemēram, par grumbām sejā.
piederēt Būt (ar kādu) intīmās attiecībās (parasti par sievieti).
pavadīt Būt (ar ko) cieši saistītam, būt (kam) ļoti raksturīgam (par parādībām, to īpašībām).
Būt (arī atrasties, retāk palikt) (kam) uz rokām Būt (atrasties, palikt) kā apgādībā.
karāties Būt (gaisā), parasti šķietami, nekustīgā stāvoklī (par putniem, kukaiņiem, arī par lidaparātiem lidojumā).
pūst Būt (kādā vietā) un iedarboties (uz ko), būt sajūtamam (par vēju).
raksturot Būt (kāda, kā) raksturīgām īpašībām, pazīmēm.
piederēt Būt (kāda) īpašumam.
klausīt Būt (kādam) labi, veiksmīgi izmantojamam (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
paklausīt Būt (kādam) labi, veiksmīgi izmantojamam (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
Sēdēt (arī dzīvot, būt) (kādam) uz kakla Būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā). Izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
Sēdēt (arī dzīvot, būt) (kādam) uz kakla Būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā). Izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
Tupēt (arī sēdēt, dzīvot, būt) (kādam) uz kakla Būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā). Izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
Karāties kaklā Būt (kādam) par apgrūtinājumu. Būt atkarīgam (no kāda).
Karāties kaklā Būt (kādam) par apgrūtinājumu. Būt atkarīgam (no kāda).
ietvert Būt (kam) cieši visapkārt, ierobežojot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par apvalku).
ieviesties Būt (kur) lielā daudzumā, savairoties (parasti par kaitīgiem dzīvniekiem vai augiem).
likties Būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko).
šķist Būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko).
Būt (arī palikt) ēnā Būt (palikt) neievērotam, nepamanītam.
pavadīt Būt (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās) uztveramam, sajūtamam (parasti par skaņām, smaržām, parādībām dabā).
pastāvēt Būt (parasti noteiktā laikposmā, noteiktos apstākļos).
šķirt Būt (parasti starp diviem notikumiem, norisēm) - par laikposmu.
palikt Būt (vēl) kāda rīcībā (par laiku līdz kādam tā momentam).
ķildoties Būt agresīvam, kauties (par dzīvniekiem).
atdusēties Būt apglabātam (par mirušo).
segt Būt apģērbtam, uzvilktam (par apģērbu, apģērba gabalu).
Būt mierā Būt apmierinātam (ar ko). Atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
ieslīgt Būt apņemtam, ietvertam (no vairākām vai visām pusēm, parasti zemākā vietā).
nogriezties Būt ar (parasti krasu) pagriezienu (kādā virzienā) - par ceļu, upi u. tml.
atvērties Būt ar atveri (par dažiem orgāniem).
čerkstēt Būt ar blakus trokšņiem (par balsi, elpu).
krekšķēt Būt ar čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi).
krekstēt Būt ar čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi).
padoties Būt ar kādiem, parasti vēlamiem, laikapstākļiem (par laikposmu). Būt kādiem, parasti vēlamiem (par laikapstākļiem).
iet Būt ar kādu virzību (par domām, jūtām, runas saturu).
sadumpoties Būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību. Atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
dumpoties Būt ar ko nemierā un paust savu neapmierinātību.
locīties Būt ar līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
vīties Būt ar līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
izliekties Būt ar līkumu vai līkumiem (par ceļu, upi u. tml.).
peldēt Būt ar mainīgu augstumu atskaņotāja, magnetofona mehānisma defekta dēļ (par fonogrammas skanējumu). Arī detonēt.
Nākt pie kāda Būt ar mieru precēties ar kādu (par sievieti).
nemiers Būt ar negatīvu, noliedzošu attieksmi (pret ko), paust negatīvu, noliedzošu nostāju.
pakrekšķēt Būt ar nelieliem čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi).
pieklibot Būt ar nelieliem trūkumiem (piemēram, par kādu parādību, pasākumu).
plūst Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē).
tecēt Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē). Plūst (6).
izspurt Būt ar nesasukātiem matiem (par cilvēku).
nozīmēt Būt ar noteiktu nozīmi (par valodas vienību).
plūst Būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu).
tecēt Būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu).
vilkt Būt ar novirzi uz vienu pusi (par zāģa, lodes trajektoriju u. tml.).
iegriezties Būt ar pagriezienu (kur iekšā) - par ceļu, upi u.tml.
noliekties Būt ar pagriezienu (kur, uz kurieni u. tml.) - par ceļu, upi u. tml. Nogriezties.
aizgriezties Būt ar pagriezienu (uz kurieni, aiz kā u. tml.) - par ceļu, taku u. tml.
griezties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.).
pagriezties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.).
pavērsties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.).
palsot Būt ar palsu nokrāsu.
rādīt Būt ar redzes spēju (par acīm).
nopluskāties Būt ar retu, neizskatīgu, negludu apmatojumu, apspalvojumu.
konverģēt Būt ar robežvērtību (par rindu).
retināt Būt ar samazinātu blīvumu (parasti par gāzi).
spīgot Būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
spīguļot Būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
nolaisties Būt ar slīpumu lejup un aizstiepties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par reljefa veidojumiem.
izspurt Būt ar spurainu, saboztu apspalvojumu, apmatojumu (par dzīvniekiem).
atšķirties Būt ar tādām īpašībām vai pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita). Nebūt līdzīgam (citiem).
mācēt Būt ar tādām īpašībām, kas nodrošina (noteikta veida) izturēšanos (par dzīvniekiem).
klibot Būt ar trūkumiem (piemēram, par kādu parādību, pasākumu).
slimot Būt ar trūkumiem, nevēlamām īpašībām.
līkumot Būt ar vairākiem vai daudziem līkumiem (piemēram, par upi, ceļu).
vesties Būt ar vēlēšanos, noslieci, virzību (parasti uz kādu darbību).
sabalsoties Būt ar vienādu vai līdzīgu skaņu sastāvu (par dzejas rindu beigām).
salocīties Būt ar, parasti krasu, līkumu vai līkumiem (piemēram, par ceļu, upi).
Kāpt pāri galvai Būt ārkārtīgi lielā mērā (parasti par ko nepatīkamu).
kost Būt asam lietošanas procesā (par rīku, asmeni).
Nest atbildību Būt atbildīgam (par ko).
saderēt Būt atbilstošam (kam) - par cilvēka pazīmēm, īpašībām. Piestāvēt (kādam) - par apģērbu.
pienākties Būt atbilstošam kādām (parasti uzvedības, morāles) prasībām, normām.
derēt Būt atbilstošiem, pielāgotiem cits citam (par cilvēkiem).
(Sa)derēt kopā Būt atbilstošiem, pielāgotiem cits citam (par cilvēkiem).
Nākt pretī (arī pretim) Būt atsaucīgam, izpalīdzīgam.
dalīties Būt atšķirīgiem, pretējiem (par spriedumiem, domām u. tml.).
ietverties Būt attēlotam, atspoguļotam (parasti mākslas darbā).
uzskatīt Būt atzinumam, uzskatam (par ko). Atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko). Arī uzlūkot (2).
pacelties Būt augstākam (par apkārtējo).
spiegt Būt augstam, spalgam, samērā griezīgam (par balsi).
spiegt Būt augstam, spalgam, samērā griezīgam (par skaņām).
ziedēt Būt augsti attīstītam, arī būt tādam, kam raksturīga labklājība, materiāls nodrošinājums u. tml. (par sabiedriskām parādībām).
kāpt Būt augšupejošam (piemēram, par līkni). Mainīties no zemākas pakāpes uz augstāku (piemēram, par gradāciju).
nokarāties Būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz lēļu (par ķermeņa daļām, parasti par ādu, muskuļiem).
nokārties Būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz lēļu (par ķermeņa daļām, parasti par ādu, muskuļiem).
gulšņāt Būt bezdarbībā, parasti guļus stāvoklī.
kārnēt Būt bezdarbībā, parasti ilgstoši ko gaidot.
izplatīt Būt bieži sastopamam, plaši pazīstamam.
Būt (arī atrasties) uz riteņiem Būt biežos pārbraucienos no vienas vietas uz otru (parasti darba uzdevumā).
nākt Būt bijušam saistītam (ar kādu sociālu grupu, arī ar kādu vietu), būt bijušam piederīgam (pie kādas sociālas grupas).
niķoties Būt bojātam, darboties ar traucējumiem (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem).
karāties Būt brīvi novietotam, turēties (ap ko, kam apkārt) - par auklu, ķedi u.tml.
pieķerties Būt ciešā saistībā (ar cilvēku), izturēties draudzīgi, pakļāvīgi (pret to) - par dzīvniekiem.
Būt uz strīpas, arī būt strīpā Būt darba kartībā, darba gatavībā (par ierīcēm, iekārtam u. tml.).
čumēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (par sīkiem dzīvniekiem). Ņudzēt, mudžēt.
ņudzēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem). Mudžēt (1), čumēt (1).
mudžēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem). Ņudzēt (1), čumēt (1).
mest Būt daudzveidīgam, arī nenoturīgam (par norisēm).
pavīdēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
pazibēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību).
griezt Būt derīgam (kā) dalīšanai daļās, arī dalīšanai nost no veselā (par asiem rīkiem).
derēt Būt derīgam (par priekšmetiem, parādībām).
skaldīt Būt derīgam šādai (kā) dalīšanai (parasti par cirvi).
noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos (par priekšmetiem, vielām, parādībām).
noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos, būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par atziņu, zināšanām, mākslas darbu).
rakstīt Būt derīgam, piemērotam grafisku zīmju veidošanai (piemēram, par rakstāmrīkiem).
Būt padomā Būt domās paredzētam, izplānotam.
vērsties Būt draudīgam, naidīgam (pret kādu, pret ko) - par cilvēku attieksmi, kādu parādību u. tml.
Turēt dūšu Būt drošam, pašpaļāvīgam.
Turēt dūšu Būt drošam, pašpaļāvīgam.
dusmoties Būt dusmīgam, paust dusmas.
starot Būt dziļam un spilgti izpausties (piemēram, acīs, sejā, valodā, žestos) - parasti par pozitīvām jūtām.
meklēties Būt dzimumuzbudinājuma stāvoklī (par dzīvniekiem).
caurstrāvot Būt galvenajam, dominēt (kādā kultūras, zinātnes, sabiedriskās dzīves parādībā).
Būt galdā Būt gatavam, pabeigtam (piemēram, par ziņojumu, pārskatu).
strādāt Būt iedarbīgam, būt tādam, kura iedarbība ir vēlama cilvēkam (par parādībām dabā).
dot Būt iedzimtam (par īpašību, spēju).
iekārties Būt iekārtam, pakārtam (kur, starp ko) un nokarāties.
pazīt Būt iepazinušām (kādu stāvokli, situāciju).
pazīt Būt iepazinušām (kādu, kāda būtību, raksturu u. tml.).
glabāties Būt ierakstītam, pierakstītam, lai nepazustu, neaizmirstos.
darboties Būt iesaistītam sižeta attīstībā (par daiļdarba tēlu).
izdoties Būt iespējamam (kādam ko, piemēram, izdarīt, paveikt).
draudēt Būt iespējamam, sagaidāmam (par ko ļaunu, nepatīkamu).
īgnoties Būt īgnam, paust savu īgnumu (pret ko).
vadāt Būt ilgāku laiku (ar jaundzimušiem mazuļiem) kopā, (tos) mācot, sargājot u. tml. (parasti par putniem).
izslāpt Būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izsalkt Būt ilgāku laiku neēdušam un sajust stipru izsalkumu (par cilvēku).
vērot Būt ilgāku laiku vērstam (uz ko) - par acīm, skatienu.
salaist Būt intīmās attiecībās (parasti par neprecētiem).
čumēt Būt izplatītam, bieži sastopamam (kur).
mudžēt Būt izplatītam, bieži sastopamam (kur).
aizstiepties Būt izstieptam, novietotam, atrasties kādā virzienā (par vadiem, sliedēm, ceļiem u. tml.).
cauraust Būt izteiktam, attēlotam, arī dominēt (piemēram, par motīvu, tēmu, ideju mākslas darbā).
skanēt Būt izteiktam, izpaustam (piemēram, tekstā, mākslas darbā).
šauties Būt izveidotam (kādā virzienā) - par ceļu, kanālu u. tml.
nosegt Būt izveidotam (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā) - piemēram, par attēlu.
šķirties Būt izveidotam atšķirīgos virzienos (parasti par ceļiem).
ietvert Būt izveidotam kam apkārt (par līniju, ornamentu, rakstu u. tml.).
piekļaut Būt izveidotam tā, ka atrodas, pievirzās (kam) cieši klāt no vairākām vai visām pusēm. Būt par cēloni tam, ka (kas) pievirzās cieši klāt no vairākām vai visām pusēm.
nostiepties Būt izveidotam taisnā virzienā (piemēram, par ceļu).
segt Būt izveidotam uz (kā) virsmas (par ornamentiem, rotājumu u. tml.).
stīgot Būt izveidotam, atrasties (kur) pavediena, stieples, šauras joslas u. tml. veidā.
pakāpties Būt izveidotam, atrasties (kur) virzienā uz augšu vai (kur) augšā (piemēram, par ceļu, apbūvi).
vest Būt izveidotam, atrasties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.). Būt virzītam (uz kurieni) - par maršrutu, trasi u. tml.
pacelties Būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu).
pakāpt Būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu).
vilkties Būt izveidotam, iekārtotam, arī būt novietotam, atrasties (parasti par ko samērā šauru).
ieturēt Būt izveidotam, izpaustam (noteiktā veidā, formā).
stiepties Būt izveidotam, novietotam kādā virzienā (parasti par ko samērā šauru).
pārklāt Būt izvietotam uz (kā) virsmas (par uzrakstu, zīmējumu u. tml.).
šķērsot Būt izvietotam, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu teritoriju, platību) - piemēram, par ceļu, upi.
nolaisties Būt izvietotam, izbūvētam virzienā lejup (par celtņu kopumu).
grupēties Būt izvietotiem (ap noteiktu centru, noteiktā kārtībā) - piemēram, par celtnēm, priekšmetiem.
izkaisīt Būt izvietotiem (dažādas vietās), būt izklīdinātiem, arī būt izklīdušiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Izklīst, arī būt izklīdinātam (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
spraukties Būt izvirzītam (no kurienes), kļūt redzamam (parasti par priekšmetiem).
izvelties Būt izvirzītam no parasta stāvokļa (piemēram, uz ārpusi).
izspīlēties Būt izvirzītam, izveidotam (parasti uz priekšu) - par ķermeņa daļu.
spiesties Būt izvirzītam, izveidotam (uz āru, uz priekšu) - par ķermeņa daļu.
izšauties Būt izvirzītam, sniegties (parasti augstu pāri citiem) - piemēram, par kokiem, celtnēm.
viedēties Būt jaušamam, arī būt paredzētam, iecerētam.
turēties Būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti, neraugoties uz bojājumiem).
pīties Būt juceklīgam (par domām, atmiņām u. tml.).
austies Būt jūtamam, nojaušamam (par noskaņu, attiecībām u. tml.).
jausties Būt jūtamam, pamanāmam.
bīties Būt jutīgam (pret ko), nebūt salcietīgam (parasti par augiem).
stāvēt Būt kādā (parasti ar kvalitāti saistītā) stāvoklī.
izskatīties Būt kādā noteiktā izskatā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
Izcirst (arī cirst, (iz)lauzt) ceļu Būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus).
(Iz)lauzt (arī (iz)cirst) ceļu Būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus).
(Iz)cirst (arī (iz)lauzt) ceļu Būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus).
atlikt Būt kāda rīcībā, palikt pāri (par laiku, līdz noteiktam momentam).
sacīt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
teikt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
(No)kauties ar domām Būt kādu (parasti nepatīkamu, grūti atrisināmu) domu pārņemtam.
turēties Būt kādu laiku ar nemainīgām īpašībām.
turēties Būt kādu laiku krājumā. Tikt saglabātam (par kā kopumu).
turēties Būt kādu laiku nemainīgam un (parasti) samērā augstam (par cenu). Būt kādu laiku iepriekšējā, (parasti) samērā augstā līmenī.
kvēlot Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām.
zvērot Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām. Kvēlot (3).
sutināt Būt karstam, tveicīgam (par laikapstākļiem). Karsēt (piemēram, par sauli).
degt Būt kārtībā, būt lietojamam (par siltuma, gaismas avotu).
pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot), lai atvadītos, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni).
vadīt Būt klāt (kādam, kas dodas prom), lai palīdzētu (tam) sagatavoties, arī atvadītos (no tā).
Pieklauvēt pie durvīm (arī loga) Būt klāt, iestāties (piemēram, par notikumiem, arī laikposmu).
sagaidīt Būt klāt, lai noskatītos, kā (piemēram, stacijā, ostā) pienāk transportlīdzeklis. Veikt nepieciešamos pasākumus (transportlīdzekļa) netraucētai pienākšanai (piemēram, stacijā, ostā).
dusēt Būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - par apdzīvotu vietu, māju.
snaust Būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - piemēram, par apdzīvotu vietu.
tvīkt Būt košam, spilgtam (par krāsu, tās toni).
krēslot Būt krēslainam (parasti pēc saulrieta). Iestāties krēslai (1).
kuplot Būt kuplam, spēcīgi augt (par matiem).
kuplot Būt kuplam, spēcīgi, kupli augt (par augiem).
strāvot Būt kustībā, virzībā (par sīkām cietas vielas daļiņām).
plandēt Būt kustīgam, ar mainīgu stiprumu (par gaismu, gaismas avotu).
sprikstēt Būt kustīgam, arī mirdzošam (par acīm, skatienu).
Sēdēt (arī tupēt) aizkrāsnē Būt kūtram, pasīvam.
Tupēt (arī sēdēt) aizkrāsnē Būt kūtram, pasīvam.
Sēdēt (arī tupēt) aizkrāsnē Būt kūtram, pasīvam.
ieredzēt Būt labās domās (par kādu), izturēties ar patiku un labvēlību (pret kādu).
Pazīt kā raibu suni Būt labi iepazinušām (kāda) būtību, raksturu.
Pazīt kā raibu suni Būt labi iepazinušām (kāda) būtību, raksturu.
Pazīt kā raibu suni Būt labi iepazinušām (kāda) būtību, raksturu.
lutināt Būt labvēlīgam, izdevīgam (piemēram, par apstākļiem, parādībām).
plosīties Būt lādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
raustīties Būt lādam, kurā vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības (par ķermeņa daļām). Būt tādam, kura ķermeņa daļās rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības. Vairākkārt strauji sarauties (par muskuļiem).
spīdēt Būt lādam, kura virsma ir gluda, arī piesūcināta ar kādu vielu tā, ka atstaro gaismu (parasti par audumu, apģērba gabalu).
saskanēt Būt līdzīgam, arī vienādam (parasti pēc satura, formas).
sacensties Būt līdzīgam, līdzvērtīgam (ar kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.). Pārspēt, būt pārākam (par kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.).
Nejust zemi zem kājām Būt lielā pacilātībā, saviļņojumā, pārdzīvot lielu prieku.
Nejust zemi zem kājām Būt lielā pacilātībā, saviļņojumā, pārdzīvot lielu prieku.
Nejust zemi zem kājām Būt lielā pacilātībā, saviļņojumā, pārdzīvot lielu prieku.
apspīlēt Būt ļoti cieši apņemtam (ar šaurām drēbēm vai apaviem) - par augumu, kājām.
tvīkt Būt ļoti intensīvam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
vārīties Būt ļoti intensīvam, spēcīgam (par psihisku, parasti negatīvi emocionālu, stāvokli).
Degt (arī kaist, kvēlot) kā ugunī (arī kā ugunīs), arī degt kā ugunij Būt ļoti karstam (parasti drudzī, kādā psihiskā stāvoklī).
plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skali, parasti rotaļājoties, priecājoties. Arī draiskuļoties.
trakot Būt ļoti kustīgam, nepakļāvīgam, arī agresīvam (par dzīvniekiem).
kaitināt Būt ļoti nepatīkamam, aizskarošam, arī tādam, kas izraisa dusmas.
Atdot (arī novilkt) pēdējo kreklu, arī novilkt (pēdējo) kreklu no muguras Būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam.
Novilkt (pēdējo) kreklu no muguras Būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam.
Novilkt (arī atdot) pēdējo kreklu, arī novilkt (pēdējo) kreklu no muguras Būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam.
Atdot (arī novilkt) pēdējo kreklu, arī novilkt pēdējo kreklu no muguras Būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam.
Līst (vai) uz vēdera (kāda priekšā) Būt ļoti padevīgam un iztapīgam.
Līst (vai) uz vēdera (kāda priekšā) Būt ļoti padevīgam un iztapīgam.
Rāpot (vai) uz ceļiem (kāda priekšā) Būt ļoti padevīgam, iztapīgam.
Stāvēt un krist Būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to).
Stāvēt un krist Būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to).
Neticēt savām ausīm Būt ļoti pārsteigtam par dzirdēto.
Neticēt (arī negribēt ticēt) savām ausīm Būt ļoti pārsteigtam par to, ko dzird.
Neticēt savām acīm Būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz.
Neticēt (arī negribēt ticēt) savām acīm Būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz.
Laizīt (arī bučot) (svārku) stērbeles Būt ļoti pazemīgi iztapīgam, glaimīgam (kā priekšā).
Laizīt (arī bučot) svārku stērbeles Būt ļoti pazemīgi iztapīgam, glaimīgam (kā priekšā).
Līkt ziedos Būt ļoti pilnam ar ziediem, tā ka dažkārt liecas zari (par koku, krūmu).
Līkt ziedos Būt ļoti pilnam ar ziediem, tā ka dažkārt liecas zari (par koku, krūmu).
zvērot Būt ļoti spēcīga, parasti noturīga, pārdzīvojuma pārņemtam. Arī kvēlot (4).
bangot Būt ļoti spēcīgam (par pārdzīvojumu).
mutuļot Būt ļoti spēcīgam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
trakot Būt ļoti spēcīgam, arī postošam (par parādībām dabā vai sabiedrībā). Izpausties ļoti spēcīgi, ietekmīgi.
zvērot Būt ļoti spēcīgam, arī spilgti izpausties (parasti sejā, acīs) - par, parasti negatīvām, jūtām, psihisku stāvokli.
viļņot Būt ļoti spēcīgam, intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
viļņoties Būt ļoti spēcīgam, intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
liesmot Būt ļoti spilgtā (parasti sarkanā) krāsā.
mirdzēt Būt ļoti spilgtam (par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu. Būt ļoti tīram.
liesmot Būt ļoti spožam spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm, skatienu).
knapināties Būt ļoti taupīgam, dzīvot ļoti taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos). Skopoties.
spīdēt Būt ļoti tīram (piemēram, par priekšmetiem). Būt ļoti tīram, arī labi koptam (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
(Būt) (cieši) pie sirds, arī turēties (cieši) pie sirds, arī stāvēt pie sirds Būt ļoti tuvam, mīļam. Arī ļoti patikt.
Stāvēt pie sirds, arī (būt) (cieši) pie sirds, arī turēties (cieši) pie sirds Būt ļoti tuvam, mīļam. Arī ļoti patikt.
Turēties (cieši) pie sirds, arī stāvēt pie sirds, arī (būt) (cieši) pie sirds Būt ļoti tuvam, mīļam. Arī ļoti patikt.
(Tikko) vilkt dzīvību Būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku).
(Tikko) vilkt garu (biežāk dzīvību) Būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku).
(Tikko) vilkt dzīvību (retāk garu) Būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku).
svārstīties Būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml. Nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
svārstīties Būt mainīgam, nepastāvīgam, nevienmērīgam, arī nenoteiktam (piemēram, par parādību, norisi, stāvokli).
margot Būt mainīgi spilgtam (par krāsu), izcelties (gaismā) ar mainīgu krāsas spilgtumu. Būt tīram.
samierināties Būt mierā, apmierināties (ar esošo stāvokli). Izturēties iecietīgi, neprotestēt, necīnīties (parasti pret ko nevēlamu).
snaust Būt mierīgam, klusam, būt tādam, kurā nav pārmaiņu (par parādībām dabā).
dusēt Būt mierīgam, rāmam, arī būt sastingušam (par parādībām dabā).
gulēt Būt mierīgam, rāmam, arī sastingušam (par parādībām dabā).
Stāvēt vaļā Būt neaizsalušam (par ūdenstilpi).
snaust Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piemēram, par spējām, īpašībām, uzskatiem).
slēpties Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam (parasti par parādībām dabā); atrasties grūti pieejamā, sasniedzamā vietā.
urdīties Būt neatslābstošam, uzmācīgam (par psihisku stāvokli).
pielipt Būt nekustīgi pievērstam (kam) - par acīm, skatienu.
klabēt Būt nelabskanīgam, neveikli izvēlētam (piemēram, par vārdiem, atskaņām).
sastingt Būt nemainīgam, arī mākslotam (par sejas izteiksmi, pozu u. tml.).
noturēties Būt nemainīgam, pastāvēt (piemēram, par laikapstākļiem).
turēties Būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem). Būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
trīties Būt nemierīgam, nemierīgi kustēties, grozīties (parasti, skarot ko).
šaudīties Būt nenosvērtam, nepastāvīgam (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību). Strauji vairākkārt mainīties (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
klīst Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu).
klaiņot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu). Klīst (3).
klejot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu). Klīst (3).
maldīties Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu). Klīst (3).
krāpt Būt nepareizam, neprecīzam (par mērinstrumentiem, mēraparātiem).
jukt Būt nepareizi, neprecīzi zināmam.
plūst Būt nepārtrauktā apgrozībā (parasti par naudu). Tikt nepārtraukti ieņemtam vai izdotam.
līt Būt nepārtrauktam, intensīvam (par apšaudi).
svaidīties Būt nepastāvīgam, nenoteiktam, svārstīgam, piemēram, rīcībā, uzskatos, raksturā.
ēsties Būt nepatikai, dusmām.
kosties Būt nepatikai, dusmām.
Būt murdā (iekšā) Būt nepatīkamā stāvoklī, nelabvēlīgā situācijā.
paslēpties Būt nesaskatāmam vai grūti saskatāmam (par ķermeņa daļu).
izspurt Būt nesasukātiem, nesakoptiem (par matiem). Būt spurainam, saboztam (par apspalvojumu, apmatojumu).
Lēkt no biksēm laukā (arī ārā) Būt nesavaldīgam (parasti dusmās).
Lēkt no biksēm laukā (arī ārā) Būt nesavaldīgam (parasti dusmās).
izplūst Būt nesavaldīgam (psihiska stāvokļa izpausmē).
mudžināties Būt neskaidram, juceklīgam (parasti par domām, priekšstatiem).
vīdēt Būt neskaidri nojaušamam, uztveramam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
viesties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties.
jausties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi).
Mētāties apkārt Būt nevērtīgam, nevajadzīgam. Būt pārāk bieži sastopamam.
Mētāties apkārt Būt nevērtīgam, nevajadzīgam. Būt pārāk bieži sastopamam.
Mētāties riņķī (arī apkārt) Būt nevērtīgam, nevajadzīgam. Būt pārāk bieži sastopamam.
niķoties Būt neveselam, būt tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā).
trīcēt Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu).
viļņot Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu). Svārstīties (par gaisu).
viļņoties Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu). Svārstīties (par gaisu).
trīcēt Būt nevienmērīgam stiprumā (par gaismu, gaismas avotu).
trīsēt Būt nevienmērīgam stiprumā (par gaismu, gaismas avotu).
mētāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam. Atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu).
svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam. Atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu). Mētāties (4).
zust Būt nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
nīgroties Būt nīgram, paust nīgrumu.
sirdīties Būt niknam, agresīvam (par dzīvniekiem).
niknoties Būt niknam, paust niknumu.
kalpot Būt noderīgam, lietojamam (par priekšmetiem).
darboties Būt nodibinātam, iekārtotam, pastāvēt un veikt paredzētos uzdevumus (parasti par iestādi, uzņēmumu).
Būt uz muguras Būt nodzīvotam (par laikposmu).
Būt uz pleciem (arī plecos) Būt nodzīvotam (par laikposmu).
Gulēt uz procentiem Būt noguldītam (par naudu).
Gulēt uz procentiem Būt noguldītam (par naudu).
domāt Būt nolūkam, nodomam, gribēt, arī paredzēt, gatavoties (ko darīt).
valkāt Būt nosauktam (noteiktā vārdā). Saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
Sēdēt kaulos (arī asinīs) Būt noturīgam (par personības īpašību, paradumu u. tml.).
apspurt Būt novalkātā, apdilušā apģērbā (par cilvēku).
palikt Būt novietotam (kādā vietā) - par priekšmetiem. Pastāvēt, eksistēt (kur) - par parādībām.
iet Būt novietotam (kur), atrasties virzienā (uz kādu vietu) - par ceļiem, takām.
atvīties Būt novietotam līkloču virzienā uz šejieni (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.).
aizvīties Būt novietotam līku loču (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.). Aizlocīties.
vīties Būt novietotam līku loču, arī pamīšus (par gareniem priekšmetiem, veidojumiem).
mest Būt novietotam lokveidā, ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
samudžināt Būt novietotam tā, ka grūti orientēties (piemēram, par ceļu). Būt izveidotam, izvietotam nepārdomāti, juceklīgi (piemēram, par apbūvi).
apvīties Būt novietotam, atrasties (cieši ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļiem, upēm.
stīdzēt Būt novietotam, atrasties (kur, kādā virzienā) - par ko tievu, šauru, garu.
izvietot Būt novietotam, atrasties (kur) kādā secībā, attālumā (par parādībām dabā).
izvietoties Būt novietotam, atrasties (kur) kādā secībā, attālumā (par parādībām dabā).
turēties Būt novietotam, atrasties (kur) tā, ka nekrīt, negāžas, paliek vēlamajā vietā (parasti par priekšmetiem).
virzīties Būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) - piemēram, par ceļu, dzelzceļu.
bazēties Būt novietotam, atrasties bāzē (par kuģiem, lidaparātiem, karaspēku).
ložņāt Būt novietotam, atrasties līku loču (par ceļiem, upēm u. tml.).
apvīt Būt novietotam, atrasties tā, ka cieši apņem, iekļauj (ko) - parasti par ceļiem, upēm.
ievirzīties Būt novietotam, atrasties, ar virzienu (kur iekšā) - par ceļu, upi u. tml.
tuvoties Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) - piemēram, par upi, ceļu.
Būt pa degunam Būt pa prātam, atbilst gaumei.
Karāties gaisā Būt paceltā stāvoklī (parasti par rokām, pirkstiem).
Būt zem jumta Būt pajumtē, telpā, celtnē.
gozēties Būt pakļautam (saules) siltumam (piemēram, par augiem).
dzesēties Būt pakļautam dzesēšanai.
saistīt Būt pakļautam kādiem pienākumiem, nosacījumiem u. tml., būt tādam, kura darbību, rīcību ierobežo kādi pienākumi, nosacījumi u. tml. Būt tādam, kas pakļauj (kādu), ierobežo (kāda) darbību, rīcību (par pienākumiem, nosacījumiem u. tml.).
sakarst Būt pakļautam karstuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai un kļūt karstam (par vielu, priekšmetu).
karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
tvīkt Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēku, tā ķermeņa daļām). Arī karst (1).
berzties Būt pakļautam savstarpējam spiedienam kustībā.
sasilt Būt pakļautam siltuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai un kļūt siltam, arī karstam (par vielu, priekšmetiem, vidi u. tml.).
silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai, tā ka kļūst silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
vējot Būt pakļautam vēja iedarbībai.
salt Būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka kļūst auksti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
salt Būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka pazeminās temperatūra (par vielu, priekšmetu).
ietilpt Būt par (darbības, norises u. tml.) daļu, posmu.
nest Būt par (ienākumu, peļņas) avotu.
solīt Būt par (kā iespējama, gaidāma) pazīmi.
izplatīt Būt par (kā, piemēram, gaismas, siltuma, skaņas) avotu.
noturēt Būt par (kā) pamatu, balstu.
noteikt Būt par (kā) priekšnoteikumu, būt par faktoru, no kā (kas) ir atkarīgs. Nosacīt (4).
nosacīt Būt par (kā) priekšnoteikumu, būt par faktoru, no kā (kas) ir atkarīgs. Noteikt (4).
pavadīt Būt par (kā) raksturīgu, arī ilgstošu iezīmi.
robežot Būt par (kā) robežu (2).
sākties Būt par (kā) robežu, pirmo izplatības daļu, joslu.
krāšņot Būt par (kā) rotājuma elementu. Būt par cēloni tam, ka (kas) ir krāšņs.
ietverties Būt par (kā) sastāvdaļu, daļu, iekļauties, ietilpt (kā sastāvā).
ietilpt Būt par (kā) sastāvdaļu, daļu.
signalizēt Būt par (kā) signālu.
simbolizēt Būt par (kā) simbolu; veidot (kā) simbolu.
veidot Būt par (kā) uzbūves, struktūras elementu, sastāvdaļu (par vielām, materiāliem).
stāstīt Būt par (kā) zīmi, pazīmi, pierādījumu. Liecināt.
rādīt Būt par (kā) zīmi, pazīmi.
pavēstīt Būt par (kā) zīmi. Būt par (kā gaidāma, iespējama) pazīmi.
vēstīt Būt par (kā) zīmi. Būt par (kā gaidāma, iespējama) pazīmi.
vēstīt Būt par (kāda satura, informācijas) avotu (par tekstu, attēlu u. tml.).
pavēstīt Būt par (kāda satura, informācijas) avotu (piemēram, par tekstu, attēlu).
stāstīt Būt par (kāda satura, informācijas) avotu (piemēram, par tekstu, attēlu).
ierosināt Būt par (kādas darbības, darba paņēmiena u. tml.) izraisītāju, veicinātāju.
rosināt Būt par (kādas darbības, norises u. tml.) izraisītāju, veicinātāju. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, kādā nozarē, darbības jomā) sākas aktīva darbība.
ietilpt Būt par (kolektīva, organizācijas u. tml.) locekli, dalībnieku.
mācīties Būt par (mācību iestādes, kursu u. tml.) audzēkni.
mācīt Būt par (mācību priekšmeta) skolotāju, pasniedzēju (mācību iestādē, kursos u. tml.).
apzīmēt Būt par (priekšmeta, parādības) zīmi, simbolu.
attaisnot Būt par apstākli, faktoru, kas pieļauj ko darīt.
atsvērt Būt par atlīdzinājumu, atalgojumu u. tml.
izpirkt Būt par attaisnojumu, atlīdzinājumu. Atsvērt.
baidīt Būt par baiļu cēloni.
biedēt Būt par baiļu cēloni. Baidīt.
Prasīt (arī maksāt) upuri Būt par cēloni (kāda, kā) bojāejai.
pamudināt Būt par cēloni (kāda) darbībai.
Novest (arī ievest, iedzīt, retāk aizvest) kapā Būt par cēloni (kāda) nāvei, būt vainīgam (kāda) nāvē.
Nest nāvi Būt par cēloni (kāda) nāvei.
Nest nāvi Būt par cēloni (kāda) nāvei.
ierosināt Būt par cēloni (kādai parādībai), būt par (kādas parādības) izraisītāju.
uzmudināt Būt par cēloni (kādai) darbībai.
kutēt Būt par cēloni gļotādas kairinājumam (parasti par smaržu).
dzīt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai (parasti par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
trenkt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
triekt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
atkosties Būt par cēloni kam nevēlamam.
atļaut Būt par cēloni labvēlīgiem apstākļiem.
bendēt Būt par cēloni lielām sāpēm, ciešanām, nogurumam.
atsviest Būt par cēloni straujam regresam.
miglot Būt par cēloni tam, ka (acīm) mazinās redzes asums (piemēram, par asarām).
saduļķot Būt par cēloni tam, ka (acis) kļūst neskaidras, nespodras, blāvas.
saasarot Būt par cēloni tam, ka (acis) piepildās ar asarām.
noraut Būt par cēloni tam, ka (āda) kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa (par vēju, sauli).
konservēt Būt par cēloni tam, ka (audi) ilgstoši saglabājas (parasti par vielām).
audzēt Būt par cēloni tam, ka (augi vai dzīvnieki) aug, attīstās.
nosaldēt Būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) aukstuma iedarbībā aiziet bojā (parasti par laikapstākļiem).
sadzīt Būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) ļoti strauji aug, attīstās.
nodzeltināt Būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) nodzeltē.
izkausēt Būt par cēloni tam, ka (cieta viela, priekšmets) kļūst šķidrs, izkūst.
kausēt Būt par cēloni tam, ka (cietviela) kļūst šķidra.
traucēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēka) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (cilvēka), parasti psihiskais, stāvoklis. Šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
suģestēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkā) izraisās šāds psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās.
raustīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkam vai dzīvniekam, to ķermeņa daļām) vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības.
atvirzīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēki, dzīvnieki) atiet, atkāpjas.
radīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkiem) veidojas kāda attieksme (pret ko), attiecības (ar ko).
padarīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) iegūst (kādu īpašību), nonāk (kādā stāvoklī).
nogalināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt.
nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nogāžas (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
nobendēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem).
purināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
kratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
sakratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) sāk, parasti pēkšņi, drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli). Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) īsu brīdi dreb, trīc.
saliekt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, liks (piemēram, par slimību, vecumu).
nobrūnināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst brūns (par sauli, vēju).
apturēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) apstājas, pārtrauc kustību, virzību.
vadīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) darbojas, izturas kādā veidā (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
pāraudzināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā.
noslogot Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) tiek pilnīgi, intensīvi nodarbināts.
pārdzīt Būt par cēloni tam, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārmest Būt par cēloni tam, ka (gaisma) izplatās pāri (kam), pār (ko) - par gaismas avotu.
iemest Būt par cēloni tam, ka (gaisma) pēkšņi iespīd (kur iekšā).
raut Būt par cēloni tam, ka (kādā ķermeņa daļā) saraujas muskulatūra, rodas stīvums.
likt Būt par cēloni tam, ka (kāda parādība, priekšmets) tiek pakļauts (pārvērtībai, darbībai u. tml.).
piepildīt Būt par cēloni tam, ka (kāda psihiskais stāvoklis) ietekmē vairākus, visus cilvēkus (piemēram, telpā, apkārtnē).
vilt Būt par cēloni tam, ka (kāda) cerības, paredzējumi, iespējas nerealizējas.
pievilt Būt par cēloni tam, ka (kāda) gaidītais, cerētais nenotiek.
nokaitināt Būt par cēloni tam, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
radīt Būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) rodas būtiski jaunas īpašības, pazīmes.
padarīt Būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) rodas kas nevēlams.
pazemot Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās dziļa apkaunojuma, dziļa aizvainojuma izjūta.
sarūgtināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piemēram, par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem).
sadedzināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās smagi pārdzīvojumi, pilnīgs spēku izsīkums.
novest Būt par cēloni tam, ka (kādam) izveidojas (atziņa, uzskats u. tml.).
Piesaistīt pie gultas Būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvokli, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
Saistīt pie gultas Būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
sasaldēt Būt par cēloni tam, ka (kādam) kļūst ļoti auksti.
nopūst Būt par cēloni tam, ka (kādam) kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa, piemēram, sejas, āda (par vēju).
Noguldīt gultā (arī nolikt gultā, arī uz gultas) Būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvokli (parasti par slimību).
Noguldīt (arī nolikt) gultā Būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību).
Nolikt (arī noguldīt) gultā, arī nolikt uz gultas Būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību).
rosināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas griba, vēlēšanās, slieksme (ko darīt).
krāpt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas nepareizs, maldīgs priekšstats.
kārdināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
piesaistīt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, izraisās (piemēram, uzmanība, interese).
sariest Būt par cēloni tam, ka (kādam) sariešas (acīs asaras).
piesiet Būt par cēloni tam, ka (kādam) tiek ierobežota kustības brīvība.
padarīt Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) kļūst (par ko).
turēt Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nevar brīvi kustēties, pārvietoties. Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) paliek savā iepriekšējā stāvoklī.
midzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) aizmieg.
iemācīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) apgūst (zināšanas), iegūst (iemaņas, paradumus, arī uzskatus) - par apstākļiem, situāciju u. tml.
atsviest Būt par cēloni tam, ka (kāds) atkļūst, nonāk (kur, kādā vietā). Atvest.
iemidzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) iemieg. Izraisīt miegu.
pievilināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ierodas (kur, pie kā).
iedzīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā), parasti pret paša gribu.
izmocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ilgāku laiku cieš mokas. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pilnīgi zaudē spēkus.
(Sa)liekt ragā Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir ļoti salīcis (piemēram, par slimību, grūtu dzīvi).
Saliekt ragā Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir ļoti salīcis (piemēram, par slimību, grūtu dzīvi).
likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt, kā rīkoties).
stindzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) īslaicīgi zaudē nepiespiestību, nespēj justies brīvi, atraisīti.
mocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt fiziskas mokas, ciešanas.
urdīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, nepieciešamību (ko darīt, veikt).
nomierināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) kļūst mierīgs.
izlutināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) kļūst pārāk prasīgs, izvēlīgs.
spiest Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu, atšķirīgi no saviem nodomiem, arī pakļaujoties apstākļiem.
piespiest Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu.
pasteidzināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara, veic ātrāk.
paņemt Būt par cēloni tam, ka (kāds) kur cieši iesaistās, iekļaujas, ka rodas stipra aizrautība.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka (kāds) maina savu rīcību, izturēšanos, uzskatus (piemēram, par cilvēka īpašībām, psihisko stāvokli, darbību).
paņemt Būt par cēloni tam, ka (kāds) nomirst, (kas) aiziet bojā, tiek iznīcināts.
nobeigt Būt par cēloni tam, ka (kāds) nomokās, nogurst.
novest Būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk (kur), iestājas (kur).
reibināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) reibst (1).
reibināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) reibst (2).
skurbināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) skurbst (1). Reibināt (1).
skurbināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) skurbst (2). Reibināt (2).
paraut Būt par cēloni tam, ka (kāds) strauji pakļust zem (kā), arī (kam) apakšā.
raut Būt par cēloni tam, ka (kāds) strauji, pēkšņi maina stāvokli.
likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) var, spēj (ko saprast, nojaust u. tml.).
nomocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds), ilgāku laiku fiziski ciešot, zaudē spēkus, novājē u. tml. (par slimību, traumu, insektiem u. tml.).
plīvot Būt par cēloni tam, ka (kam plānam, vieglam, parasti vienā galā, malā piestiprinātam) rodas viļņveida kustības.
krāsot Būt par cēloni tam, ka (kam) mainās krāsa (2).
piedot Būt par cēloni tam, ka (kam) rodas (jauna īpašība, pazīme).
pušķot Būt par cēloni tam, ka (kam) rodas krāšņs, skaists, arī svinīgs izskats (parasti par priekšmetiem). Būt par rotājuma elementu.
krokot Būt par cēloni tam, ka (kam) veidojas, rodas krokas (3).
rotāt Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) kļūst skaists, daiļš (piemēram, par attēliem, ornamentiem, priekšmetiem).
novest Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) nonāk līdz kādam rezultātam. Panākt, ka (kas) attīstās līdz kādai pakāpei, attīstīt (ko) līdz kādai pakāpei.
kaparot Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti āda) kļūst tumši brūns ar sarkanīgu nokrāsu.
nobrūnināt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti augi, to daļas) kļūst brūns.
pieļaut Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība) kļūst iespējams.
pieliet Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti gaisma, siltums) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
nolēmēt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) kļūst stīvs, nekustīgs (piemēram, par slimību).
noraut Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) tiek atdalīts nost (piemēram, par šāviņiem, iekārtām).
mīkstināt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti laikapstākļi) kļūst siltāks, patīkamāks.
mētāt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (parasti par parādībām dabā).
svaidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (parasti par parādībām dabā). Mētāt (4).
raidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti parādība dabā) izplatās kādā virzienā.
velt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti priekšmets) virzās ar rites, rotācijas kustību (par parādībām dabā).
noņemt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti vielas kārta) atdalās.
pielūžņot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apkārtne, vieta) tiek pārklāts vai piepildīts, piemēram, ar nolauztiem zariem, kokiem.
izkaltēt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, augs, koksne) kļūst ļoti sauss.
mēslot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, platība, augi) ir nodrošināts ar mēslojumu.
velt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi, garaiņi) izplatās griežoties, mutuļojot.
uzpūst Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, gaisa strāva, smarža) iesāk izplatīties. Būt par cēloni tam, ka īsu brīdi, parasti spēcīgi, izplatās.
konservēt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, ierīces, koksne) ilgstoši saglabājas, nebojājas (piemēram, par vielām, apstākļiem).
padarīt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, priekšmets, parādība) iegūst (kādu īpašību), kļūst (kāds).
uzsist Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekļi, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uztriekt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekļi, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzdzīt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams.
uznest Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams.
piedot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, spēks, ātrums) palielinās.
nopīpēt Būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā smēķēšanas izraisītā ugunsgrēkā.
spīdināt Būt par cēloni tam, ka (kas) atstaro, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu (par gaismas avotu).
pabalināt Būt par cēloni tam, ka (kas) balējot kļūst mazliet neskaidrs, pavāji saredzams.
iegāzt Būt par cēloni tam, ka (kas) gāžas un iekrīt (kur iekšā).
pārgāzt Būt par cēloni tam, ka (kas) gāžas un novietojas pāri (kam), pār (ko).
nokrāsot Būt par cēloni tam, ka (kas) iegūst noteiktu krāsu (parasti par vielu).
nozeltīt Būt par cēloni tam, ka (kas) iegūst zeltainu spīdumu.
kaut Būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā (piemēram, par parādībām dabā, slimībām).
rīt Būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā, tiek iznīcināts (parasti par parādībām dabā).
limitēt Būt par cēloni tam, ka (kas) ir ierobežots (piemēram, lielumā).
izdzēst Būt par cēloni tam, ka (kas) ir vājāk uztverams, sajūtams, ka (kas) kļūst vājāk izteikts.
nonāvēt Būt par cēloni tam, ka (kas) izbeidz bioloģiski eksistēt.
nostiept Būt par cēloni tam, ka (kas) izstiepjas uz leju (piemēram, par ko smagu).
nošķirt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst atšķirīgs (no kā).
pārveidot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti (par parādībām dabā).
mainīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, pārveidojas, pārmainās.
pārmainīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, pārveidojas.
pasvītrot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst labāk uztverams, īpaši saista uzmanību.
piesmaržot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst ļoti smaržīgs.
rūsināt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst neaktīvs, kūtrs.
pārvērst Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst par ko citu, iegūst citu veidu, kvalitāti (par parādībām dabā).
pieriest Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst pilns (ar šķidrumu).
paplašināt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst plašāks, lielāks apmēros, parasti, pārsniedzot kādu normu.
pamērcēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst samērā, arī mazliet slapjš (piemēram, par nokrišņiem).
nosārtot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst sārts.
mērcēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst slapjš (piemēram, par nokrišņiem).
notraipīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst traipains, netīrs.
ienest Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst uztverams, sajūtams (kur).
parādīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst zināms, saprotams, atklājas, tiek pierādīts.
saliekt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, līks.
samezglot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, mezglains (2).
laupīt Būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti mazinās vai zūd.
nokaitēt Būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti sakarst (par sauli).
paliekt Būt par cēloni tam, ka (kas) mazliet noliecas (parasti kādā virzienā), arī, ka (kas) mazliet saliecas.
maskēt Būt par cēloni tam, ka (kas) nav ieraugāms, pamanāms, arī nosakāms.
pavirpināt Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpinās. Pavirpuļot (2).
pavirpuļot Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpuļo.
pamētāt Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virzās uz augšu un leju, arī sāņus (piemēram, par transportlīdzekļiem, viļņiem).
Turēt kopā Būt par cēloni tam, ka (kas) nesadalās.
ievirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nonāk (kur iekšā) - parasti par vēju, straumi.
pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nonāk zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par veļu, straumi).
palīdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas) norisinās labvēlīgi, vēlami mainās.
novilkt Būt par cēloni tam, ka (kas) nostiepjas (uz leju).
veikt Būt par cēloni tam, ka (kas) notiek, risinās (piemēram, par parādībām, procesiem).
nopūst Būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) tā, ka nokrīt zemē, būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) un nokrīt (kur, uz kā u. tml.) - parasti par veļu.
ņirbināt Būt par cēloni tam, ka (kas) ņirb (3). Kņudināt.
pamest Būt par cēloni tam, ka (kas) paliek (kur).
pārdzeltināt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārdzeltē. Pieļaut, ka (kas) pārdzeltē.
nogāzt Būt par cēloni tam, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.).
nokaisīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārklājas (ar ko birstošu).
pārpurvot Būt par cēloni tam, ka (kas) pārpurvojas.
pārputekļot Būt par cēloni tam, ka (kas) pārputekļojas.
nopūst Būt par cēloni tam, ka (kas) pārstāj degt. Būt par cēloni tam, ka (gaismas avots) nodziest (parasti par veļu).
pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi.
pavirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par vēju, straumi.
padzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) pavirzās nelielu attālumu.
piesērēt Būt par cēloni tam, ka (kas) pieķep (par netīrumiem, gružiem u. tml.).
ienest Būt par cēloni tam, ka (kas) rodas, izraisās, notiek.
sabirdināt Būt par cēloni tam, ka (kas) sabirst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
korodēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sabrūk, sairst apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmiska procesu ietekmē.
sagriezt Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk griezties pa apli, ap kādu asi.
sabangot Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk spēcīgi viļņoties.
sakaltēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sakalst (1).
saraudzēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sarūgst.
saveldrēt Būt par cēloni tam, ka (kas) saveldrējas.
sadzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vēju, straumi u. tml.
mirdzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) spilgti spīd, atstarojot, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
stindzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) stingst (2).
stindzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) stingst (3).
uzraut Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji izveidojas virsū (uz kā, kam, arī pāri kam) - parasti par parādībām dabā.
noraut Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji novirzās nost (no kā) - parasti par vēju.
uzgriezt Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par veļu.
krāsot Būt par cēloni tam, ka (kas) šķietami maina krāsu (2), mainoties apgaismojumam (par parādībām dabā).
noplēst Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek atdalīts nost (parasti par vēju).
gaisināt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek izkliedēts (par vēju).
sadedzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml. (par uguni, par ko degošu).
nopostīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, sagrauts (parasti par parādībām dabā).
piesmelt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek piepildīts (ar šķidrumu).
sasist Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams.
uzdzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā. Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
uznest Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā. Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
uzpūst Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas - parasti par vēju.
valstīt Būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt veļas uz vienu un otru pusi (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, viļņiem).
vilnīt Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņo (1), viļņojas (1), parasti nedaudz.
vilnīt Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņo (2), viļņojas (2), parasti nedaudz.
viļņot Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņojas (1).
viļņot Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņojas (2).
virpuļot Būt par cēloni tam, ka (kas) virzās, pārvietojas straujā, spēcīgā riņķveida, spirālveida kustībā (parasti par vēju).
vizināt Būt par cēloni tam, ka (kas) viz, vizmo, vizuļo.
līdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas), parasti vēlami, mainās.
noēnot Būt par cēloni tam, ka (kas), parasti vienmēr, atrodas ēnā.
saldēt Būt par cēloni tam, ka (ķermeni, tā daļās) izraisās aukstuma sajūta (par laikapstākliem, arī par priekšmetu, vielu).
nokveldēt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļa, parasti seja) kļūst sārta (par sauli, vēju, salu).
nokveldināt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļa, parasti seja) kļūst sārta (par sauli, vēju, salu).
savilkt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļu) nav iespējams normāli iztaisnot, izstiept (par slimību, ievainojumu, piepūli u. tml.).
paildzināt Būt par cēloni tam, ka (laikposms) kļūst ilgāks.
raisīt Būt par cēloni tam, ka (lapas, augļi u. tml.) dalās nost no auga. Būt tādam, no kā dalās nost (lapas, augļi u. tml.) - par augiem.
pāraust Būt par cēloni tam, ka (ledus) pamazām pārklājas (pār ko).
kaltēt Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
žāvēt Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
kratīt Būt par cēloni tam, ka (parasti braucēji, priekšmeti) šādā veidā kustas augšup lejup (parasti par braucošiem transportlīdzekļiem).
pievilināt Būt par cēloni tam, ka (parasti dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
izsēt Būt par cēloni tam, ka (parasti infekcija) izplatās organismā.
zilināt Būt par cēloni tam, ka (parasti rokas, seja) kļūst zilgans, zils - par vēju, salu.
iestrāvot Būt par cēloni tam, ka (parasti siltums, gaiss) ievirzās (kur iekšā).
novadīt Būt par cēloni tam, ka (parasti šķidrums, gāze) aizplūst (no kurienes, kur) - piemēram, par kanāliem, caurulēm, upēm.
spēcināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, augi, to kopums) kļūst spēcīgi vai spēcīgāki (par parādībām dabā).
iemest Būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisa strāva) pēkšņi ieplūst (kur iekšā).
piepildīt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
purināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt spēcīgi un ļoti bieži svārstās (parasti par vēju).
kratīt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt, spēcīgi un bieži svārstās (parasti par vēju).
uzpūst Būt par cēloni tam, ka (piemēram, kuņģis, zarnas), fizioloģisku traucējumu dēļ piepildoties ar gāzi, šķidrumu, palielinās apjomā.
notraukt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, lapas, augļi) atdalās nost (no kā) - piemēram, par vēju, šāviņiem.
sargāt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, parādība sabiedrībā) saglabājas (parasti par likumiem, līgumiem).
nopūst Būt par cēloni tam, ka (piemēram, sejas) āda kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa (par veļu).
paasināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, slimība, sāpes) izpaužas krasāk.
uztriekt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, transportlīdzeklis) strauji, ar lielu spēku uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur) - parasti par vēju, straumi.
satrakot Būt par cēloni tam, ka (piemēram, ūdenstilpe, ūdeņi) sāk iedarboties spēcīgi, arī postoši.
traucēt Būt par cēloni tam, ka (procesi) organismā nevēlami mainās, iegūst nevēlamas īpašības.
pārgāzt Būt par cēloni tam, ka (samērā daudz šķidruma) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko).
aizēnot Būt par cēloni tam, ka (seja, skatiens) iegūst drūmu, skumju izteiksmi (par domām, psihisku stāvokli).
sārtot Būt par cēloni tam, ka (sejā, tās daļās) palielinās asiņu pieplūdums u. tml.
nomākt Būt par cēloni tam, ka (skaņa, smarža) kļūst vājāk sajūtama, uztverama (par intensīvāku skaņu, smaržu).
noslāpēt Būt par cēloni tam, ka (skaņa) kļūst ļoti vāji dzirdama, nedzirdama (par citu skaņu).
pigmentēt Būt par cēloni tam, ka (šūnās, audos) veidojas, uzkrājas pigmenti (1).
samētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot strauji sašūpojas, sazvalstās.
mētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
svaidīt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
saputot Būt par cēloni tam, ka (ūdenstilpē, tās ūdeņos), parasti viscaur, izveidojas putas (parasti par vēju).
uzpūst Būt par cēloni tam, ka (uguns, ogles u. tml.) sāk liesmot, kvēlot - parasti par vēju.
sadzīt Būt par cēloni tam, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kur, kādos apstākļos), parasti pret paša gribu.
aizdzīt Būt par cēloni tam, ka aizvirzās (piemēram, par vēju).
aprūsināt Būt par cēloni tam, ka aprūs.
pamest Būt par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek pavirzīts (kur, kāda virzienā u. tml.). But par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek virzīts nelielu attālumu.
izspiest Būt par cēloni tam, ka atdalās (asaras, sviedri u. tml.).
lauzt Būt par cēloni tam, ka atdalās, sadalās, sašķeļas.
izdzīt Būt par cēloni tam, ka atstāj (kādu vietu).
pieblāzmot Būt par cēloni tam, ka blāzma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
aptēst Būt par cēloni tam, ka cilvēks kaut cik apgūst pieklājības normas, manieres, iegūst dzīves pieredzi.
Izlaist kā teļu Būt par cēloni tam, ka cilvēks kļūst slinks, nevīžīgs.
paputināt Būt par cēloni tam, ka daļēji aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
piespīdēt Būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
gaiņāt Būt par cēloni tam, ka gaist (piemēram, migla, mākoņi).
gainīt Būt par cēloni tam, ka gaist (piemēram, migla, mākoņi).
iedzīt Būt par cēloni tam, ka ieplūst (parasti sejā, galvā asinis), rodas nosarkums. Panākt, būt par cēloni tam, ka izpaužas (sejā, piemēram, mulsums).
sadzīt Būt par cēloni tam, ka ieplūst, parādās (parasti sārtums sejā, asaras acīs).
atvest Būt par cēloni tam, ka Ierodas.
iegrauzt Būt par cēloni tam, ka ieveidojas (grumbas, rievas sejā) - par smagiem pārdzīvojumiem, rūpēm u. tml.
vajāt Būt par cēloni tam, ka ir apdraudēta (parasti dzīvnieka) eksistence (piemēram, par badu).
novilkt Būt par cēloni tam, ka izbeidzas (piemēram, fizioloģisks stāvoklis).
izgulsnēt Būt par cēloni tam, ka izdalās (no šķīduma viela) cietā veidā (parasti par vielām).
iztrenkāt Būt par cēloni tam, ka izklīst (mākoņi, dūmi).
izgāzt Būt par cēloni tam, ka izkrīt (no kurienes, kur u. tml.).
velt Būt par cēloni tam, ka izplatās (smarža, parasti stipra).
mest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
sviest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
ievazāt Būt par cēloni tam, ka izplatās, ieviešas (kas nevēlams) - par parādībām sabiedrībā.
iedvest Būt par cēloni tam, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās).
vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
kaitēt Būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
izrakt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (kur, piemēram, bedre, iedobums).
ierakstīt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (parasti grumbas, piemēram, sejā) - par pārdzīvojumiem, laiku.
izgrauzt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (sejā rievas, grumbas u. tml.).
atnest Būt par cēloni tam, ka izveidojas, rodas (jaunas attiecības, stāvoklis u. tml.) - par norisēm sabiedrībā.
izvilināt Būt par cēloni tam, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.) - par parādībām dabā.
nodzēst Būt par cēloni tam, ka izzūd (krāsu spilgtums un atšķirības, gaisma).
paņemt Būt par cēloni tam, ka jāzaudē (parasti tuvs cilvēks, tam nomirstot, aizejot bojā).
paņemt Būt par cēloni tam, ka jāzaudē (piemēram, laiks, spēks).
spīdzināt Būt par cēloni tam, ka kāds, parasti ilgstoši, izjūt fiziskas sāpes, ciešanas (piemēram, par vides iedarbību).
Pārvilkt (pāri) svītru (arī krustu) Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
Pārvilkt (pāri) svītru (arī strīpu sar., krustu) Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
Vilkt krustu (arī svītru, arī strīpu sar.) pāri Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
(Pār)vilkt krustu (pāri) Būt par cēloni tam, ka kas zūd, beidz pastāvēt.
izcelt Būt par cēloni tam, ka kļūst labāk redzams, saista uzmanību.
atklāt Būt par cēloni tam, ka kļūst zināms, dot iespēju uzzināt.
kņudināt Būt par cēloni tam, ka kņud. Arī kutināt.
šķelt Būt par cēloni tam, ka ķīmiskā procesā (no ķīmiska savienojuma) rodas vienkāršākas uzbūves sastāvdaļas.
liekt Būt par cēloni tam, ka lokveidā virzās, vēršas (uz kurieni).
izkaltēt Būt par cēloni tam, ka ļoti novājē.
Lauzt gaismas staru (arī gaismu) Būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides citā.
Lauzt gaismu (arī gaismas staru) Būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides, citā.
liegt Būt par cēloni tam, ka nav iespējams (ko darīt).
aizturēt Būt par cēloni tam, ka nenotiek (kāda darbība), aizkavēt, traucēt veikt (ko).
Turēt kopā Būt par cēloni tam, ka nesadalās.
atturēt Būt par cēloni tam, ka netiek veikta (kāda darbība, kustība), ka tiek aizkavēta (kāda rīcība).
aizvest Būt par cēloni tam, ka nokļūst kur (par cilvēka darbību, darbības uzdevumu).
nogāzt Būt par cēloni tam, ka nomirst.
ievest Būt par cēloni tam, ka nonāk (kur).
saēst Būt par cēloni tam, ka pakāpeniski tiek nomākts, mazinās, zūd (kas, piemēram, cilvēka spēki, spējas, īpašības).
celt Būt par cēloni tam, ka palielinās (cilvēka) autoritāte, cieņa.
aizdzīt Būt par cēloni tam, ka pazūd, izgaist (parasti par parādībām dabā).
pārraut Būt par cēloni tam, ka pēkšņi izbeidzas (dzīvība, mūžs).
pārtraukt Būt par cēloni tam, ka pēkšņi izbeidzas (dzīvība, mūžs).
izmācīt Būt par cēloni tam, ka pilnīgi iegūst vēlamās īpašības vai maina izturēšanos.
izstrādāt Būt par cēloni tam, ka procesa, norises rezultātā (kas) rodas (piemēram, par ierīcēm).
veidot Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) rodas, arī (kam) rodas jaunas īpašības.
radīt Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) veidojas (par parādībām dabā, arī par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
izveidot Būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu ietekmē (kas) rodas (par parādībām dabā).
lemt Būt par cēloni tam, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek.
nolemt Būt par cēloni tam, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek.
izšķirt Būt par cēloni tam, ka realizējas kāda no vairākām iespējām.
ierosināt Būt par cēloni tam, ka rodas (kāda fizioloģiska norise).
nodarīt Būt par cēloni tam, ka rodas (kas nevēlams, parasti zaudējums) - par parādībām dabā.
sēt Būt par cēloni tam, ka rodas (krēsla, arī tumsa).
izsist Būt par cēloni tam, ka rodas (ritms, skaņas).
ievilkt Būt par cēloni tam, ka rodas (seja grumbas, rievas u. tml.).
ievagot Būt par cēloni tam, ka rodas (sejā grumbas, rievas u. tml.).
iezīmēt Būt par cēloni tam, ka rodas (sejā grumbas, rievas).
ievilkt Būt par cēloni tam, ka rodas (sirmums matos).
uzšūpot Būt par cēloni tam, ka rodas (viļņi).
bangot Būt par cēloni tam, ka rodas bangas.
pārbaudīt Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (fiziskos, morālos spēkus, izturību, jātu patiesumu u. tml.) - par ko grūtu, sarežģītu.
ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (piemēram, ko darīt, izpaust).
panākt Būt par cēloni tam, ka rodas iespējas, priekšnoteikumi (kā) īstenošanai un (tas) īstenojas.
iegāzt Būt par cēloni tam, ka rodas nepatikšanas, ka nonāk nelabvēlīgā stāvoklī.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (cilvēka dzīvē, viņa personībā, darbībā) - par parādībām sabiedrībā.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (cilvēka vai dzīvnieka psihē, organismā, darbībā) - par parādībām daba.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (dabā, tās norisēs) - par parādībām dabā.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (sabiedrībā) - par parādībām sabiedrībā.
rībēt Būt par cēloni tam, ka rodas samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis.
ierosināt Būt par cēloni tam, ka rodas vēlēšanās (ko darīt).
izraisīt Būt par cēloni tam, ka rodas, iesākas (norises dabā, procesi ierīcēs u. tml.).
sadzīt Būt par cēloni tam, ka rodas, izveidojas (piemēram, vairākas, daudzas tulznas).
nogāzt Būt par cēloni tam, ka saslimst tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī.
piesmaržot Būt par cēloni tam, ka smarža izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
iegāzt Būt par cēloni tam, ka strauji ieplūst, ielīst (kur iekšā, parasti samērā daudz šķidruma).
metināt Būt par cēloni tam, ka tehnoloģiskā, piemēram, karsēšanas, procesā (kas) tiek savstarpēji savienots.
atspaidīt Būt par cēloni tam, ka tiek atspiests.
nostiept Būt par cēloni tam, ka tiek pārpūlētas (rokas) - par smagu nesamo.
mētāt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu. Būt par cēloni tam, ka vairākkārt! rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
mētāt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt nonāk (citā vietā, citos apstākļos).
svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt nonāk (citā vietā, citos apstākļos).
raisīt Būt par cēloni tam, ka veidojas (pumpuri, ziedi, lapas u. tml.).
nest Būt par cēloni tam, ka veidojas, rodas (jaunas attiecības, jauns stāvoklis u. tml.).
uzdot Būt par cēloni tam, ka vidē rodas (spēcīgs siltums, aukstums, spēcīgi nokrišņi).
sviest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest (7).
mest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas).
izliedēt Būt par cēloni tam, ka viscaur salīst. Saliedēt.
(Sa)kāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
Sagrozīt galvu Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
Kāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
Sagrozīt galvu Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
Sakāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
piekaisīt Būt par cēloni tam, ka, birstot, krītot (kam).
piemiglot Būt par cēloni tam, ka, parasti migla, izplatās viscaur (apkārtnē, vidē).
sagrozīt Būt par cēloni tam, ka, parasti pilnīgi, mainās (piemēram, situācija, norise, apstākli).
uzbangot Būt par cēloni tam, ka, parasti strauji, rodas (viļņi, bangas).
sadzīt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - par vēju, straumi u. tml.
savilkt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - parasti par veļu. Būt par cēloni tam, ka izveidojas (nokrišņi).
samētāt Būt par cēloni tam, ka, tiekot intensīvi, arī ilgāku laiku mētātam, (braucējs), piemēram, nogurst, iegūst sliktu pašsajūtu (par transportlīdzekļiem).
Mest ēnu Būt par cēloni tam, panākt, ka (kas) tiek kompromitēts.
izrūsināt Būt par cēloni, arī ļaut, ka izrūsē.
saliedēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst lietū, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
piesaldēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) piesalst.
apžilbināt Būt par cēloni, ka (acīm) uz mirkli zūd redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).
apžilbināt Būt par cēloni, ka (cilvēkam) uz mirkli zūd spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).
apveltīt Būt par cēloni, ka (kādam) ir labas īpašības, spējas (parasti par dabu, likteni).
apstulbināt Būt par cēloni, ka (kāds) apmulst, tiek apmāts.
atdzīt Būt par cēloni, ka (kāds) atnāk, ierodas (kur).
apzeltīt Būt par cēloni, ka (kam) rodas zeltains mirdzums, spīdums (parasti par saules gaismu).
aprīt Būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā.
dzēst Būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms vai grūti saskatāms, padarīt (ko) nesaskatāmu vai grūti saskatāmu.
aprīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek iznīcināts, patērēts. Patērēt (daudz vai visu).
vizināt Būt par cēloni, ka (kas) virzās, kustas, nonāk kustībā.
atdzīvināt Būt par cēloni, ka (seja, acis) kļūst spraigākas, izteiksmīgākas.
aizkvēpināt Būt par cēloni, ka aizkvēpst.
apreibināt Būt par cēloni, ka apreibst (1).
apreibināt Būt par cēloni, ka apreibst (2).
apskurbināt Būt par cēloni, ka apskurbst (1). Apreibināt.
apskurbināt Būt par cēloni, ka apskurbst (2). Apreibināt.
atdzīvināt Būt par cēloni, ka atkal rodas (jūtas, īpašības u. tml.).
apraut Būt par cēloni, ka izbeidzas (dzīve).
atēnot Būt par cēloni, ka kāds priekšmets met ēnu.
aizklabināt Būt par cēloni, ka klab kādu brīdi.
apslāpēt Būt par cēloni, ka kļūst nedzirdams, vāji dzirdams.
atdzīvināt Būt par cēloni, ka kļūst spraigāks (piemēram, process, darbība).
dzēst Būt par cēloni, ka mazinās vai zūd (krāsu spilgtums un atšķirības, gaisma).
atskaidrot Būt par cēloni, ka noskaidrojas (apziņa, domāšana).
atņemt Būt par cēloni, ka pazaudē (balsi, valodu u. tml.). Atņem kustības spējas.
atņemt Būt par cēloni, ka pazaudē (laiku, enerģiju u. tml.).
darīt Būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, īpašība).
dārdēt Būt par cēloni, ka rodas spēcīgs, dobjš troksnis.
čabēt Būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis.
čaukstēt Būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis.
atsist Būt par cēloni, ka strauji atkāpjas, atlec atpakaļ.
cirst Būt par cēloni, ka tiek spēji pārtraukta (piemēram, elpa).
apreibināt Būt par cēloni, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
kavēt Būt par cēloni, kas traucē (kādu ko darīt), rada šķēršļus (kādam viņa darbībā).
kavēt Būt par cēloni, kas traucē (kādu norisi, procesu, darbību), rada šķēršļus (kādas norises, procesa, darbības gaitā).
dzīt Būt par cēloni, panākt, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā.
Mest ēnu Būt par cēloni, panākt, ka (kas) tiek kompromitēts.
dzēst Būt par cēloni, panākt, ka aizmirst.
dzēst Būt par cēloni, panākt, ka kļūst vājākas, izbeidzas (sajūtas, jūtas).
pamest Būt par cēloni, pieļaut, ka (kāds) paliek vientulībā.
pavājināt Būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) kļūst mazāk kvalitatīvs.
diktēt Būt par cēloni, priekšnoteikumu (kam), izraisīt, nosacīt (piemēram, procesu, darbību, attieksmi).
Kost kabatā (arī makā) Būt par dārgu, radīt lielus izdevumus.
Kost kabatā (arī makā) Būt par dārgu, radīt lielus izdevumus.
Kost makā (arī kabatā) Būt par dārgu, radīt lielus izdevumus.
darbināt Būt par enerģijas avotu (mehānismam, ierīcei).
Aizvadīt uz viņpasauli (arī kapā) Būt par iemeslu kāda nāvei.
Aizvadīt kapā (arī uz viņpasauli) Būt par iemeslu kāda nāvei.
Aizvadīt uz viņpasauli (arī kapā) Būt par iemeslu kāda nāvei.
mudināt Būt par ierosmi (kāda) darbībai, norisei (par priekšmetiem, parādībām).
iezīmēt Būt par ievadījumu, sākumu (laikmetam, laika posmam).
ievadīt Būt par ievadu, sākumu (piemēram, daiļdarbam, skaņdarbam).
norādīt Būt par informācijas avotu (par faktu, priekšmetu), arī būt par (kā) pazīmi (piemēram, par priekšmetiem, norisēm, īpašībām).
iepazīstināt Būt par informācijas avotu (par rakstītu tekstu, mākslas darbu).
kandidēt Būt par kandidātu (1).
Stāvēt (retāk būt) kūmās Būt par kūmu (parasti kristībās).
Stāvēt (retāk būt) kūmās Būt par kūmu (parasti kristībās).
sastāvēt Būt par locekli, biedru (parasti organizācijā).
Iedzīt asins vilni sejā, arī iedzīt asinis sejā Būt par nosarkšanas cēloni.
Iedzīt asins vilni sejā, arī iedzīt asinis sejā Būt par nosarkšanas cēloni.
Iedzīt asins vilni vaigos (arī sejā), arī iedzīt asinis vaigos (arī sejā) Būt par nosarkšanas cēloni.
Iedzīt asins vilni sejā Būt par nosarkšanas cēloni.
Turēt grožus (savās) rokās Būt par noteicēju.
Turēt grožus (savās) rokās Būt par noteicēju.
diferencēt Būt par pamatu (kā) diferenciācijai.
atļaut Būt par pamatu (secinājumam, vērtējumam u. tml.).
apgāzt Būt par pierādījumu (kā) maldīgumam, nepatiesumam, aplamībai.
apstiprināt Būt par pierādījumu (kādas teorijas, hipotēzes u. tml. pareizībai, pamatotībai).
apsūdzēt Būt par pierādījumu pārkāpumam, noziegumam, netaisnībai u. tml.
Dot liecību Būt par pierādījumu, apliecinājumu, būt par izziņas materiālu.
Dot (arī sniegt) liecību Būt par pierādījumu, apliecinājumu, būt par izziņas materiālu.
Runāt atklātu valodu Būt par pierādījumu. Atspoguļot patiesību.
Runāt atklātu valodu Būt par pierādījumu. Atspoguļot patiesību.
Runāt atklātu valodu Būt par pierādījumu. Atspoguļot patiesību.
nokarāties Būt par platu, lielu un brīvi karāties uz leju (par apģērbu).
solīt Būt par priekšnoteikumu, lai (kas) rastos, norisinātos.
prezidēt Būt par priekšsēdētāju, vadītāju (sēdei, kongresam u. tml.).
ievadīt Būt par sākumu (laika posmam, laikmetam).
sekundēt Būt par sekundantu (1).
sekundēt Būt par sekundantu (2).
šķērsot Būt par šķērsli (kam). Veidot šķērsli (kā kustībai).
nosprostot Būt par šķērsli, kas kavē, arī pārtrauc (kā) pārvietošanos, plūsmu. Būt par šķērsli, kas kavē, arī pārtrauc (kur) kustību, plūsmu.
aizsprostot Būt par šķērsli, kavēt, arī pārtraukt (kustību, plūsmu).
Jaukties (arī maisīties, pīties, kulties, būt) pa kājām Būt par traucēkli (kādam).
Maisīties (arī pīties, būt, jaukties, kulties) pa kājām Būt par traucēkli (kādam).
Kulties (arī maisīties, pīties, būt, jaukties) pa kājām Būt par traucēkli (kādam).
Maisīties (arī kulties, pīties, būt, jaukties) pa kājām Būt par traucēkli (kādam).
Pīties (arī maisīties, kulties, būt, jaukties) pa kājām Būt par traucēkli kādam.
Tīties pa kājām Būt par traucēkli kādam.
Turēt grožus (savās) rokās Būt par vadītāju.
Turēt grožus (savās) rokās Būt par vadītāju.
Turēt grožus (savās) rokās Būt par vadītāju. Būt par noteicēju.
norobežot Būt par zīmi (kā) robežai.
Pieņemt parādi Būt par, piemēram, valdības, ārvalstu delegācijas, pārstāvi, kurai ir rīkota parāde.
mēgt Būt paradušam (ko darīt).
Augt pāri galvai Būt pārāk daudz (par darbu, rūpēm u. tml.).
Augt pāri galvai Būt pārāk daudz (par darbu, rūpēm u. tml.). Pārspēt.
mēgt Būt parastam, vispārpieņemtam (ko darīt).
sagaidīt Būt paredzamam, gaidāmam (parasti par apstākļiem, norisēm, notikumiem).
attaisnoties Būt pareizam, atzīstamam.
paļauties Būt pārliecinātam (piemēram, par kā kvalitāti, vēlamām īpašībām, nevainojamu funkcionēšanu).
paļauties Būt pārliecinātam (piemēram, par kāda apstākļa, fakta nozīmīgumu, izšķirošo lomu). Arī uzskatīt (ko) par atbalstu, glābiņu.
uzticēties Būt pārliecinātam par (kā) nevainojamu funkcionēšanu, vēlamām īpašībām u. tml.
uzticēties Būt pārliecinātam par (kāda) labvēlīgu, godīgu attieksmi, rīcību pret sevi.
mudžēt Būt pārpilnam ar, parasti sīkiem, kustīgiem dzīvniekiem. Ņudzēt (2), čumēt (2).
brīnīties Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu). Vērot neizpratnē, nesaprast.
pavadīt Būt pastāvīgi, ilgāku laiku (kāda) tiešā tuvumā, arī rīcībā, lietošanā.
konservēt Būt pat cēloni tam, ka (pārtikas produkti, barība) ilgstoši saglabājas (parasti par vielām).
Mīlēt sevi Būt patmīlīgam.
Turēt savu galvu Būt patstāvīgam, neatkarīgam. Apgādāt sevi.
Turēt savu galvu Būt patstāvīgam, neatkarīgam. Apgādāt sevi.
Stāvēt uz savām (arī paša) kājām Būt patstāvīgam.
Stāvēt uz savām (arī paša) kājām Būt patstāvīgam.
izplest Būt pavērstam uz vairākām vai visām pusēm (piemēram, par koku zariem).
(Likt) roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti ko sakot).
Likt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
Likt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
Uzlikt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
pieplakt Būt pazemam (parasti par celtnēm).
pārsniegt Būt pēc apjoma, satura plašākam nekā parasts (piemēram, par darbības, informācijas apjomu).
līst Būt pēc izmēra tādam, ka var uzģērbt, parasti ar grūtībām (par apģērbu, tā daļām, apaviem).
Vilkties astē Būt pēdējam kāda darba, uzdevuma veikšanā. Atpalikt.
Vilkties astē Būt pēdējam kāda darba, uzdevuma veikšanā. Atpalikt.
untumoties Būt pēkšņi mainīgam, būt nepastāvīgam (parasti par parādībām dabā).
(Ie)sisties degunā Būt pēkšņi sajūtamam (par spēcīgu smaržu, smaku).
iecirsties Būt pēkšņi spēcīgi, asi sajūtamam (parasti par smaržu, garšu).
lūzt Būt pieblīvētam, pārpildītam (ar ko) - par vietu, telpu.
darboties Būt pieejamam, atvērtam (piemēram, par iestādi).
iet Būt piemērotam (attiecīgajai ķermeņa daļai) izmēra, lieluma ziņā (par apģērba gabaliem, apaviem).
derēt Būt piemērotam (kādam darbam, uzdevumam) - par cilvēku.
noderēt Būt piemērotam, izmantojamam kādam darbam, uzdevumam (par cilvēku).
karāties Būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai sadalot saņemtu (parasti visi).
piktoties Būt piktam, paust piktumu.
skanēt Būt plaši pazīstamam, zināmam. Izplatīties (par ziņām, slavu u. tml.).
vadīt Būt priekšgalā (piemēram, cilvēku grupai, valstiskai struktūrai). Arī veikt darbības, lai (piemēram, pasākums) norisētu sekmīgi, (kāda sabiedriska sistēma) funkcionētu u. tml.
tecēt Būt raitam, arī secīgam (par runu, vārdiem).
iezīmēt Būt raksturīgam, piemist (par īpašību, pazīmi).
viedēt Būt redzamam (parasti vāji, neskaidri).
viedēties Būt redzamam (parasti vāji, neskaidri).
pārklāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - par psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi.
klāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - piemēram, par sārtumu, bālumu.
vīdēt Būt redzamam, parasti neskaidri.
Rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) Būt redzamam, saskatāmam. Būt, atrasties kāda klātbūtnē, tuvumā, parasti nevēlami.
ložņāt Būt sadzirdamam vairākās vietās (par skaņām). Būt saredzamam vairākās vietās (par gaismu, ēnām).
vīties Būt saistītam (ar ko, kādu) - piemēram, par teiku, leģendu. Atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) - piemēram, par domām.
turēties Būt saistītam (pie kā, ar ko) tā, ka neatdalās (piemēram, par priekšmetiem, organisma daļām).
pāriet Būt saistītam ar kādu citu organisma daļu (par organisma daļām).
liesmot Būt saistītam ar spilgtām krāsām dabā (par laikposmu).
dvesmot Būt sajūtamam pēc kādas pazīmes (parasti par gadalaiku). Dvašot (1).
dvašot Būt sajūtamam pēc kādas pazīmes, izpausties (parasti par gadalaiku). Dvesmot (3).
korelēt Būt sakarībā, savstarpēji atbilst, saistīties (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
rībēt Būt samērā spēcīgam, padobjam, nevienmērīgam (par skaņu).
paknapināties Būt samērā, arī mazliet taupīgam, dzīvot samērā, arī mazliet taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos). Paskopoties.
Jukt ārā (arī laukā) Būt saplīsušam, arī ļoti nodilušam (par apģērbu, apaviem). Irt, grūt (par cilvēku attiecībām, ierastiem dzīves apstākļiem).
ziedēt Būt sārtam (par vaigiem, seju).
sacementēt Būt sasaistītam ar kādu saistvielu (par iežiem, to drupām, šķembām).
piestāvēt Būt saskaņotam (ar cilvēku, tā augumu), atbilst (cilvēkam, tā augumam) - par apģērbu, tā krāsu.
piestāvēt Būt saskaņotam (ar ķermeņa daļu), atbilst (ķermeņa daļai) - piemēram, par krāsu, malu sakārtojumu.
aizspīdēt Būt saskatāmam, aizsniegties (par gaismu, mirdzumu).
zīmēties Būt saskatāmam, parādīties. Arī veidoties, attēloties.
rasties Būt sastopamam, gadīties.
augt Būt sastopamam, veģetēt (par augiem).
atrasties Būt sastopamam. Arī gadīties, parādīties.
murdēt Būt satrauktā, nemierpilnā kustībā (piemēram, par parādībām dabā).
cauraust Būt savienotam, pastāvēt (kopā ar kādām citām izjūtām, pārdzīvojumiem) - par jūtām.
ritēt Būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām. Izpausties secīgi, arī raiti (par runu).
vīties Būt secīgam noteiktā veidā - par skaņu, melodiju.
skopoties Būt skopam, nedot materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dot tās par maz.
Sēdēt uz rubļa (arī uz kapeikas) Būt skopam, pārlieku taupīgam.
mirkt Būt slapjam, būt pārklātam ar ūdeni, rasu u. tml. (par kādu platību).
slavēties Būt slavenam. Būt plaši pazīstamam (ar kādu spilgti izteiktu īpašību).
slimot Būt slimam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
spindzēt Būt smalkam, augstam, vienmērīgam (par skaņu).
svilt Būt spēcīga psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē.
tvīkt Būt spēcīga, psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē.
plosīties Būt spēcīgam, ļoti, parasti negatīvi, ietekmīgam (piemēram, par jūtām, domām).
kvēlot Būt spēcīgam, noturīgam (par pārdzīvojumu).
grandēt Būt spēcīgam, parasti spalgam, nevienmērīgam (par skaņu). Dārdēt (5).
dimdēt Būt spēcīgam, samērā spalgam (par skaņu).
klausīt Būt spējīgam darboties, funkcionēt kādā veidā (par ķermeni, tā daļām, norisēm tajā).
cirst Būt spējīgam šķelt (par cirvi, arī citiem asiem priekšmetiem).
starot Būt spilgtam (par krāsu). Izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu. Būt tīram.
degt Būt spožam - par spilgtu, parasti sarkanu, blāzmu.
liesmot Būt spožam (parasti sarkanā krāsā), tiekot apgaismotam.
spīdēt Būt spožam, atstarojot gaismu (par acīm, asarām tajās). Būt labi redzamam (par acu atstaroto gaismu).
zvērot Būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam (piemēram, par debesīm).
kvēlot Būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam.
korelēt Būt statistiskā, varbūtiskā sakarībā, kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs (par divām parādībām, notikumiem).
kāpt Būt stāvam, slīpam (virzienā uz augšu) - par reljefu. Atrasties, pakāpeniski tikt paplašinātam (virzienā uz augšu) - par apbūvi.
lipt Būt stipri sajūtamam (par aukstumu, mitrumu).
Līst (arī sisties, cirsties u. tml.) degunā (arī nāsīs) Būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
Durties degunā (arī nāsīs) Būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
Līst (arī sisties, cirsties u. tml.) nāsīs (arī degunā) Būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
Sisties (arī cirsties, līst u. tml.) degunā (arī nāsīs) Būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
spietot Būt strauji mainīgam (par domu, jūtu u. tml. kopumu).
Sliet ragus Būt stūrgalvīgam, nepaklausīgam.
Krist kopā (arī čupā sar.) Būt tādā stāvoklī, ka pamazām sabrūk.
ierietēt Būt tādā stāvoklī, kad tesmenis piepildās ar pienu (par dzīvnieku).
saskanēt Būt tādā stāvoklī, tādās attiecībās, kad būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi.
maskulinizēties Būt tādai, kam veidojas vīriešu sekundārās dzimumpazīmes (piemēram, ūsas, bārda, zema balss) - par sievieti.
nozīmēt Būt tādam, ar ko (parasti zīmes, simbola veidā) apzīmē (ko), norāda (uz ko).
patrulēt Būt tādam, ar ko karavīru, miliču, kārtības sargu u. tml. grupa brauc, apsargājot kādu teritoriju, uzturot kārtību, kontrolējot stāvokli kādā teritorijā.
blāzmot Būt tādam, kad ir blāzma (par laika posmu).
puteņot Būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem).
putināt Būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem).
plosīties Būt tādam, kad parādības dabā iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par laikposmu).
smaržot Būt tādam, kad rodas, izplatās smarža (par laikposmu).
sprēgāt Būt tādam, kad zemā temperatūrā (kas) plaisā, radot īslaicīgus, asus trokšņus (par laikapstākļiem, laikposmu).
izturēties Būt tādam, kam (kādā norisē, sistēmā) ir noteiktas īpašības (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
stiept Būt tādam, kam (kas, parasti detaļā, sastāvdaļā) ir izvirzīts (uz augšu, uz priekšu u. tml.) - piemēram, par celtnēm.
vēdināt Būt tādam, kam (kas, parasti zari, lapas) kustas, šūpojas gaisa plūsmā.
nogatavināt Būt tādam, kam (kas, piemēram, augļi, sēklas) sasniedz pilnīgu bioloģisko gatavību (par augiem).
šūpot Būt tādam, kam (kas, piemēram, kāda sastāvdaļa, daļa) šūpojas (1) - parasti par augiem.
plest Būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, lapas) ir vērsts uz vairākām vai visām pusēm (par augiem).
stiept Būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, stumbrs) augot vēršas kādā virzienā (par augiem).
turēt Būt tādam, kam (kas) ir īpašumā, valdījumā. Pārzināt, vadīt (īpašumu).
mirdzināt Būt tādam, kam (kas) spīd, atstarojot spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
sagriezt Būt tādam, kam (kas) veidojas apļveida vai spirālveida formā (par augiem, dzīvniekiem).
mirdzināt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
zibsnīt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
plīvot Būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piemēram, par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu).
saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina vēlamo saikni (ar to) - parasti par uzskatiem, raksturu, personību.
saskanēt Būt tādam, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
šķaudīt Būt tādam, kam deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss reflektoriski spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu, parasti ar troksni.
staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir kas, parasti pastāvīgi, raksturīgs tā ārienē (piemēram, apģērbā, matu sasukājumā).
staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir, parasti ilgstoši, noteikts psihiskais stāvoklis, noteikta attieksme (pret ko).
nobeigties Būt tādam, kam galā parasti ir īpašs elements, veidojums.
siekaloties Būt tādam, kam ilgstoši, pastiprināti izdalās siekalas.
mīlēt Būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā).
sabalsoties Būt tādam, kam ir atbilsme (kam), ciešs sakars (ar ko) - par parādībām sabiedrībā.
interesēties Būt tādam, kam ir interese (par ko). Izjust interesi (par ko).
šaubīties Būt tādam, kam ir izraisījušās šaubas (par ko).
pārkārties Būt tādam, kam ir izveidojusies pārkārs (par klintīm, krastiem u. tml.).
raudzīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko). Izturēties kādā veidā (pret ko).
skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko). Izturēties kādā veidā (pret ko). Raudzīties (5).
sutināties Būt tādam, kam ir kaisti (apģērbā, apavos, zem segas u. tml.).
Būt (kā) pusē Būt tādam, kam ir kas (parasti tiesības, priekšrocības).
uzglabāties Būt tādam, kam ir maz pamanāmas novecošanās pazīmes (par cilvēku).
turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības. Izturēties, uzvesties noteiktā veidā.
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz "daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par (kā) vēlamību, (kāda cilvēka) uzticamību, patiesumu.
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
sasaukties Būt tādam, kam ir saikne, ciešs sakars (ar ko) - parasti par parādībām sabiedrībā.
dziedināt Būt tādam, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām).
zināt Būt tādam, kam ir tādas zināšanas (2), ka spēj (ko vēstīt, par ko spriest u. tml.).
zināt Būt tādam, kam ir, parasti pietiekamas, zināšanas (2).
turpināt Būt tādam, kam joprojām pastāv (dzīvība, eksistence, attīstība) kāda (tas) posmā.
padoties Būt tādam, kam kādas iedarbības rezultātā viegli izmainās, parasti forma, apjoms.
atpalikt Būt tādam, kam kādas īpašības nav tik spilgtas kā citam vai citiem.
prasīties Būt tādam, kam kas ir nepieciešams (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
šaudīties Būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās ātrums, stiprums, virziens (parasti par vēju, gāzes plūsmu).
šaudīties Būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās virziens, arī stiprums (par gaismu, tās starojumu).
variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām). Būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
miglot Būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm).
migloties Būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm).
sapņot Būt tādam, kam miegā parādās sapnis.
turēt Būt tādam, kam nezūd derīgums (piemēram, nelabvēlīgu apstākļu, slodzes dēļ) - parasti par priekšmetiem.
briest Būt tādam, kam nogatavojas (augļi, sēklas u. tml.) - par augiem.
nokārt Būt tādam, kam noliecas, nokaras (piemēram, zari) - par augiem.
mesties Būt tādam, kam pakāpeniski rodas (kādas īpašības), pakāpeniski nonākt (kādā stāvoklī) - par ķermeni, tā daļām.
oksidēties Būt tādam, kam palielinās oksidēšanas pakāpe.
pelnīt Būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst (piemēram, atzinība, nopēlums).
pelnīties Būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst, piemēram, atzinība, nopēlums.
raudāt Būt tādam, kam pastiprināti izdalās asaras (emocionālā stāvoklī, sāpēs), kuras parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.
raudāt Būt tādam, kam pastiprināti izdalās asaras (par dzīvniekiem).
Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
Morāli nolietoties (arī novecot) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
Morāli novecot (arī nolietoties) Būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
redzēt Būt tādam, kam piemīt redzes spēja (par acīm).
pabeigt Būt tādam, kam raksturīga pabeigtība (piemēram, par mākslas darbu, tā elementiem).
magnetizēties Būt tādam, kam rodas magnētiskas īpašības. Tikt magnetizētam.
tikt Būt tādam, kam rodas, veidojas īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
reducēties Būt tādam, kam samazinās oksidēšanas pakāpe.
Redzēt sapnī Būt tādam, kam sapnī parādās redzes tēli.
Redzēt sapnī Būt tādam, kam sapnī parādās redzes tēli.
pāriet Būt tādam, kam starp dažādiem toņiem nav krasu robežu (par krāsu), būt tādam, kas savstarpēji nav krasi norobežots (par krāsas toņiem).
Degt zilās ugunīs (arī liesmās, arī ar zilām liesmām) Būt tādam, kam strauji, spēcīgi izpaužas naids, dusmas u. tml.
Degt zilās ugunīs (arī liesmās, arī ar zilām liesmām) Būt tādam, kam strauji, spēcīgi izpaužas naids, dusmas u. tml.
tapt Būt tādam, kam veidojas kāda īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
pumpuroties Būt tādam, kam veidojas, riešas pumpuri (par augiem).
žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par acīm.
pārliekties Būt tādam, kam, parasti augšdaļa, atrodas pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par priekšmetiem.
samigloties Būt tādam, kam, parasti ievēroļami, samazinās redzes asums (par acīm).
paresnināt Būt tādam, kam, parasti kāda daļa, vieta, ir resnāka.
savaldzināt Būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piemēram, par parādībām dabā, mākslas darbiem).
izteikt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piemēram, par zīmi, simbolu). Izsacīt (5).
izsacīt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piemēram, par zīmi, simbolu). Izteikt (5).
skaut Būt tādam, kas (ko) cieši sedz, klāj (parasti no visām pusēm).
pārstāvēt Būt tādam, kas (no kāda kopuma) izlases veidā ir kur ietverts, parādīts u. tml.
pārstāvēt Būt tādam, kas (no kādas cilvēku grupas) ir kur sastopams, kur atrodas.
reprezentēt Būt tādam, kas (piemēram, no kādas augu, dzīvnieku grupas, kopuma) ir kur sastopams.
pārstāvēt Būt tādam, kas (piemēram, no kādas dzīvnieku, augu, parādību grupas, kopuma) ir kur izvietots, sastopams.
mīlēt Būt tādam, kas ar labpatiku, bieži dara (ko). Arī mēgt.
rēgoties Būt tādam, kas ar savu izskatu izraisa kādas, parasti negatīvas, izjūtas.
vērt Būt tādam, kas atklāj (ko), parasti redzes, uztverei.
spēlēt Būt tādam, kas atskaņo (mūziku) - parasti par radiouztvērēju, skaņu ierakstu atskaņotāju.
reprezentēt Būt tādam, kas atspoguļo (piemēram, darbības, zinātnes, mākslas nozari), no kā var iegūt informāciju (par to).
sagriezties Būt tādam, kas attīstās, veidojas apļveidīgi, spirālveidīgi (par augiem, to daļām, arī par dzīvnieku ķermeņa daļām).
ievirzīt Būt tādam, kas augot stiepj (kur iekšā, piemēram, saknes) - par augiem.
izvirzīt Būt tādam, kas augot stiepj kādā virzienā (piemēram, asnus, zarus) - par augiem.
izvirzīties Būt tādam, kas augot stiepjas kādā virzienā (par augiem, to daļām).
skaut Būt tādam, kas augot, veidojoties cieši kļaujas pie stumbra (parasti par lapām). Būt tādam, kam augot, veidojoties lapas cieši kļaujas pie stumbra (par augiem).
zust Būt tādam, kas beidz eksistēt, pakāpeniski izmirst, iznīkst (par tautu, etnisku vienību, par dzīvnieku, augu sugām, dzimtām u. tml.).
dalīties Būt tādam, kas dalāms bez atlikuma (par skaitli).
valdīt Būt tādam, kas dominē, ir galvenais, arī būt tādam, kas ir sastopams biežāk par ko citu, līdzīgu.
zaroties Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām). Zarot (2).
zarot Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām). Zaroties (2).
uzrunāt Būt tādam, kas iedarbojas (uz kūdu), ietekmē (kādu) - piemēram, par mākslas darba, daiļdarba saturu, tēlu u. tml.
plosīties Būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
vilcināties Būt tādam, kas ieilgst, arī būt tādam, kas noris vēlāk par paredzēto laiku.
slēpt Būt tādam, kas ietver sevi (piemēram, ko neatklātu, neizzinātu, neapgūtu) - parasti par parādībām dabā. Glabāt (2).
glabāt Būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neizmantotu, neizzinātu, neievērotu) - par parādībām dabā.
slēpt Būt tādam, kas ietver sevī, dara neredzamu, neuztveramu (kādu īpašību, pazīmi). Būt tādam, kas ļauj (ko) nojaust (pēc kādām pazīmēm).
pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību. Būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
retardēt Būt tādam, kas ir atpalicis fiziskajā vai garīgajā attīstībā. Būt tādam, kas noris palēnināti (piemēram, par psihisku procesu).
nokarāties Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.) - parasti par locekļiem.
nokārties Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts, arī noliekts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei) - parasti par locekļiem, galvu.
pārspēt Būt tādam, kas ir daudz intensīvāks, spēcīgāks u. tml. (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par norisi, stāvokli, īpašību.
stāvēt Būt tādam, kas ir ieguvis spēju atrasties šādā stāvoklī (parasti par bērnu).
izbīdīt Būt tādam, kas ir izvirzīts (uz priekšu, uz āru) - par ķermeņa daļām.
pārdzīvot Būt tādam, kas ir nonācis (kādos apstākļos, attīstības fāzē) - par parādībām sabiedrībā.
nolemt Būt tādam, kas ir pakļauts kam nenovēršamam.
turēt Būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, arī kopšanā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvnieku).
piestāvēt Būt tādam, kas ir piemērots, atbilstošs (cilvēkam) - piemēram, par darbību, stāvokli.
piemist Būt tādam, kas ir raksturīgs (kam). Būt par (kā), parasti nozīmīgu, būtisku, īpašību.
pārstāvēt Būt tādam, kas ir saistīts ar kādu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu (piemēram, par tekstu, mākslas darbu).
skart Būt tādam, kas ir vērsts (uz kādu objektu īstenībā) - piemēram, par problēmu, ideju, arī darbību.
rotāt Būt tādam, kas izdaiļo (parasti par apmatojumu, apspalvojumu).
dzirkstēt Būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem).
dzirkstīt Būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem).
vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) patiku, valdzina (par cilvēku, tā ārieni). Būt tādam, kas izraisa estētisku, arī emocionālu pārdzīvojumu.
uzmundrināt Būt tādam, kas izraisa mundrumu, možumu, piemēram, par vārdiem.
sviedrēt Būt tādam, kas izraisa sviedru izdalīšanos (par, parasti zāļu, vielām).
vilties Būt tādam, kas kļūdās, kam neveicas, arī būt tādam, kam radies nepareizs priekšstats (par ko).
valstīties Būt tādam, kas kustas, grozās no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem).
ost Būt tādam, kas liecina (par ko, parasti nevēlamu), ļauj nojaust (ko, parasti nevēlamu).
paust Būt tādam, kas ļauj uztvert, nojaust (ko) - piemēram, par rīcību, izturēšanos.
turēt Būt tādam, kas neļauj (kam) mainīt iepriekšējo, arī vēlamo stāvokli. Būt par balstu, pamatu (kam).
vilties Būt tādam, kas neprecīzi, arī nepareizi atspoguļo īstenību (par maņu orgāniem).
pretoties Būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) - piemēram, par vielām, priekšmetiem.
pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, noteiktām prasībām atbilstošāks (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par priekšmetu, vielu.
pasargāt Būt tādam, kas nodrošina (kādu pret ko kaitīgu, nevēlamu, bīstamu). Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek nodrošināts (pret ko kaitīgu, nevēlamu, bīstamu).
savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) - piemēram, par celtnes daļu, ceļu.
saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekļiem, sakaru līdzekļiem, ceļiem.
nošķirt Būt tādam, kas norobežo, nodala (parasti platību, telpu).
pretoties Būt tādam, kas novērš slimību (par organismu).
nomaskēt Būt tādam, kas padara (ko) neieraugāmu.
zust Būt tādam, kas pakāpeniski beidz pastāvēt (par parādībām dabā), arī paiet (par laikposmu, laiku).
zust Būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju).
zust Būt tādam, kas pārvietojas, tiek pārvietots tā, ka vairs neatrodas tur, kur ir parasti, kur tiek meklēts.
pārsniegt Būt tādam, kas pastāv, tiek izmantots ilgāk par paredzēto (laiku, laikposmu).
raksturot Būt tādam, kas pauž (kādas īpašības, pazīmes).
pamatot Būt tādam, kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību (par faktiem, atziņām u. tml.).
uzsūkt Būt tādam, kas piesūcas (piemēram, ar šķidrumu, gāzi) - par priekšmetiem, vielām, šķidrumiem u. tml.
uzstāties Būt tādam, kas publiski pauž noteiktu viedokli, nostāju (pret kādu, ko vai par kādu, ko). Arī, uzskatot sevi (par ko), atbilstoši rīkoties.
derēt Būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par darbību, stāvokli).
vilkt Būt tādam, kas rada nepatīkamas sajūtas (par fizisku grūtumu, arī sāpēm).
slēgt Būt tādam, kas rada vai pārtrauc (kā) savienojumu, nosprostojumu, maina darbības režīmu, stāvokli (par mehānismu, ierīci u. tml.).
savienot Būt tādam, kas rada, nodrošina, piemēram, anatomisku, funkcionālu, saistību organismā (par organisma daļu).
vilināt Būt tādam, kas saista (kāda) interesi, aizrauj ar savu saturu, problemātiku u. tml. (parasti par literatūru, mākslu, zinātni).
pievilkt Būt tādam, kas saista (kādu), izraisa (kāda) interesi, patiku (par cilvēku).
lipt Būt tādam, kas saistās pie (kā) virsmas (par ko tādu, kas pārklāts ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
saposmot Būt tādam, kas sastāv no atsevišķām daļām, veidojumiem (par teritoriju, reljefu u. tml.).
saistīt Būt tādam, kas savieno (kādus priekšmetus, detaļas u. tml.) - parasti par vielu.
satecēt Būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.).
rakstīt Būt tādam, kas sniedz informāciju (par ko) - parasti par laikrakstiem, žurnāliem.
piesātināt Būt tādam, kas spēcīgi iedarbojas uz ožas orgāniem (par smaržu).
panest Būt tādam, kas spēj izturēt (piemēram, kādas vielas iedarbību, kādu stāvokli) - par dzīvu būtni, tās organismu.
žņaugt Būt tādam, kas spiežot, parasti kaklu, traucē elpošanu. Arī būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
barot Būt tādam, kas strauji palielina (cilvēka) svaru, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, uzturvielām).
uzsūkt Būt tādam, kas sūcot uzņem (piemēram, barības vielas, gāzes, mikroelementus) - par cilvēka, dzīvnieka organismu, tā daļām.
zvalstīties Būt tādam, kas sveras, šūpojas no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem).
iespēt Būt tādam, kas var izpaust kādu saturu. Ietekmēt (parasti par runu, mākslas darbu).
iespēt Būt tādam, kas var ko izraisīt, pārveidot (par parādībām dabā).
konkurēt Būt tādam, kas var pārspēt, būt pārākam kvalitātē (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
strādāt Būt tādam, kas veic paredzētās darbības, uzdevumus (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piemēram, par iestādi, uzņēmumu). Darboties, būt atvērtam.
zaļot Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, ir spēcīgs, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā).
zelt Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā, arī par sabiedrību).
velt Būt tādam, kas vēja iedarbībā līgojas, viļņojas (parasti par labību tīrumā).
saistīt Būt tādam, kas, aptverot locekļus, ķermeni, ierobežo (cilvēka vai dzīvnieka) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
staipīties Būt tādam, kas, atrodoties kur, ir vērsts dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem, parasti gariem, samērā tieviem priekšmetiem, veidojumiem).
plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piemēram, par tinti, krāsu).
žļakstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
žļurkstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
krāsot Būt tādam, kas, viegli atdaloties no tā krāsai (3), notraipa (ko).
valdīt Būt tādam, ko (kādā laikā, sabiedrībā u. tml.) atzīst par pareizāko (piemēram, par uzskatu).
Palikt (arī būt, saglabāties u. tml.) labā atmiņā Būt tādam, ko ar patiku atceras.
Palikt (arī būt, saglabāties u. tml.) labā atmiņā Būt tādam, ko ar patiku atceras.
Palikt (arī būt, saglabāties u. tml.) labā atmiņā Būt tādam, ko ar patiku atceras.
Saglabāties (arī būt, palikt u. tml.) labā atmiņā Būt tādam, ko ar patiku atceras.
garšot Būt tādam, ko ar patiku ēd vai dzer.
ziežams Būt tādam, ko ir samērā viegli ziest (par vielu). Būt ar ziešanai pielāgotu konsistenci.
pludot Būt tādam, ko klāj samērā lielā daudzumā (sviedri, asaras) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
Būt draugos Būt tādam, ko saista draudzība (ar kādu). Izjust patiku (pret ko), iemīļot (ko).
saistīt Būt tādam, ko savieno (parasti) audi, to veidojumi (par organisma daļām). Savienot (organisma daļas) - parasti par audiem, to veidojumiem.
ietilpt Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā) - par priekšmetiem, arī par (kā) daudzumu.
pildīt Būt tādam, ko veic (kādā laikposmā) nepārtraukti, nemitīgi (par darbību, darbu).
tirpt Būt tādam, kur asinsrites, nervu darbības traucējumu dēļ rodas stīvums, nejutīgums, durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta (par ķermeņa daļām).
zelt Būt tādam, kur aug un zaļo augi (par pļavu, tīrumu).
saņemties Būt tādam, kur augi kļūst spēcīgāki, apjomīgāki, pieaug (apjomā, spēkā) - piemēram, par tīrumu, dārzu.
nobriest Būt tādam, kur augiem augļi, sēklas u. tml. sasniedz pilngatavību (parasti par labības lauku).
kuplot Būt tādam, kur augiem ir spēcīgs, kupls zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
vagot Būt tādam, kur ir grumbas, rievas (par seju, tās daļu).
niezēt Būt tādam, kur ir radusies nieze (par ķermeņa daļām).
viļņoties Būt tādam, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni.
viļņot Būt tādam, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni. Viļņoties (1).
vējot Būt tādam, kur ir, kur rodas gaisa plūsma (par vietu, vidi).
uzmest Būt tādam, kur izveidojas (viļņi, burbuļi) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
izsisties Būt tādam, kur izveidojas izsitumi, augoņi (par ķermeni, tā daļām).
skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
tumst Būt tādam, kur pakāpeniski iestājas tumsa (par apkaimi, telpu, vidi).
migt Būt tādam, kur rimst (dienas) rosme (par pilsētu, ielām, parasti naktī).
smirdēt Būt tādam, kur rodas, izplatās smaka (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
smaržot Būt tādam, kur rodas, izplatās smarža (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
svilpt Būt tādam, kur signālierīce rada augstu, samērā griezīgu skaņu (parasti par transportlīdzekļiem).
šalkt Būt tādam, kur skan ilgstošas, vienlaicīgas, samērā vienmērīgas vairāku, daudzu cilvēku radītas, parasti balss, skaņas (par telpu, vietu).
rībēt Būt tādam, kur skan samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis (piemēram, par vietu, telpu).
dārdēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
grandēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu). Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu). Dārdēt (6).
sist Būt tādam, kur strauji veidojas (piemēram, viļņi, burbuļi) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
sviest Būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuli u. tml.) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
mest Būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuļi u. tml.) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
samiglot Būt tādam, kur, arī kad, parasti intensīvi, rodas migla; samigloties.
samigloties Būt tādam, kur, arī kad, parasti intensīvi, rodas migla.
murdēt Būt tādam, kur, kam atrodoties, arī pārvietojoties, rodas pakluss, neskaidrs troksnis (parasti par vietu, telpu).
uzkrāt Būt tādam, kurā (kā, piemēram, ūdens) daudzums pakāpeniski palielinās (parasti par parādībām dabā).
padoties Būt tādam, kurā (kā) iedarbības rezultātā rodas pārmaiņas (par priekšmetiem, parādībām).
pakļauties Būt tādam, kurā (kā) iedarbības rezultātā rodas pārmaiņas (par priekšmetiem, parādībām).
uzņemt Būt tādam, kurā (kāds ūdens daudzums) var ietilpt, ieplūst (par ūdenstilpi).
velt Būt tādam, kurā (parasti vēja iedarbībā) izplatās (viļņi) - par ūdenstilpēm. Ar savu plūsmu virzīt (ūdeņus) - par upēm, kanāliem u. tml. Radīt (viļņus) ūdenstilpē (par vēju).
glabāt Būt tādam, kurā (pastāvīgi) vērojams (piemēram, psihisks stāvoklis, rakstura īpašības) - par seju, acīm.
kutēt Būt tādam, kura ādā kas, vairākkārt viegli pieskaroties, izraisa specifisku (parasti nepatīkamu) satraucošu sajūtu (par ķermeņa daļām).
zarot Būt tādam, kura daļas (piemēram, saknes) veidojas, stiepjas dažādos virzienos (par augiem). Arī būt šādām (auga) daļām.
izturēties Būt tādam, kura darbībā izpaužas attieksme (pret ko) - par dzīvniekiem.
slāpt Būt tādam, kura darbība kļūst vājāka, lēnāka (sastāvdaļu nesaskanīgas funkcionēšanas dēļ) - par iekšdedzes motoriem.
kurties Būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru). Kurēties.
kurēties Būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru). Kurties.
paātrināt Būt tādam, kura gaita kļūst ātrāka (par transportlīdzekli).
regulēt Būt tādam, kura iedarbība nodrošina (organisma, tā daļu) funkcionēšanu (piemēram, par orgāniem, vielām).
līkt Būt tādam, kurā ir (piemēram, aiz ziedu, augļu smaguma) noliekušies daudzi vai visi koku zari (piemēram, par dārzu). Būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi augu stiebri (parasti par druvu).
veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) - piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu. Tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
vagot Būt tādam, kurā ir gareni padziļinājumi, grambas u. tml. (piemēram, par ceļu, lauku).
publicēt Būt tādam, kurā ir ievietots (piemēram, raksts, daiļdarbs) - par preses izdevumiem.
skanēt Būt tādam, kurā ir izteikts kāds saturs (piemēram, par tekstu, dokumentu).
pulsēt Būt tādam, kurā ir jūtama periodiska spiediena, tilpuma maiņa (par ķermeņa daļu).
pukstēt Būt tādam, kurā ir jūtama pulsācija (par ķermeņa daļu).
nolīkt Būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi koku zari vai augu stumbri (piemēram, par dārzu, druvu).
mācīt Būt tādam, kurā ir pausts (noteikts uzskats, atziņa).
dārdēt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
dūkt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
dunēt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
rūkt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
saturēt Būt tādam, kurā ir saistīts (kas, parasti viela) - piemēram, par ķīmisku savienojumu.
zaigot Būt tādam, kurā ir spilgti, spoži, daudzkrāsaini priekšmeti, parādības, arī būt tādam, kad ir spilgta, spoža mainīga stipruma gaisma (par gadalaiku, diennakts posmu).
rādīt Būt tādam, kurā izpaužas (psihisks stāvoklis, attieksme) - parasti par seju, vaibstiem.
samocīt Būt tādam, kurā izpaužas ciešanas, mokas (parasti par seju). Būt tādam, ko ciešanu, moku, arī nepatikos dēļ ir grūti radīt (parasti par smaidu).
raudzīties Būt tādam, kurā izpaužas kāds psihisks stāvoklis (parasti par acīm).
skatīties Būt tādam, kurā izpaužas kāds psihisks stāvoklis (parasti par acīm).
izmocīt Būt tādam, kurā izpaužas pārciestas mokas.
smieties Būt tādam, kurā izpaužas prieks, jautrība u. tml. (parasti par acīm).
kaist Būt tādam, kurā izpaužas spēcīgi psihiski procesi.
pārmest Būt tādam, kurā izpaužas šāds nosodījums.
trīcēt Būt tādam, kurā izplatās svārstības (par vietu, vidi).
trīsēt Būt tādam, kurā izplatās svārstības (par vietu, vidi).
sāpēt Būt tādam, kurā izraisās sāpes (1) - par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.
smaidīt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm).
smīnēt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smīnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
vīpsnāt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar vīpsnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
reaģēt Būt tādam, kurā kādas parādības ietekmē izraisās norise, darbība (par organismu, tā daļām).
pārsniegt Būt tādam, kura koncentrācija, intensitāte u. tml. ir lielāka par noteiktām prasībām atbilstošu (stāvokli, normu).
pāriet Būt tādam, kura malām vārīdamies plūst pāri šķidrums (par trauku).
uzturēties Būt tādam, kurā maz pamanāmas novecošanās pazīmes.
novecot Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes.
novecoties Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes. Novecot (1).
darboties Būt tādam, kurā noris kāds (parasti pārmaiņu) process. Aktīvi izpausties (par parādībām, norisēm dabā).
vadīt Būt tādam, kurā noris, ir iespējama (kā, parasti kāda veida enerģijas) pārnese (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi. Būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
notikt Būt tādam, kurā norisinās pārmaiņas, pārvērtības. Būt pakļautam pārmaiņām, pārvērtībām.
perturbēt Būt tādam, kura normālajā gaitā ir pēkšņi traucējumi, sarežģījumi (par parādībām, norisi u. tml.).
vārīties Būt tādam, kurā notiek šāda agregātstāvokļa maiņa (par traukiem, ierīcēm u. tml.).
pārliecināt Būt tādam, kura patiesīgumam (cilvēks) notic (par mākslas darbu, tā elmentiem).
nobeigties Būt tādam, kura pēdējā daļā, posmā ir kāds satura elements, formas īpatnība u. tml. (par tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
pulsēt Būt tādam, kurā periodiski mainās spiediens un tilpums (par asinsvadiem).
sakņoties Būt tādam, kura rašanās, pastāvēšana izriet no noteiktiem cēloņiem (parasti sabiedrības dzīvē, cilvēku garīgajā darbībā). Būt cieši, cēloniski saistītam savā izveidē, pastāvēšanā (parasti ar kādām parādībām sabiedrībā).
rūkt Būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (par iekšējiem orgāniem, parasti par kuņģi, zarnām, bronhiem). Atskanēt šādam troksnim.
urkšķēt Būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (parasti par kuņģi, zarnām). Atskanēt šādam troksnim.
spīdēt Būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma. Būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni).
izdalīt Būt tādam, kurā rodas un no kura izplūst (parasti kāda viela) - par organismu, orgāniem.
pārplūst Būt tādam, kurā rodas, izpaužas (piemēram, nosarkums, smaids) - par seju.
skanēt Būt tādam, kurā rodas, izplatās skaņas (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
sanēt Būt tādam, kurā skan klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
dunēt Būt tādam, kurā skan ļoti zems, dobjš troksnis (parasti par vietu, telpu).
zumēt Būt tādam, kurā skan pazemas, klusas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
sīkt Būt tādam, kurā skan samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi). Atskanēt šādām skaņām.
spindzēt Būt tādam, kurā skan smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
klaudzēt Būt tādam, kurā skan spalgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu).
dūkt Būt tādam, kurā skan zems, dobjš, samērā vienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
rūkt Būt tādam, kurā skan zems, vienmērīgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu).
starot Būt tādam, kurā spilgti izpaužas (parasti) pozitīvas jūtas (piemēram, par acīm, seju).
spoguļoties Būt tādam, kura spoguļattēlu rada kāda virsma. Tikt atstarotam (par gaismu).
svīst Būt tādam, kura sviedru dziedzeri izdala sviedrus, parasti lielā daudzumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām). Pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām).
kutēt Būt tādam, kurā šķietami izpaužas nepacietība, vēlēšanās (par ķermeņa daļām).
saglabāt Būt tādam, kurā turpina pastāvēt, nezūd (kādas iezīmes).
nodarboties Būt tādam, kurā veic (kāda objekta) pētīšanu (par zinātnes nozari).
plandēt Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u. tml.). Plandīt (2).
plandīt Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u.tml.). Plandēt.
mezgloties Būt tādam, kurā veidojas mezgli (par diegiem, auklām u. tml.).
velties Būt tādam, kurā veidojas šķipsnas, sprogas u. tml. (par apmatojumu, apspalvojumu).
plīvot Būt tādam, kurā veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu)
pārplūst Būt tādam, kurā viscaur izplatās (gaisma, smarža, skaņa) - par vietu, telpu. Izplatīties viscaur (vietā, telpā) - par gaismu, smaržu, skaņu.
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.). Arī spēt (2).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.). Arī varēt (2).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī spēt (1).
spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī varēt (1).
raustīties Būt tādam, kuras plūsmā ir vairākkārtīgi īsi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu). Skanēt nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem īsiem pārtraukumiem (par balsi).
sastāvēt Būt tādam, kuru veido, kurā ir divi vai vairāki locekļi (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
velties Būt tādam, no kā atdalās šķiedras, saķeroties pikās (par lietotu tekstilizstrādājumu, tā audumu).
nobirdināt Būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (augu daļas) - par augiem.
nobirt Būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (parasti visas lapas, arī visi ziedi, augļi) - par augiem.
putekšņot Būt tādam, no kā izplatās putekšņi (par augiem, ziediem).
nobirdināt Būt tādam, no kā rodas (nokrišņi) - piemēram, par mākoņiem.
nomest Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās (vecās spalvas, apmatojums, ragi, āda). Būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt (lapas).
mest Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda. Būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas.
sulot Būt tādam, no kā, parasti lēni, izdalās šķidrums.
pilēt Būt tādam, no kura (kas) atdalās un krīt, tek pa pilieniem.
sveķot Būt tādam, no kura izdalās sveķi (par augiem, to daļām).
tecēt Būt tādam, no kura izdalās šķidrums (par organisma daļu).
vēdināt Būt tādam, no kura izplatās (smarža) - piemēram, par augiem. Vēdīt (2).
sviest Būt tādam, no kura izplatās, parasti spēcīga, smarža.
asiņot Būt tādam, no kura izplūst asinis (par ķermeņa daļām, brūcēm).
raudāt Būt tādam, no kura kas pil, tek (par priekšmetiem).
notecēt Būt tādam, no kura kas, tekot lejup, atdalās nost (parasti par kādu produktu).
lāsot Būt tādam, no kura pil, krīt ūdens lāses, pilieni (piemēram, par jumtu).
kūpēt Būt tādam, no kura plūst dūmi (par to, kurā kas deg).
kūpēt Būt tādam, no kura plūst dūmi (piemēram, pa dūmvadu, durvīm) - par celtnēm, to daļām.
kūpēt Būt tādam, no kura plūst migla, iztvaikojumi (par ūdenstilpēm, mitrām vietām u. tml.).
kūpēt Būt tādam, no kura plūst tvaiks (piemēram, par trauku ar ko karstu).
laistīties Būt tādam, no kura spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (piemēram, par logiem). Būt tādam, no kura logiem spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (par celtnēm).
dūmot Būt tādam, no kura telpā izplūst dūmi (piemēram, par krāsni, plīti).
putēt Būt tādam, no kura uz visām pusēm izplatās putekļi, sīkas (kā) daļiņas u. tml. (parasti ārējas iedarbības rezultātā).
tecēt Būt tādam, no kura vai pa kuru pārvietojas šķidrums (par priekšmetiem).
reprezentēt Būt tādam, no kura var iegūt iespējami pilnīgu informāciju (par kādas kopas, kopuma) īpašībām (par šīs kopas, kopuma daļu). Būt tādam, kurā iegūst šādu informāciju (par darbību, procesu).
paust Būt tādam, no kura var iegūt informāciju (par ko) - piemēram, par tekstu, attēlu, mākslas darbu.
kūpēt Būt tādam, no kura ziediem atdalās ziedputekšņi (par augiem).
sulot Būt tādam, no kura, parasti lēni, izdalās sula (1) - par augiem, to daļām.
novadīt Būt tādam, pa ko (transportlīdzekļi) novirzās sānis, garām (kam).
novest Būt tādam, pa ko nokļūst (uz kurieni, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml. Aizvest (3).
vest Būt tādam, pa ko var nokļūt (kur) - par durvīm, kāpnēm u. tml.
pievest Būt tādam, pa ko var nokļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ceļiem, takām u. tml.
novest Būt tādam, pa ko var nokļūt gar (ko), garām (kam) - par ceļiem, takām u. tml.
novest Būt tādam, pa ko var nokļūt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
novest Būt tādam, pa ko var novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
skriet Būt tādam, pa ko var, parasti ātri, braukt (par ceļiem).
tecēt Būt tādam, pa kuru daudz cilvēku vai dzīvnieku pārvietojas noteiktā virzienā (piemēram, par ceļu).
staigāt Būt tādam, pa kuru ir iespējams pārvietoties ejot (piemēram, par purvu).
tecēt Būt tādam, pa kuru pārvietojas ūdens (par ūdenstilpi). Plūst (2).
pārvest Būt tādam, pa kuru var pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par ceļiem, takām u. tml.
uzvest Būt tādam, pa kuru var uzkļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml. Būt tādam, pa kuru var uzkļūt uz kādas vietas.
plūst Būt tādam, pa kuru virzās ūdens (par ūdenstilpi).
Turēties cenā Būt tādam, par ko daudz jāmaksā.
rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, momentu (par debess spīdekļiem, to gaismu).
pieķerties Būt tādam, pie kā (kas) ir piesaistījies, arī pielipis, parasti lielākā daudzumā.
laimēt Būt tādam, pret kuru var saņemt laimestu (par loterijas biļeti, obligāciju u. tml.).
pludot Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
draudēt Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, ka iespējams kas nepatīkams, ļauns.
noplīst Būt tērptam ļoti novalkātā apģērbā, ļoti novalkātos apavos.
vīdēt Būt tikko manāmam, redzamam (par smaidu).
radoties Būt tuvam, līdzīgam (pēc kādām pazīmēm).
degt Būt uguns iedarbībā (par vielām, priekšmetiem u. tml.).
kurēties Būt uguns iedarbībā, degt (par kurināmo).
kurties Būt uguns iedarbībā, degt (par kurināmo).
domāt Būt uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par kādu, par ko).
tēloties Būt uztveramam (parasti redzamam) kādā veidā, formā.
dvest Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi).
dvesmot Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi). Dvest (5).
strāvot Būt uztveramam, jūtami izpausties (par psihisku stāvokli, domām, idejām u. tml.).
izklausīties Būt uztveramam, nojaušamam (parasti par izteikuma jēgu, saturu).
Iedzīt kapā Būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
Iedzīt (arī ievest, novest) kapā Būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
Iedzīt stāvu (biežāk stāvus) kapā Būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
Iedzīt stāvus (retāk stāvu) kapā Būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
valdīt Būt valsts vadībā. Īstenot savu varu (kādā teritorijā) - piemēram, par monarhu.
atvērties Būt vaļējam, redzamam, pieejamam (par alām, ejām u. tml.).
Izlikt (arī uzlikt) sirdi uz delnas Būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
Izlikt (arī uzlikt) sirdi uz delnas Būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
Izlikt (arī uzlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas) Būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
Uzlikt (arī izlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas) Būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
pienākties Būt veicamam (par darbu, pienākumu u. tml.). Būt morāli nepieciešamam (par rīcību, darbību).
atpalikt Būt vēlākam (par pulksteni).
derēt Būt vēlamam (piemēram, par darbību, stāvokli).
skatīties Būt vērstam (kādā virzienā, kur) - par priekšmetiem, augiem u. tml. Raudzīties (2).
raudzīties Būt vērstam (kādā virzienā, kur) - par priekšmetiem.
raudzīties Būt vērstam (kur, uz ko) - par acīm, skatienu.
skatīties Būt vērstam (kur, uz ko) - par acīm, skatienu.
vērties Būt vērstam (uz ko, kur) - par acīm, skatienu.
Būt uz pekām Būt veselam (parasti pēc slimības).
ziedēt Būt veselīga izskata, arī būt skaistam (par cilvēku). Būt veselīgam (par cilvēka izskatu).
Durties acīs Būt viegli pamanāmam, ļoti atšķirties no pārējā.
Durties acīs Būt viegli pamanāmam, ļoti atšķirties no pārējā.
identificēties Būt vienādam ar ko, būt vienam un tam pašam. Tikt uzskatītam par vienu un to pašu.
apņemt Būt visapkārt sajūtamam, samanāmam (par gaismu, smaržām, skaņām).
izkarst Būt viscaur pakļautam karstuma iedarbībai (par produktiem, priekšmetiem).
izsilt Būt viscaur pakļautam siltuma iedarbībai (piemēram, par ķermeni, tā daļām).
zaļot Būt zaļam, augiem augot un attīstoties (par tīrumu, dārzu u. tml.).
zaļot Būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu). Būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem).
trūkt Būt zaudētam, amputētam (par ķermeņa daļu).
dārdēt Būt zemam, dobjam, nevienmērīgam (par skaņu).
dot Būt zināmam (piemēram, par kādu lielumu).
saaugt Būt, arī kļūt cieši vienotam (ar kādu, ko). Cieši iekļauties (kādā kopumā), kļūt par (tā) sastāvdaļu.
iznākt Būt, arī kļūt iespējamam (piemēram, par kādu darbību, notikumu).
silt Būt, arī kļūt tādam, no kura izplatās siltums (par gaismas, siltuma avotu).
vārgt Būt, arī kļūt vārgam (parasti slimības, nelabvēlīgu apstākļu iedarbībā).
sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko). Būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
stāvēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī), būt (ar kādām īpašībām, pazīmēm), parasti kādu laiku.
rādīties Būt, atrasties (kādā, parasti citiem saskatāmā, vieta).
skaut Būt, atrasties (kam) apkārt (piemēram, par krastu, mežu).
nostāvēt Būt, atrasties (kur visu laikposmu), netiekot pārvietotam, izmantotam (par transportlīdzekļiem).
čurnēt Būt, atrasties (kur) - par zemām, vecām ēkām, panīkušiem kokiem u. tml.
peldēt Būt, atrasties (noteiktos vides apstākļos, piemēram, miglā, dūmos, tumsā) - par priekšmetiem.
šķirt Būt, atrasties (starp ko) - piemēram, par attālumu, arī kādu veidojumu, joslu.
ņudzēt Būt, atrasties kopā lielā daudzumā, parasti kustībā, radot drūzmu, kņadu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
spietot Būt, atrasties samērā lielā, parasti kustīgā, kopumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
uzturēties Būt, atrasties, dzīvot (kur) - par dzīvniekiem.
rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami (kādā, parasti citiem saskatāmā, vietā) - par cilvēkiem.
palikt Būt, atrasties, pastāvēt (kāda rīcībā, darbībā kopā ar kādu).
uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm.
pakavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
klāt Būt, augt (uz kā) (par augiem, to daļām).
klāt Būt, augt viscaur (uz sejas, tās daļām) - par bārdu, ūsām.
segt Būt, augt, veidoties (uz ķermeņa, tā, parasti lielākās, daļas) - par apmatojumu, apspalvojumu, audu veidojumiem u. tml.
sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par laika periodu, intervālu).
sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par mūžu, darba gaitām u. tml.).
apstiprināt Būt, noderēt par pierādījumu, pamatojumu.
sakrist Būt, norisināties vienā un tai paši laikā (ar ko).
turēties Būt, palikt noteiktā (fizioloģiskā vai psihiskā) stāvoklī.
sapīties Būt, parasti ļoti, juceklīgam (par domām, atmiņām u. tml.).
sapīties Būt, parasti ļoti, juceklīgam savā darbībā, domāšanā u. tml.
vajadzēties Būt, parasti ļoti, vajadzīgam, nepieciešamam.
trīsēt Būt, parasti mazliet, nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu). Arī trīcēt (2).
rēgoties Būt, parasti neskaidri, redzamam, saskatāmam; būt, atrasties (kāda) redzes lokā.
spīgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
spīguļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
mirgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu. Būt ļoti tīram.
vizēt Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
vizmot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
vizuļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
uzkrist Būt, parasti pēkšņi, arī viegli, pamanāmam, ievērojamam.
vēsmot Būt, parasti vāji, uztveramam (piemēram, par parādību, norisi).
gulšņāt Būt, parasti viegli, saslimušam, tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī.
nostāvēt Būt, pastāvēt (visu laikposmu) - par laikapstākļiem.
turēties Būt, pastāvēt kādu laiku.
piejaukties Būt, pastāvēt kopā (ar ko cita, parasti lielāku, nozīmīgāku).
vasarot Būt, pastāvēt vasarai. Kļūt, būt vasarīgam.
valdīt Būt, pastāvēt, arī dominēt (parasti par noteiktiem apstākļiem, faktoriem u. tml.).
pieredzēt Būt, piemēram, par dažādu notikumu aculiecinieku vai dalībnieku (parasti ilgākā laikposmā). Pārdzīvot, izjust (ko).
ložņāt Būt, rasties (dažādās ķermeņa daļās) - par nepatīkamām sajūtām.
lodāt Būt, rasties (dažādās ķermeņa daļās) — par nepatīkamām sajūtām.
tverties Būt, saglabāties (kur iekšā) - piemēram, par vielu, siltumu.
kuknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī. Kluknēt, kruknēt.
kruknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī. Kluknēt, kuknēt.
kluknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī. Kruknēt, kuknēt.
vergot Būt, strādāt par vergu (1).
skaitīties Būt, tikt uzskatītam (par ko).
serde Būtība, galvenais saturs (problēmai, uzskatiem). Raksturīgāko, būtiskāko īpašību kopums (cilvēkam).
parādība Būtības izpausme, tās ārējā, empīriski uztveramā forma.
atribūts Būtiska (priekšmeta vai parādības) pazīme, īpašība, neatņemama sastāvdaļa.
kvalitāte Būtiska pazīme, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām. Šādu pazīmju, īpašību kopums.
kādība Būtiska pazīmē, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām. Šādu pazīmju, īpašību kopums. Kvalitāte (2).
specifika Būtiska, neatņemama (kā) īpašība, pazīme, šādu īpašību, pazīmju kopums.
atribūts Būtiska, nepieciešama (substances) īpašība.
kodols Būtiskais saturs (parasti mākslas darbā).
kvintesence Būtiskāko pazīmju, īpašību kopums. Galvenais, svarīgākais.
apvērsums Būtiskas (parasti straujas) pārmaiņas (kā) attīstībā, norisē, stāvoklī.
substance Būtisko (vielas, materiāla, vieliska veidojuma) īpašību kopums. Arī viela, materiāls.
faktors Būtisks, nepieciešams nosacījums (kādam procesam, parādībai).
pamats Būtisks, nepieciešams nosacījums (kādam procesam, parādībai). Faktors. Priekšnoteikums.
vampīrs Būtne (mironis, spoks - parasti Eiropas tautu folklorā), kas naktīs pieceļas no kapa un sūc guļošu cilvēku asinis.
puscilvēks Būtne, kam daļēji piemīt cilvēka pazīmes, īpašības.
lietuvēns Būtne, kas, parasti naktīs, moka cilvēkus un mājdzīvniekus.
kukainis Būtne, radījums (parasti cilvēks).
sastatnes Būvdarbu, remontdarbu palīgkonstrukcija (strādnieku, materiālu, mehānismu u. tml. novietošanai), kas parasti sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm.
ledgriezis Būve tilta balstu aizsargāšanai pret ledus spiedienu palu laikā.
robežbūve Būve, kas ir izveidota uz (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
piebūvēt Būvējot (ko), papildināt (gatavu celtni ar to).
sabūvēt Būvējot izveidot (ko), parasti no vairākām, daudzām sastāvdaļām.
uzbūvēt Būvējot izveidot, izgatavot (parasti sarežģītas ierīces, mašīnas, instrumentus).
pārbūvēt Būvējot pārveidot (celtni, būvi, tās daļu) citādu, par ko citu.
guļbūve Būves veids - koka celtnes pamata un sienu veidošana no guļus novietotiem būvkokiem.
būvdetaļa Būves, celtnes detaļa, kas parasti jau iepriekš izgatavota (piemēram, bloki, sijas, durvju un logu brusas).
uzbūvēt Būvēt un pabeigt būvēt (celtni, būvi, tās daļu). Uzcelt (4).
zobpārlaidums Būvkoku savienojuma veids - pārlaidums ar īpašu zobu (2), kas palielina pretestību stiepei un spiedei.
būvbaļķis Būvmateriāls - apaļkoks, baļķis.
sabužināt Bužinot (parasti matus), panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst izspūris.
izbužināt Bužinot izpurināt, izjaukt (parasti matus, spalvu).
izbužināt Bužinot izpurināt, izjaukt matus, spalvu (uz kādas ķermeņa daļas).
sabužināt Bužinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, kupls, arī mīksts, čaugans u. tml.
sabužināt Bužinot sajaukt (parasti matus).
uzbužināt Bužinot sakārtot (parasti matus, frizūru).
Akmens cauna Cauna ar baltu pakakli (parasti uzturas akmeņainās vietās).
Meža cauna Cauna ar dzeltenu pakakli (parasti uzturas mežos, koku dobumos).
Akmens cauna Cauna, kas parasti uzturas akmeņainās vietās.
caunāda Caunas āda (parasti kažokāda).
āpsis Caunu dzimtas dzīvnieks ar garu purnu, pagaru, rupju apmatojumu.
caurduru Caurslēdzams (par atslēgām).
kalks Caurspīdīgs papīrs vai audums attēla kopijas izgatavošanai. Kopija, kas iegūta uz šāda materiāla.
Šķīstošais stikls Caurspīdīgs, parasti bezkrāsains, sacietējis sakausējums, ko veido nātrija vai kālija oksīds un silīcija dioksīds un ko lieto, piemēram, par līmējošu, blīvējošu materiālu.
rubīns Caurspīdīgs, sarkans korunda paveids (dārgakmens).
skaidrs Caurspīdīgs, tīrs, bez nevēlamiem piemaisījumiem (piemēram, par, parasti šķidru, vielu).
tubuss Caurule (parasti optiskajās ierīcēs) lēcu iestiprināšanai.
sildcaurule Caurule, pa kuru plūst karsts ūdens vai tvaiks un ko izmanto (kā) sildīšanai.
sūcējcaurule Caurule, pa kuru virza (ko) sūkšanas, sūknēšanas procesā.
iemute Caurulīte ar paplašinājumu vienā galā cigaretes vai cigāra iestiprināšanai.
snīpis Cauruļveida atvere (traukam), pa kuru samērā tievā strūklā izlej (tā) saturu.
traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (uz sauszemes dzīvojošiem posmkājiem, piemēram, kukaiņiem, daļai zirnekļu), pa kuru gaiss bez asiņu starpniecības plūst tieši uz audiem, orgāniem.
limfvads Cauruļveida orgāns, pa kuru plūst limfa.
asinsvadi Cauruļveida vadi organismā, pa kuriem rit asinis.
snuķis Cauruļveidīgi pagarināts mutes orgāns (dažiem posmkājiem, piemēram, ērcēm, divspārņiem), piemēram, duršanai, sūkšanai.
ciparripa Caurumots, kustīgs disks ar ciparu vai burtu skalu uz tā vai zem tā (piemēram, telefona aparātiem).
šņorcaurums Caurums (parasti apaviem) saites ievēršanai.
spunde Caurums (parasti mucā), kur ievieto šādu aizbāžņi. Spundes caurums.
Spundes caurums Caurums (parasti mucai) spundes ievietošanai.
tece Caurums, sprauga, pa kuru plūst šķidrums.
virpotava Cehs, arī telpa (piemēram, rūpnīcā), kas iekārtota darbam ar virpu.
štancētava Cehs, arī telpa (piemēram, rūpnīcā), kas ir iekārtota štancēšanai.
kausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē metālu.
tēraudkausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē tēraudu.
radiocehs Cehs, kurā izgatavo radioaparātus vai to daļas.
palīgcehs Cehs, kurā norisinās ražošanas procesi, kas palīdz sagatavot ko galveno ražošanas procesu veikšanai kādā kopumā.
pakotava Cehs, nodaļa, arī telpa, kur pako (1).
saiņotava Cehs, nodaļa, arī telpa, kur saiņo (ko).
sakne Cēlonis, noteicējs faktors, tas, kas nodrošina (kā) eksistenci, attīstību, pamatus.
determinēt Cēloniski nosacīt (piemēram, kāda parādību).
Gnozeoloģiskās saknes Cēloņi, kas meklējami izziņas procesa īpatnībās.
Gnozeoloģiskās saknes Cēloņi, kas meklējami izziņas procesa īpatnībās.
celaine Celos darināta josta, prievīte, apauda.
cirst Celt (koka ēku), darināt (tās daļu), parasti par darba rīku lietojot cirvi.
rakt Celt ar lāpstu vai citu rīku ārā (ko), parasti no zemes.
putināt Celt augšup (no kā virsmas) un izplatīt uz visām pusēm (piemēram, smiltis, putekļus) - parasti par vēju.
bozt Celt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem.
bozties Celt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem.
uzcelt Celt un pabeigt celt (celtni, būvi, tās daļu).
pacelt Celt un pabeigt celt augstāk, uz augšu. Celt un pabeigt celt augstāk, uz augšu (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
smailēt Celt uz augšu ausis, parasti, uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem).
spicēt Celt uz augšu ausis, parasti, uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem). Smailēt (1).
kūpēt Celties augšup un izplatīties uz visām pusēm (par ko vieglu, par kā sīkām, smalkām daļiņām u. tml.). Arī putēt.
slieties Celties stāvus (no sēdus vai guļus stāvokļa), parasti taisnojot, stiepjot ķermeni, arī censties ieņemt vertikālu stāvokli.
slieties Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) - par dzīvniekiem.
pacelties Celties un pabeigt celties gaisā (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
pacelties Celties un pabeigt celties gaisā, uzlidot gaisā (parasti par putniem, kukaiņiem).
nākt Celties, izcelties (no kādas sociālas grupas, arī no kādas vietas).
kapliča Celtne (kapsētā, slimnīcā), arī telpa (piemēram, slimnīcā) mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un parasti arī bēru ceremonijai.
ferma Celtne vai celtņu komplekss (parasti kolhozos, padomju saimniecībās) lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai.
pirts Celtne vai telpu kopums, kas ir īpaši iekārtots mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām.
noliktava Celtne, arī telpa (kā, piemēram, produkcijas, preču) uzglabāšanai.
morgs Celtne, arī telpa līķu novietošanai, glabāšanai, identificēšanai, secēšanai.
nams Celtne, arī telpa, kurā ir, parasti atklāts, pavards. Arī virtuve. Arī priekštelpa, priekšnams.
ēka Celtne, ko parasti izmanto dzīvošanai, saimnieciskām, ražošanas vai sabiedriskām vajadzībām. Atsevišķs objekts celtņu kompleksā.
jaunceltne Celtne, ko paredzēts celt, ko pašlaik ceļ vai kas tikko vai nesen ir pabeigta.
pagastnams Celtne, kurā atradās pagastvalde. Pagastmāja.
pagastmāja Celtne, kurā atradās pagastvalde. Pagastnams.
radionams Celtne, kurā izvietotas radiofona studijas, redakcijas, tehniskie dienesti un palīgtelpas radioprogrammu sagatavošanai un pārraidīšanai klausītājiem.
palīgceltne Celtne, kurā norisinās procesi, darbojas iekārtas, ierīces u. tml., kas palīdz nodrošināt galvenos procesus kādā kopumā.
manēža Celtne, telpa sportistu treniņiem, sacensībām.
novietne Celtne, telpa, arī vieta (kā) novietošanai, uzglabāšanai.
padome Celtne, telpa, kur darbojas šāds varas orgāns.
Ledus halle (arī arēna, pils) Celtne, telpa, kurā atrodas mākslīgā ledus laukums (parasti hokejam, daiļslidošanai).
Ledus pils (arī arēna, halle) Celtne, telpa, kurā atrodas mākslīgā ledus laukums (parasti hokejam, daiļslidošanai).
rektorāts Celtne, telpa, kurā darbojas šāda augstākās mācību iestādes vadība.
Policijas iecirknis Celtne, telpa, kurā darbojas šāda vienība.
policija Celtne, telpa, kurā darbojas šāds izpildu orgāns.
sūknētava Celtne, telpa, vieta, kur (ko) sūknē.
kinokoncertzāle Celtne, telpas kinofilmu izrādēm un koncertiem.
kinolektorijs Celtne, telpas publiskām lekcijām un kinofilmu demonstrējumiem.
pagastvalde Celtne, telpas, kurās darbojās šis pārvaldes orgāns.
stereobats Celtnes (parasti kāpņveida) pamats.
Sētas puse Celtnes aizmugure. Celtnes daļa, pie kuras atrodas pagalms.
Sētas puse Celtnes aizmugure. Celtnes daļa, pie kuras atrodas pagalms.
mūris Celtnes daļa, celtnes elementa daļa, arī atsevišķs objekts, kas veidots no dabiskiem vai mākslīgiem materiāliem (parasti tos sastiprinot ar javu), vai arī no kādas masas (to lejot vai blietējot).
pagrabs Celtnes daļa, kura atrodas zem tās pirmā stāva un kuras grīdas līmenis ir zem zemes virsas. Telpa, telpu kopums šādā celtnes daļā.
sienmale Celtnes sienas malējā josla. Telpa gar celtnes sienu.
Tipa projekts Celtnes, inženierbūves projekts, kas ir paredzēts daudzkārtējai izmantošanai.
Nulles cikls Celtniecības darbi, kas saistīti ar celtnes pamatu likšanu un sagatavošanas darbiem celtniecības objektā.
hidroizolācija Celtniecības konstrukciju, būvju u. tml. pasargāšana no ūdens iedarbības.
ķieģelis Celtniecības materiāls - neliels, parasti taisnstūrains, veidojums, parasti no kādas minerālvielas, piemēram, no māla.
būve Celtniecības objekts, ko veido, kas vēl nav pabeigts. Arī (gatava) celtne.
konsolceltnis Celtnis ar kustīgu vai nekustīgu konsoli, pa kuru pārvietojas celtņa ratiņi.
Arhitektūras ansamblis Celtņu grupa, kas veido vienotu arhitektonisku kompozīciju.
kazarma Celtņu komplekss, arī celtne, kurā pastāvīgi nometināti, parasti aktīvā karadienesta, kareivji un seržanti.
vibroizolācija Celtņu, iekārtu, mašīnu, aparātu vai cilvēku aizsardzība pret mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem), kas rodas, darbojoties mehānismiem, pārvietojoties transportlīdzekļiem u. tml.
gaisma Cēlu, cildenu jūtu izpausme (acīs, skatienā, sejā).
pārbrauktuve Ceļa daļa, kas ierīkota pārbraukšanai (kam, parasti dzelzceļa sliedēm) pāri.
X kājas Ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali ieliekti uz iekšu un saskaras, apakšstilbi izvērsti uz āru.
O kājas Ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali un apakšstilbi mucveidīgi izliekti uz āru.
ceļmala Ceļa malēja daļa, pa ko parasti iet gājēji. Tuvākā apkārtne ceļa vienā vai otrā pusē.
vagants Ceļojošs aktieris viduslaiku Eiropā, kas dziedāja, parasti pret baznīcu vērstas, dziesmas un rīkoja izrādes.
komivojažieris Ceļojošs tirdzniecības firmas pārstāvis, kas piedāvā pircējiem preces pēc paraugiem.
pauninieks Ceļojošs, parasti ebreju tautības, sīktirgotājs (galvenokārt feodālisma laikā), kas preces iznēsā vai izvadā lauku iedzīvotājiem.
izceļot Ceļojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Ceļojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā). Apceļot.
apceļot Ceļojot pabūt dažādās (kādas teritorijas, kāda apvidus) vietās. Ceļojot aptvert (visu teritoriju).
trofeja Ceļojumā iegūts, parasti piemiņas, priekšmets.
ekspedīcija Ceļojums, kas organizēts speciāla, parasti zinātniskās pētniecības, uzdevuma veikšanai.
koncertceļojums Ceļojums, kurā ir paredzēts sniegt koncertus.
pārcelt Ceļot (parasti kāju, roku), pārvietot (to).
pārcelt Ceļot (parasti kāju, roku), pārvirzīt (to pāri kam, pār ko).
noceļot Ceļot (visu laikposmu) un pabeigt ceļot.
rakt Ceļot ar lāpstu, arī ar kādu iekārtu, ierīci, mašīnu u. tml., zemi ārā, veidot (piemēram, padziļinājumu, bedri).
atcelt Ceļot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Celt nost (sānis, atpakaļ).
sacelt Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (parasti vairākus, daudzus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur). Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (kā, parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
piecelt Ceļot mazliet pavirzīt (parasti uz augšu).
pacelt Ceļot pavirzīt (ko kādā virzienā), arī ceļot pavirzīt, nolikt (ko kur).
vēzēties Ceļot roku, sagatavoties darbībai (sišanai, sviešanai u. tml., parasti ar kādu rīku).
sacelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu, parasti apkakli, apģērba gabala apakšdaļu).
uzcelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu, parasti apkakli, apģērba gabala apakšdaļu).
nocelt Ceļot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
sastiepties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā; izraisīt sev sastiepumu (1); arī sastaipīties.
sastaipīties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā. Iztaisīt sev sastiepumu (1). Arī sastiepties (1).
uzdabūt Ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
izcelties Ceļoties izvirzīties, pacelties uz augšu (no kurienes, kur u. tml.).
atceļš Ceļš, arī gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu. Atpakaļceļš.
slīdceļš Ceļš, arī īpaša josla, kas paredzēta (kā) pārvietošanai slīdes kustībā.
novadceļš Ceļš, ceļa posms, kas ved, parasti lejā (kur, līdz kādai vietai).
robežceļš Ceļš, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu vai sadala to divās paralēlās joslās.
apkārtceļš Ceļš, kas ir garāks par kādu citu ceļu, kurš ved uz to pašu vietu.
orbīta Ceļš, pa kuru debess ķermenis kustas attiecībā pret kādu citu debess ķermeni.
atpakaļceļš Ceļš, pa kuru dodas atpakaļ uz iepriekšējo vietu. Gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu. Atceļš.
turpceļš Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas). Arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
orbīta Ceļš, pa kuru elektrons vai kāda cita elementārdaļiņa kustas ap atoma kodolu. Ceļš, pa kuru lādētā elementārdaļiņa kustas paātrinātājā.
Ganu ceļš Ceļš, pa kuru lopus dzen uz ganībām.
neceļš Ceļš, pa kuru nevar nokļūt vajadzīgajā vietā. Arī strupceļš.
tranzītceļš Ceļš, pa kuru noris tranzīta kustība.
nocementēt Cementēt un pabeigt cementēt.
kurss Cena, par kādu pērk vai pārdod biržā vērtspapīrus, vekseļus, obligācijas (kapitālistiskajās valstīs).
vairumcena Cena, par kuru uzņēmums vai tirdzniecības organizācija realizē savu preci lielos daudzumos.
atlaide Cenas pazeminājums (pārdodot preci). Nolaide.
nolaide Cenas, maksas pazeminājums.
sturmēt Censties (parasti ar spēku) iekļūt (kur) - par vairākiem, daudziem.
meklēt Censties (skatoties, taustot u. tml.) dabūt, atgūt (ko pazaudētu, noslēptu u. tml.).
Ķert preciniekus (arī vīriešus, puišus) Censties apprecēties (par sievieti).
Ķert preciniekus (arī vīriešus, puišus) Censties apprecēties (par sievieti).
Ķert puišus (arī vīriešus, preciniekus) Censties apprecēties (par sievieti).
Ķert vīriešus (arī preciniekus, puišus) Censties apprecēties (par sievieti).
okšķerēt Censties ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, parasti noslēpumus, iegūt, piemēram, ziņas, datus.
karot Censties ar fizisku spēku (kādu) pieveikt, pārspēt (parasti ķildojoties).
gaiņāties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
gainīties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
minstināt Censties atcerēties, minēt, parasti neziņā, šaubās.
vairīties Censties atvairīt (parasti nepatīkamas, domas, izjūtas u. tml.).
meklēt Censties dabūt, iegūt noteiktam nolūkam (parasti mēģinot izraudzīties no kāda nenoteikta kopuma).
Tvarstīt gaisu (arī elpu, pēc elpas) Censties ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
cīnīties Censties iegūt pārsvaru, uzvarēt (par pretējiem sabiedriskiem virzieniem, uzskatiem u. tml.).
Kaisīt (arī bārstīt) pērles cūkām Censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
Bārstīt (arī kaisīt) pērles cūkām Censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
Bārstīt (arī kaisīt) pērles cūkām Censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
Kaisīt (arī bārstīt) pērles cūkām Censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
ķepuroties Censties izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
Ķerties pie (pēdējā, arī beidzamā) salmiņa Censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu.
Ķerties pie pēdējā (arī beidzamā) salmiņa Censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu.
Ķerties pie (pēdējā, arī beidzamā) salmiņa Censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu.
cīnīties Censties iznīcināt, apkarot (parasti parazītus).
kaunināt Censties izraisīt kauna jūtas, panākt (parasti, izsakot pārmetumus), ka kaunas.
diedelēt Censties izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi), parasti, pazemojot sevi.
ubagot Censties izraisīt, iemantot vēlamu attieksmi pret sevi, vēlamu stāvokli, parasti, pazemojot sevi.
Meklēt vārdus Censties izvēlēties atbilstošu satura izpausmi (runā, rakstos).
Meklēt vārdus Censties izvēlēties atbilstošu satura izpausmi (runā, rakstos).
Izlīst cauri Censties kādam pārāk izpatikt, izdabāt.
koķetēt Censties kādam patikt, piesaistīt sev kāda uzmanību (parasti par sievieti).
Maldīties kā pa tumsu Censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdāties.
Maldīties kā pa tumsu Censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties.
kalt Censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
Slēpt pēdas Censties likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus, arī kādas paveiktas darbības pazīmes.
žmiegt Censties nonāvēt (parasti žņaudzot).
rosināt Censties padarīt (kādu) rosīgu, aktīvu. Censties panākt, ka sākas (darbība, rīcība).
ierosināt Censties padarīt (kādu) rosīgu, aktīvu. Censties panākt, ka sākas (darbība, rīcība). Arī uzmundrināt.
meklēt Censties pamanīt, uztvert (ko grūti saskatāmu, konstatējamu).
meklēt Censties pamanīt, uztvert ko vajadzīgu (kādā teritorijā, vidē).
Vēdināt galvu (arī smadzenes) Censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd psihisks sasprindzinājums.
vilināt Censties panākt (piemēram, saucot, arī rādot, noliekot ko ēdamu, atdarinot dzīvnieku radītās skaņas), ka (dzīvnieks) kurp dodas, kur uzturas, tiek nomedīts u. tml.
kārdināt Censties panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
konkurēt Censties panākt pārākumu, priekšrocības (kādā jomā). Sacensties (ar kādu, savā starpā) par labākiem rezultātiem.
rīdīt Censties panākt, ka (cilvēki) sanaidojas. Izraisīt naidu, dusmas (pret kādu). Censties sanaidot.
labot Censties panākt, ka (iepriekšējais rezultāts) kvalitatīvi mainās, kļūst labāks.
klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust. Censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
mudināt Censties panākt, ka (kāds) ātrāk iet, pārvietojas (noteiktā virzienā).
Ņemt nost Censties panākt, ka (kāds) zaudē (ko tam piederošu, tā rīcībā esošu).
vairīties Censties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara. Censties (parasti ko nevēlamu) nedarīt.
vairīties Censties panākt, ka nav jāsaskaras (piemēram, ar nepatīkamu attieksmi).
vairīties Censties panākt, ka nerealizējas, nenotiek (kas nevēlams). Censties pasargāt sevi (no kā nevēlama).
Vārdu ar knīpstangām (no mutes) izvilkt (arī dabūt laukā) Censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
Vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā) Censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
Vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā) Censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
vairīties Censties panākt, ka nesastopas (ar kādu). Censties panākt, ka nenotiek (sastapšanās).
vairīties Censties panākt, ka netiek skarts, nesaskaras.
Jaukt prātu (arī galvu) Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
Jaukt galvu (arī prātu) Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi. Mulsināt.
klusināt Censties panākt, ka vairs neatskan (piemēram, vārdi, saucieni).
vilkt Censties panākt, lai (kāds) ko dara, parasti iet, brauc līdzi.
Ķert rokā Censties panākt, notvert.
Zīlēt kafijas biezumos Censties paredzēt, nepamatojoties uz ko konkrēti. Izteikt nepamatotus minējumus.
galvot Censties pārliecināt (par ko), panākt, ka sāk ticēt (kam).
Mānīt (pašam) sevi (ar ko) Censties pārliecināt sevi par ko īstenībā neesošu.
Vilt (pašam) sevi (ar ko) Censties pārliecināt sevi par ko īstenībā neesošu.
sacensties Censties pārspēt (kādu, citam citu pēc īpašībām, spējām u. tml.).
piesargāt Censties pasargāt (no kā nevēlama).
Izmest makšķeri (arī āķi, tīklu) Censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
Izmest makšķeri (arī āķi, tīklu) Censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
Izmest tīklu (arī makšķeri, āķi) Censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
karot Censties pieveikt, uzvarēt (dzīvniekus), parasti ar ieročiem.
Rakt bedri Censties sagādāt nepatikšanas (kādam), darīt sliktu.
Rakt bedri Censties sagādāt nepatikšanas (kādam), darīt sliktu.
zīlēt Censties uzzināt (ar dažādiem paņēmieniem) nākotni. Minēt (to, kas notiks drīzumā vai tuvākajā nākotnē). Censties (ko) paredzēt. Arī pareģot.
spēkoties Censties vienam otru fiziski pārspēt (piemēram, ar cīņas sporta paņēmieniem).
tīties Censties, parasti uzmācīgi, atrasties (kāda) tuvumā, veidot saikni (ar kādu).
kopāturēšanās Cenšanās pastāvīgi atrasties kopā (parasti, savstarpēji palīdzot, atbalstot citam citu).
uzdienēt Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā.
uzkalpoties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā.
uzstrādāties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā.
uzdienēties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā. Uzstrādāties, uzkalpoties (1).
uzcīnīties Centīgi strādājot, pūloties iegūt, piemēram, paaugstinājumu amatā, sasniegt materiālu labklājību.
kodols Centrālā (stumbra) daļa, kas sastāv no atmirušiem audiem un ir sausāka par ārējo slāni.
ķīlis Centrālā gareniskā planka vai centrālā gareniskā metāla daļa (kuģa, laivas) korpusa pamatnes apakšpusē.
sirds Centrālā, nozīmīgākā daļa (piemēram, kādā sistēmā, iekārtā, ierīcē), no kuras ir atkarīga (tās) darbība, pastāvēšana.
slēgakmens Centrālais, parasti ķīļveida, elements arkveida pārsedzē.
nēģeri Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas un Rietumāfrikas pamatiedzīvotāji, kas veido negroīdās rases galveno daļu.
atmiņa Centrālās nervu sistēmas spēja saglabāt un atveidot apziņā agrāk saņemto informāciju, iespaidus.
centrs Centrālās nervu sistēmas veidojums, kas vada un regulē kāda orgāna (vai orgānu grupas) darbību.
Dispečeru sistēma Centralizētas kontroles un vadīšanas sistēma, kuru no viena centrālā punkta ar sakaru, signalizācijas, telemehānikas un automātikas ierīču palīdzību vada dispečers.
nocentrēt Centrēt un pabeigt centrēt.
piecepums Cepamā produkta (piemēram, maizes) masas palielinājums, ko rada tam pievienotais šķidrums.
cepetis Cepeškrāsnī vai krāsnī cepts (retāk sautēts) paliels gaļas gabals.
sacepināt Cepinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
sacepināt Cepinot pagatavot (ko), cepinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Izcepināt.
nocepināt Cepinot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
pārcepināt Cepinot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
sacept Cepot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (tam) rodas kādas īpašības.
apcept Cepot padarīt brūnu, arī apgrauzdēt (no virspuses, no visām pusēm).
sacept Cepot pagatavot (ko) lielākā daudzumā. Cepot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
piecept Cepot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piecept Cepot pagatavot (ko) tāda daudzuma, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
sacept Cepot pagatavot (ko), cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi. Izcept.
izcept Cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
nocept Cepot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
uzcept Cepot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
piecept Cepot papildināt (kā daudzumu).
pārcept Cepot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
piecepināt Cepot pieļaut, ka (kas) pielīp (parasti pie pannas).
apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi). Kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu).
gatavot Cepot, vārot u. tml. veidot patērēšanai derīgu (ēdienu).
taisīt Cepot, vārot u. tml., veidot patērēšanai derīgu (ēdienu). Raudzējot, destilējot, jaucot sastāvdaļas u. tml., veidot patērēšanai derīgu (dzērienu).
apsvilt Cepoties (parasti lielā karstumā), apgruzdēt (par pārtikas produktiem).
piecept Cepoties pielipt (parasti pie pannas).
kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums. Arī klaips.
klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, garens, retāk apaļš, (maizes) mīklas veidojums.
biskvīts Cepumi (parasti nelieli, plāni, pasausi).
piparkūka Cepums, ko gatavo no izveltnētas mīklas, kurai parasti pievieno piparus un citas asas garšvielas.
Likt cerības (uz kādu, uz ko) Cerēt, paļauties (uz kādu), gaidīt palīdzību (no kāda). Cerēt, ka (kas) palīdzēs sasniegt vēlamo rezultātu.
ceriņzars Ceriņu krūma zars (parasti ar ziediem vai ziedu pumpuriem).
laime Ceriņu zieds, kam ir vairāk nekā četras vainaglapas, āboliņa lapa, kam ir vairāk nekā trīs lapiņas un kas - pēc tautas ticējumiem - to atradējam nes veiksmi.
apcirpt Cērpot saīsināt vilnu, spalvu (dzīvniekiem). Daļēji, vietumis nocirpt (vilnu, spalvu).
zobens Cērtamais un duramais ierocis - parasti ar samērā garu, taisnu vai izliektu, divpusēju vai vienpusēju asmeni un ar rokturi ieroča satveršanai, turēšanai.
verga Cērte āliņģu ciršanai ledū (parasti zvejniekiem, makšķerniekiem).
uzcirst Cērtot (ko, parasti ledu), izveidot (tajā) caurumu.
piecirst Cērtot izveidot (kam) vēlamo formu, veidu, parasti, (to) pielāgojot.
atcirsties Cērtot kļūt neasam (par rīku).
atcirst Cērtot padarīt (ko) vaļēju. _imperf._ Cirst vaļā.
izcirst Cērtot padarīt klaju, brīvu, bez kokiem.
atcirst Cērtot padarīt neasu (darba rīku, kam ir asmens).
sacirst Cērtot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
iecirsties Cērtot tikt ieveidotam, radītam (parasti neviļus, negribēti) - par robu, caurumu.
iecirst Cērtot, kaļot ieveidot (kādā materiālā, parasti skulptūru). Iekalt.
izcirst Cērtot, kaļot izveidot (parasti skulptūru).
sakapāt Cērtot, šķeļot, arī drupinot (ar ko asu), sabojāt, parasti pilnīgi.
mezozojs Ceturtā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē - posms starp paleozoju un kainozoju.
fa Ceturtās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do.
bikvadrātvienādojums Ceturtās pakāpes vienādojums, kura normālforma satur nezināmo ceturtajā un otrajā pakāpē.
paraugciemats Ciemats, kas noder par paraugu citu ciematu veidošanā, labiekārtošanā. Priekšzīmīgs ciemats.
magaričas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem), mielasts (ar iedzeršanu) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
uzstāties Cienāt, parasti ar labu cienastu, cienāt par saviem līdzekļiem.
respektabls Cienīgs, cienījams, arī ievērojams (par cilvēku).
bankrotēt Ciest neveiksmi (piemēram, par kādu personu, arī pasākumu, uzskatu, teoriju).
Apdedzināt pirkstus (arī nagus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus; ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
Apdedzināt nagus (arī pirkstus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus. Ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
Sadedzināt (arī apdedzināt) nagus (arī pirkstus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus. Ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
Apdedzināt pirkstus (arī nagus) Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus. Ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku, saistītā) pasākumā.
sakļautība Cieša (kā, parasti cilvēku, to grupu) vienotība.
sasaiste Cieša saistība (starp parādībām, norisēm u. tml.).
asinsbrālība Cieša, pašaizliedzīga draudzība, cīņas savienība, parasti grūtos apstākļos.
aizdrīvēt Cieši aizpildīt, aizbāzt (plaisu, spraugu, caurumu, piemēram, ar pakulām).
aizslēgt Cieši aizvērt, aizdarīt (piemēram, acis, lūpas).
apvilkt Cieši apklāt (parasti ar ādu, audumu) un nostiprināt. Pārvilkt. Apšūt.
žņaugt Cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) - piemēram, par apģērba gabalu.
apstiept Cieši apkļaut, apņemt (par drēbēm).
siet Cieši apņemot (locekļus, ķermeni ar virvi, saiti u. tml.) un saistot (tās) galus mezglā, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar mainīt stāvokli. Šādā veidā panākt, ka nevar mainīt (locekļu) stāvokli.
aptvert Cieši apņemt (par audiem).
aptvert Cieši apņemt, arī apvīt (par augiem, to daļām).
žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
saķerties Cieši aptvert, apvīt (vienam otru, citam citu) - par augiem, to daļām.
Raut sērkociņu Cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
(Uz)raut (arī (uz)vilkt) sērkociņu Cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
Uzraut (arī uzvilkt) sērkociņu Cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
Uzvilkt (arī uzraut) sērkociņu Cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
Vilkt (arī raut) sērkociņu Cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
drīvēt Cieši blīvējot, pildīt (piemēram, nelielas spraugas ar pakulām, lupatām).
krauties Cieši drūzmēties (par dzīvniekiem).
ierauties Cieši iekļauties, ievilkties (piemēram, mētelī, apkaklē, parasti aiz aukstuma).
iekost Cieši iespiest (kur zobus), satvert (ko zobos), parasti sasprindzinājumā.
iespīlēt Cieši ietērpt (šaurā apģērbā, apavos ķermeņa daļas, cilvēku).
iespīlēties Cieši ietērpties (šaurā apģērbā, apavos).
rauties Cieši kļauties, tīties (piemēram, mētelī, segā), parasti aiz aukstuma.
čupa Cieši kopā (par priekšmetiem).
taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai. Apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
šmaugs Cieši pieguļošs (par apģērbu, apaviem, to daļām).
samiegt Cieši piekļaut (parasti ausis) - par dzīvniekiem.
pielipt Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem.
piegulties Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - parasti par ko plānu.
saplakt Cieši pieplūkt (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
piedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), parasti, izraisot sāpju sajūtu. Cieši piespiest (ko asu, smailu).
sarauties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties (parasti aiz, aukstuma, sāpēm).
kopība Cieši saistīta, vienota grupa, kopums, sistēma.
kopā Cieši saistīti (piemēram, vienos un tais pašos apstākļos, vienā un tai pašā dzīvesvietā).
lipt Cieši saistīties (pie kā) - par putekļiem, smiltīm u. tml.
sakniebt Cieši sakļaut (ķermeņa daļas, parasti lūpas, pirkstus). Cieši sakļaujot lūpas, aizvērt (muti).
saslēgties Cieši sakļauties (ap ko) - par ķermeņa daļām; cieši sakļauties kopā.
sazīsties Cieši sakļauties (par ķermeņa daļām, parasti par lūpām).
sačokuroties Cieši sarauties, savilkties (piemēram, aiz aukstuma, sāpēm) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
Saritināties (arī savilkties) kliņģerī Cieši saritināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Savilkties (arī saritināties) kliņģerī Cieši saritināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
samiegt Cieši saspiest (parasti delnā).
samiegt Cieši saspiest kopā (parasti lūpas, delnas).
sakost Cieši saspiest kopā (zobus, lūpas), piemēram, sāpēs, fiziskā piepūlē, arī ēdot.
(Pa)spiest (arī saspiest) roku Cieši satvert (kāda roku), parasti sveicinot.
Saspiest (arī paspiest) roku Cieši satvert (kāda roku), parasti sveicinot.
ieķerties Cieši satvert (piemēram, ar nagiem, zobiem) - parasti par dzīvniekiem.
sasiet Cieši sienot (cilvēkus vai dzīvniekus) vienu pie otra, citu pie cita, panākt, ka (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
sasiet Cieši sienot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties. Šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
ķerties Cieši skarties klāt, arī durties (parasti par augiem, to daļām).
izurbties Cieši skatoties, saredzēt cauri (kam), caur (ko) - parasti par acīm.
spīlēt Cieši spiest (ķermeni, tā daļu), arī atrasties (ap ķermeni, tā daļu), izraisot spiedienu, spriegumu (par apģērbu, apaviem).
kost Cieši spiest (zobus kur), parasti sasprindzinājumā.
kost Cieši spiest zobus (kur), parasti sasprindzinājumā.
Spiest roku Cieši tvert (kāda roku) parasti sveicinot.
necaurredzams Cieši, blīvi saaudzis (par kokiem, krūmiem).
urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā) - par acīm, skatienu. Cieši, neatlaidīgi skatoties, censties saredzēt cauri (kam).
nobultēt Cieši, stingri aizbultēt, parasti ar vairākām bultām.
nobultēties Cieši, stingri aizbultēties, parasti ar vairākām bultām.
spiest Cieši, stingri apņemot, satverot (parasti ķermeņa daļu), iedarboties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz to).
saspiest Cieši, stingri saņemt rokā, apņemt ar rokām (ko) un (parasti) spiest (to).
žmiegt Cieši, stingri saņemt, arī spiest, spaidīt (ko).
Rokas spiediens Ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti satverot.
Rokas spiediens Ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot.
rokasspiediens Ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot. Rokas spiediens.
spiets Ciešs (piemēram, vielu daļiņu) kopums, kas pārvietojas (parasti lido).
nešķirams Ciešs, noturīgs (par savstarpējām attiecībām).
kamols Ciešs, parasti apaļš (augu, to daļu) kopums.
kamols Ciešs, parasti apaļš (sīku dzīvnieku) kopums.
muckulis Ciešs, parasti ieapaļš (kā) veidojums, pika. Arī kamols (3).
kopība Ciešs, parasti savstarpējs, saistījums, cieša, parasti savstarpēja, vienotība.
kopsaime Ciešs, vienots kolektīvs, cilvēku grupa.
ietvere Cieta materiāla aizsargapvalks (nelieliem, parasti asiem vai smailiem, priekšmetiem).
tablete Cieta plakana vai izliekta, apaļa vai ovāla plāksnīte, kas satur sapresētus medikamentus.
katliņš Cieta vīriešu cepure ar augstu ieapaļu dibenu un šaurām uzliektām malām.
pulveris Cietā zāļu forma - šāda, parasti noteiktā veidā fasēta, dozēta viela, vielu maisījums. Viena šīs vielas, vielu maisījuma doza.
pelni Cietais atlikums, kas paliek pēc kurināmā, arī pēc kādu organisku vielu sadegšanas.
biezums Cietas vielas daļiņas, kas atrodas kādā šķidrumā (parasti ēdienā, dzērienā).
pārcietēt Cietējot kļūt pārāk grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
Nieru akmeņi Cieti (parasti sāļu) veidojumi nieru bļodiņās. Urīnceļu akmeņi.
akmens Cieti (parasti sāļu) veidojumi organismā.
žultsakmeņi Cieti, parasti sāļu, veidojumi, kas no žults izgulsnējas žultsvados un žultspūslī.
darva Cieto kurināmo sausās pārtvaices produkts - eļļains, parasti melns, šķidrums ar asu, īpatnēju smaku.
dimants Ciets minerāls, kristālisks oglekļa paveids (dārgakmens).
ass Ciets, ar smailām formām, ar cietu spilvojumu (par lapām, zāli, stiebriem).
kartons Ciets, biezs papīrs ar gludu virsmu, kuram ir lielāka masa uz laukuma vienību nekā parastajam papīram.
krams Ciets, dažādas krāsas oksīdu un hidroksīdu grupas minerāls (kvarca paveids). Šī minerāla gabals.
ogle Ciets, degošs iezis (parasti melnā vai brūnā krāsā), kas veidojies, pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām. Arī atsevišķs šī ieža gabals.
starpmakulatūra Ciets, izturīgs, negluds bezsmilšu un bezputekļu papīrs, ko mēdz novietot starp iespiežamajām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses.
akmenisks Ciets, nelokāms (piemēram, par rakstura īpašībām, psihisku stāvokli).
kasiterīts Ciets, trausls, dzeltens vai brūns oksīdu grupas minerāls. Arī alvas rūda.
cietumniecība Cietuma dzīves nosacījumu, apstākļu kopums. Laika posms, kas pavadīts cietumā.
Līdz galam (atdarīt, atvērt u. tml.) (vaļā) Cik iespējams plaši, pavisam plaši (atdarīt, atvērt u. tml.).
Uz velna paraušanu Cik vien iespējams, no visa spēka, arī nebēdājot ne par ko.
Uz velna paraušanu Cik vien iespējams, no visa spēka, arī nebēdājot ne par ko.
Līdz pēdējai iespējai Cik vien spēj, var. Līdz galējai pakāpei.
Līdz pēdējai iespējai Cik vien spēj, var. Līdz galējai pakāpei.
rite Cikliska (parasti šķidrumu, gāzu) pārvietošanās kādā vidē, sistēmā
Sonātes forma Cikliska skaņdarba (parasti pirmās daļas) forma, kas balstās uz vismaz divu muzikālo tēlu pretnostatījumiem un attīstību.
mikrotrons Cikliskas darbības lādētu daļiņu paātrinātājs, kuru izmanto, lai paātrinātu elektronus.
riņķot Cikliski virzīties, tikt virzītam (pa kādu, parasti noslēgtu, sistēmu).
pārcilāt Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma. Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
apdzejot Cildināt, slavināt, apjūsmot (parasti mākslas darbā).
kasīda Cildinoša vai pamācoša satura dzejolis (Austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās vai ik pēc rindas.
leģenda Cildinošs, parasti pārspīlēts, stāsts (par ko ievērojamu, izcilu).
spole Cilindiveida vai konusveida priekšmets, arī rotējoša detaļa, elements (ar paplatinājumu galos vai bez tā), uz kura ko uztin vai no kura ko notin. Šāds priekšmets, arī detaļa, elements kopā ar tam uztīto materiālu.
tīstoklis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (parasti papīra) veidojums. Rullis (1).
cisterna Cilindriska tvertne (parasti šķidruma vai gāzes uzglabāšanai).
kaltētājtrumulis Cilindriska tvertne graudu kaltēšanai īpašas konstrukcijas kaltēs (trumuļa tipa kaltēs).
krūze Cilindriskas, arī saplacinātas formas (parasti keramikas) trauks ar osu (parasti šķidrumu ieliešanai).
kanna Cilindriskas, retāk saplacinātas formas (parasti metāla) trauks ar vāku (šķidrumu vai šķidru masu uzglabāšanai un transportēšanai).
kuļkurvis Cilindriski izliekta kuļaparāta detaļa, kas no apakšas daļēji aptver kuļtrumuļa virsmu.
stiebrs Cilindrisks, nezarots, posmos parasti dobs, mezglos mazliet paresnināts stumbrs (graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augiem).
spainis Cilindrisks, parasti uz augšu paplatināts, paliels metāla, plastmasas vai koka trauks ar rokturi.
burka Cilindrveida (parasti stikla) trauks.
prapis Cilindrveida (šaujamieroču patronu) aizbāznis.
katls Cilindrveida vai puslodes veida (metāla) trauks (parasti kā vārīšanai).
boilers Cilindrveidīga ierīce ūdens sasildīšanai ar tvaiku, kas plūst pa cilindrā novietotām izlocītām caurulēm.
celms Cilme, izcelšanās. Arī pamats (kādai norisei).
līkums Cilpa (1).
osa Cilpa (kā, piemēram, saites, siksnas) ievēršanai.
pārcilpot Cilpojot atgriezties (miteklī, uzturēšanās vietā u. tml.) - par dzīvniekiem.
iecilpot Cilpojot ieskriet (kur iekšā) - parasti par zaķi.
izcilpot Cilpojot izskriet (parasti par zaķi).
nocilpot Cilpojot noskriet (par dzīvniekiem).
pārcilpot Cilpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par dzīvniekiem.
pacilpot Cilpojot pavirzīties (par dzīvniekiem).
piecilpot Cilpojot pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par dzīvniekiem.
sacilpot Cilpojot saskriet (par vairākiem, daudziem).
uzcilpot Cilpojot uzskriet (par dzīvniekiem).
atcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt šurp (par dzīvniekiem). _imperf._ Cilpot šurp. Cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem, attālināties (par dzīvniekiem). _imperf._ Cilpot prom.
ligūrieši Cilšu grupa, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi Itālijas ziemeļrietumos un Francijas dienvidaustrumos.
papuasi Cilšu grupa, Rietummelanēzijas pirmiedzīvotāji (Jaungvinejas lielākajā daļā un dažās apkārtējās salās).
tjurki Ciltis, cilšu grupas, kas dzīvo starp persiešiem Irānas kalnu un pustuksnešu rajonos; šo cilšu, cilšu grupu pārstāvji.
sarmati Ciltis, kas no 3. gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 4. gadsimtam apdzīvoja Vidusāzijas un Austrumeiropas (līdz Donavai) stepes.
virsaitis Cilts vadonis. Novada valdnieks. Arī kādas cilvēku grupas vadonis.
vecākais Cilts, cilšu grupas vadonis.
atmiņa Cilvēka apziņā saglabāti konkrēti pagātnes priekšstati, iespaidi, pārdzīvojumi u. tml.
perspektīvisms Cilvēka apziņas īpatnība uztvert realitāti no kāda viena viedokļa un atklāt no tās tikai kādu vienu aspektu.
Krūšu reģistrs Cilvēka balss diapazona zema josla.
šarlatānisms Cilvēka darbība kādā nozarē (parasti medicīnā), kurā tas nav lietpratējs, nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību. Arī blēdība, krāpšana.
Lietderības koeficients Cilvēka darbības lietderības pakāpe.
Lietderības koeficients Cilvēka darbības lietderības pakāpe.
Pārejas vecums (arī laiks) Cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu.
Pārejas vecums (arī laiks) Cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu.
pašattīstība Cilvēka galīga vai fiziska attīstība ar patstāvīgiem vingrinājumiem, nodarbībām.
Veselības (nostiprināšanas) grupa Cilvēka grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
ietekme Cilvēka īpašību, psihiskā stāvokļa, rīcības iedarbība uz (kāda) rīcību, izturēšanos, uzskatiem.
manekens Cilvēka ķermeņa atveidojums (parasti tērpu gatavošanai, demonstrēšanai).
temperatūra Cilvēka ķermeņa sasilšanas pakāpe, kas pārsniedz normālo pakāpi.
pozitūra Cilvēka ķermeņa stāvoklis (parasti apzināts, paredzēts noteiktai iedarbībai). Arī poza (1).
pāraugsme Cilvēka līdzšinējo paradumu, rakstura, personības īpašību pozitīva pārveidošanās.
darbs Cilvēka lietderīgās darbības rezultāts. Veikums, paveiktais.
krusti Cilvēka muguras apakšējā vai dzīvnieka muguras pakaļējā daļa - apvidus starp abiem gūžu kauliem.
dzīvesstāsts Cilvēka mūža gājums. Vēstījums par cilvēka mūžu vai tā daļu.
uzturvielas Cilvēka organismam nepieciešamo vielu pamatgrupas.
jūtas Cilvēka pārdzīvojums, attieksme pret apkārtējo pasauli un pašam pret sevi. Emocijas.
empīrija Cilvēka pieredze, ārējās pasaules uztvere, kas balstīta uz pieredzi.
sirds Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, norāto īpašību kopums, arī to izpausme.
dvēsele Cilvēka psihiskā struktūra, garīgā pasaule, būtība, kas izpaužas noteiktu jūtu, domu, personības īpašību kopumā. Cilvēka jūtu pasaule. Arī psihe.
individualitāte Cilvēka psihisko īpašību, īpatnību un pieredzes kopums, kas viņu atšķir no citiem cilvēkiem.
kultūra Cilvēka radīto vērtību kopums (kādā, parasti mākslas, nozarē).
seja Cilvēka raksturīgo, individuālo (parasti psihes, rakstura, personības) īpašību kopums.
akurātība Cilvēka rīcības, izturēšanās veids, arī rakstura īpašība --> akurāts
zods Cilvēka sejas apakšējā daļa - apakšžokļa izvirzījums zem mutes.
iekāriens Cilvēka stāvoklis uz sporta rīka, kad pleci atrodas zemāk par tvēriena vietu.
kāriens Cilvēka stāvoklis uz sporta rīka, kad pleci atrodas zemāk par tvēriena vietu.
raksturtēls Cilvēka tēls (skatuves mākslā) ar spilgtām, labi uztveramām īpašībām.
Literārais varonis Cilvēka tēls daiļliteratūrā (parasti daudzpusīgi atveidots).
Literārais varonis Cilvēka tēls daiļliteratūrā (parasti, daudzpusīgi atveidots).
refleksija Cilvēka teorētiskā darbība, kurā viņš izzina savu rīcību un tās likumsakarības; cilvēka pašizziņa, kas izpaužas savu pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztvērumos un apcerēšanā. Arī pārdomas, apcere.
Sociālais statuss Cilvēka vai cilvēku grupas stāvoklis sociālā sistēmā, kuram ir specifiskas ekonomiskas, profesionālas, etniskas u. tml. pazīmes.
Sociālais statuss Cilvēka vai cilvēku grupas stāvoklis sociālā sistēmā, kuram ir specifiskas ekonomiskas, profesionālas, etniskas u.tml. pazīmes.
statuja Cilvēka vai dzīvnieka apaļskulptūra (dabiskā lielumā vai lielāka).
loceklis Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa (parasti ekstremitāte).
gūža Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa starp muguras apakšējo galu un augšstilbu.
sula Cilvēka vai dzīvnieku orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
Fiziskā audzināšana Cilvēka vispusīgas fiziskās attīstības un veselības nostiprināšanas pasākumu sistēma.
raža Cilvēka, parasti garīgās, darbības rezultātu kopums.
parādība Cilvēka, tā personības izpausmju kopums.
ietekme Cilvēka, viņa darbības, arī sabiedriskas parādības iedarbība uz daba, tās norisēm.
ietekme Cilvēka, viņa darbības, īpašību iedarbība uz parādībām sabiedrībā.
sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts - bezkrāsains šķidrums, ko izdala īpaši ādas dziedzeri un kam ir vāji skāba reakcija. Šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
antropomorfisms Cilvēkam raksturīgu īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, priekšmetiem.
traukt Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām). Strauji veidojies (par soļiem).
traukties Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām). Strauji veidoties (par soļiem).
krāmi Cilvēki (parasti veci, vārgi).
prāts Cilvēki ar noteiktām, raksturīgām intelekta īpašībām.
mūsmājinieki Cilvēki, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo kopā vienā un tai pašā mājā.
karavāna Cilvēki, arī dzīvnieki, kas virzās grupā, parasti cits aiz cita.
papildspēki Cilvēki, cilvēku grupa, kas pastiprina, atbalsta (ko).
pēctecis Cilvēki, cilvēku grupas, paaudzes, kas dzīvo pēc iepriekšējā laikposma cilvēkiem, cilvēku grupām, paaudzēm.
iedzīvotāji Cilvēki, kas apdzīvo kādu teritoriju (parasti ģeogrāfisku, administratīvu vienību).
pārkaimiņi Cilvēki, kas dzīvo netālu aiz kaimiņiem (parasti lauku mājās).
mājinieki Cilvēki, kas dzīvo vienā un tai pašā mājoklī.
asinsbrāļi Cilvēki, kas īpašā rituālā noslēguši asinsbrālību (2).
pāris Cilvēki, kas pa diviem ko dara.
mājinieki Cilvēki, kas paliek mājoklī (pretstatā tiem, kas īslaicīgi izgājuši, izbraukuši).
malēnieši Cilvēki, kas rīkojas, izturas nesaprātīgi, muļķīgi. Atpalikuši cilvēki.
spēks Cilvēki, kas veido kādu grupu (parasti ar līdzīgu profesiju, nodarbošanos).
pakaļpalicēji Cilvēki, kas, piemēram, ejot, braucot, paliek aizmugurē (kādam, kam).
mežaļaudis Cilvēki, kuru mītnes ir, parasti dziļi, mežā. Mežinieki (2).
asinsbrāļi Cilvēki, kurus saista cieša, pašaizliedzīga draudzība, cīņas savienība, parasti grūtos apstākļos.
dvēsele Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas iedvesmo, vada, veido, ietekmē (kādu kolektīvu). Cilvēks, kas ar lielu ieinteresētību organizē, vada (kādu pasākumu).
sirds Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas vada, ietekmē (kādu kolektīvu).
bocmanis Cilvēks (kuģa vadības sastāvā), kas atbild par saimniecisko darbu uz kuģa.
šuvējs Cilvēks (parasti amatnieks), kas nodarbojās ar apģērba šūšanu.
leijerkastnieks Cilvēks (parasti apkārtklejojošs), kas par atlīdzību spēlē leijerkasti. Leijerkastes spēlētājs.
pinkšķis Cilvēks (parasti bērns), kas bieži raud. Raudulis.
palaidnis Cilvēks (parasti bērns), kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas. Arī nebēdnis, nerātnis.
nezinītis Cilvēks (parasti bērns), kas ko nezina, neizprot.
nedarbnieks Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz darīt nedarbus.
dauzoņa Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz dauzīties (4).
audzēknis Cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē.
puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze. Arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
dvēsele Cilvēks (parasti kā vienība cilvēku skaitā).
nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas apzināti izpilda uzdevumu, darbu, kuru veicot jāiet bojā vai jānokļūst ļoti bīstamā situācijā.
marodieris Cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas. Cilvēks (parasti karavīrs), kas kara laikā aplaupa civiliedzīvotājus.
pavadītājs Cilvēks (parasti pianists), kas atskaņo pavadījumu.
maišelnieks Cilvēks (parasti pilsētnieks), kas pārtikas trūkuma apstākļos dodas uz laukiem iepirkt vai iemainīt pārtikas produktus.
demagogs Cilvēks (parasti politisks darbinieks kapitālistiskajās valstīs), kas cenšas iegūt popularitāti masās ar pieglaimošanos, melīgiem solījumiem, faktu sagrozīšanu u. tml.
marionete Cilvēks (parasti politisks darbinieks), kas pilnīgi pakļaujas citu cilvēku gribai, norādījumiem. Arī iztapīgs cilvēks.
izsūtāms Cilvēks (parasti pusaudzis), ko izmanto sīku pakalpojumu veikšanai.
Darba devējs Cilvēks (parasti saimnieks, privātīpašnieks), kas kādu nodarbina.
Darba devējs Cilvēks (parasti saimnieks, privātīpašnieks), kas kādu nodarbina.
zubrilka Cilvēks (parasti skolēns), kas daudz mācās (parasti, daudzreiz atkārtojot).
sanitārs Cilvēks (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kas rūpējas par higiēnas prasību ievērošanu.
elks Cilvēks (retāk priekšmets, parādība), ko kāds ļoti mīl, dievina, arī uzlūko par paraugu.
vergs Cilvēks (verdzības iekārtā), kas ir vergtura īpašums.
deģenerāts Cilvēks ar fiziskām vai psihiskām deģenerācijas pazīmēm.
lietaskoks Cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām.
Lietas koks Cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām. Lietaskoks (3).
Lietas koks Cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām. Lietaskoks (3).
personība Cilvēks ar kādām sabiedriski nozīmīgām, parasti pozitīvām, īpašībām.
linmatis Cilvēks ar ļoti gaišiem, parasti blondiem, matiem.
suns Cilvēks ar ļoti nevēlamām īpašībām.
titāns Cilvēks ar neparasti lielām, izcilām spējām.
rupucis Cilvēks ar nevēlamām īpašībām. Īgns, nepatīkams, neizpalīdzīgs cilvēks.
pārcilvēks Cilvēks ar pārcilvēciskām spējām, īpašībām.
antipods Cilvēks ar pretējiem uzskatiem un īpašībām vai pazīmēm (salīdzinot ar kādu citu).
tips Cilvēks ar spilgtām īpašībām.
priekštecis Cilvēks attiecībā pret saviem pēctečiem, arī nākamajām paaudzēm.
Pazudis cilvēks Cilvēks bezizejas stāvoklī. Morāli pagrimis, nelabojams cilvēks.
drellis Cilvēks Livonijā (13. - 15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu jeb vergu.
vergs Cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu. Drellis [2].
puse Cilvēks vai cilvēku grupa, kas kādās attieksmēs, kādā darbībā ir pretstatīts citam cilvēkam vai citai cilvēku grupai.
nesātis Cilvēks vai dzīvnieks, kas patērē par daudz barības, kas neapmierinās ar parastu barības daudzumu.
nēsātājs Cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji un kurš pats ar šo slimību neslimo, bet var kļūt par infekcijas vai invāzijas avotu.
rotaļbiedrs Cilvēks, ar ko kopā piedalās rotaļās. Cilvēks, ar ko kopā, parasti samērā ilgu laikposmu, rotaļājas.
Pudeles brālis Cilvēks, ar ko parasti kopā dzer.
biedrs Cilvēks, ar kuru atrodas kopā, blakus kādā pasākumā, norisē, apstākļos.
pārinieks Cilvēks, ar kuru divatā (kopā vai pārmaiņus) strādā viena darba vieta, pie vienas darbmašīnas u. tml. Cilvēks, ar kuru divatā piedalās kādā pasākumā, nodarbībā.
līdzbiedrs Cilvēks, ar kuru ir kopā, vienlaikus kādā pasākumā, norisē, apstākļos.
klasesbiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē. Klases biedrs.
Klases biedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē. Klasesbiedrs.
paziņa Cilvēks, ar kuru saista pazīšanās, ar kuru ir pazīstams.
līderis Cilvēks, arī cilvēku grupa, kas izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā (kādā pasākumā, parasti sacensībās).
saimnieks Cilvēks, arī cilvēku grupa, kuru interesēs kāds veic noteiktus uzdevumus, saņemot par to atlīdzību.
saimnieks Cilvēks, arī cilvēku kopums, kas pārzina (kādu objekta), vada (piemēram, uzņēmumu, tā daļu), arī organizē, vada (piemēram, pasākumu, norisi), ir noteicējs (kur, pār ko).
dzērējs Cilvēks, arī dzīvnieks, kas (pašlaik) dzer.
parādnieks Cilvēks, arī iestāde, organizācija u. tml., kam ir parāds (aizdevējam, kreditoram).
iniciators Cilvēks, cilvēku grupa vai organizācija, kas ierosina, uzsāk (kādu pasākumu).
pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, ar ko cīnās (sadursmē, kautiņā u. tml.).
pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, kas ir jāpārspēj (kādam) sporta spēlē, sporta sacensībās u. tml.
subjekts Cilvēks, cilvēku grupa, kas izzina īstenību un iedarbojas uz to.
rezerve Cilvēks, cilvēku grupa, kas vajadzības gadījumā spēj papildināt vai nomainīt citus kādā darbības nozarē.
vadība Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību, šādu darbību kopumu.
vadonība Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību, šādu darbību kopumu.
sargs Cilvēks, cilvēku grupa, kuras darbība saglabā (ko) sabiedrībā.
burvis Cilvēks, kam (māņticīgo uztverē) piemīt spējas pakļaut burvībai (1).
vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
nāvinieks Cilvēks, kam draud drīza nāve (parasti slimības dēļ).
kandidāts Cilvēks, kam draud kas nepatīkams, nevēlams.
apakšīrnieks Cilvēks, kam dzīvokļa (telpu) īrnieks vai īpašnieks izīrējis dzīvokļa (telpu) daļu.
Nelaimes putns Cilvēks, kam gadījies kas nepatīkams, nevēlams.
Nelaimes putns Cilvēks, kam gadījies kas nepatīkams, nevēlams.
pauperis Cilvēks, kam ilgstoši nav eksistences līdzekļu (sabiedrībā, kurā pastāv ekspluatatoru šķiras).
parādnieks Cilvēks, kam ir (parasti morāls) pienākums kādam ko atlīdzināt, piemēram, ar savu darbu, palīdzību.
Sabiedrības cilvēks Cilvēks, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, kādām cilvēku grupām, kas jūtas tajās labi; kādā cilvēku grupā plaši pazīstams cilvēks.
baņķieris Cilvēks, kam ir daudz naudas un kas parasti to aizdod.
matainis Cilvēks, kam ir gari (parasti nekopti, nesakārtoti) mati.
īpašnieks Cilvēks, kam ir īpašuma tiesības (uz ko).
izcilnieks Cilvēks, kam ir izcilas sekmes, panākumi.
zvaigzne Cilvēks, kam ir izcili panākumi, nopelni, liela popularitāte (kādā nozarē).
lielmeistars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi (parasti mākslā).
īpašnieks Cilvēks, kam ir kādas fiziskas īpašības, dotumi.
raksturs Cilvēks, kam ir kādas spilgti izpaustas psihiskās īpašības.
radinieks Cilvēks, kam ir līdzīgas rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml. (ar kādu citu).
balsts Cilvēks, kam ir liela nozīme (piemēram, kādā pasākumā, ģimenē, grupā).
virspavēlnieks Cilvēks, kam ir ļoti plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
hipertoniķis Cilvēks, kam ir paaugstināts asinsspiediens.
pavēlnieks Cilvēks, kam ir plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
pazinējs Cilvēks, kam ir plašas, dziļas zināšanas (kādā jomā), pareiza, iejūtīga izpratne.
tirāns Cilvēks, kam ir raksturīga patvaļīga, nežēlīga, varmācīga izturēšanās (pret citiem cilvēkiem). Arī despots (2).
romantiķis Cilvēks, kam ir raksturīga romantiska pasaules uztvere.
pusmežonis Cilvēks, kam ir raksturīga samērā zema attīstības pakāpe.
pašlabumnieks Cilvēks, kam ir raksturīga tieksme pēc pašlabuma.
stoiķis Cilvēks, kam ir raksturīga tikumība, pašsavaldība.
mietpilsonis Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, sabiedrisko interešu trūkums un šauru, savtīgu personīgo interešu izvirzīšana par galveno.
urāpatriots Cilvēks, kam ir raksturīgs urāpatriotisms. Urrāpatriots.
urrāpatriots Cilvēks, kam ir raksturīgs urrāpatriotisms. Urāpatriots.
sārtlūpis Cilvēks, kam ir sārtas lūpas.
interesents Cilvēks, kam ir sevišķa interese (par ko).
superzvaigzne Cilvēks, kam ir sevišķi lieli panākumi, nopelni, sevišķi liela popularitāte (kādā darbības nozarē).
toksikomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas.
narkomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot narkotiskas vielas.
astēniķis Cilvēks, kam ir spilgti izteiktas astēnijas pazīmes.
pikniķis Cilvēks, kam ir spilgti izteiktas pikniskā tipa pazīmes.
balts Cilvēks, kam ir šāda rases pazīme, - šīs rases piederīgais.
dzeltens Cilvēks, kam ir šāda rases pazīme. Šīs rases piederīgais.
cietpaurains Cilvēks, kam ir šādas īpašības.
bēdubrālis Cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem.
tautietis Cilvēks, kam ir tāda pati tautība kā runātājam vai rakstītājam.
prātvēders Cilvēks, kam ir tieksme izteikties (parasti pārgudri). Arī pārgudrs cilvēks.
rezerve Cilvēks, kam ir uzdevums cita prombūtnes vai bezdarbības laikā veikt tā darbu, pienākumu vai arī vajadzības gadījumā palīdzēt veikt kādu darbu, pienākumu. Šādu cilvēku grupa.
kungs Cilvēks, kam ir vara (pār ko), noteicējs, pavēlnieks. Cilvēks, kam ir tiesības vai iespēja noteikt (ko).
mežinieks Cilvēks, kam mītne ir, parasti dziļi, mežā.
nesmēķētājs Cilvēks, kam nav paraduma smēķēt.
neveiklis Cilvēks, kam nav vajadzīgās izveicības (piemēram, kādā darbā), cilvēks, kam (kas) neveicas, nepadodas.
vājš Cilvēks, kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī cilvēks, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
Tekulis un bēgulis Cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
Tekulis un bēgulis Cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
kazaks Cilvēks, kam patīk iet, skriet, rīkot.
jokdaris Cilvēks, kam patīk jokot. Cilvēks, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
Ciema brālis Cilvēks, kam patīk staigāt pa citu mājām.
pušelnieks Cilvēks, kam pieder kāda daļa, parasti puse, no kopīgas saimniecības, kopīga īpašuma ar kādu citu.
mazmājnieks Cilvēks, kam pieder niecīgs zemes īpašums.
privātīpašnieks Cilvēks, kam pieder privātīpašums.
putns Cilvēks, kam piemīt kādas īpašas pazīmes, arī cilvēks, kas ieņem kādu īpašu stāvokli sabiedrībā.
lokālpatriots Cilvēks, kam piemīt lokālpatriotisms.
karātavnieks Cilvēks, kam piespriests nāves sods pakarot.
nozīmnieks Cilvēks, kam piešķirta nozīmīte par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē.
Profesionāls revolucionārs Cilvēks, kam revolucionārā darbība ir kļuvusi pastāvīga.
Profesionāls revolucionārs Cilvēks, kam revolucionārā darbība ir kļuvusi pastāvīga.
vientiesis Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma. Arī naivs, lētticīgs cilvēks.
naivs Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.
netiklis Cilvēks, kam trūkst kāda, parasti darba, tikuma. Slinks, nevīžīgs cilvēks.
apkalpotājs Cilvēks, kas (iestādē vai uzņēmumā) tīra un uzpoš telpas. Apkopējs.
gigants Cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem.
milzis Cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem.
pavedējs Cilvēks, kas (kādu) paved (3).
gaišreģis Cilvēks, kas (māņticīgo uztverē) spēj pareģot nākotni. Pareģis.
radioklausītājs Cilvēks, kas (parasti sistemātiski) klausās radioraidījumus.
pareģis Cilvēks, kas (pēc mītiskiem, reliģiskiem priekšstatiem) spēj pareģot nākotni.
nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
Pazudušais dēls Cilvēks, kas aizgājis no savas ģimenes vai kolektīva, nepakļaujoties to dzīves tradīcijām un nosacījumiem, prasībām.
Pazudušais dēls Cilvēks, kas aizgājis no savas ģimenes vai kolektīva, nepakļaujoties to dzīves tradīcijām un nosacījumiem, prasībām.
aizrunātājs Cilvēks, kas aizrunā (par kādu). Aizstāvis.
dublieris Cilvēks, kas aizstāj kādā epizodē lomas tēlotāju (parasti kinofilmā). Arī dublētais (2).
cīnītājs Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi, cīnās pret nevēlamo.
kareivis Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi. Cīnītājs.
māceklis Cilvēks, kas apgūst profesiju kādā rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmumā, iestādē u. tml. un pa apmācības laiku saņem darba algu. Cilvēks, kas (privāti) apgūst amatu pie kāda amatnieka.
māceklis Cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara. Zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
pašnāvnieks Cilvēks, kas apzināti pakļauj sevi situācijai, kurā draud nāve.
ložņa Cilvēks, kas ar dažādiem (parasti slepeniem) paņēmieniem izzina, izdibina (piemēram, noslēpumus), iegūst (piemēram, ziņas, datus).
ošņa Cilvēks, kas ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem cenšas uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus).
gardēdis Cilvēks, kas ar īpašu baudu ēd izsmalcinātus, izmeklētus ēdienus.
izspiedējs Cilvēks, kas ar kādiem (parasti varmācīgiem, neatļautiem) līdzekļiem iegūst no citiem (piemēram, materiālu labumu, parasti naudu).
nodevējs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību ļoti kaitē (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
smerdelis Cilvēks, kas ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisa dziļu nepatiku, pretīgumu.
farizejs Cilvēks, kas ārēji ievēro visas normas, bet pats tās neatzīst un slepeni pārkāpj.
atklīdenis Cilvēks, kas atklīdis no kādas (parasti tālas, arī nezināmas) vietas.
atriebējs Cilvēks, kas atriebj vai atriebjas. Tautas atriebēji - partizāni, kas (kara laikā) cīnās pret iebrucējiem un tautas nodevējiem.
klātesošs Cilvēks, kas atrodas, uzturas (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedalās (kādā norisē, pasākumā).
bēglis Cilvēks, kas atstājis savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
nožēlnieks Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
komunists Cilvēks, kas atzīst un pauž komunisma idejas.
prototips Cilvēks, kas autoram ir noderējis par literārā tipa, tēla pirmparaugu. Literārs tips, tēls, kas autoram ir noderējis par paraugu cita tipa, tēla izveidē.
epikūrietis Cilvēks, kas baudas (vulgarizētā izpratnē) uzskata par augstāko vērtību.
zellis Cilvēks, kas beidzis cunftes noteiktu apmācību. Kvalificēts algots strādnieks, kas strādā meistara vadībā. Vidējā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
dziedātājs Cilvēks, kas bieži dzied, kam patīk dziedāt.
iedzērājs Cilvēks, kas bieži un labprāt lieto alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
dzērājs Cilvēks, kas bieži, ar patiku dzer kādu (nealkoholisku) dzērienu.
zirdzinieks Cilvēks, kas brauc ar zirga pajūgu.
brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi uzņemas kādu (parasti grūtu vai riskantu) uzdevumu.
cirtējs Cilvēks, kas ceļ koka ēku, darina tās daļu, parasti par darba rīku lietojot cirvi.
trieciennieks Cilvēks, kas centās palielināt darba intensitāti, veikt darbu ātrākā tempā.
Pasaules lāpītājs Cilvēks, kas cīnās par kādiem nesasniedzamiem ideāliem.
Pasaules lāpītājs Cilvēks, kas cīnās par kādiem nesasniedzamiem ideāliem.
baltgvards Cilvēks, kas cīnījies pret padomju varu balto armijā. Kontrrevolucionārs.
labdaris Cilvēks, kas dara labu, palīdz.
ziņotājs Cilvēks, kas dara zināmu faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu, parasti mutvārdos vai rakstveidā, arī ziņnesis (1).
pagrīdnieks Cilvēks, kas darbojas pagrīdē (2), veicot revolucionārus uzdevumus.
lielmute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
platmutis Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
balamute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā. Pļāpa, lielībnieks.
kājāmstaigātājs Cilvēks, kas daudz vai parasti staigā kājām. Arī kājāmgājējs.
pielūdzējs Cilvēks, kas dedzīgi (pat pārmērīgi) jūsmo, aktīvi interesējas (par kādu, piemēram, izcilu aktieri, mākslinieku) un parasti cenšas sev pievērst (tā) uzmanību.
entuziasts Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kam), strādā ar sajūsmu, pacilātību. Cilvēks, kuru iedvesmo kāda ideja.
padomdevējs Cilvēks, kas dod kādam padomu.
pēddzinis Cilvēks, kas dzen pēdas (parasti medībās).
rūcējs Cilvēks, kas dziedot neprot pareizi intonēt.
viņpagastnieks Cilvēks, kas dzīvo citā, arī kaimiņu pagastā.
ārpagastnieks Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis ārpagastā.
Pasaules izēdājs Cilvēks, kas ēd neparasti daudz.
ēdājs Cilvēks, kas ēd, kas patērē pārtiku.
klaidonis Cilvēks, kas eksistē bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Cilvēks, kas pastāvīgi klaiņo no vienas vietas uz citām un ir bez noteikta eksistences pamata.
gādnieks Cilvēks, kas gādā, rūpējas (par kādu). Apgādnieks.
brūveris Cilvēks, kas gatavo (parasti alkoholisku) dzērienu.
darītājs Cilvēks, kas gatavo (parasti alu).
radiodiversants Cilvēks, kas gatavo, organizē ideoloģiski naidīgas, melīgas informācijas pārraides pa radio (propagandas nolūkos).
adjunkts Cilvēks, kas gatavojas kļūt par mācību spēku kara akadēmijā.
kalvinieks Cilvēks, kas griežas pie kalēja ar darba uzdevumu, pasūtījumu.
laureāts Cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (parasti, mākslinieku konkursā).
autodidakts Cilvēks, kas ieguvis zināšanas pašmācības ceļā.
gājējs Cilvēks, kas iet, virzās (pa kādu vietu). Cilvēks, kas iet, virzās (uz noteiktu mērķi).
gvards Cilvēks, kas ietilpst labākajā (cilvēku grupas, organizācijas) daļā.
sātībnieks Cilvēks, kas ievēro mērenību, parasti dzeršanā, ēšanā.
pašdarbnieks Cilvēks, kas interesējas par kādu mākslas veidu un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
amatieris Cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, arī zinātnes, mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
iereibušais Cilvēks, kas ir (parasti mazliet) apreibis no alkoholiskiem dzērieniem.
tehniķis Cilvēks, kas ir apguvis darbības iemaņas, paņēmienus (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
kalps Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla.
rokaspuisis Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla. Arī pakalpiņš.
pakalpiņš Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla. Kalps (2).
sabiedrotais Cilvēks, kas ir cieši saistīts, sadarbojas (ar kādu), palīdz (tam), parasti kādu mērķu sasniegšanai.
novadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis (ar kādu) vienā un tai pašā novadā.
vienpagastnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis vai dzīvo (ar kādu) vienā un tai pašā pagastā.
izredzētais Cilvēks, kas ir iemantojis īpašu labvēlību. Cilvēks, kam ir izcils stāvoklis (salīdzinājumā ar citiem).
izredzētais Cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri.
nākamais Cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri.
ticīgs Cilvēks, kas ir kādas reliģiskas organizācijas, kopas loceklis.
moceklis Cilvēks, kas ir pakļauts spīdzināšanai. Cilvēks, kas atrodas ļoti smagos apstākļos.
Izmēģinājuma (arī izmēģinājumu) trusītis Cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam.
virsotne Cilvēks, kas ir sasniedzis sava amata prasmes augstāko pakāpi. Tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē).
īrnieks Cilvēks, kas īrē kādu telpu vai telpas.
politisks Cilvēks, kas izcieš sodu par likumā aizliegtu politisku darbību.
pielūdzējs Cilvēks, kas izjūt patiku (pret kādu) vai mīl (kādu) un cenšas iegūt (tā) labvēlību.
vietraudzis Cilvēks, kas izlūko (piemēram, vietu, apstākļus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
klients Cilvēks, kas izmanto kādas iestādes, tās darbinieka pakalpojumus.
mēlnesis Cilvēks, kas izplata nepatiesas ziņas, melus.
nelaimīgs Cilvēks, kas izraisa nožēlu, piemēram, ar savu neizpratni, nepareizu, kļūmīgu rīcību, zināšanu trūkumu.
spriedējs Cilvēks, kas izsaka savu viedokli, vērtējumu (par ko).
rokpelnis Cilvēks, kas iztiku pelnī, salīgstot veikt kādu ar rokām darāmu, parasti mazatalgotu, darbu (zemkopībā, mežkopībā u. tml.).
mīkstrocis Cilvēks, kas izvairās no, parasti fiziska, darba. Cilvēks, kas nav radis strādāt.
pavadonis Cilvēks, kas kādu (retāk ko) pavada (1).
privātskolotājs Cilvēks, kas kādu apmāca individuāli, ārpus oficiālām nodarbībām (parasti par maksu).
advokāts Cilvēks, kas kārto kāda lietas vai cenšas būt par aizstāvi, padomdevēju.
nerrs Cilvēks, kas kļuvis par uzjautrinājumu citiem (piemēram, sava izskata dēļ). Cilvēks, kuru citi zobo, izsmej, arī muļķo.
partneris Cilvēks, kas ko dara (piemēram, dejo, spēlē) pārī ar citu, kopā ar citiem. Viens no cilvēkiem, kurus saista kopīga darbība, pasākums.
savvaļnieks Cilvēks, kas ko dara patstāvīgi, bez saistības ar kādu kolektīvu, grupu.
pašdarbnieks Cilvēks, kas ko veic ar paša spēkiem, pēc paša iniciatīvas.
kovbojs Cilvēks, kas kopj lauksaimniecības dzīvniekus un gana tos jāšus (parasti Ziemeļamerikas līdzenumos).
kritiķis Cilvēks, kas kritiski analizē, vērtē kādu parādību, procesu.
kūdītājs Cilvēks, kas kūda uz (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību.
psihologs Cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus, to raksturu un pārdzīvojumus.
lietpratējs Cilvēks, kas labi prot, pārzina (parasti kādu darbu). Cilvēks, kas labi pazīst (piemēram, apstākļus).
vergs Cilvēks, kas labprātīgi pakļauj savu rīcību, darbību (kā) ietekmei, (kā) sasniegšanai u. tml.
diktors Cilvēks, kas lasa (parasti dokumentālas) kinofilmas tekstu.
starptautnieks Cilvēks, kas lasa lekcijas, vada pārrunas par starptautiskā stāvokļa jautājumiem, komentē starptautiskos notikumus.
laupītājs Cilvēks, kas laupa [1] (1).
roklaiža Cilvēks, kas ļoti padevīgi darbojas kāda labā, iztop tam, parasti savtīgos nolūkos, arī aiz bailēm.
aizbildnis Cilvēks, kas ļoti rūpējas par kādu, aizstāv viņa intereses.
skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē). Cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
piepalīgs Cilvēks, kas mazliet palīdz (kādam). Cilvēks, kas veic palīgdarbus, palīguzdevumus.
žagata Cilvēks, kas mēdz daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku, arī baumot).
zobgalis Cilvēks, kas mēdz ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties.
sprediķotājs Cilvēks, kas mēdz pamācīt, parasti klaji, uzmācīgi, apnicīgi.
rūcējs Cilvēks, kas mēdz paust savu īgnumu, runājot zemā balsī.
grabulis Cilvēks, kas mēdz runāt ko bezsaturīgu, nevajadzīgu. Pļāpa.
aprēķinātājs Cilvēks, kas mērķtiecīgi taupa.
mīļotājs Cilvēks, kas mīl (ko, parasti mākslu, sportu, dabu).
patriots Cilvēks, kas mīl savu dzimteni, tautu, ir uzticīgs savai dzimtenei, tautai, pašaizliedzīgi darbojas to labā.
dumpinieks Cilvēks, kas nav mierā ar veco, iesīkstējušo un cīnās par ko jaunu.
bezpartejisks Cilvēks, kas nav partijas biedrs.
vienpatis Cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts ar citiem cilvēkiem. Arī cilvēks, kas dzīvo, darbojas viens pats.
ārzemnieks Cilvēks, kas nav tās valsts pavalstnieks vai pilsonis, kuras teritorijā viņš atrodas. Cilvēks, kas dzīvo citā valstī.
bezdievis Cilvēks, kas neievēro reliģijas nosacījumus vai reliģiozu cilvēku paražas.
svešs Cilvēks, kas nekad vel nav redzēts, sastapts, arī cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts. Nepazīstams cilvēks.
iznirelis Cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies kādā, parasti atbildīgā, amatā, ieguvis, parasti ievērojamu, sabiedrisko stāvokli.
penteris Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā. Arī pļāpa.
mijējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) maiņu (parasti, lai gūtu peļņu).
mietnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar (parasti lauksaimniecības dzīvnieku) uzpirkšanu un tālākpārdošanu.
ormanis Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos.
važonis Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos. Ormanis.
uzpircējs Cilvēks, kas nodarbojas ar kā (piemēram, rūpniecības preču, lauksaimniecības ražojumu) uzpirkšanu pārdošanai par augstāku cenu.
koruptants Cilvēks, kas nodarbojas ar korupciju. Cilvēks, kas pakļaujas korupcijai.
ogļdeģis Cilvēks, kas nodarbojas ar ogļu ieguvi, pakļaujot organiskās vielas karstuma iedarbībai.
parapsihologs Cilvēks, kas nodarbojas ar parapsiholoģiju.
spiegs Cilvēks, kas nodarbojas ar spiegošanu (2). Izlūkdienesta (parasti pretinieka) līdzstrādnieks.
spēlmanis Cilvēks, kas nodarbojas ar, parasti azarta, spēli.
renegāts Cilvēks, kas noliedz savu līdzšinējo, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem.
rentnieks Cilvēks, kas nomā nekustamu īpašumu, parasti zemi, lauku saimniecību.
nomnieks Cilvēks, kas nomā nekustamu īpašumu.
līnijnieks Cilvēks, kas norāda (demonstrāciju, parāžu) kolonnu izveidošanas, gājiena vietu.
dienderis Cilvēks, kas padevīgi kalpo, iztop (reakcionāro mantīgo šķiru pārstāvjiem).
Verga dvēsele Cilvēks, kas padevīgi, iztapīgi, zaudējot pašcieņu, pakļaujas (kāda) gribai, varai.
diktators Cilvēks, kas pakļauj citus savai gribai.
palīgs Cilvēks, kas palīdz (kādam) ko veikt, pārvarēt grūtības u. tml. Cilvēks, kas piedalās (kādā kopīgā darbā), veicot daļu (no tā), kas veic (kāda darba) atsevišķu daļu.
patvērums Cilvēks, kas palīdz, aizstāv, glābj. Glābiņš, atbalsts.
ratiņstūmējs Cilvēks, kas par samaksu ar rokas ratiņiem pārvadā nelielas kravas.
īgņa Cilvēks, kas parasti ir īgns.
atkritējs Cilvēks, kas pārtraucis sakarus, sadarbību (ar ko). Cilvēks, kas novērsies (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
didaktiķis Cilvēks, kas pastāvīgi pamāca (parasti klaji, uzmācīgi).
žūpa Cilvēks, kas pastāvīgi un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus.
apdzīvotājs Cilvēks, kas pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvo (kādā teritorijā, telpā u. tml.).
pasūtītājs Cilvēks, kas pasūta [1] vai ir pasūtījis (ko).
aculiecinieks Cilvēks, kas pats ko ir redzējis, novērojis.
pašmoceklis Cilvēks, kas pats sevi pakļauj fiziskām vai garīgām mokām, ciešanām.
individuālists Cilvēks, kas pauž individuālismu (1). Cilvēks, kas norobežojas no sabiedrības.
pļāpa Cilvēks, kas pauž ko slēpjamu.
nemiernieks Cilvēks, kas pauž neapmierinātību (ar ko savā laikā pastāvošu), vēršas (pret ko savā laikā pastāvošu). Cilvēks, kas piedalās cīņā pret savā laikā pastāvošo valsts iekārtu.
atpūtnieks Cilvēks, kas pavada atvaļinājumu, atpūšas kūrortā, atpūtas namā u. tml.
vasarnieks Cilvēks, kas pavada vasaru, dzīvo vasarā ārpus pilsētas (vasarnīcā, lauku mālā, kūrortā u. tml.).
miesassargs Cilvēks, kas pavada, sargā kādu personu, ir atbildīgs par tās drošību.
nevīža Cilvēks, kas pavirši, bez atbildības izjūtas veic savus pienākumus, viņam uzticēto.
haltūrists Cilvēks, kas pavirši, nevīžīgi, neprasmīgi strādā.
pusmežonis Cilvēks, kas pēc sava dzīves veida un attīstības pakāpes daļēji ir līdzīgs pirmatnējam cilvēkam, mežonim.
otrinieks Cilvēks, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir mazāk nozīmīgs par citu līdzīgu.
diktors Cilvēks, kas pie mikrofona lasa pa radio vai televīziju pārraidāmus tekstus.
tūrists Cilvēks, kas piedalās tūrisma pasākumā. Cilvēks, kas nodarbojas ar tūrismu. Sportists, kas specializējies tūrismā.
oligarhs Cilvēks, kas pieder pie oligarhiskās grupas.
babulnieks Cilvēks, kas pieder pie zemākā bezzemnieku slāņa (feodālismā, kapitālisma sākuma posmā, parasti Austrumlatvijā). Trūcīgs bezzemnieks (kapitālismā).
patricietis Cilvēks, kas piederēja pie patriciāta (2).
viltvārdis Cilvēks, kas piesavinājies cita vārdu, kas uzdodas par citu cilvēku.
varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
fanātiķis Cilvēks, kas pilnīgi pakļāvies noteiktai reliģijai un ir galēji neiecietīgs pret citām reliģijām.
pirmatklājējs Cilvēks, kas pirmais ir paveicis, arī aizsācis (ko).
pirmgājējs Cilvēks, kas pirmo reizi iet, virzās pa kādu (piemēram, tūrisma) maršrutu.
propagandētājs Cilvēks, kas propagandē (ko).
rakstpratējs Cilvēks, kas prot (pareizi) rakstīt (1).
rakstītpratējs Cilvēks, kas prot (pareizi) rakstīt (1). Rakstpratējs.
rīkstnieks Cilvēks, kas prot noteikt ūdens atradnes ar rīkstniecības paņēmieniem.
protokolists Cilvēks, kas raksta protokolu (1). Darbinieks, kura pamatuzdevums ir rakstīt protokolus (1).
rakstītājs Cilvēks, kas regulāri raksta (parasti periodiskam izdevumam).
vējgrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi. Nenopietns, nepastāvīgs cilvēks. Vējagrābslis, gaisagrābslis.
vējagrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi. Nenopietns, nepastāvīgs cilvēks. Vējgrābslis, gaisagrābslis.
sekotājs Cilvēks, kas rīkojas, izturas (kā, kāda) ietekmē, pēc (kāda) parauga. Aktīvs (kādas mācības, teorijas u. tml.) piekritējs.
musinātājs Cilvēks, kas rosina, mudina uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību. Kūdītājs. Arī dumpinieks.
Labais mājas gars (arī mājas dvēsele) Cilvēks, kas rūpējas par kārtību un omulību mājās.
peršinieks Cilvēks, kas sacer (parasti sliktas kvalitātes) dzejoļus.
sūdzībkalis Cilvēks, kas sacer, iesniedz, parasti nepamatotas, sūdzības.
pacients Cilvēks, kas saņem medicīnisko palīdzību.
pansionārs Cilvēks, kas saņem no kāda uzturu, parasti pie tā īrējot istabu, gultasvietu.
laureāts Cilvēks, kas saņēmis augstu oficiālu apbalvojumu (parasti prēmiju).
strādnieks Cilvēks, kas saskaņā ar darba līgumu strādā rūpniecībā un kam darba procesā ir, parasti tieša, saskare ar darba priekšmetu.
notiesātais Cilvēks, kas saskaņā ar tiesas spriedumu ir atzīts par vainīgu un attiecīgi sodīts.
pragmatiķis Cilvēks, kas savā darbībā par galveno uzskata subjektīvās intereses.
paraugs Cilvēks, kas savu labo īpašību (piemēram, zināšanu, darba prasmes) dēļ ir tāds, kuram jālīdzinās, jāseko. Cilvēks, kura rīcība, darbība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme.
paraugcilvēks Cilvēks, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem. Priekšzīmīgs cilvēks.
varonis Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
ģermanofils Cilvēks, kas simpatizē ģermāņu kultūrai, paražām, valodai.
propagandists Cilvēks, kas sistemātiski vai amatveidā nodarbojas ar (kā) propagandu. Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) propagandu.
paralītiķis Cilvēks, kas slimo ar paralīzi.
smēķētājs Cilvēks, kas smēķē. Cilvēks, kam ir izveidojies paradums smēķēt.
labdaris Cilvēks, kas sniedz materiālu palīdzību trūcīgajiem, gādā par tiem. Filantrops.
soģis Cilvēks, kas soda, arī cilvēks, kas dod stingru vērtējumu (par ko).
pareģis Cilvēks, kas spēj paredzēt (notikumus, apstākļus u. tml.).
pravietis Cilvēks, kas spēj paredzēt nākotni un svinīgi, pārliecinoši paziņo paredzējumus. Arī pareģis.
gaišreģis Cilvēks, kas spēj paredzēt, izprast.
reālists Cilvēks, kas spēj sava darbība objektīvi, patiesi uztvert, novērtēt (ko).
muzikants Cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu (piemēram, viesībās, ballēs), parasti par atlīdzību, bet nav profesionāls mūziķis.
kūjenieks Cilvēks, kas staigā ar kūju, parasti ubagodams. Ubags, nabags.
kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā).
kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē. Cilvēks, kas strādā par ierēdni.
palīgs Cilvēks, kas strādā kādas darba operācijas veicēja tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus.
pusmājamatnieks Cilvēks, kas strādā mājās pēc līguma ar rūpniecības uzņēmumu, izmantojot tā materiālus, detaļas, tehniskos palīglīdzekļus.
šķielacis Cilvēks, kas šķielē (parasti redzes defekta dēļ).
jaunkareivis Cilvēks, kas tikko vai nesen ir kļuvis par kareivi.
kolektors Cilvēks, kas vāc, ieraksta sarakstos un glabā (ko, piemēram, iežu paraugus).
lidotājs Cilvēks, kas vada lidaparātu. Pilots.
aeronauts Cilvēks, kas vada lidaparātus.
pajūdznieks Cilvēks, kas vada pajūgu.
braucējs Cilvēks, kas vada transportlīdzekli (parasti automobili, pajūgu).
boss Cilvēks, kas vada, piemēram, uzņēmumu, iestādi, arodbiedrību, partiju (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs). Cilvēks, kam pieder uzņēmums (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
pastalnieks Cilvēks, kas valkā pastalas.
aizmugure Cilvēks, kas var palīdzēt. Atbalsts.
pirāts Cilvēks, kas vardarbīgi sagrābj lidaparātu lidojuma laikā.
laivinieks Cilvēks, kas ved pasažierus vai kravu ar laivu.
kaskadieris Cilvēks, kas veic bīstamus trikus, bīstamas darbības (parasti kinofilmās).
melnstrādnieks Cilvēks, kas veic nekvalificētu, parasti fiziski, smagu darbu.
ekspresis Cilvēks, kas veic sadzīves pakalpojumus (parasti iesaiņo, transportē mantas).
kuģotājs Cilvēks, kas veic, parasti nozīmīgu, braucienu ar kuģi, laivu u. tml.
Nakts staigulis Cilvēks, kas vēlu vakaros, naktīs paliek ārpus mājas, parasti nododoties izpriecām.
kājlaiža Cilvēks, kas verdziski pakļaujas (kādam), verdziski izpilda (kāda) gribu.
tiesnesis Cilvēks, kas vērtē (kāda personību, darbību u. tml.) un atzīst (to) par labu vai par nevēlamu, peļamu, arī cilvēks, kas izšķir kādus jautājumus.
jūdass Cilvēks, kas, izlikdamies par draugu, nodod savus biedrus.
šarlatāns Cilvēks, kas, nebūdams lietpratējs kādā nozarē (parasti medicīnā), tajā darbojas nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību. Arī blēdis, krāpnieks.
pasažieris Cilvēks, kas, parasti par maksu, liek vests ar, parasti sabiedrisku, transportlīdzekli.
robinsons Cilvēks, kas, parasti pēc kuģa avārijas, dzīvo vientuļā salā, pārtiek no tur esošā un visu nepieciešamo pagatavo pats.
oponents Cilvēks, kas, parasti publiski, apstrīd kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko.
pilots Cilvēks, kas, parasti sarežģītā braucienā, vada ūdens vai sauszemes transportlīdzekli.
vainīgs Cilvēks, kas, piemēram, nonācis uzmanības centrā, par ko tiek runāts u. tml.
nodevējs Cilvēks, kas, sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
svēts Cilvēks, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem.
Paviršs paziņa Cilvēks, ko pazīst tikai nepilnīgi, virspusīgi.
tradicionālists Cilvēks, kura (parasti mākslinieciskajā) darbībā ir saistība ar noteiktām tradīcijām.
padsmitgadnieks Cilvēks, kura gadu skaits ir robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
izdzimtenis Cilvēks, kura īpašības un rīcība neatbilst sabiedrības ētiskajām normām. Arī necilvēks.
mājīpašnieks Cilvēks, kura īpašumā ir māja.
miljardieris Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar miljardu vai ar vairākiem miljardiem (kādās naudas vienībās).
miljonārs Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar miljonu vai ar vairākiem miljoniem (kādās naudas vienībās).
multimiljardieris Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar vairākiem miljardiem (kādās naudas vienībās).
multimiljonārs Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar vairākiem miljoniem (kādās naudas vienībās).
savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
laivinieks Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana ar laivu.
prāmnieks Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana ar prāmi.
pārcēlājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana pāri ūdenstilpei (ar laivu, prāmi).
dialektiķis Cilvēks, kura pasaules izziņas metode ir dialektiska. Dialektikas (2) piekritējs.
Zelta cilvēks Cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka iejūtība, izpalīdzība, sirsnība.
Medicīnas darbinieks Cilvēks, kura specialitāte ir medicīniskās palīdzības sniegšana (cilvēkiem).
ķeceris Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos).
eklektiķis Cilvēks, kura uzskatos, darbībā izpaužas eklektisms.
namīpašnieks Cilvēks, kuram pieder (parasti liela) dzīvojamā māja vai vairākas (parasti lielas) dzīvojamās mājas, ko tas izmanto ekspluatācijas nolūkos.
dvēsele Cilvēks, kuram raksturīga noteikta īpašība.
eksemplārs Cilvēks, kurš ar kaut ko atšķiras no pārējiem. Kādas cilvēku grupas pārstāvis.
brīvklausītājs Cilvēks, kurš nav uzņemts par studentu (mācību iestādē), bet kuram atļauts piedalīties nodarbībās un kārtot eksāmenus.
dublieris Cilvēks, kurš vienlaikus dara to pašu, ko dara kāds cits. Aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam).
teicējs Cilvēks, no kura iegūst informāciju par (parasti) folkloras sacerējumiem, kādu izloksni, vēsturiskiem notikumiem.
nezināms Cilvēks, par ko nav nekādu ziņu, nekādas informācijas. Arī svešs, nepazīstams cilvēks.
aizbilstamais Cilvēks, par kuru aizbilst.
kāpēcītis Cilvēks, parasti bērns vai pusaudzis, kas ļoti bieži uzdod dažādus jautājumus.
simpātija Cilvēks, pret kuru izjūt patika, labvēlību, arī draudzību, mīlestību.
kājpamesls Cilvēks, pret kuru izturas nievājoši, pazemojoši.
roka Cilvēks, tā īpašību izpausme darbībā, rīcībā.
zibeņnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd kāda spriedze.
zibensnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd kāda spriedze.
Linča tiesa Cilvēku (parasti nēģeru) sodīšana (parasti nogalināšana) bez tiesas sprieduma (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
sieviete Cilvēku dzimuma būtne, kuras organisma morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības ir piemērotas bērnu dzemdēšanai. Pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
sardze Cilvēku grupa (parasti kuģa komandas daļa), kas veic šādus pienākumus.
opozīcija Cilvēku grupa (piemēram, sabiedrībā, organizācijā, partijā), kas vēršas pret vairākuma uzskatiem, politiku, pretojas vairākumam.
kaimiņš Cilvēku grupa (piemēram, tauta, kādas teritorijas iedzīvotāji), kas dzīvo blakus vai netālu.
Sociālais slānis Cilvēku grupa (sabiedrībā), kam daļēji piemīt šķiras pazīmes.
Sociālais slānis Cilvēku grupa (sabiedrībā), kam daļēji piemīt šķiras pazīmes.
vecumgrupa Cilvēku grupa ar noteiktu vecumu.
sabiedrība Cilvēku grupa, ar ko ir saistīts kāds indivīds. Vide, ko veido šāda grupa.
masa Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes.
tauta Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes.
kolektīvs Cilvēku grupa, kam raksturīgs kopējs uzdevums, kopēja darbība un savstarpēja palīdzība, kontaktu pastāvīgums, noteikta organizācija. Cilvēki, kurus saista kopēja darbība (piemēram, vienā un tai pašā uzņēmumā, iestādē).
pavadonība Cilvēku grupa, kas (kādu) pavada, parasti ceremoniāli.
apkalpe Cilvēku grupa, kas apkalpo ierīci, mašīnu, iekaltu.
kliķe Cilvēku grupa, kas apvienojusies savtīgos, arī zemiskos nolūkos.
brigāde Cilvēku grupa, kas apvienota noteikta (parasti ražošanas) uzdevuma veikšanai.
Soda gājiens Cilvēku grupa, kas dodas uz sodīšanas vietu.
ļaudis Cilvēku grupa, kas ir saistīta ar noteiktu sociālo stāvokli, arī vietu.
delegācija Cilvēku grupa, kas izraudzīta kāda sabiedriska jautājuma kārtošanai.
partija Cilvēku grupa, kas izveidojusies, izveidota noteiktai darbībai, pasākumam.
sabiedrība Cilvēku grupa, kas kopā pavada laiku, cilvēki, ar ko (parasti konkrētā laikposmā) atrodas kopā.
miesassardze Cilvēku grupa, kas pavada, sargā kādu personu, ir atbildīga par tās drošību.
ekskursija Cilvēku grupa, kas piedalās šādā apmeklējumā.
delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valdības, iestādes, organizācijas intereses kongresā, konferencē, kādā organizācijā u. tml.
bloks Cilvēku grupa, kas uzstājas kopīgi, vienoti.
štābs Cilvēku grupa, kas vada (piemēram, uzņēmumu, iestādi, organizāciju, pasākumu).
izlaidums Cilvēku grupa, kas vienlaikus beidz mācību iestādi, kursus u. tml.
pikets Cilvēku grupa, kas, atrodoties kādā vietā, pauž savu negatīvo attieksmi (pret ko), aizkavē (ko).
ģints Cilvēku grupa, ko apvieno kopējas intereses, pazīmes, darbība, idejas, mērķi.
cilts Cilvēku grupa, ko apvieno kopējas pazīmes, darbība, idejas, mērķi.
kohorta Cilvēku grupa, ko cieši saista, piemēram, uzskati, idejas.
maiņa Cilvēku grupa, ko nomaina cita grupa (ar līdzīgu uzdevumu) pēc noteikta laikposma izbeigšanās.
sabiedrība Cilvēku grupa, ko saista (izcelsmes, profesijas, interešu u. tml.) kopība.
tips Cilvēku grupa, kopums ar kādām raksturīgām īpašībām. Šādai grupai, kopumam atbilstošs indivīds.
ierinda Cilvēku grupa, kopums, kas aktīvi strādā, darbojas.
kompānija Cilvēku grupa, kurt kopā pavada laiku vai kurus apvieno kopīgas intereses.
rangs Cilvēku grupējuma pakāpe, piemēram, pēc ieņemamā amata, kvalifikācijas, nopelniem.
slānis Cilvēku grupējums, daļa, kārta (sabiedrībā) ar kopējām pazīmēm, īpašībām.
Operatīvā grupa Cilvēku kopa (parasti milicijā vai karaspēka daļā) speciālu uzdevumu veikšanai.
Operatīvā grupa Cilvēku kopa (parasti milicijā vai karaspēka daļā) speciālu uzdevumu veikšanai. Karaspēka operatīvais apvienojums, kas parasti ir lielāks par korpusu un mazāks par armiju.
draudze Cilvēku kopa.
zvaigznājs Cilvēku kopums, kam ir izcili panākumi, nopelni, arī liela popularitāte (kādā nozarē).
tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
apmetne Cilvēku pastāvīgas apmešanās vieta.
pasaule Cilvēku sabiedrība, arī tās daļa ar noteiktām pazīmēm (parasti kādā laikposmā).
strīds Cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēļ), kas izpaužas, parasti, satrauktā, asā sarunā.
ķilda Cilvēku sadursme (pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēj), kas izpaužas satrauktā, asā sarunā. Strīds.
kolektīvisms Cilvēku solidaritāte, biedriska sadarbība un savstarpēja palīdzība, personisko interešu pakļautība sabiedriskajām (sociālistiskajā sabiedrībā).
tripanosomoze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina tripanosomas.
trihocefaloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa matgalvji, kuri parazitē cilvēku un dzīvnieku resnajā zarnā.
loks Cilvēku virkne, arī grupa, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma. Šāds cilvēku izkārtojums, grupējums.
Fiziskā audzināšana Cilvēku vispusīgas fiziskās attīstības un veselības nostiprināšanas pasākumu sistēma. Attiecīgais mācību priekšmets.
cimdots Cimdos tērpts (par rokām). Tāds (cilvēks), kam rokas tērptas cimdos.
komunārs Cīnītājs par komunistisko iekārtu.
izkarot Cīnīties (ar ko nevēlamu) un pabeigt (cīņu ar to).
kauties Cīnīties (par dzīvniekiem).
karot Cīnīties (par kādu mērķi).
kauties Cīnīties (parasti brutāli, nežēlīgi), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem.
konkurēt Cīnīties par izdevīgākiem preču ražošanas un realizēšanas apstākļiem, par vislielākās peļņas iegūšanu (par privātiem preču ražotājiem, kapitālistiem, to apvienībām vai kapitālistiskajām valstīm).
Lāpīt pasauli Cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem.
Lāpīt pasauli Cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem.
izcīnīt Cīnīties un pabeigt cīnīties (bruņotā cīņā, karā).
nocinkot Cinkot un pabeigt cinkot.
izcirsties Cīnoties (parasti ar zobenu), izlauzties cauri (kam), caur (ko).
turēties Cīnoties nepadoties, neatkāpties.
uzvarēt Cīnoties pārspēt, pieveikt ar fizisku spēku, veiklību u. tml., arī nonāvēt, iznīcināt (par cilvēku, dzīvnieku).
sakaut Cīnoties pieveikt, uzvarēt (dzīvnieku) - par dzīvniekiem.
kautiņš Cīņa (parasti brutāla, nežēlīga), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem.
partercīņa Cīņa parterā (3).
pretcīņa Cīņa pret ko, ar ko (parasti aktīvu, iedarbīgu).
konkurence Cīņa starp privātiem preču ražotājiem, starp atsevišķiem kapitālistiem, to apvienībām vai kapitālistiskajām valstīm par izdevīgākiem preču ražošanas un realizēšanas apstākļiem, par vislielākās peļņas iegūšanu.
Klasiskā cīņa Cīņas sporta veids, kurā izmanto samērā ierobežotus paņēmienus.
Klasiskā cīņa Cīņas sporta veids, kurā izmanto samērā ierobežotus paņēmienus.
Brīvā cīņa Cīņas sporta veids, kurā pieļauta lielāka brīvība cīņas paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
Brīvā cīņa Cīņas sporta veids, kurā pieļauta lielāka brīvība cīņas paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
astoņnieks Ciparam 8 līdzīga figūra.
vieninieks Cipars 1.
trijnieks Cipars 3.
piecnieks Cipars 5.
sešnieks Cipars 6.
septiņnieks Cipars 7.
astoņnieks Cipars 8.
Saknes rādītājs Cipars, ar ko apzīmē kāpinātāju virs saknes zīmes.
rādītājs Cipars, ar ko apzīmē pakāpi.
nulle Cipars, ar ko norāda, ka attiecīgajā skaitļu šķirā nav nevienas vienības. Skaitlis, kas ir robeža starp pozitīvajiem un negatīvajiem skaitļiem.
numurs Cipars, ciparu kopa, ar ko noteiktā secībā apzīmē (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) virknes locekļus.
decimālcipars Cipars, kas decimāldaļskaitļa pierakstā atrodas pa labi aiz komata.
kolumncipars Cipars, kas norāda iespieddarba lappuses kārtas numuru.
četrinieks Cipars..
deviņnieks Cipars..
divnieks Cipars..
desmitnieks Ciparu kopa 10.
simtnieks Ciparu kopa 100.
tūkstošnieks Ciparu kopa 1000.
prestidižitācija Cirka (estrādes) mākslas veids - dažādu, uz pirkstu un plaukstu veiklību pamatotu triku demonstrēšana.
šapito Cirka izrādēm paredzēta izjaucama, pārvietojama celtne no viegla materiāla (piemēram, no brezenta). Dīks, kura izrādes notiek šādā celtnē.
ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme saglabāt ķermeņa līdzsvaru labilā stāvoklī (piemēram, stāvot uz lodes).
žonglēšana Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir veikla manipulācija ar priekšmetiem vai līdzsvara demonstrējumi uz virves.
hiacints Cirkona paveids - sarkanbrūns vai sarkanzeltains caurspīdīgs minerāls (dārgakmens).
darināt Cirst, zāģēt (parasti nocirsta, nozāģēta, koka zarus).
plaģiāts Cita autora darba vai tā daļas uzdošana par savu. Literāra zādzība.
Literāra zādzība Cita autora darba vai tā daļas uzdošana par savu. Plaģiāts.
vārdamāsa Cita sieviete, kurai ir tas pats vārds.
cits Citāds, savādāks, atšķirīgs (parasti labāks).
nocitēt Citēt un pabeigt citēt.
nomeklēt Cītīgi, rūpīgi meklēt (visu laikposmu) un pabeigt meklēt.
otrais Cits (parasti cilvēks).
virkne Cits citam sekojošu parādību, norišu u. tml. kopums.
ārpagasts Cits pagasts (pretstatā savam pagastam).
ārvalsts Cits pagasts.
vārdabrālis Cits vīrietis, kam ir tas pats vārds.
viņpagasts Cits, arī kaimiņu pagasts.
ekspluatācija Citu cilvēku darba (visbiežāk virsdarba) piesavināšanās, ko izdara ražošanas līdzekļu privātīpašnieks.
titulārpadomnieks Civildienesta pakāpe (dažās valstīs, piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā). Persona, kam ir šāda civildienesta pakāpe.
Trešā persona Civilprocesa dalībnieks, kas piedalās civillietā starp prasītāju un atbildētāju, lai aizstāvētu savas patstāvīgās prasības.
Speķa cūka Cūka, kuras dzīvmasa ir no 160 līdz 250 kilogramiem un kuras speķa kārta pret spraugu starp 6. un 7. ribu nav plānāka par 7 centimetriem.
uzpirkstīte Cūknātru (vīrceļu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar nekārtniem zvanveida, parasti bāli dzelteniem vai sarkaniem, ziediem.
sivēnmāte Cūku mātīte, kurai ir mazuļi. Vaislai paredzēta cūku mātīte.
ievārījums Cukura sīrupā savārīti augļi vai ogas, kas paredzēti ilgstošai uzglabāšanai.
piečalot Čalojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
pačāpot Čāpojot pavirzīties.
šmīkstināt Čāpstināt (piemēram, skaļi ēdot, viļājot pa muti ēdienu).
nočāpstināt Čāpstinot noteikt, pateikt.
darvinisms Čarlza Darvina izstrādātā mācība par dzīvās dabas attīstību (evolūciju).
čaumala Čaula (parasti sēklām, augļiem).
kapsula Čaula, kurā iepilda zāles ar nepatīkamu garšu vai kairinošu iedarbību.
iemute Čaulītes cietā, ar tabaku nepildītā daļa (papirosiem), ko smēķējot tur mutē.
čehoslovaki Čehoslovakijas pamatiedzīvotāji - čehi un slovaki.
anīss Čemurziežu dzimtas augs, kura sēklās ir smaržīga ēteriska eļļa, ko izmanto medicīnā un par garšvielu.
zilpodze Čemurziežu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros.
nokrekstēt Čerkstošā balsī noteikt, pateikt.
nokrekšķēt Čerkstošā balsī noteikt, pateikt. Nokrekstēt (2).
četrtik Četrreiz tikpat (daudz, liels u. tml.).
kvarta Četrrindu pants.
cepeškrāsns Četrstūraina (skārda) ierīce (parasti iebūvēta plītī), ko, sakarsējot no visām pusēm, izmanto (piemēram, maizes, cepešu, pudiņu) cepšanai.
sagša Četrstūraina plecu sega (parasti sieviešu tautas tērpa sastāvdaļa). Villaine.
lāde Četrstūraina, augsta (parasti koka) kaste ar atvāžamu vāku (piemēram, drēbju glabāšanai).
grodi Četrstūraini baļķu vainagi, kas veido ēku pamatus un sienas.
trapece Četrstūris, kam divas malas ir paralēlas, bet pārējās divas nav paralēlas.
paralelograms Četrstūris, kura ik divas pretējās malas ir paralēlas.
karē Četrstūrveida grupa.
četrinieks Četru (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa.
četrotne Četru cilvēku kopa.
tetraloģija Četru tematiski, kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti daiļdarbu, skaņdarbu) kopums.
čīlieši Čīles pamatiedzīvotāji.
čalot Čivināt, dziedāt daudziem reizē (par putniem).
atčivināt Čivinot atsaukties (par putniem).
piečivināt Čivinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
izčubināt Čubināt un pabeigt čubināt.
uzčubināt Čubinot panākt, ka (kas, piemēram, spilvens, salmu maiss) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
sačubināt Čubinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, mīksts, gluds, arī kupls.
nočukstēt Čukstus noteikt, pateikt.
sačukstēt Čukstus pastāstīt, parasti daudz.
iečukstēt Čukstus pateikt (parasti ausī).
pačukstēt Čukstus pateikt (parasti slepeni).
izčukstēt Čukstus pateikt, izrunāt.
izčūlot Čūlot un pabeigt čūlot.
zalktis Čūskveidīgo apakškārtas dzimta, kurā ietilpst vairākumā neindīgas čūskas, no kurām Latvijā sastopams parastais zalktis un gludenā čūska.
Ideālā gāze Dabā nesastopama gāze, kurā neievēro molekulu mijiedarbību.
dārgakmeņi Dabā reti sastopami minerāli ar izcilām optiskām īpašībām (krāsu, dzidrumu, starlauzību) un lielu cietību.
parādība Dabas esamības un attīstības izpausmes forma (piemēram, dzīva būtne, process, stāvoklis, īpašība).
ietekme Dabas parādību iedarbība uz cilvēka vai dzīvnieka psihi, organismu, darbību.
ietekme Dabas parādību iedarbība uz dabu, tās norisēm.
pasaule Dabas parādību kopums. Eksistences forma ar savām īpatnībām, raksturīgām iezīmēm.
Dabas katastrofa Dabas parādību postoša izpausme (piemēram, zemestrīces, plūdi, vētras).
ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
natūra Dabasskats (parasti kinomākslā, tēlotājā mākslā).
okers Dabiska minerālkrāsa (limonīta paveids) ar dažādiem dzeltenās krāsas toņiem.
stihija Dabiskā, arī nepieciešamā, patīkamā vide.
stāja Dabiskais, parasti vertikālais, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām. Noteikts ķermeņa stāvoklis, kas ir saistīts ar kādas darbības veikšanu.
ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls). Ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
katakombas Dabiski vai mākslīgi apakšzemes labirinti.
ūdensbaseins Dabisks reljefa pazeminājums, iedobums ar atklātu ūdens krājumu.
dobums Dabisks vai mākslīgs pasekls padziļinājums (kādā virsmā).
vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai.
gūt Dabūt (kādu materiālu labumu, parasti no dabas).
iegūt Dabūt (ko) savā īpašumā, rīcībā, lietošanā (parasti kādas darbības rezultātā).
iegūt Dabūt (parasti derīgos izrakteņus) no atradnēm.
saņemt Dabūt (parasti regulāras piegādes, atalgojamu u. tml.), tikt apgādātam (parasti regulāri, ar ko).
saņemt Dabūt (pasta sūtījumu).
raut Dabūt, arī atrast, sameklēt, parasti ar pūlēm, grūtībām.
sagrābt Dabūt, iegūt, piemēram, savā īpašumā, rīcībā (parasti, rīkojoties savtīgi, negodīgi).
dagestāņi Dagestānas APSR pamatiedzīvotāji.
radiovariants Daiļdarba, muzikāli dramatiska darba u. tml. pielāgojums iestudējumam radiostudijā un pārraidīšanai pa radio.
hrestomātija Daiļdarbu vai to fragmentu, arī zinātnisku darbu paraugu krājums (skolas vajadzībām).
beletristika Daiļliteratūra (parasti prozas darbi).
liroepika Daiļliteratūras starpveids, kurā organiski apvienojas epikas un lirikas īpatnības.
pārkausēt Daiļrades procesā pārveidot (iespaidus, idejas, informāciju u. tml.) mākslas tēlos.
eifonija Daiļskanība (daiļdarbā). Fonētisku paņēmienu kopums (aliterācija, asonanse, skaņu atkārtojums u. tml.) valodas izteiksmīguma pastiprināšanai.
daiļskaņa Daiļskanība (parasti valodai).
daiļš Daiļskanīgs (par skaņām, skaņdarbiem).
sekumi Dakšas (parasti mēslu, salmu uzņemšanai un pacelšanai). Sakumi.
sakumi Dakšas (parasti mēslu, salmu uzņemšanai un pacelšanai). Sekumi.
konferansjē Dalībnieks (estrādes uzvedumā, koncertā u. tml.), kas vada programmu, arī sniedz patstāvīgus priekšnesumus.
šķirot Dalīt (noteiktās grupās, kopās) pēc kvalitātes, īpašībām, izmēra, formas u. tml.
šķibīt Dalīt (parasti raujot, griežot, cērtot) nost (augus, to daļas).
diferencēt Dalīt (pēc kādas pazīmes), šķirt.
skūt Dalīt nost no ādas ar ko asu, arī vibrējošu, rotējošu (apmatojumu, parasti bārdu).
jaukt Dalīt pa detaļām, elementiem (piemēram, ierīci, mehānismu).
izdalīt Dalīt un pabeigt dalīt.
lozēt Dalīt, piešķirt (piemēram, mantas, priekšmetus, vietas, pienākumus) pēc kāda nosacīta priekšmeta, zīmes, kas izvēlēts un paņemts.
jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos.
jukt Dalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu.
drupt Dalīties nelielās daļās (piemēram, par ko irdenu, trauslu).
raisīties Dalīties nost (no auga) - par lapām, augļiem u. tml.
lobīties Dalīties nost (par ādas virskārtu, krevelēm u. tml.).
lobīties Dalīties nost (par koka mizu).
raisīties Dalīties nost (parasti par ko sīku).
lobīties Dalīties nost (piemēram, par apmetumu, krāsu).
lupt Dalīties nost, lobīties (parasti par virskārtu).
jukt Dalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopumu), zust kārtībai starp (priekšmetu kopuma) daļām.
šķirties Dalīties, kļūt mazāk blīvam (par mākoņiem, miglu).
Jukt ārā (arī laukā) Dalīties, parasti atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot) - par ko viengabalainu, vienkopus saliktu.
pūt Dalīties, sairt mikroorganismu iedarbībā (par organismiem, to daļām).
trupēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni).
trunēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni). Trupēt.
trūdēt Dalīties, sairt, mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām (par, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām). Arī pūt (1).
lūzt Dalīties, šķīst (piemēram, par viļņiem).
iedalīt Dalot panākt, ka izveidojas divas vai vairākas (kā) atsevišķas daļas, grupas.
belzenis Daļa (āmuram), kas saskaras ar priekšmetu, pa kuru sit.
izsmēķis Daļa (cigaretei, papirosam, cigāram), kas paliek pāri pēc (tā) izsmēķēšanas.
mugura Daļa (grāmatai, iesējumam), kur ir savienotas lapas, vāki.
plātne Daļa (lapai), kas veidojas no lapas aizmetņa augšdaļas.
šasija Daļa (lidaparātam), ko izmanto braukšanai un trieciena vājināšanai (tam) nolaižoties.
tiesa Daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas (parasti) ir paredzēta noteiktam nolūkam, ko piešķir, dod kādam.
posms Daļa (parasti daiļdarbā, tekstā), kam ir samērā nobeigts saturs.
stumbrs Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās). Stumbenis (2).
stumbenis Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās). Stumbrs (4).
vidusdaļa Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū.
vidusposms Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū. Vidusdaļa (1).
posms Daļa (skaņdarbā), kam ir samērā patstāvīga muzikālā doma.
sektors Daļa (teritorijai, telpai, arī priekšmetam), iecirknis, ko (parasti) ierobežo radiālas līnijas.
lejasgals Daļa (teritorijas malā), kas (pēc reljefa) atrodas zemāk par pārējo apkārtni.
sekcija Daļa (tirdzniecības telpā), kur pārdod viena un tā paša veida preces.
līdzdeva Daļa no tās mantas, kas ir sievai līdzi dota pūrā, ir minēta laulības līgumā un kļūst par ģimenes īpašumu (piemēram, nekustams īpašums, naudas līdzekļi).
vieta Daļa priekšmetam, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
kājgalis Daļa, gals (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā kājas. Vieta pie šīs daļas, gala.
Mazākā (arī mazā) puse (arī daļa, tiesa) Daļa, kas ir mazāka par pusi.
Mazākā (arī mazā) tiesa (arī daļa, puse) Daļa, kas ir mazāka par pusi.
Nacionālais ienākums Daļa, kas paliek pāri pēc ražošanas procesā izlietoto ražošanas līdzekļu atlīdzināšanas.
fakultāte Daļa, nodaļa (augstākajā mācību iestādē), kurā māca noteiktas (parasti vienu vai divas) zinātnes nozares.
dāstīt Dāļāt (parasti neapdomīgi, vieglprātīgi).
puspatiesība Daļēja patiesība.
paputēt Daļēji aiziet bojā, tikt pazaudētam, piemēram, nenokārtotu parādu, maksājumu dēļ (par materiālām vērtībām, parasti par saimniecību, īpašumu).
aizkvēpt Daļēji aizpildīties, aizķept (parasti ar kvēpiem).
ierobežot Daļēji aizsedzot, šķietami sašaurināt, padarīt mazāku.
pussilts Daļēji apsildīts (piemēram, par telpu).
pieslēpt Daļēji apslēpt (parasti kādu defektu).
noplukt Daļēji atdaloties apmatojumam, apspalvojumam, kļūt neizskatīgam (par dzīvnieku).
ieskicēt Daļēji attēlot, neatklājot pilnīgi (parasti daiļdarbā).
pusatvērts Daļēji atvēries (par ziediem, ziedlapām).
pasvētdiena Daļēji brīva, parasti svētku, diena.
pleistons Daļēji iegrimušu, ūdens virsējā slānī pasīvi peldošu organismu kopums.
paputēt Daļēji izjukt (par cerībām, plāniem u. tml.).
noklusējums Daļēji izpausts izteikuma saturs, ko var papildināt pēc konteksta, situācijas.
Ieskatīties (arī ielūkoties) dvēselē Daļēji izzināt, apjaust (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
Ielūkoties (arī ieskatīties) dvēselē Daļēji izzināt, apjaust (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
puspamests Daļēji pamests, daļēji atstāts bez uzraudzības.
aiztrūkt Daļēji pārtrūkt, notrūkt (par diegiem, šķiedrām, arī par ko piešūtu).
ietrūkt Daļēji pārtrūkt, notrūkt (piemēram, par diegiem, šķiedrām).
pieslāpēt Daļēji pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku, stāvokli, tā izpausmi).
puspateikts Daļēji pateikts.
aizsērt Daļēji piepildot (ar smiltīm, akmeņiem u. tml.), padarīt seklu (upi, ezeru u. tml.).
pačākstēt Daļēji sabojāties (par veselību).
pabrukt Daļēji sabrukt (piemēram, par celtni). Daļēji izbrukt (par celtnes pamatiem).
decentralizēt Daļēji sadalīt (varu, pārvaldi), piešķirt (tās) funkcijas kādām pakļautajām iestādēm, organizācijām.
pagaļgals Daļēji sadegušas pagales gals.
aizsmakt Daļēji vai pilnīgi zaudēt balss skanīgumu (par cilvēku, arī dzīvniekiem).
aizsmakt Daļēji vai pilnīgi zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
piesmakt Daļēji zaudēt balss skanīgumu, dzidrumu (par cilvēku).
piesmakt Daļēji zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
pustukšs Daļēji, nepilnīgi iekārtots (piemēram, par telpu).
pusizbūvēts Daļēji, nepilnīgi izbūvēts. Tāds, kura izbūve nav pabeigta.
pusjēls Daļēji, nepilnīgi izcepts, izvārīts, iekonservēts u. tml. (par pārtikas produktiem).
puszaļš Daļēji, nepilnīgi izkaltis, izžuvis (piemēram, par malku).
pusmīksts Daļēji, nepilnīgi izvārīts, izcepts, izsautēts (par pārtikas produktiem).
pusmīksts Daļēji, nepilnīgi nobriedis (parasti par labības graudiem).
puspadarīts Daļēji, nepilnīgi padarīts.
pajukt Daļēji, nepilnīgi sašķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem).
Savu (arī vienu) tiesu Daļēji, pa daļai.
Vienu (arī savu) tiesu Daļēji, pa daļai.
apgrābstīt Daļēji, pavirši nogrābt.
sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli nepareizā virzienu.
paliatīvs Daļējs, arī pagaidu līdzeklis, pasākums.
elementārdaļiņas Daļiņas, kurām pašreizējā fizikas attīstības līmenī nevar piedēvēt noteiktu iekšējo struktūru.
decimāldaļskaitlis Daļskaitlis, kam saucējs ir 10 vai pakāpe no 10 un kas uzrakstīts īpašā veidā bez saucēja.
Īsts daļskaitlis Daļskaitlis, kam skaitītājs ir mazāks par saucēju.
Īsts daļskaitlis Daļskaitlis, kam skaitītājs ir mazāks par saucēju.
Neīsts daļskaitlis Daļskaitlis, kam skaitītājs ir vienāds ar saucēju vai lielāks par to.
Neīsts daļskaitlis Daļskaitlis, kam skaitītājs ir vienāds ar saucēju. vai lielāks par to.
Daļskaitļa saīsināšana Daļskaitļa skaitītāja un saucēja dalīšana ar vienu un to pašu skaitli.
Daļskaitļa paplašināšana Daļskaitļa skaitītāja un saucēja reizināšana ar vienu un to pašu skaitli.
piedangāt Dangājot padarīt ļoti netīru.
izdangāt Dangājot padarīt viscaur bedrainu, nelīdzenu (piemēram, ceļu). Dangājot radīt, izveidot (kur bedres, iedobumus u. tml.).
Peru pieniņš Darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni.
Peru piens Darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni. Peru pieniņš.
sekcija Darba grupa (sanāksmē, konferencē) speciālu jautājumu apspriešanai.
rutīna Darbā iegūta veiklība, prasme. Pieredze, zināšanas, iemaņas (kādā darbā, pasākumā).
programma Darba kārtība, plāns (kādam pasākumam, sanāksmei).
virsstundas Darba laiks, kurā strādā virs noteiktā, paredzētā darba laika. Darbs, ko veic šajā laikā.
biļetens Darba nespējas lapa.
Zilā lapa Darba nespējas, arī slimības lapa.
cilvēkdiena Darba patēriņa mērvienība - darbs, ko cilvēks paveic vienā dienā.
cilvēkstunda Darba patēriņa mērvienība - darbs, ko cilvēks paveic vienā stundā.
nostrādāt Darba procesā pilnīgi izmantot, arī padarīt nederīgu turpmākai izmantošanai.
prece Darba produkts, kam ir lietošanas vērtība un kas paredzēts maiņai. Šāds produkts kā maiņas, pirkšanas un pārdošanas objekts.
raspuska Darba rati ar platu virsu, tērauda apkaluma riteņiem un līdzenu, virs riteņiem paceltu grīdu, zem kuras brīvi var griezties priekšējo riteņu ass.
īlens Darba rīks - spalā iestiprināts smails metāla stienis (caurumu izduršanai, piemēram, ādā, papē).
Darba intensitāte Darba spraigums, strādājoša cilvēka enerģijas patēriņš noteiktā laika vienībā.
Darba intensitāte Darba spraigums, strādājoša cilvēka enerģijas patēriņš noteiktā laika vienībā.
kombinezons Darba virsvalks, ko parasti veido blūzes un bikšu savienojums. Šāda veida tērps, kas paredzēts noteiktam nolūkam.
rokraksts Darba, darbības izpildīšanas individuālo īpatnību, savdabību kopums.
specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme. Arī profesija. Noteikta darbības sfēra.
izpildkomiteja Darbaļaužu deputātu padomes koleģiāls izpildu un rīcības orgāns, kas koordinē un vada tai pakļauto iestāžu, uzņēmumu un organizāciju darbību.
pauperisms Darbaļaužu masu ilgstoša nabadzība (sabiedrībā, kurā pastāv ekspluatatoru šķiras).
pauperizācija Darbaļaužu masu nonākšana ilgstošā nabadzībā (sabiedrībā, kurā pastāv ekspluatatoru šķiras).
internacionālisms Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes ideoloģija un politika, viens no marksisma-ļeņinisma teorijas un prakses pamatprincipiem.
kāts Darbarīka, priekšmeta elements (parasti stieņa, caurules veidā), pie kura piestiprina vai kurā iestiprina galveno elementu un kuru izmanto darbarīka, priekšmeta turēšanai.
stampa Darbarīks - samērā smags kāda materiāla veidojums ar paresninātu apaļu galu (kā) smalcināšanai, arī blīvēšanai ar sitieniem, spiedieniem. Arī piestala, bliete.
ķeksis Darbarīks - stienis ar (parasti metāla) kāsi galā.
nazis Darbarīks (griešanai, duršanai) - parasti spalā iestiprināta plāksne ar asu malu, arī galu. Šāds aukstais ierocis.
slīmests Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai.
skrāpis Darbarīks ar asiem paaugstinājumiem (kā) virsmas tīrīšanai, apstrādei, (to) skrāpējot.
sliepne Darbarīks sliepnēšanai. Špaktele.
špaktele Darbarīks špaktelēšanai. Sliepne.
kapātuvis Darbarīks zāļu, sakņu u. tml. sasmalcināšanai (parasti lopbarībai).
sliedvilcis Darbarīks, kas paredzēts līniju atzīmēšanai, pa kurām tiek aptēsts kāds priekšmets, piemēram, sija, baļķis.
pamatdarbavieta Darbavieta, kurā (kāds) ir pastāvīgs darbinieks.
transportdarbi Darbi, kas ir saistīti ar (kā, parasti kravas) transportēšanu. Transporta darbi.
Transporta darbi Darbi, kas ir saistīti ar (kā, parasti kravas) transportēšanu. Transportdarbi.
priekšdarbi Darbi, ko veic pirms citiem darbiem, parasti to sagatavošanai.
augļošana Darbība --> augļot. Augstu procentu ņemšana par aizdoto naudu.
padarīšana Darbība --> padarīt.
paklaņa Darbība --> paklanīties. Paklanīšanās.
paraušana Darbība --> paraut.
rubrikācija Darbība --> rubricēt (1). Teksta sadalījums apakšnodaļās, arī ailēs.
teātris Darbība, arī notikums, situācija, kas (parasti) izraisa negatīvu emocionālu attieksmi.
pasēja Darbība, arī rezultāts --> pasēt [1].
stihija Darbība, darbības joma, kas (kādam) ir ļoti patīkama, atbilst (tā) interesēm, spējām.
triks Darbība, darbību kopums, kam nepieciešama īpaša veiklība un kas ir paredzēts pārsteiguma, izbrīna u. tml. izraisīšanai (piemēram, akrobātikā, cirka mākslā).
sacensība Darbība, darbību kopums, ko veic ar mērķi pārspēt citam citu (piemēram, īpašību, prasmes ziņā).
starpniecība Darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi (piemēram, starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm).
rotaļa Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti ir raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana.
spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana. Rotaļa (1).
spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, parasti ar iepriekšēju nodomu, lai sasniegtu kādu mērķi.
vadība Darbība, darbību kopums, kuru mērķis ir panākt, lai (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, pasākums, uzņēmums, organizācija) funkcionē vēlamajā veidā.
gaita Darbība, darbs, kas saistīts parasti ar noteiktu profesiju, amatu, nodarbošanos, arī ar kādu uzņēmumu, iestādi.
starpniecība Darbība, ietekme, arī (kā) īpašību kopums u. tml., kas rada, nodrošina saskarsmi, saikni (starp kādām sistēmām).
pretdarbība Darbība, kas ir vērsta pret kādu fizikālu iedarbību un ir līdzvērtīga tās izpausmei.
pretdarbība Darbība, kas ir vērsta pret ko (parasti, lai to novērstu, iznīcinātu).
Gribas darbība Darbība, kas pakļauta apziņas kontrolei.
vingrinājums Darbība, ko veic, lai pilnveidotu prasmes, iemaņas, iegūtu fizisku vai psihisku īpašību, spēju.
trāpīt Darbībā, kustībā u. tml., parasti neviļus, negribēti, nonākt kur, skart ko.
pretizlūkošana Darbība, pasākumi, kas ir vērsti pret pretinieka izlūkdienestu, izlūku, diversantu darbību.
pakalpojums Darbība, pasākums, kas nodrošina (parasti ikdienas, sadzīves) vajadzību apmierināšanu. Šādu darbību, pasākumu kopums.
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (5). Tas, kas ir iegūts strādājot, darba procesā (parasti rezerve, virsplāna produkcija).
padeve Darbība, process --> padot (2).
pagrieze Darbība, process --> pagriezt [1] (1).
panhromatizācija Darbība, process --> panhromatizēt.
pasivācija Darbība, process --> pasivēt.
pasportizācija Darbība, process --> pasportizēt (1).
pasportizācija Darbība, process --> pasportizēt (2).
pastaiga Darbība, process --> pastaigāties.
pasterizācija Darbība, process --> pasterizēt.
pazīšana Darbība, process --> pazīt.
separācija Darbība, process --> separēt.
specifikācija Darbība, process --> specificēt. Dokuments, kurā atspoguļots (kā) specifisko īpašību reģistrējums un (parasti) klasifikācija.
šampanizācija Darbība, process --> šampanizēt.
lidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> lidot (1).
lidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> lidot (2).
lidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> lidot (3).
pārlidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> pārlidot (2).
uzlidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> uzlidot (1).
uzlidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> uzlidot (2).
uzlidojums Darbība, process, arī paveikta darbība --> uzlidot (3).
virzījums Darbība, process, arī paveikta darbība --> virzīt (1).
virzījums Darbība, process, arī paveikta darbība --> virzīt (2).
modifikācija Darbība, process, arī rezultāts --> modificēt. Arī paveids.
parcelācija Darbība, process, arī rezultāts --> parcelēt (1).
parcelācija Darbība, process, arī rezultāts --> parcelēt (2).
pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt (1). Radio, televīzijas raidījums (parasti no notikuma vietas).
palīgoperācija Darbība, process, kas palīdz nodrošināt galvenās darbības, procesa veikšanu.
pavadonis Darbība, process, parādība, kas norisinās, eksistē vienlaicīgi ar kādu citu darbību, procesu, parādību vai tūlīt pēc tās.
akcija Darbība, rīcība (parasti politiska, ekonomiska, militāra) mērķa sasniegšanai.
nodevība Darbība, rīcība, kas ļoti kaitē (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
sniegums Darbības attālums (parasti kravas celšanas mašīnām).
tehnika Darbības iemaņu, paņēmienu kopums (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
stāžs Darbības ilgums (kādā nozarē). Laiks, kas ir nepieciešams, lai, strādājot (kādā specialitātē), darbojoties (kādā organizācijā), iegūtu pieredzi, paaugstinātu kvalifikāciju, arī noteiktu piemērotību.
nokļūt Darbības norises gaitā mainot apstākļus, mainoties apstākļiem, sākt pastāvēt, dzīvot, darboties (citos apstākļos, citā vidē). Nonākt (4).
stratēģija Darbības principu, arī darbību kopums kāda, parasti ļoti nozīmīga, mērķa sasniegšanai.
Nozieguma sastāvs Darbības vai bezdarbības īpašību kopums, ko likums formulē un kvalificē par noziegumu.
Atstāstījuma izteiksme Darbības vārda izteiksme, kas norāda uz darbību, par kuras realitāti runātājs neatbild.
veids Darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
uzplūdi Darbības, norises aktivitātes kāpinājums (parādībām sabiedrībā).
nonākt Darbības, norises gaitā mainoties apstākļiem, mainot apstākļus, sākt darboties, pastāvēt, dzīvot (citos apstākļos, citā vidē). Nokļūt (2).
Pa vidam Darbības, norises, stāvokļa pārtraukumā, arī gaitā. Pa starpām, pa starpu.
bauda Darbības, norises, stāvokļi, kas sagādā juteklisku patiku, tīksmi.
norise Darbības, pasākuma u. tml. īstenošana, arī pastāvēšana (kādā veidā, ar kādu rezultātu).
dramatisms Darbības, stāvokļa sasprindzinājums, strauja attīstība ar asiem konfliktiem (parasti mākslas darbā).
kriminālvajāšana Darbību kopums, kas kriminālprocesuālos likumos paredzēts noziegumu atklāšanai, krimināllikumu piemērošanai personai, kas izdarījusi noziegumu.
tiesa Darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai, piemēram, kādu sodītu.
neceļš Darbību kopums, rīcība, kurā (cilvēks) degradējas, zaudē tikumiskās īpašības, morāli pagrimst.
štamps Darbību, darbības paņēmienu, izteiksmes līdzekļu kopums (parasti mākslā), ko atdarina bez radošas pieejas, oriģinalitātes, dziļāka satura meklējumiem. Arī šablons (2).
pienākums Darbību, darbu kopums, arī uzdevums, kas (kādam) noteikti jāpaveic.
svinības Darbību, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piemēram, ar svētkiem, kādu notikumu).
treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
kulstītājtrumulis Darbīgā (kulstāmās mašīnas) daļa, kas atspaļo šķiedru.
aktīvs Darbīgāko, rosīgāko biedru grupa (kādā organizācijā, kolektīvā).
aģents Darbīgs cēlonis, arī līdzeklis, kas izraisa kādu parādību.
kaucināt Darbināt (ierīci, kas rada nepatīkamas, griezīgas skaņas).
piedzīt Darbināt (ierīci, mehānismu u. tml.) - parasti par motoru, enerģijas avotu.
dzīt Darbināt (ierīci, mehānismu) - par motoru, enerģijas avotu u. tml.
taurēt Darbināt, parasti transportlīdzekļa, signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu. Būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli).
kadri Darbinieki (parasti ar noteiktu kvalifikāciju), darbinieku pamatsastāvs (piemēram, kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē). Biedri, biedru pamatsastāvs (kādā organizācijā).
Skaņu operators Darbinieks (parasti televīzijā, radio, teātrī, kino), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi raidījumā, uzvedumā.
Skaņu operators Darbinieks (parasti televīzijā, radio, teātrī, kino), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi, tās aparatūru raidījumā, uzvedumā.
ģērbējs Darbinieks (piemēram, teātros, kinostudijās, televīzijas studijās), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
funkcionārs Darbinieks, aktīvists (dažu valstu politiskajās partijās vai arodbiedrībās).
pasportists Darbinieks, kas kārto pasu jautājumus, iedzīvotāju izrakstīšanas un pierakstīšanos dzīvesvietā.
marķieris Darbinieks, kas marķē pasta sūtījumus.
apakša Darbinieku grupas, kas neieņem atbildīgus amatus.
zvanīt Darbinot (signālierīci), panākt, ka (tā) rada skaņas.
zvanīt Darbinot attiecīgu viena telefona sistēmu, panākt, ka cita telefona signālierīce rada skaņas, lai izsauktu (kādu) pie telefona. Atskanēt šādām skaņām.
šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. nonāvē (cilvēku vai dzīvnieku).
šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. skar noteiktu objektu.
šaut Darbinot ieroci, panākt, ka no tā virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.). Tiekot darbinātam, kļūt tādam, no kura virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.) - par ieroci.
slēgt Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili).
piestrādāt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareiza savstarpēju novietojumu. Piestrādināt.
piestrādināt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareizu savstarpējo novietojumu.
zvanīt Darbinot signālierīci (piemēram, durvju zvanu), panākt, ka tā rada skaņas. Atskanēt šādām skaņām.
izmēģināt Darbinot, lietojot pārbaudīt (piemēram, kā kvalitāti, īpašības, piemērotību kam).
zvanīt Darbinot, piemēram, attiecīgu mehānismu, panākt, ka zvans (1) rada skaņas.
veseris Darbmašīna, kuras darbības pamatā ir kustīgas krītošās daļas enerģijas pārvēršana deformācijas darbā. Šādas darbmašīnas krītošā daļa.
šujmašīna Darbmašīna, kuras raksturīgākā pazīme ir dūriena un diegu šuves veidošana un kura ir paredzēta dažādu šūšanas operāciju veikšanai.
slīpētava Darbnīca, cehs, arī īpaša telpa, vieta, kur (ko) slīpē (1).
austuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kur auž.
valcētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā (ko) valcē.
kārstuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā kārš.
presētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā ko presē.
tecinātava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā ko tecina [1] (2).
miecētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā miecē jēlādas.
šķeterētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā šķeterē.
veltuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā veļ tekstilmateriālus.
vērptuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā vērpj (1).
ateljē Darbnīca, kurā izgatavo (retāk labo) dažādus izstrādājumus pēc individuāliem pasūtījumiem.
radiodarbnīca Darbnīca, kurā labo radioaparātus.
ceplis Darbnīca, neliels (parasti manufaktūras tipa) uzņēmums, kur ražo ķieģeļus (kārniņus, flīzes) vai kaļķus.
sačakarēt Darbojoties (ap ko), sabojāt (to), parasti pilnīgi.
izkalpoties Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli (piemēram, darbā), iegūt (saimnieka, priekšnieka) labvēlību.
noiet Darbojoties iztērēt visu (parasti atsperes) enerģiju (piemēram, par pulksteni).
iestrādāties Darbojoties noregulēties, iegūt nepieciešamo ātrumu, kustīgumu u. tml. (par ierīcēm).
piegādāt Darbojoties pievadīt (piemēram, strāvu, ūdeni) - par ierīcēm, mehānismiem u. tml.
tusnīt Darbojoties radīt aprautas šņācošas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
sprauslāt Darbojoties radīt citu citam ātri sekojošus trokšņus (parasti vibrācijas, gāzes izplūdes dēļ) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
vaimanāt Darbojoties radīt gari stieptas gaudojošas skaņas (piemēram, par sirēnu).
stenēt Darbojoties radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas (par lencēm, iekaltām u. tml.).
zvanīt Darbojoties radīt noteiktas frekvences skaņas (piemēram, par aparatūras signālierīci, arī par iekārtu, piemēram, transportlīdzekli, ar šādu signālierīci). Atskanēt šādām skaņām.
pakšķēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm). Atskanēt šādam troksnim.
klaudzēt Darbojoties radīt spalgu, samērā skaļu troksni (par mašīnām, mehānismiem).
vaidēt Darbojoties radīt stieptas, šņācošas, arī neskaidras skaņas (par motoriem, ierīcēm u. tml.). Arī būt tādam, kur atskan šādas skaņas (par zemi, gaisu, telpu).
pukstēt Darbojoties sarauties pēc atslābuma (par sirdi).
samalt Darbojoties sasmalcināt (parasti par dzirnavām).
malt Darbojoties smalcināt (ko) - parasti par dzirnavām.
spindzēt Darbojoties, arī tiekot pakļautam spiediena, trieciena u. tml. iedarbībai, radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem).
uzdurties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
uzgrūsties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
pašdarbība Darbošanās ar paša spēkiem, pēc paša iniciatīvas.
līdzdarbība Darbošanās kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē).
krāmēties Darboties (ar ko), veikt (ko, parasti nepatīkamu).
iet Darboties (par mehānismiem, parasti par pulksteni).
kustēties Darboties (par mehānismiem).
pērties Darboties (parasti ilgāku laiku, ar grūtībām).
nosegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē (pretinieka) aktīvu darbību.
piesegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē, parasti daļēji, uz neilgu laiku (pretinieka) aktīvu darbību.
segt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka kavē (pretinieka) aktīvu darbību.
noiet Darboties (visu laikposmu) un pārstāt darboties (par pulksteni).
būkšķināt Darboties ar dobju troksni (piemēram, par motoriem, artilērijas ieročiem). Būkšķēt.
ķēpāties Darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
ķerties Darboties ar traucējumiem (par mehānismiem, aparātiem).
mesties Darboties ar traucējumiem, neritmiski (par darbarīkiem, mehānismiem u. tml.).
pierimt Darboties ar vājāku intensitāti vai pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
piedalīties Darboties kopā ar citiem (kāda darbā, pasākumā u. tml.).
līdzdarboties Darboties kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē).
Turēties līnijā Darboties labi, darboties, neatpaliekot no citiem.
raustīties Darboties neritmiski, arī virzīties nevienmērīgi (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
dejot Darboties par baleta mākslinieku (kādā mākslas iestādē), būt par dalībnieku (kādā deju kolektīvā).
būt Darboties par biedru, locekli (organizācijā, apvienībā).
pretoties Darboties pretī (piemēram, kāda gribai). Nepakļauties (kādam, kam). Nepiekrist (kādam, kam).
taustīties Darboties, arī būt neziņā par to, kā kas veicams, darāms.
vilkt Darboties, būt darba kārtībā (piemēram, par ierīci).
paklausīt Darboties, funkcionēt vēlamā veidā (par ķermeni, tā daļām).
strādāt Darboties, funkcionēt, (par organismu, tā daļām). Funkcionēt (par fizioloģiskiem vai psihiskiem procesiem).
rūpēties Darboties, lai nodrošinātu (parasti mazuļus) ar eksistencei nepieciešamo (par dzīvniekiem).
kalpot Darboties, pastāvēt (kādam mērķim, kā labā).
piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība). Neveikli darīt (ko).
uzsākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pašā pirmajā posmā. Arī iesākt (2).
rosīties Darboties, rīkoties (kur, ap ko, ar ko), parasti rosīgi, enerģiski.
ķimerēties Darboties, rīkoties (parasti ar ko sīku, sarežģītu).
ņemties Darboties, strādāt (parasti ilgāku laiku), pūlēties (ar ko, ap ko, kur).
izturēties Darboties, uzvesties (par dzīvniekiem).
izdevums Darbs (parasti daiļdarbs), kas ir iespiests, izdots. Rezultāts --> izdot (3). Noteikta iespieddarba noteikts iespiestais veids.
Melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
Melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
jaundarbs Darbs (parasti mākslā vai zinātnē), kas atklātībā parādās pirmoreiz.
piepeļņa Darbs, ar ko var iegūt papildu samaksu, atlīdzību.
paraugdarbs Darbs, kas ir paraugs pilnīgi atbilstoša vai līdzīga rezultāta iegūšanai. Priekšzīmīgs darbs.
palīgdarbs Darbs, kas palīdz nodrošināt galveno darbu, uzdevumu veikšanu kādā kopumā.
Sezonas darbs Darbs, ko parasti veic noteiktā gada daļā.
papilddarbs Darbs, ko veic papildus iepriekš paredzētajam darbam.
papilddarbs Darbs, ko veic papildus pamatdarbam.
līgumdarbs Darbs, ko veic, pamatojoties uz līgumu.
pamatdarbs Darbs, kuru (kāds) veic, būdams (attiecīgās iestādes, uzņēmuma) pastāvīgs darbinieks.
gabaldarbs Darbs, par kuru maksā darba algu saskaņā ar veikumu, neievērojot darba ilgumu.
akorddarbs Darbs, par kuru maksā darba algu saskaņā ar veikumu, neievērojot darba ilgumu. Gabaldarbs.
Dienas darbs Darbs, par kuru samaksā pēc nostrādāto dienu skaita.
Dienas darbs Darbs, par kuru samaksā pēc nostrādāto dienu skaita.
velte Darbs, pasākums, rīcība u. tml., kas ir (kam) veltīts.
ducināt Dārdēt (par lielgabalu šāvieniem tālumā).
piedārdināt Dārdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
nodārdināt Dārdinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
nodārdināt Dārdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
nodārdināt Dārdošā balsī noteikt, pateikt. Dārdošā balsī norunāt.
piedārdēt Dārdot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
nodārdēt Dārdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
berils Dārgakmens - viens no šī minerāla paveidiem.
kronis Dārgakmeņiem greznoja zelta vai sudraba (parasti vainagveida) galvas rota - valdnieka (arī citu dižciltīgo) varas simbols.
grezns Dārgi tērpts, arī skaists (par cilvēku).
lepns Dārgs, grezns (piemēram, par priekšmetiem, celtnēm, telpām).
vērtslieta Dārgs, vērtīgs priekšmets (parasti juvelierizstrādājums).
Tīra lieta Darījums, kas nav pretrunā ar pastāvošajiem likumiem.
uzmest Darināt (ko), izveidojot cilpas. Izveidot (cilpas).
mest Darināt (ko), veidojot cilpas. Darinot ko, veidot (cilpas).
vilkt Darināt (tīklus) - par zirnekļiem.
knipelēt Darināt mežģīnes, veidojot cilpas un sienot dažāda veida mezglus.
Mest tīklu Darināt šādu pinumu (parasti zvejas rīkiem).
noaust Darināt un pabeigt darināt (tīklu).
klapatas Darīšanas (parasti neatliekamas, grūtas, nepatīkamas).
blēņoties Darīt (arī teikt) ko bez nopietnības vai nozīmes Niekoties Darīt ko sliktu, nepatīkamu.
Nest nelaimi Darīt (kādu) nelaimīgu. Sagādāt (kādam) bēdas, ciešanas, arī nepatikšanas.
Nest nelaimi Darīt (kādu) nelaimīgu. Sagādāt (kādam) bēdas, ciešanas, arī nepatikšanas.
kauties Darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu).
ziņot Darīt (ko) zināmu priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
strādāt Darīt (parasti ko nevēlamu, arī negaidītu).
pārdarīt Darīt (parasti ko pietiekami labi nepadarītu) vēlreiz, no jauna.
pestīt Darīt brīvu no soda par grēkiem. Darīt brīvu, sargāt no velna varas.
daiļot Darīt daiļu, patīkamu.
plēsties Darīt daudz, arī visu iespējamo, lai ko panākta, sasniegtu.
miekšķēt Darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu).
nodarboties Darīt kādu darbu. Nodoties kādam darbam, pasākumam.
Ēst ar ēšanu Darīt ko (parasti lasīt) ļoti aizrautīgi.
Izaicināt likteni Darīt ko ar ļoti lielu risku. Riskēt, parasti vieglprātīgi, ar savu dzīvību.
Izaicināt likteni Darīt ko ar ļoti lielu risku. Riskēt, parasti vieglprātīgi, ar savu dzīvību.
muļļāties Darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi.
Lauzties atvērtās (arī vaļējās) durvīs Darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
Lauzties atvērtās (arī vaļējās) durvīs Darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
Lauzties atvērtās (arī vaļējās) durvīs Darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
Lauzties vaļējās (arī atvērtās) durvīs Darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
mudžināties Darīt ko, darboties, kustēties, parasti lēni, neveikli, arī nemērķtiecīgi.
Rakt kapu Darīt ļaunu (parasti citam).
Rakt kapu Darīt ļaunu (parasti citam).
blēņoties Darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem).
vārtīt Darīt netīru, parasti, vāļājot pa zemi, netīru virsmu, pieļaut, ka kļūst netīrs, ļaujot vairākkārt skart zemi, netīru virsmu.
palaidņoties Darīt palaidnības, arī blēņoties, draiskuļoties.
kārties Darīt pašnāvību pakaroties.
iepazīstināt Darīt pazīstamu (ar kādu, citu ar citu).
popularizēt Darīt plaši zināmu, pazīstamu, iepazīstināt daudzus.
smaržoties Darīt sevi smaržīgu vai smaržīgāku (parasti ar parfimērijas līdzekļiem).
ieildzināt Darīt tā, ka ieilgst (piemēram, kāda norise), ļaut ieilgt. Būt par cēloni tam, ka ieilgst.
mazgāt Darīt tīru (ko viscaur vai tā virsmu) ar ūdeni (retāk ar citu šķidrumu), netīrumu atdalīšanas līdzekļiem un dažādiem paņēmieniem (piemēram, bēršanu, skalošanu).
izdarīt Darīt un pabeigt darīt (ko nevēlamu).
izdarīt Darīt un pabeigt darīt.
padarīt Darīt un pabeigt darīt. Arī izdarīt (1).
dublēt Darīt vienu un to pašu vai ko līdzīgu (par cilvēkiem).
gatavoties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai). Iecerēt, paredzēt (ko darīt).
taisīties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai). Iecerēt, paredzēt (ko darīt). Arī gatavoties (1).
posties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai. Iecerēt, paredzēt (ko darīt). Gatavoties (1).
taisīties Darīt visu nepieciešamo, lai kļūtu (par ko), iegūtu (kādas īpašības).
Staigāt (kā) pa diegu Darīt visu, ko cits vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai.
Staigāt (kā) pa diegu (arī diedziņu), arī staigāt (kāda priekšā) uz pakaļkājām Darīt visu, ko kāds vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai.
Rādīt (ko) no labās puses Darīt zināmas, uzsvērt (kā) labās īpašības.
Rādīt (ko) no sliktās puses Darīt zināmas, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
izziņot Darīt zināmu (daudziem vai visiem, parasti pasākumu, kurā jāpiedalās).
ziņot Darīt zināmu (faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu), parasti mutvārdos vai rakstveidā.
Pieteikt karu Darīt zināmu (kādam), ka pret to ir naidīgs noskaņojums, nostāties opozīcijā (pret kādu). Uzsākt cīņu (pret nevēlamu parādību).
teikties Darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot. Sacīties (1).
sacīties Darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot. Teikties (1).
stāstīt Darīt zināmu (ko) rakstveidā. Attēlot, parasti episkā, daiļdarbā.
sludināt Darīt zināmu (piemēram, kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā, parasti publiski.
izplatīt Darīt zināmu (piemēram, ziņu, vēsti), iepazīstināt (piemēram, ar uzskatiem).
Kārt (arī likt) pie (lielā) zvana Darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
Kārt (arī likt) pie lielā zvana Darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
Likt (arī kārt) pie (lielā) zvana Darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
Atklāt sevi Darīt zināmu savu atrašanās vietu (parasti nejauši, negribot).
atsegt Darīt zināmu, izpaust, arī iztirzāt (kļūdas, trūkumus).
vēstīt Darīt zināmu, paust (ko) rakstveidā.
klausīt Darīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem. Darīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
klausīties Darīt, rīkoties, izturēties pēc (kāda) padoma. Klausīt (1).
paātrinātājs Darītājs --> paātrināt.
pacēlējs Darītājs --> pacelt.
padevējs Darītājs --> padot.
padziļinātājs Darītājs --> padziļināt.
pagarinātājs Darītājs --> pagarināt.
palaidējs Darītājs --> palaist.
palēninātājs Darītājs --> palēlināt.
papildinātājs Darītājs --> papildināt.
pasniedzējs Darītājs --> pasniegt.
pastiprinātājs Darītājs --> pastiprināt.
patērētājs Darītājs --> patērēt.
pavadītājs Darītājs --> pavadīt.
pavedējs Darītājs --> pavest.
pazinējs Darītājs --> pazīt.
preparētājs Darītājs --> preparēt.
piedzīt Darot (ko) ātrāk, intensīvāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā).
iedzīt Darot ko ātrāk, spraigāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā).
saķēpāt Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt, parasti pilnīgi.
izpumpēties Darot ko, pilnīgi pazaudēt spēkus.
nodarvot Darvot un pabeigt darvot.
sīpolmizas Dārza sīpola pazemes daļas ārējās, sausās zvīņlapas.
loki Dārza sīpola stobrveida lapas.
parters Dārza, parka daļa, kurā noteiktā sistēmā izvietoti zālāja, krāšņumaugu laukumi, baseini, strūklakas, statujas u. tml.
Lapu dārzeņi Dārzeņi, kuru lapas lieto uzturā (piemēram, salāti, spināti).
dārzeņkopība Dārzeņu audzēšana iedzīvotāju patēriņam. Attiecīgā dārzkopības nozare.
Melnās kājas Dārzeņu dēstu slimība (parasti kāpostu dzimtas augiem).
Melnās kājas Dārzeņu dēstu slimība (parasti krustziežiem).
Pilsētas zaļā rota Dārzi, parki, apstādījumi pilsētas teritorijā.
Pilsētas zaļā rota Dārzi, parki, apstādījumi pilsētas teritorijā.
paraugdārzniecība Dārzniecība, kur, izdarot izmēģinājumus, iegūst jaunu vai uzlabotu augu šķirņu paraugus. Arī priekšzīmīga dārzniecība.
Regulārais (arī ģeometriskais) dārzs (arī parks) Dārzs (parks), kuram raksturīga stingri ģeometriska kompozīcija un funkcionāls sadalījums.
Datēju palma Dateļpalma.
Dateļu palma Dateļpalma.
datele Dateļpalmas auglis.
rādītājs Dati, kas ļauj spriest par (kā) īpašībām, kvalitāti.
diena Datums, ko katru gadu atzīmē par godu kādam notikumam.
skraidelēt Daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem).
skraidīt Daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem).
(No)ēst matus no galvas Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.
(No)ēst matus no galvas Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.
Noēst matus no galvas Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.
saēsties Daudz apēst (ko). Daudz apēdot (ko), pilnīgi paēst (to).
sabarot Daudz barojot, panākt, ka (dzīvnieks) pilnīgi paēd.
nodzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, pazaudēt (saprātu, spējas u. tml.).
nodzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, sabojāt (parasti organisma daļas).
sadzerties Daudz dzerot, pilnīgi padzerties.
pārbaroties Daudz ēdot, kļūt pārāk tuklam (par cilvēku).
sabaroties Daudz ēdot, kļūt, parasti ļoti, resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem).
saēsties Daudz ēdot, pilnīgi paēst.
sadzerties Daudz iedzert (ko). Daudz iedzerot (ko), pilnīgi padzerties (to).
sazīsties Daudz iezīst (ko). Daudz iezīžot (ko), pilnīgi paēst, padzerties (to).
rosīties Daudz kustēties, izturēties darbīgi (par dzīvniekiem).
salaizīties Daudz laizot, pilnīgi paēst.
salakties Daudz lokot, pilnīgi padzerties.
Vecs buks Daudz pieredzējis, parasti vecs, cilvēks.
Vecs buks Daudz pieredzējis, parasti vecs, cilvēks.
Kauties ar parādiem Daudz pūlēties, lai spētu atdot parādus.
Smērēt papīrus Daudz rakstīt, būt saistītam ar nodarbošanos, profesiju, kurā ir daudz jāraksta (parasti lietišķie raksti).
Smērēt papīrus Daudz rakstīt, būt saistītam ar nodarbošanos, profesiju, kurā ir daudz jāraksta (parasti lietišķie raksti).
pieraudāt Daudz raudot, padarīt slapju (ko).
piekladzināt Daudz runājot (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku), padarīt (to) zināmu (daudziem kādā vietā, apkārtnē u. tml.).
pierunāt Daudz runājot, būt par cēloni tam, ka (kas) notiek, izraisās.
Klabināt muti Daudz runāt (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
Klabināt muti Daudz runāt (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
žadzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku). Arī baumot.
žvadzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku). Arī baumot.
kladzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku). Atkārtoti paust (baumas, ziņas).
Tālu tikt Daudz sasniegt, arī gūt izcilus panākumus.
divkāršs Daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku).
divkārtējs Daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku).
divkārtīgs Daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku).
atmīt Daudz staigājot, padarīt sāpīgas (kājas, nagus). Atspaidīt.
sastrādāt Daudz strādājot, padarīt (rokas), parasti cietas, raupjas, tulznainas.
sastrēbties Daudz strebjot, pilnīgi paēst, arī padzerties.
pietērgāt Daudz tērgājot, izplatīt ziņas, parasti nepatiesas (daudziem, plašākā apkārtnē).
nobaroties Daudz un labi ēdot, kļūt resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem).
pietaurēt Daudz un skaļi runājot, panākt, ka (kas) kļūst zināms (parasti daudziem plašākā apkārtnē).
vergot Daudz un smagi strādāt, parasti, negūstot sev nekādu labumu.
sazīsties Daudz zīžot, pilnīgi paēst, padzerties.
lakt Daudz, negausīgi dzert (parasti alkoholiskus dzērienus).
dūšīgs Daudz, pamatīgi (ēst, dzert u. tml.).
sacildināt Daudz, parasti pārmērīgi, cildināt. Saslavēt, saslavināt.
saglaimot Daudz, parasti pārmērīgi, glaimot.
salielīt Daudz, parasti pārmērīgi, lielīt.
salielīties Daudz, parasti pārmērīgi, lielīties.
sareklamēt Daudz, parasti pārmērīgi, reklamēt, arī ļoti izreklamēt.
saslavēt Daudz, parasti pārmērīgi, slavēt.
Visas malas Daudzas, arī visas vietas (parasti telpā, celtnē, kādā teritorijā).
Visas malas Daudzas, arī visas vietas (parasti telpā, celtnē, teritorijā).
polifonija Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību. Kontrapunkts (1).
kontrapunkts Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību. Polifonija.
partija Daudzbalsīga mūzikas sacerējuma sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai! šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis.
homofonija Daudzbalsīgas mūzikas veids, kad viena balss dominē, bet pārējās to pavada.
bezlapes Daudzgadīgi bezhlorofila lakstaugi, parazīti.
cūkauši Daudzgadīgi kallu dzimtas augi ar spīdīgām sirdsveida lapām un dzelteniem ziediem vālītē, ko ietver viena balta seglapa.
doņi Daudzgadīgi, arī viengadīgi lakstaugi ar gludu, apaļu stiebru, sīkiem ziediem (aug slapjās vai mitrās vietās).
periderma Daudzgadīgo sēklaugu, parasti divdīgļlapju, sekundāro segaudu kopums.
kartupelis Daudzgadīgs (kā lauksaimniecības kultūraugs viengadīgs) nakteņu dzimtas lakstaugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un pazemes bumbuļiem.
skabioza Daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās.
sirsnenīte Daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas lakstaugs ar vienu vai vairākiem rievainiem stumbriem, lapām, kam ir sirdsveida pamatne, un ar vienu baltu ziedu stumbra galotnē. Atālene.
topinambūrs Daudzgadīgs astēm (kurvjziežu) dzimtas (parasti dzīvnieku, barības) lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem stobrziediem vai mēlziediem un apaļiem, iegareniem vai bumbierveida bumbuļiem.
māllēpe Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar dzelteniem ziediem un lielām sirdsveida, apakšpusē tūbainām lapām, kas attīstās pēc auga noziedēšanas.
staģe Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar stāvu stumbru, pamīšām, daļēji skaujošām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos.
tūsklape Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar vairākiem gaiši dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē un lielām, apakšpusē tūbainām lapām.
pīpene Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, parasti baltiem un dzelteniem ziediem.
puskrūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem virszemes skeleta zariem, kuru apakšējā daļa ir pārkoksnējusies, bet augšējā - nepārkoksnējas un rudenī atmirst.
sālszāle Daudzgadīgs balandu dzimtas lakstaugs, kam ir īlenveida lapas ar dzeloņainu vai smailu galu.
zeltsakne Daudzgadīgs biezlapju dzimtas lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām, plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros. Rodiola.
zemteka Daudzgadīgs cūknātru (vīrceļu) dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs stumbrs, pretēji sakārtotas eliptiskas vai olveida lapas, skraji sīku, gaišzilu ziedu ķekari. Ārstniecības veronika.
pelargonija Daudzgadīgs gandreņu dzimtas augs ar dažādas krāsas ziediem, ieapaļām lapām, kam virspusē ir brūngani joslaini riņķi.
trīsene Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām; trīsenīte. Vizulis.
vizulis Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām. Trīsene. Trīsenīte.
trīsenīte Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām. Trīsene. Vizulis.
parīss Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar gaiši zaļām, raupjām lapām (parasti ūdenstilpju krastos).
zeltauzīte Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar nelielu ceru, paplatām, garām, matainām lapām un sīkām, plakanām, zeltainām vārpiņām skarā.
smaržzāle Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar ziediem šaurā vārpveida skarā un īpatnēju smaržu.
misiņsmilga Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, kam ziedkopa ir šaura skara un lapas mēlītes vietā ir matiņi.
vārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas.
kurpīte Daudzgadīgs gundegu dzimtas indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām, parasti zili violetiem, ziediem ķekaros.
kumeļpēda Daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar apaļām, tumšzaļām lapām un brūni sārtiem ziediem.
artišoks Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas augs ar lielām, gaļīgām ziedkopām, kuru pamatni lieto uzturā.
baldriāns Daudzgadīgs lakstaugs, kura saknēm ir īpatnēja smarža un kuras lieto ārstniecībā.
ceļteka Daudzgadīgs lakstaugs, parasti ar rozetē sakārtotām lapām, sīkiem ziediem vārpveida vai galviņveida ziedkopā.
vēlziede Daudzgadīgs liliju dzimtas augs, kam ir bumbuļsīpols, ziedēšanas laikā nav lapu un kas parasti zied rudenī ar lieliem piltuvveida ziediem.
raganzālīte Daudzgadīgs naktssveču dzimtas lakstaugs ar sīkiem, parasti baltiem vai sārtiem, ziediem.
piparmētra Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas aromātisks lakstaugs ar bāli zaļu vai iesarkanu stublāju, vienkāršām pretējām lapām un nekārtniem violetiem ziediem lapu žāklēs vai galotnēs.
sētložņa Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas augs ar ložņājošu stumbru, apaļīgām lapām un sīkiem, violetiem ziediem.
zeltnātrīte Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs ar garu, četršķautņainu stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, divlūpainiem ziediem.
mātere Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs ar staraini šķeltām lapām un ziediem vārpveida ziedkopā.
mētra Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs ar zobotām vai zāģzobotām lapām, zili violetiem vai violeti rožainiem ziediem.
sārmene Daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām un dažādas krāsas ziediem vārpveida ziedkopās vai ķekaros.
septiņvīre Daudzgadīgs pulkstenīšu dzimtas lakstaugs ar resnu, vārpstveidigu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās.
pūslene Daudzgadīgs pūsleņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs bez saknēm, ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru. atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos.
rasene Daudzgadīgs raseņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs ar baltiem ziediem rituļveida ziedkopās bezlapainu ziednešu galotnēs un rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi.
rūta Daudzgadīgs rūtu dzimtas augs, kam ir pelēki zaļganas divkārt vai trīskārt plūksnainas lapas, dzelteni ziedi un auglis - pogaļa.
sīkpaparde Daudzgadīgs sīkpaparžu dzimtas lakstaugs ar ziemzaļām, plūksnainām lapām un garenām sporangiju kopām.
rokambolis Daudzgadīgs sīpolaugs, kam raksturīgas vairākstāvu ziedkopas, no kurām veidojas vairsīpoliņi ar blīvi piegulošām, oranži violetām zvīņām. Daudzposmu sīpols.
kaktuss Daudzgadīgs sukulents, kas aug sausos apgabalos, arī sausā augsnē un kam parasti ir dzeloņains dažādas formas stumbrs un krāšņi dažādas krāsas ziedi.
skābene Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar vienkāršām veselām lapām, zaļganiem vai rožainiem ziediem, parasti skarās, un augli - riekstiņu.
lucerna Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs (lopbarības augs) ar gariem, paciliem stublājiem un ziliem, violetiem, dzelteniem vai zaļi pelēkiem ziediem.
strelīcija Daudzgadīgs tropu lakstaugs ar rozetē sakārtotām lapām un oranžiem vai ziliem ziediem, kam ir laivveida seglapas.
ūdensroze Daudzgadīgs ūdensaugs ar lielām ieapaļām vai ieapaļi ovālām peldošām lapām un palieliem, parasti baltiem, ziediem.
pūķgalve Daudzgadīgs vai viengadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar divlūpainu zili violetu ziedu vainagu.
ūdenszieds Daudzgadīgs, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs, kam vasa reducējusies par plātnīti, tā ka stumbrs un lapas vairs nav skaidri nošķirami.
ilgs Daudzi (par laika posmiem).
simfilas Daudzkāju apakšklase, pie kuras pieder sīki, dažus milimetrus gari, bezkrāsaini dzīvnieki, kam ir 12 pāru kāju un nav acu. Šīs apakšklases dzīvnieki.
recirkulācija Daudzkārtēja (pilnīga vai daļēja) vielas atgriešanās tehnoloģiskajā procesā, ierīcē, aparātā u. tml.
polihromija Daudzkrāsainība (parasti lietišķajā mākslā, arhitektūrā).
nesējraķete Daudzpakāpju raķetes dzenošā pakāpe (daļa), kas paceļ no planētas un ievada orbītā (piemēram, mākslīgos debess ķermeņus).
piramīda Daudzskaldnis, kam viena skaldne (pamats) ir daudzstūris, bet pārējās skaldnes - trijstūri ar kopēju virsotni.
divpadsmitskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo divpadsmit plaknes.
prizma Daudzskaldnis, kura divas skaldnes (pamati) ir vienādi un paralēli daudzstūri, bet sānu skaldnes ir paralelogrami.
prizmatoīds Daudzskaldnis, kuru no divām pusēm ierobežo paralēli pamati - daudzstūri (ar jebkuru malu skaitu), bet sānu skaldnes ir trijstūri vai trapeces.
perspektīvs Daudzsološs (par cilvēkiem).
cimbole Daudzstīgu tautas mūzikas instruments, ko spēlē, sitot ar koka nūjiņām vai veserīšiem pa stīgām.
pavedienaļģe Daudzšūnu aļģe ar vienā rindā pavedienveidigi novietotām šūnām.
mezoderma Daudzšūnu dzīvnieku dīgļa vidējā dīgļlapa, kas atrodas starp ektodermu un entodermu. Trešā dīgļlapa.
sēklaizmetnis Daudzšūnu veidojums (sēklaugiem), no kura pēc olšūnas apaugļošanās attīstās sēkla.
klaids Daudzu (parasti sīku) vienību kopums, kas atrodas brīvi, izklaidus.
Masu psihoze Daudzu cilvēku vienveidīga izturēšanās, darbība, kas radusies kādas ietekmes rezultātā un kam pakļaujas indivīdi.
Ģimenes dārziņu kolonija Daudzu ģimenes dārziņu kopa. Vieta, kur atrodas šādu dārziņu kopa.
Zvaigžņu lietus Daudzu meteoru parādīšanās īsā laika sprīdī.
zars Daudzu paaudžu asinsradinieku kopums. Vienas paaudzes asinsradinieku kopums.
Somu (arī soma) dūdas Daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
miljards Daudzums, skaits 1 000 000 000. Kopa, kas sastāv no 1 000 000 000 vienībām.
miljons Daudzums, skaits 1 000 000. Kopa, kas sastāv no 1 000 000 vienībām.
tūkstotis Daudzums, skaits 1000. Kopa, kas sastāv no 1000 vienībām.
padsmit Daudzums, skaits no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
skanīgs Daudzveidīgs, arī pilnvērtīgs (par darbību, norisi u. tml.).
raibs Daudzveidīgs, dažāds (piemēram, par darbību, norisi).
samezglojums Daudzveidīgums, sarežģītība, konfliktu bagātība (parasti daiļdarbā, tā sižetā).
sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju.
autobuss Daudzvietīgs pasažieru automobilis.
izdauzīt Dauzot padarīt viscaur mīkstu vai mīkstāku.
izdauzīt Dauzot padarīt viscaur plānāku, asāku. Dauzot izveidot vēlamā formā.
sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu. Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
kukulis Dāvana (parasti kāds priekšmets), kas atvesta (no kurienes).
ciemakukulis Dāvana (parasti kas ēdams), ko ņem līdzi ciemos.
ciemakukulis Dāvana (parasti kas ēdams), ko viesiem dod līdzi uz mājām.
sālsmaize Dāvana, ko kādam pasniedz, apciemojot viņu jaunā dzīvesvietā vai darbavietā.
loksne Dažāda lieluma taisnstūrains (papīra) gabals (piemēram, rakstīšanai, rasēšanai).
priekšauts Dažāda piegriezuma darba (retāk dekoratīvs) apģērba gabals, ko valkā virs tērpa priekšdaļas.
ziežeļļa Dažāda sastāva viela (parasti naftas ogļūdeņraži), ko izmanto (kā) ziešanai.
pods Dažādas formas (parasti māla, metāla) trauks, ko parasti izmanto pārtikas vielu uzglabāšanai, transportēšanai.
vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai. Šāds (parasti lēzens, ar augstu pamatni, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā.
kauss Dažādas formas un materiāla, parasti vāzei līdzīgs, izstrādājums, ko pasniedz par balvu sporta sacensību uzvarētājiem.
vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā. Nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
senestopātijas Dažādas vispārējas, nepatīkamas, grūti raksturojamas patoloģiskas sajūtas ķermenī.
Izkulties uz citu rēķina Dažādiem līdzekļiem panākt, lai (ko) paveiktu cits vai citi.
atšķirīgs Dažāds (kvantitatīvajā salīdzinājumā, parasti vienas sugas robežās).
raibs Dažāds, nevienāds pēc sava sastāva (par cilvēku grupu, kopumu).
politonalitāte Dažādu (parasti divu) tonalitāšu vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā.
krokete Dažādu (piemēram, gaļas, dārzeņu) attiecīgi sagatavotu produktu masas apaļš vai iegarens veidojums.
antoloģija Dažādu autoru daiļdarbu (parasti dzeju) izlase.
vitamīnaugi Dažādu dzimtu augi, ko var izmantot tīru vitamīnu preparātu vai vitamīnu koncentrātu ieguvei.
sinkrētisms Dažādu elementu organiski nesaistīts kopums (parasti reliģijā, filozofijā).
poliritmija Dažādu ritmu apvienojums dzejā, kas nav veidota pēc brīvo vārsmu principa.
jaunromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu.
neoromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu. Jaunromantisms.
Koalīcijas valdība Dažādu savā starpā vienojušos politisku partiju pārstāvju valdība (kapitālistiskajās valstīs).
Koalīcijas valdība Dažādu savā starpā vienojušos politisku partiju pārstāvju valdība.
dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīviem izteiksmes līdzekļiem.
kolāža Dažādu, parasti stilistiski atšķirīgu, mākslas darbu, to elementu vai izveides paņēmienu apvienojums.
karuselis Dažādu, strauji cits citam sekojošu notikumu, iespaidu u. tml. kopums.
dakša Dažās mašīnās - ierīce (ko veido vairāki paralēli zari) kraušanai, grābšanai vai tml. darbiem.
līnijtiesnesis Dažās sporta spēlēs - galvenā tiesneša palīgs.
kandidāts Dažās valstīs (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, buržuāziskajā Latvijā) - akadēmiskās izglītības pirmais zinātniskais grāds, ko piešķir pēc patstāvīgi veikta sacerējuma iesniegšanas un kandidāta pārbaudījumu nokārtošanas. Persona, kam piešķirts šis grāds.
gadīties Dažkārt būt sastopamam, būt, atrasties.
atgadīties Dažkārt būt sastopamam, dažkārt būt.
parādīties Dažkārt kļūt redzamam, sastopamam. Gadīties (2).
cits Dažs, kāds, arī nezināms cilvēks (salīdzinājumā ar minēto, zināmo). Ne pats (minētais).
spora Dažu augstāko augu (sūnaugu, paparžaugu) un zemāko augu (aļģu, sēņu, ķērpju) vienšūnas veidojums, ar ko tie vairojas.
zaļums Dažu augu (piemēram, diļļu, pētersīļu) lapas, laksti, ko uzturā lieto termiski neapstrādātus.
aste Dažu bezmugurkaulnieku ķermeņa pakaļējā daļa (arī nesašaurināta).
pēcdarbība Dažu fizikālo īpašību izpausmes aizkavēšanās, atpalikšana attiecībā pret faktoriem, kas tos izraisa.
soprāns Dažu instrumentu nosaukumos - šī instrumenta veids ar augstu diapazonu.
tenors Dažu instrumentu nosaukumos - šī instrumenta veids ar samērā augstu diapazonu.
alts Dažu instrumentu nosaukumos - šī instrumenta veids ar zemāku diapazonu.
ģenerālsekretārs Dažu komunistisko un strādnieku partiju vadītājs.
maksts Dažu kukaiņu kāpuru (piemēram, maksteņu) īpašs aizsargapvalks, kas veidots no augu daļām, detrīta, smilšu graudiem.
imunitāte Dažu likumu neattiecināšana (uz personām, kam ir īpašs stāvoklis valstī).
rūgt Dažu mikroorganismu iedarbībā pārveidoties par citiem, galvenokārt vienkāršākiem savienojumiem (par organiskiem savienojumiem, parasti ogļhidrātiem). Šādā veidā iegūt vēlamās īpašības.
kombināts Dažu nelielu vietējās rūpniecības uzņēmumu vai sadzīves pakalpojumu uzņēmumu apvienība.
piedvesums Dažu skaņu artikulācijā - izelpas radīta, dvesmai līdzīga skaņa.
pavīdēt Dažviet neskaidri parādīties, arī tikko pamanāmi kļūt redzamam.
vīdēt Dažviet, arī tikko parādīties, arī tikko manāmi būt redzamam.
rādiusvektors Debess ķermeņa attālums līdz pavadonim, kas ap to riņķo.
perihēlijs Debess ķermeņa vai Saules mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Saulei.
pols Debess ķermeņa virsas vieta, punkts, kur kāda parādība izpaužas visintensīvāk.
ekliptika Debess sfēras lielais riņķis, pa kuru pārvietojas Saules centrs tās gadskārtējā šķietamajā kustībā.
paralēle Debess sfēras riņķa līnija, kas ir paralēla debess ekvatoram.
librācija Debess spīdekļa šķietama svārstīšanās (ap savu asi), ko izraisa tā nevienmērīga kustība pa orbītu.
periods Decimālcipars vai decimālciparu grupa, kas bezgalīgi daudz reižu atkārtojas periodiskajā decimāldaļskaitlī. Skaitlis, kas, pieskaitīts argumentam, nemaina periodiskas funkcijas vērtību.
Periodiskais daļskaitlis Decimāldaļskaitlis, kas sastāv no galīgas ciparu grupas un bezgalīgi daudz reižu atkārtota cipara vai ciparu grupas.
fanātisms Dedzīga, nekritiska, pilnīga pakļaušanās noteiktai reliģijai.
debates Dedzīgas, dzīvas (savstarpējas) pārrunas, arī strīds (par kādu jautājumu).
sprikstēt Dedzīgi paust savas jūtas. Arī sprēgāt (3).
traukt Dedzīgi vēlēties, tiekties (parasti nokļūt kur, sasniegt ko).
traukties Dedzīgi vēlēties, tiekties (parasti nokļūt kur, sasniegt ko).
debatēt Dedzīgi, dzīvi pārrunāt (ko), arī strīdēties (par kādu jautājumu).
sprēgāt Dedzīgi, klaji paust savas jūtas.
apustulis Dedzīgs aizstāvis, propagandētājs.
temperamentīgs Dedzīgs, arī vitāls (par cilvēku).
sparīgs Dedzīgs, neatlaidīgs (par cilvēku).
grēmas Dedzinoša sāpju sajūta (pakrūtē), ko izraisa gremošanas traucējumi.
sūrstoņa Dedzinošas, samērā vājas, parasti ilgstošas, sāpes.
sūrstēt Dedzinoši, samērā vāji, parasti ilgstoši, sāpēt.
smelgt Dedzinoši, sūrstoši, samērā vāji sāpēt (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.).
kaustisks Dedzinošs, kodīgs (par vielu).
sūrstošs Dedzinošs, samērā vājš, parasti ilgstošs (par sāpēm).
izdedzināt Dedzinot izdezinficēt, padarīt tīru.
izdedzināt Dedzinot izlietot, patērēt (visu, parasti to, kas atrodas kur iekšā), ļaut izdegt (visam, parasti tam, kas atrodas kur iekšā).
sadedzināt Dedzinot iznīcināt (ko), dedzinot panākt, ka (kas), parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml.
kurt Dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas (uguns).
kurināt Dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas, deg (uguns).
sakurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā u. tml., panākt, ka (piemēram, telpā, celtnē, arī vidē) kļūst, parasti ļoti, silts.
kurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā u. tml., panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
kurt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā, panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
sakurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards u. tml.) kļūst, parasti ļoti, silts, izstaro siltumu.
kurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu.
kurt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu. Kurināt (1).
pārogļot Dedzinot pārveidot par ogli.
oligofrenopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī garīgā attīstībā atpalikušu bērnu audzināšanas un mācīšanas problēmas.
Plastiskā deformācija Deformācija, kas paliek pēc ārēja spēka iedarbības izbeigšanās.
Plastiskā deformācija Deformācija, kas paliek pēc ārēja spēka iedarbības izbeigšanās.
mesties Deformēties (parasti par kokmateriāliem, to izstrādājumiem).
samesties Deformēties (parasti par kokmateriāliem).
ugunskurs Degošs vai degšanai sagatavots īpaši (ārpus kurināmām ierīcēm) sakrauts, parasti malkas, kopums.
izdegt Degot (kam), rasties, izveidoties (tajā) - par caurumu, robu u. tml.
piekvēpt Degot (kam), tikt pārklātam ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses.
Sadegt (arī pārvērsties) pelnos Degot aiziet bojā. Izbeigties, zust (parasti par jūtām).
liesmot Degot izstarot (parasti spožu, sarkanu) gaismu.
kust Degot kļūt mazākam (par sveci).
pārogļoties Degot pārveidoties par ogli.
kurēties Degot radīt siltumu, gaismu (par uguni).
kurties Degot radīt siltumu, gaismu (par uguni).
piekūpēt Degot, arī garojot (kam), tikt pārklātam, piemēram, ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses.
sadegt Degot, parasti pilnīgi, pārvērsties pelnos, oglēs u. tml.
Noiet (arī noklīst) no ceļa Degradēties, pagrimt.
Noklīst (arī noiet) no ceļa, arī noklīst neceļos (arī uz neceļiem) Degradēties, pagrimt.
Noiet (arī noklīst) no ceļa Degradēties, pagrimt.
noklīst Degradēties, pagrimt.
ugunsspēks Degšanas procesa, uguns iedarbības pakāpe.
kvēlot Degt bez liesmām, izstarojot, parasti sarkanu, gaismu.
zvērot Degt bez liesmām, izstarojot, parasti sarkanu, gaismu.
lēkāt Degt raustoties, strauji mainot apjomu, formu (par uguni, liesmām).
svilt Degt, parasti ar lielu liesmu, strauji.
sprēgāt Degt, radot īslaicīgus, asus trokšņus (par uguni).
iesnas Deguna dobuma gļotādas (parasti infekciozs) iekaisums, kas izraisa izdalījumus no gļotādas un parasti apgrūtinātu elpošanu.
bostons Deja (lēnā valša paveids).
vēderdeja Deja (parasti Austrumu zemēs), kurai raksturīgas plašas ķermeņa vidukļa, gurnu kustības.
izdejot Dejā, dejojot atveidot, izpaust.
raksturdeja Deja, kas izveidota, atlasot un pārveidojot atsevišķus tautas dejas izteiksmes līdzekļus, dažkārt papildinot tos ar klasiskās dejas elementiem vai modernās dejas izteiksmes līdzekļiem.
izdejot Dejas soļiem izveidot (parasti dejas figūras).
nodejot Dejojot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), nost.
kratīties Dejot (parasti modernās sarīkojumu dejas).
nodejot Dejot (visu laikposmu) un pabeigt dejot.
nodejot Dejot un pabeigt dejot (deju).
izdejot Dejot un pabeigt dejot (deju). Nodejot.
partita Deju svīta (parasti 17. un 18. gadsimta mūzikā).
dekadentisms Dekadences pamatpazīmju kopums.
melodeklamācija Deklamācija mūzikas pavadījumā. Daiļdarbs (kopā ar pavadījumu), kas rakstīts šādai deklamācijai.
nodeklamēt Deklamēt un pabeigt deklamēt.
deklaratīvisms Deklarācijai (3) raksturīgo pazīmju kopums.
nomens Deklinējamas vārdšķiras vārds (parasti lietvārds, adjektīvs, skaitļa vārds, vietniekvārds).
Kesona slimība Dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens.
Kesona slimība Dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens.
dekors Dekoratīva (telpas, celtnes ārsienas) apdare.
dekorativitāte Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums. Dekoratīvisms (1).
dekoratīvisms Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums. Dekorativitāte.
drapērija Dekoratīvi lietots audums (parasti nokarens).
gobelēns Dekoratīvo audumu (paklāju, sienas segu u. tml.) aušanas tehnika.
krāšņums Dekoratīvs (par augiem).
puķe Dekoratīvs (par augiem).
kašpo Dekoratīvs (parasti keramikas) trauks puķu poda ievietošanai.
velce Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi. Trēns (1).
trēns Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi. Velce.
prospekts Dekoratīvs (telpisks vai gleznots) veidojums, kas nosedz vai norobežo (ko). Skatuves ietērpa sastāvdaļa, ko novieto skatuves dibenplānā visā tās atveres laukumā.
drapērija Dekoratīvs aizsegums, norobežojums (parasti veidots no smaga, brīvās krokās krītoša auduma).
bārkstis Dekoratīvs elements - pavedienu, dažāda materiāla sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts, piemēram, ar audumu, apģērba gabalu.
pušķis Dekoratīvs elements (parasti cepurēm) - neliels (putnu spalvu, arī zirga astru) kopums.
aste Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi.
Kleitas aste Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi.
šlepe Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi. Velce.
santpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi. Sanpaulija.
sanpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi. Santpaulija.
apdare Dekoratīvs papildinājums.
posters Dekoratīvs plakāta tipa darinājums.
roze Dekoratīvs rožu dzimtas krūmveida augs ar lieliem, parasti smaržīgiem, dažādas krāsas divdzimumu ziediem (pa vienam vai vairogveida ziedkopās) un ar ērkšķainu stumbru.
lauvmutīte Dekoratīvs viengadīgs vīrceļu dzimtas augs ar divlūpainiem dažādas krāsas ziediem.
ļipa Dekoratīvs žaketes mugurpuses pagarinājums.
mezglojums Dekoratīvu tekstiliju (piemēram, paklāju, sienas segu, lakatu) siešanas tehnika. Priekšmets, kas veidots šādā tehnikā.
sadeldēt Deldējot, parasti pilnīgi, sabojāt (priekšmetus).
runasvīrs Delegāts, amatpersona (parasti vēlēta). Runas vīrs.
Runas vīrs Delegāts, amatpersona (parasti vēlēta). Runasvīrs.
Runas vīrs Delegāts, amatpersona (parasti vēlēta). Runasvīrs.
galds Dēlis, kas īpaši apstrādāts, lai izgatavotu attiecīgu priekšmetu.
padēls Dēls attiecībā pret pamāti, patēvu.
lāva Dēļu paaugstinājums (pirtī, parasti ar pakāpieniem), kur karsēties un pērties.
trinītis Dēļu sāniskais savienojums (parasti apšuvumā), kurā spraugu starp diviem dēliem pārsedz ar trešo dēli.
čupiņa Dem. --> čupa.
kārpiņa Dem. --> kārpa.
kopiņa Dem. --> kopa (3).
kripatiņa Dem. --> kripata.
lampiņa Dem. --> lampa.
lapele Dem. --> lapa.
lapiņa Dem. --> lapa.
ļipiņa Dem. --> ļipa.
paklusiņām Dem. --> paklusi. Samērā klusi.
palēnītēm Dem. --> palēni.
pamazītēm Dem. --> pamazām.
pantiņš Dem. --> pants [1].
pasaulīte Dem. --> pasaule.
pasīte Dem. --> pase.
pauguriņš Dem. --> paugurs.
pavadiņa Dem. --> pavada.
pazarīte Dem. --> pazare.
skripatiņa Dem. --> skripata.
tapiņa Dem. --> tapa.
vārpiņa Dem. --> vārpa.
atvaļināties Demobilizēties (par karavīru).
demokrāts Demokrātiskās partijas biedrs (kapitālistiskajās valstīs).
nodemonstrēt Demonstrēt un pabeigt demonstrēt.
rotācisms Dentālas (alveolāras) skaņas (parasti «s») pārvēršanās par «r».
radiometrija Derīgo izrakteņu ģeoloģiskās izpētes metode, kas pamatota uz radioaktivitātes mērījumiem.
seismozondēšana Derīgo izrakteņu izlūkošana, pamatojoties uz nelielu mākslīgu sprādzienu radīto seismisko viļņu novērojumiem.
putraimdesa Desa, kas gatavota no (parasti cūkas) asinīm ar putraimu piedevu.
asinsdesa Desa, kuras galvenā sastāvdaļa ir (parasti cūkas) asinis.
krabis Desmitkāju kārtas vēžu dzimtu grupa, pie kuras pieder, piemēram, saldūdenskrabju, vilnaskrabju dzimta.
saldūdenskrabji Desmitkājvēžu kārtas dzimta, kurā ietilpst krabji, kas dzīvo saldūdeņos (parasti upēs) un kam nav kāpura stadijas. Šīs dzimtas krabji.
iedēstīt Dēstīt un pabeigt dēstīt.
piedēstīt Dēstot papildināt (dēstījumu).
cīsiņi Desu izstrādājums - no liesas gaļas izgatavotas tievas desiņas, kuras parasti lieto vārītā veidā.
reglamentēt Detalizēti noteikt, regulēt (kādu darbību) - parasti par likumu, oficiāliem noteikumiem u. tml.
Jautājumu krustugunis Detalizētu jautājumu, parasti pēkšņa, izvirzīšana no dažādiem viedokļiem kādam cilvēkam.
Jautājumu krustugunis Detalizētu jautājumu, parasti pēkšņa, izvirzīšana no dažādiem viedokļiem kādam cilvēkam.
spaile Detaļa (ierīcei, aparātam), ar kuru nodrošina elektriskās enerģijas pieplūdi.
matrice Detaļa (ierīcēm, instrumentiem, ko izmanto apstrādē ar spiedienu), kurā ir apstrādājamā priekšmeta formai atbilstošs padziļinājums.
dakša Detaļa (mehānismos, ierīcēs), veidojums, kas sastāv no diviem (parasti paralēliem) kopā sastiprinātiem zariem.
zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
rokturis Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam, kādam priekšmetam), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai veiktu kādu darbību.
spals Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku un parasti izveidota taisnā virzienā attiecībā pret darbīgās daļas asi.
rokturis Detaļa (piemēram, iekārtai, ierīcei), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) darbinātu, mainītu (tās) stāvokli.
spals Detaļa (pistolei), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku.
tureklis Detaļa (priekšmetam), arī priekšmets, veidojums, kas ir paredzēts (kā) turēšanai.
tureklis Detaļa (priekšmetam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) turētu, veiktu kādu darbību.
cokols Detaļa (spuldzes, elektronu lampas) pareizai un drošai ieslēgšanai apgaismošanas tīklā vai radiotehniskā shēmā.
trizulis Detaļa (stellēs), kas ir paredzēta nīšu saturēšanai.
belzenis Detaļa (šaujamieroča aizslēgā) patronas kapsulas pārsišanai.
aploks Detaļa (velosipēda ritenī), kurā iestiprināti spieķi un kuru apņem riepa.
sviedrene Detaļa, elements (kādā veidojumā), kas ir paredzēts sviedru uzsākšanai.
skrāpis Detaļa, elements ar paaugstinājumiem (transporta mehānismā, ierīcē u. tml.) kā savākšanai, saturēšanai.
pagarinātājs Detaļa, elements, arī ierīce, ietaise (piemēram, priekšmeta) pagarināšanai.
piedeva Detaļa, elements, ko (kādam nolūkam) pievieno galvenajai daļai, pamatdaļai.
pasitnis Detaļa, elements, ko piestiprina zem (kā), arī (kam) apakšā.
tureklis Detaļa, kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu. Rokturis.
rokturis Detaļa, kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu.
piesūceknis Detaļa, kas rada vakuumu un ir paredzēta (kā) piestiprināšanai pie kādas virsmas.
orgāns Detaļa, sastāvdaļa (ierīcē, iekārtā u. tml.), kam parasti ir tieša saskare ar darbības objektu vai ar ko ir kontakts (ierīces, iekārtas u. tml.) vadītājam.
robusts Detaļās neizstrādāts, nenogludināts (piemēram, par mākslas darbu).
kniede Detaļu savienošanai paredzēts stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas detaļās izplacina vai paplašina.
papilddeva Deva, ko saņem vai izsniedz papildus parastajai (piemēram, uztura, medikamentu) devai.
uzdoties Dēvēt sevi (par ko), parasti, maldinot kādu.
dēvēties Dēvēt sevi (par ko).
saukāt Dēvēt, saukt (ko) pārveidotā vārdā, nosaukumā. Dēvēt, saukt (pēc kādas raksturīgas pazīmes).
sacīt Dēvēt, saukt, arī uzskatīt par ko.
teikt Dēvēt, saukt, arī uzskatīt par ko.
nona Deviņrindu pants, kurā pirmās sešas rindas saistītas ar krusteniskām atskaņām, pēdējās divas ar blakus atskaņām, sestā un septītā parasti ar blakus atskaņām.
pārbēgt Dezertējot pāriet pretinieka pusē (parasti, pārkļūstot pāri frontes līnijai).
plaucēt Dezinficēt (parasti trauku) ar verdošu ūdeni vai karstu tvaiku.
hlorēt Dezinficēt (parasti ūdeni) ar hlorkaļķiem, hlora gāzi.
izdezinficēt Dezinficēt un pabeigt dezinficēt.
gaitnieks Dežurants (skolā, karaspēka apakšvienībā u. tml.).
sardze Dežūras dienesta pienākumu veikšana kādā noteiktā diennakts laikposmā (parasti uz kuģa).
nodežurēt Dežurēt un pabeigt dežurēt.
Dežūras telpa Dežūrtelpa.
tesitūra Diapazona augstums (balsij, mūzikas instrumentam).
reģistrs Diapazona daļa (balsij, mūzikas instrumentam) ar noteiktu augstumu, tembru, intensitāti.
slaids Diapozitīvs (parasti krāsains).
diaprojektors Diaskopa paveids.
tēvs Dibinātājs, pamatlicējs. Arī vadītājs, organizators.
piedīkt Dīcot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
nodīkt Dīcot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
moralitē Didaktiska alegoriska drāma (15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā galvenie varoņi bija simboliski un cīnījās savā starpā par cilvēka dvēseli.
Mācību priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācība programmas. Mācībpriekšmets.
priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets, mācībpriekšmets.
mācībpriekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas. Mācību priekšmets.
iesals Diedzētu graudu produkts, ko parasti izmanto par izejvielu, piemēram, alus, spirta gatavošanai.
Atvērto durvju diena Diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
Atvērto durvju diena Diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
Atvērto durvju diena Diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
gadadiena Diena, kad aprit viens vai vairāki gadi kopš kāda (parasti sabiedriski nozīmīga) notikuma.
pastardiena Diena, kad laicīgā pasaule ies bola un kad notiks dieva tiesa pār cilvēkiem.
politdiena Diena, kurā partijas, organizāciju un uzņēmumu vadošie darbinieki tiekas ar darbaļaužu kolektīviem, lai apspriestu aktuālus jautājumus.
Klusā stunda Dienas atpūtai paredzētais laiks (piemēram, slimnīcā, sanatorijā).
Klusā stunda Dienas atpūtai paredzētais laiks (piemēram, slimnīcā, sanatorijā).
junda Dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos). Vakara junda.
Vakara junda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos). Vakarjunda.
junda Dienas gaitu sākuma vai beigu signāls (parasti bruņotajos spēkos).
uzdienēt Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi.
uzdienēties Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi. Uzdienēt (1).
uzkalpoties Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi. Uzdienēties (1).
izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei), pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
feldmaršals Dienesta pakāpe (parasti augstākā) vairāku valstu armijās. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
čina Dienesta pakāpe (pirmsrevolūcijas Krievijā).
rotmistrs Dienesta pakāpe (pirmsrevolūcijas Krievijas kavalērijā), kas atbilda kapteiņa pakāpei kājnieku karaspēkā. Karavīrs, kam bija šāda dienesta pakāpe.
dižkareivis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
komandkapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp kapteiņa un jūras kapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Jūras kapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Jūras kapteinis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
dižmatrozis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp matroža un kaprāļa dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
bocmanis Dienesta pakāpe buržuāziskās Latvijas kara flotē (starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālpulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp ģenerālleitnanta un armijas ģenerāļa vai ieroču šķiras maršala pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp ģenerālmajora un ģenerālpulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
seržants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp jaunākā seržanta un vecākā seržanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - dienesta pakāpe starp kaprāļa un virsseržanta (bocmaņa) pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
majors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp kapteiņa un apakšpulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālmajors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp pulkveža un ģenerālleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp vecākā leitnanta un majora pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā - starp kapteiņleitnanta un pulkvežleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
pulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Padomju. Armijā - dienesta pakāpe starp apakšpulkveža un ģenerālmajora pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā - starp pulkvežleitnanta un ģenerāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
Štāba kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp poručika un kapteiņa (rotmistra) pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Štāba kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp poručika un kapteiņa (rotmistra) pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
leitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kam flotēs (Padomju Armijā un Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp jaunākā leitnanta un vecākā leitnanta pakāpēm, buržuāziskās Latvijas armijā un kara flotē - pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē - dienesta pakāpe starp mičmaņa un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
virsleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kara flotēs - Latvijas armijā un aizsardzības spēkos. Dienesta pakāpe starp leitnanta un kapteiņa (flotē - kapteiņleitnanta) dienesta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs (buržuāziskās Latvijas kara flotē - dienesta pakāpe starp kapteiņleitnanta un komandkapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
admirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp viceadmirāļa un flotes admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda vai arī kontradmirāļa, viceadmirāļa, flotes admirāļa, Padomju Savienības flotes admirāļa dienesta pakāpe.
viceadmirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs starp kontradmirāļa un admirāļa pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
poručiks Dienesta pakāpe dažu valstu armijās (pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
pulkvežleitnants Dienesta pakāpe Latvijas armijā (starp kapteiņa un pulkveža pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Padomju Savienības maršals Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp armijas ģenerāļa un ģenerālisimusa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Armijas ģenerālis Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp ģenerālpulkveža un Padomju Savienības maršala dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Armijas ģenerālis Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp ģenerālpulkveža un Padomju Savienības maršala dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Vecākais leitnants Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp leitnanta un kapteiņa dienesta pakāpēm) un Jūras Kara Flotē (starp leitnanta un kapteiņleitnanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
staršina Dienesta pakāpe Padomju Armijā (starp vecākā seržanta un praporščika pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Jaunākais seržants Dienesta pakāpe Padomju Armijā starp jefreitora un seržanta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Vecākais praporščiks Dienesta pakāpe Padomju Armijā starp praporščika un jaunākā leitnanta pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Vecākais seržants Dienesta pakāpe Padomju Armijā starp seržanta un staršinas pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
flagmanis Dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē (no 1935. līdz 1940. gadam), kurai tagad atbilst admirāļa dienesta pakāpe. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Flotes admirālis Dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē (starp admirāļa un Padomju Savienības flotes admirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
staršina Dienesta pakāpe PSRS Jūras kara flotē (vecākā matroža un mičmaņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Vecākais matrozis Dienesta pakāpe PSRS Jūras Kara Flotē starp matroža un 2. pakāpes staršinas pakāpēm. Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (buržuāziskās Latvijas armijā - dienesta pakāpe starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm).
jefreitors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp kareivja un jaunākā seržanta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
apakšpulkvedis Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp majora un pulkveža pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā - dienesta pakāpe starp kapteiņa (rotmistra) un pulkveža pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (Padomju Armijā - dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē - zemākā virsnieku pakāpe). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
mičmanis Dienesta pakāpe vairāku valstu kara Flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe starp galvenā staršinas un jaunākā leitnanta pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas kara flotē - dienesta pakāpe starp praporščika un leitnanta dienesta pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kontradmirālis Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flote - dienesta pakāpe starp pirmā ranga kapteiņa un viceadmirāļa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs (PSRS Jūras Kara Flotē - dienesta pakāpe, kas atbilst kapteiņa dienesta pakāpei Padomju Armijā, buržuāziskās Latvijas kara flotē - dienesta pakāpe starp virsleitnanta un kapteiņa pakāpēm). Karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
žandarms Dienesta pakāpe žandarmērijā. Cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī žandarmērijas darbinieks.
kollijs Dienesta suns ar garu, slaidu purnu un biezu, garu, melnbaltu vai brūni baltu apspalvojumu. Attiecīgā suņu šķirne. Skotijas aitu suns.
dobermanis Dienesta suns, kam raksturīgs garš, tievs ķermenis, īsa spalva un laba oža. Attiecīgā suņu šķirne.
dogs Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, spēcīgi žokļi, īsa spalva. Attiecīgā suņu šķirne.
telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija.
patentdienests Dienests, kas kārto ar izgudrošanu, racionalizāciju, patentēšanu u. tml. saistīto jautājumu kopumu ar mērķi veicināt zinātnes un tehnikas progresu.
Laika dienests Dienests, kas nosaka pareizu laiku un gādā par attiecīgās informācijas izplatīšanu.
palīgdienests Dienests, kas palīdz nodrošināt galvenā dienesta darbību kādā sistēmā, kopumā.
izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
nodienēt Dienēt (aktīvajā karadienestā) un pabeigt dienēt.
nodienēt Dienēt (visu laikposmu aktīvajā karadienestā) un pabeigt dienēt.
nodienēt Dienēt (visu laikposmu par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē) un pabeigt dienēt.
izdienēt Dienēt un pabeigt dienēt (aktīvajā karadienestā).
izdienēt Dienēt un pabeigt dienēt (par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē).
Darba diena Diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā).
Darba diena Diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā).
darbadiena Diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā). Darba diena.
dieninieks Diennakts norīkojuma kareivis, matrozis, kas uztur kārtību rotas, baterijas telpās, ir atbildīgs par rotas, baterijas mantu saglabāšanu.
kalendārijs Dienu saraksts pa nedēļām un mēnešiem (kalendārā), parasti kopā ar astronomiskām ziņām, svētku un vārdadienu reģistrējumu.
kalendārs Dienu uzskaitījums pa nedēļām un mēnešiem vienam gadam. Attiecīgais iespieddarbs (piemēram, grāmata, tabula, bloknots, kurā parasti ir arī astronomiskas ziņas un informācija par ievērojamiem notikumiem).
vaskpalma Dienvidamerikas palma, kuras 60 metru augstais stumbrs klāts ar plānu vaska kārtu.
tamburīns Dienvideiropā izveidots sitamais mūzikas instruments - apaļš rāmis, kuram ir pārvilkta āda un kurā ir iestiprināti zvārgulīši.
dienvidslāvi Dienvidslāvijas pamatiedzīvotāji.
kolo Dienvidslāvu dārziņa tipa rotaļdeja.
slovēņi Dienvidslāvu tauta, Slovēnijas pamatiedzīvotāji (Dienvidslāvijas Sociālistiskajā Federatīvajā Republikā).
debess Dieva (dievu, mitoloģisku būtņu) mājoklis, svētlaimes vieta, kur pēc nāves nonāk labo cilvēku dvēseles. Arī paradīze.
teofānija Dieva atklāsmes veids, kurā Dievs parādās tieši vai uz tā klātbūtni norāda dievišķīgas zīmes.
Pastarā tiesa Dieva tiesa pār cilvēkiem pastardienā.
Pastarā tiesa Dieva tiesa pār cilvēkiem pastardienā.
kungs Dieva uzrunas forma (parasti lūgšanā). Cieņas izteikšanas forma, runājot par dievu, arī Jēzu Kristu.
Debesu manna Dieva žēlastības izpausme.
Debesu manna Dieva žēlastības izpausme.
orākuls Dievība, arī priesteris, kas pareģo.
sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa - garīdznieka runa (parasti no kanceles), kas veltīta kāda Bībeles fragmenta plašam iztirzājumam. Šādas runas rakstveida teksts.
pātari Dievkalpojums (parasti mājās, arī kādā iestādē), kuru vada cilvēks, kas nav garīdznieks.
dievmaizīte Dievmaize (parasti neliela).
madonna Dievmātes nosaukums (parasti Itālijā). Dievmātes attēls (tēlotājā mākslā).
Zināmā mērā Diezgan (1). Nenoteiktā pakāpē, arī aptuveni.
uzdīgt Dīgstot izveidot jaunu augu, tā virszemes daļu (parasti par sēklām). Dīgstot izveidoties virs zemes (par augiem, to daļām).
līst Dīgstot parādīties virs zemes (par augiem, to daļām).
spiesties Dīgstot, augot virzīties cauri, piemēram, augsnei (par augiem, to daļām).
līst Dīgt (parasti par apmatojumu, apspalvojumu, ragiem).
nodiktēt Diktēt un pabeigt diktēt.
radiodiktors Diktors, kas pie mikrofona lasa pa radio pārraidāmus tekstus.
mārks Dīķis (parasti pļavā, ganībās), kas paredzēts, piemēram, linu, kaņepāju, mērcēšanai.
iedilt Dilstot iegūt sirpja formu (par Mēnesi).
irt Dilstot jukt (par audumu, adījumu).
padilt Dilstot kļūt plānākam, neizturīgākam, neizskatīgākam (par apģērbu, apaviem).
nodilt Dilstot kļūt plānam, neizturīgam, neizskatīgam (par apģērbu, apaviem).
karbonado Dimanta paveids - mikroskopisku dimanta graudiņu agregāts melnā vai pelēkā krāsā.
piedimdināt Dimdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
piedimdināt Dimdinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
nodimdināt Dimdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
nodimdināt Dimdošā balsī noteikt, pateikt. Dimdošā balsī norunāt.
nodimdēt Dimdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
atdipināt Dipinot atkļūt šurp (parasti par bērniem). _imperf._ Dipināt šurp. Dipinot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
aizdipināt Dipinot attālināties (parasti par bērniem). _imperf._ Dipināt prom. Dipinot nokļūt (kur, pie kā u. tml.).
rezidents Diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par sūtni.
Pilnvarotais lietvedis Diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku un sūtni.
Lietu pilnvarotais Diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku.
Diplomātiskais personāls Diplomātiskās pārstāvniecības atbildīgie darbinieki, kam piešķirtas īpašas tiesības.
Diplomātiskais personāls Diplomātiskās pārstāvniecības atbildīgie darbinieki, kam piešķirtas īpašas tiesības.
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim. Dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
Diplomātiskie rangi Diplomātisko darbinieku atšķirības pakāpes pēc amata vai stāvokļa.
Takts zizlis Diriģēšanai paredzēts zizlis.
Takts zizlis Diriģēšanai paredzēts zizlis.
nodiriģēt Diriģēt un pabeigt diriģēt (skaņdarbu).
pašdisciplīna Disciplīna, kam cilvēks pakļaujas pats pēc savas gribas.
demoralizācija Disciplīnas mazināšanās, darbības, rīcības spēju pasliktināšanās, zaudēšana.
skrūvbremze Diska bremze ar saspiedējskrūvi uz vārpstas ass (parasti celšanas mašīnās, drošības mehānismos).
šķīvis Diskveida, parasti liekts, priekšmets, veidojums.
Sieviešu konsultācija Dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos.
Sieviešu konsultācija Dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos.
koloīdi Dispersas sistēmas ar ļoti lielu sasmalcinājuma pakāpi.
dīvainība Dīvaina rīcība, paradums, uzskats. Arī īpatnība.
spokoties Dīvaini, neparasti izturēties.
jocīgs Dīvains, savāds (par cilvēku).
jocīgs Dīvains, savāds (par priekšmetiem, parādībām).
smieklīgs Dīvains, savāds (par priekšmetiem, parādībām).
aile Divām līnijām iezīmēts nodalījums (uz papīra lapas).
guļamdīvāns Dīvāns, kas paredzēts, izmantojams gulēšanai.
Stūra dīvāns Dīvāns, kura divas pastāvīgās sastāvdaļas ir savienotas (parasti taisnā) leņķī.
špalera Divas cilvēku rindas, kas ir izveidotas ceļa, joslas u. tml. malās, pa kuru virzās kāda godināma vai apsargājama persona.
dubultdurvis Divas durvis (vienā un tai pašā ailē), starp kurām ir neliela atstarpe.
brilles Divas īpašā ietvarā iestiprinātas stikla lēcas, ko lieto redzes spējas palielināšanai.
sliede Divas šādas paralēlas sijas, ko nostiprina uz gulšņiem un kas veido vilcienu, tramvaju, vagonešu, celtņu ceļu.
atpalicis Divd. --> atpalikt.
pabeigts Divd. --> pabeigt.
pacilāts Divd. --> pacilāt.
padots Divd. --> padot.
padzīvojis Divd. --> padzīvot.
pagarināts Divd. --> pagarināt.
pakarams Divd. --> pakārt.
pakļauts Divd. --> pakļauts.
paķerts Divd. --> paķert.
palielināts Divd. --> palielināt.
paliekams Divd. --> palikt [2].
paliekošs Divd. --> palikt [2].
pamācošs Divd. --> pamācīt.
pamatots Divd. --> pamatot.
pamazināts Divd. --> pamazināt.
pamests Divd. --> pamest.
panesams Divd. --> panest.
parasts Divd. --> parast.
pasālīts Divd. --> pasālīt.
pavairots Divd. --> pavairot.
pavājināts Divd. --> pavājināt.
pavēlošs Divd. --> pavēlēt.
pazīstams Divd. --> pazīt.
piparots Divd. --> piparot.
kostīmkleita Divdaļīga kleita, kuras augšējā daļa ir jaka bez oderes, arī blūzveida jaka, apakšējā - svārki.
mirte Divdīgļlapju dzimta, kurā ietilpst tropu koki un krūmi ar mūžzaļām smaržīgām lapām (piemēram, eikalipts, parastā mirte).
tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis).
platlapis Divdīgļlapju lakstaugu grupa, kurā ietilpst augi ar platām lapām (piemēram, ceļtekas, cūkpienes, rasaskrēsliņi).
ziemāji Divgadīgi un daudzgadīgi augi, kas veido ģeneratīvos dzinumus tikai pēc jarovizācijas stadijas pazeminātā temperatūrā.
selerija Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar, parasti dobu, stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
rācenis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas augs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu.
kārvele Divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem ziediem saliktos čemuros un parasti šķeltām vai dalītām lapām.
sievpaparde Divgadīgs vai daudzgadīgs sievpaparžu dzimtas lakstaugs ar īsu, resnu, plēkšņainu sakneni, nelielu stumbru un vairākkārt plūksnaini dalītām lapām.
zeltdadzis Divgadīgs, retāk daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar lancetiskām, zobainām, dzeloņainām lapām un jumstiņveida, spīdīgi dzeltenām iekšējā vīkala lapām, kas atgādina mēlziedus un ir daudz garākas par ziediem.
pastinaks Divgadīgs, retāk viengadīgs čemurziežu dzimtas augs ar vienkārt plūksnainām lapām un paresninātu, baltu sakni.
burkāns Divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni.
dubultlogi Divi logi (vienā un tajā pašā ailē), starp kuriem ir neliela atstarpe.
dubultsliedes Divi paralēli sliežu ceļi.
vārti Divi sastiprināti apaļkoki ar šķērskokiem siena žāvēšanai. Šādas divas puses, kas saslietas viena pret otru.
spēkpāris Divi skaitliski vienādi, bet pretēji vērsti paralēli spēki, kas pielikti vienam un tam pašam ķermenim.
dubultšāviens Divi šāvieni viens pēc otra no viena un tā paša stobra.
diptihs Divi tēlotājas mākslas darbi (piemēram, gleznas) uz vienotas pamatnes, divi, saturā savstarpēji saistīti, tēlotājas mākslas darbi (piemēram, gleznas).
stereopāris Divi viena un tā paša objekta plakani attēli (piemēram, fotoattēli, kinokadri), no kuriem viens iegūts no labās acs pozīcijas, otrs - no kreisās acs pozīcijas un kuri attiecīgā optiskā ierīcē veido vienu telpisku attēlu.
diloģija Divi, saturā savstarpēji saistīti, daiļdarbi (parasti romāni, lugas).
divjūgs Diviem zirgiem paredzēts.
ieloce Divkārt salikta un atlocīta sloksne (piemēram, audumam, tērpam).
sekundants Divkaujas dalībnieka pārstāvis un palīgs.
grotmasts Divmastu un trīsmastu buru kuģa otrais (visaugstākais) masts no priekšgala. Četrmastu un vairākmastu buru kuģa ikviens masts starp priekšējo un pakaļējo mastu.
antresols Divos pusstāvos sadalītas telpas augšējā daļa.
reihsrāts Divpalātu parlaments (Austroungārijā).
mugurpuse Divpusēji simetriska (bezmugurkaulnieku) ķermeņa puse, kas ir vērsta prom no pamata, substrāta, pa kuru (tie) kustas. Pretstats: vēderpuse.
vēderpuse Divpusēji simetrisku dzīvnieku ķermeņa puse, kas ir pretstats mugurpusei un parasti ir vērsta pret substrātu, pa kuru (tie) kustas.
divtik Divreiz tikpat (daudz, liels u. tml.).
otrtik Divreiz tikpat (daudz, liels u. tml.). Divkārtīgi.
divrindenis Divrindu pants. Divrinde.
ziedmuša Divspārņu kārtas mušveida divspārņu apakškārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi ar svītrainu, retāk vienkrāsainu, metāliski spīdīgu vēderu.
kaulmuša Divspārņu kārtas zīdītājdzīvnieku un putnu ektoparazīts, kas sūc šo dzīvnieku asinis.
divnieks Divu (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa. Pāris.
hibridizācija Divu (dažādu augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu) īpatņu krustošana.
moments Divu fizikālu lielumu reizinājums, vienam no kuriem parasti ir garuma dimensija.
piekārtojums Divu gramatiski samērā neatkarīgu valodas vienību (parasti salikta teikuma daļu) saistījums bez vārdiski izteiktiem saistījuma rādītājiem.
sazobe Divu mehānisma elementu mijiedarbība, parasti griezes, kustības pārnešanai.
divskanis Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē.
diftongs Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē. Divskanis.
kontrakcija Divu patskaņu apvienošana, apvienošanās runas plūsmā vienā patskanī vai divskanī.
Mierīga līdzāspastāvēšana Divu pretēju sociālo sistēmu valstu vienlaicīga pastāvēšana.
Mierīga līdzāspastāvēšana Divu pretēju sociālo sistēmu valstu vienlaicīga pastāvēšana.
līdzāspastāvēšana Divu vai vairāku (parasti pretēju) parādību eksistēšana līdzās, vienlaikus.
Harmoniskā secība Divu vai vairāku dažādu pakāpju akordu secība.
Harmoniskā secība Divu vai vairāku dažādu pakāpju akordu secība.
pants Divu vai vairāku dzejas rindu kopa, ko apvieno vai nu atskaņu sistēma, metriskā shēma un kopīga intonācija, vai tikai intonācija.
sagadīšanās Divu vai vairāku notikumu nejauša vienlaicīga vai laikā tuva norise. Divu vai vairāku apstākļu, faktu nejauša vienlaicīga vai laikā tuva pastāvēšana.
kontaminācija Divu vai vairāku notikumu, parādību u. tml. apvienošana, arī sajaukšana.
transitivitāte Divu vai vairāku objektu attieksmju, īpašību saistība ar kādu citu objektu.
konfrontācija Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
unisons Divu vai vairāku skaņu, skaņu virkņu, arī melodijas vienlaicīgs skanējums vienā un tai pašā augstumā vai oktāvas intervālā.
Muitas savienība Divu vai vairāku valstu vienošanās par noteiktu muitas tarifu.
Muitas savienība Divu vai vairāku valstu vienošanās par noteiktu muitas tarifu.
piekļāvums Divu valodas vienību (parasti vārdu) saistījums bez īpašiem formāliem saistījuma rādītājiem.
kvadrāts Divu vienādu reizinātāju reizinājums, skaitļa otrā pakāpe.
Koku gāžamā dakša Divzaru dakša ar īpaši izliektiem zaru galiem aizzāģēta koka gāšanai.
Koku gāžamā dakša Divzaru dakša ar īpaši izliektiem zaru galiem aizzāģēta koka gāšanai.
Koku gāžamā dakša Divzaru dakša ar īpaši izliektiem zaru galiem aizzāģēta koka gāšanai.
pirihijs Divzilbju palīgpēda, kas sastāv no neuzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai īsām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
palaco Dižciltīgo, patriciešu dzīvojamā māja (Itālijā). Liela sabiedriska celtne (Itālijā).
senjorita Dižciltīgu vai turīgu aprindu jauna (parasti neprecēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā).
madāma Dižciltīgu vai turīgu aprindu pārstāvja dzīvesbiedre. Dižciltīgu vai turīgu aprindu, parasti precēta, sieviete.
senjora Dižciltīgu vai turīgu aprindu vecāka (parasti precēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā).
paklājdobe Dobe (apstādījumos), kuras veidošanai izmantoti paklājaugi.
iedunēties Dobji iepukstēties (par sirdi).
dimdēt Dobji pukstēt (par sirdi).
dunēt Dobji pukstēt (par sirdi).
dunēt Dobji skanēt (par soļiem).
iedūkties Dobji, zemu ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
dūkt Dobji, zemu skanēt (par mūzikas instrumentiem).
dunēt Dobji, zemu skanēt, parasti, izraisot atbalsi (par mūzikas instrumentiem).
rūkt Dobji, zemu, samērā skali skanēt (par mūzikas instrumentiem).
būkšķis Dobjš, apslāpēts troksnis, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
Rejošs klepus Dobjš, dziļš, parasti biežs, klepus.
tolis Dobradžu dzimtas dzīvnieks (parasti govs) bez ragiem.
antilopes Dobradžu dzimtas pārnadžu grupa, kurā ietilpst, piemēram, antilopes (2), gazeles, gnū.
sirds Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem.
pūslis Dobs, elastīgs, parasti lodveida, veidojums, kas pildīts ar gāzi, gāzu maisījumu.
pūslis Dobs, muskuļots maisveida orgāns (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kur parasti uzkrājas kāds šķidrums.
pūslis Dobs, parasti apaļš, izcilnis kādas virsmas vai vielas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
rags Dobs, parasti izliekts, priekšmets ar paplatinātu galu (piemēram, trauks).
trauks Dobs, parasti ūdensnecaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā, parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei. Šāds priekšmets kopā ar tā saturu. Šāda priekšmeta saturs.
izdzirdīt Dodot bagātīgi dzert, bagātīgi pacienājot, izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
sadzirdīt Dodot daudz dzert, panākt, ka (kāds) pilnīgi padzeras.
sadzirdināt Dodot daudz dzert, panākt, ka (parasti dzīvnieks) pilnīgi padzeras. Sadzirdīt.
saēdināt Dodot daudz ēst, panākt, ka (kāds) pilnīgi paēd.
iedzirdīt Dodot dzert (alkoholisku dzērienu), panākt, ka (kāds) apreibst.
nodzirdīt Dodot dzert (alkoholiskus dzērienus), panākt, būt par cēloni, ka (kāds) degradējas, arī nonāk nabadzībā.
iedzirdīt Dodot dzert (parasti alkoholiska dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
nobarot Dodot labi un daudz ēst, panākt, ka (cilvēks, parasti bērns, viņa ķermenis, tā daļas) kļūst resns, tukls, pilnīgs.
ieteikt Dodot padomu, ierosinot norādīt, ka (kāds) ir vēlams, piemērots.
izrīkot Dodot rīkojumus, panākt, ka (kas) tiek izdarīts.
izrīkot Dodot rīkojumus, panākt, ka (tehnisku līdzekļu grupa, ražošanas vienība u. tml.) darbojas, paveic kādu uzdevumu.
izdot Dodot, parasti no rokas rokā, izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
nopirkt Dodot, piemēram, naudu, materiālas vērtības, arī ar savu izturēšanos, rīcību panākt, ka (kāds) izdara pakalpojumus, rīkojas kāda interesēs.
kreiss Doktrinārs, avantūristiski revolucionārs (par politisku partiju, virzienu, to uzskatiem, darbību u. tml.).
talons Dokumenta dublikāts, ko atstāj (piemēram, čeka, ordera) pasaknī.
virzība Dokumenta, sūdzības u. tml., nodošana tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) lietvedībā (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
kinoapraksts Dokumentāla (parasti informatīvi publicistiska) īsfilma.
kultūrfilma Dokumentāla kinofilma par kultūras tematiem.
patentliteratūra Dokumentālo avotu, publicētās informācijas kopums, kas atspoguļo patentzinību jautājumus un patentdokumentāciju.
hronika Dokumentālu kinokadru kopa (par jaunākajiem notikumiem).
kinohronika Dokumentālu kinokadru kopa (par jaunākajiem notikumiem).
portretfilma Dokumentāra filma, reportāža par kādu cilvēku vai cilvēku grupu.
licence Dokumentāri apstiprināta atļauja realizēt un izmantot patentētu izgudrojumu.
pierakstīt Dokumentāri nokārtot transportlīdzekļa (parasti kuģa) piederību.
būvprojekts Dokumenti būves realizēšanai (piemēram, zīmējumi, paskaidrojoši apraksti, maketi).
uzziņa Dokumenti, kurā ir īsas ziņas par kādu personu vai faktu. Izziņa.
kontramarka Dokuments (parasti talons), kas dod tiesības bez maksas, piemēram, noskatīties izrādi teātrī, cirkā.
vērtspapīrs Dokuments (piemēram, akcija, obligācija, vekselis, čeks), kurā ir izteiktas mantiskās, parasti saistību, tiesības un kuru nepieciešams uzrādīt, šīs tiesības realizējot.
norēķins Dokuments par atvēlēto līdzekļu izmantošanu.
Ratifikācijas raksts Dokuments par līgumslēdzēju valstu pilnvaroto personu noslēgta starptautiska līguma apstiprinājumu.
Ratifikācijas raksts Dokuments par līgumslēdzēju valstu pilnvaroto personu noslēgta starptautiska līguma apstiprinājumu.
izpildraksts Dokuments par tiesas, sprieduma piespiedu izpildīšanu.
Gatavības apliecība Dokuments par vispārizglītojošās vidējās mācību iestādes beigšanu.
Vērtības zīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
Vērtības zīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
vērtszīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu. Vērtības zīme.
patents Dokuments, kas apliecina kādas personas kvalifikāciju, arī tiesības (parasti jūrniecībā, tirdzniecībā, amatniecībā, diplomātijā).
liecība Dokuments, kas atspoguļo vispārizglītojošas skolas audzēkņa sekmes par mācību gadu, tā ceturkšņiem.
biļete Dokuments, kas dod tiesību (par maksu) ieņemt vietu (piemēram, teātrī, operā, kino) vai braukt (satiksmes līdzekļos).
biļete Dokuments, kas dod tiesību (par maksu) piedalīties loterijā, izlozē u. tml.
patentlicence Dokuments, kas garantē tā īpašniekam monopoltiesības licenču līguma ietvaros ražot un izmantot līguma objektu.
pārskats Dokuments, kas satur noteiktā sistēmā sakārtotus uzskaites datus (par kādu laikposmu).
Darba nespējas lapa, arī slimības lapa Dokuments, ko PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu.
Darba nespējas lapa Dokuments, ko PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu. Slimības lapa.
izziņa Dokuments, kurā ir īsas ziņas par kādu personu vai faktu.
parādzīme Dokuments, kurā parādnieks apliecina savu saistību ar aizdevēju, kreditoru.
Slimības lapa, arī darba nespējas lapa Dokuments, kuru PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošas darba nespējas pabalstu.
Darba nespējas lapa, arī slimības lapa Dokuments, kuru PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu.
reklamācija Dokuments, kuru sastāda produkcijas patērētājs, lai nosūtītu ražotājam, un kurā tiek norādīta saņemtās produkcijas kvalitātes vai komplektības neatbilstība standartam un tehnisko noteikumu prasībām. Sūdzība, protests, iebildums sakarā ar šādu neatbilstību.
papīrs Dokuments, rakstveida izziņa, paziņojums, lietišķs raksts.
memorands Dokuments, teksts, kurā ir fiksēti kādi fakti, kas jāpatur atmiņā.
aktis Dokumentu kopums (par kādu, parasti juridisku, jautājumu).
pieļāvums Doma, ideja, spriedums par kā iespējamu, varbūtēju pastāvēšanu (kādos apstākļos).
pieņēmums Doma, ideja, spriedums, priekšstats, ko uzskata par patiesu, parasti bez stingra pamatojuma.
motīvs Doma, ideja, uzskats u. tml., kas pamato, pierāda kādu citu domu, ideju, uzskatu u. tml.
secinājums Doma, spriedums, kas veidots, pamatojoties uz, piemēram, vērojumiem, eksperimentiem, faktiem, atzinumiem, spriedumiem.
balss Doma, uzskats, ko (aktīvi) pauž (parasti sabiedrība, sabiedrības grupa).
iecere Domās apsvērtais (darba, darbības) plāns. Nodomātais pasākums.
nodoms Domās apsvērts lēmums, apņemšanās (parasti ko darīt, veikt). Arī iecere.
deklarācija Domas izklāsts bez tēlainības, bez pamatojuma (daiļdarbā).
Apgrozīt galvā (arī smadzenēs) pareti Domās pārlikt, apsvērt, šaubīties (par ko).
Apgrozīt galvā (arī smadzenēs) Domās pārlikt, apsvērt, šaubīties (par ko).
Apgrozīt smadzenēs (arī galvā) Domās pārlikt, apsvērt, šaubīties (par ko).
gudrot Domās vai runājot pievērsties (kādam jautājumam, parasti vairākkārt) un censties izdomāt, izlemt (to). Prātot, domāt.
Atsevišķas domas Domas vai spriedums, kas nesaskan ar vairākuma domām. _jur._ Tiesas locekļa rakstveida paziņojums tai gadījumā, ja viņš nepievienojas tiesas lēmumam vai spriedumam.
atšķirt Domās, uztverē atdalīt (citu no cita pēc kādām pazīmēm).
spriedums Domāšanas forma, kurā apgalvojuma vai nolieguma veidā atspoguļo priekšmetu un to pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem.
metafizika Domāšanas metode, kas lietas un parādības aplūko miera stāvoklī kā pabeigtas un nemainīgas, citu no citas neatkarīgas, noliedz iekšējās pretrunas tajās un pretstatu cīņu kā attīstības avotu. Attiecīgā filozofiskā mācība.
murgi Domāšanas patoloģiska forma, kas izpaužas kā īstenībai neatbilstošu un nekoriģējamu domu rašanās.
piedomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot (ko no jauna), papildinot (ar to, piemēram, mākslas darbu).
izdomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu.
dvēsele Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi (kādai cilvēku kopai, parasti tautai).
mentalitāte Domāšanas, īstenības uztveres, izpratnes veids (cilvēkam, cilvēku grupai).
smadzeņot Domāt (parasti intensīvi).
Domāt (tikai) par savu ādu Domāt (tikai) par sevi, savu drošību.
mērķēt Domāt par kādu darbības mērķi, censties pēc kā.
tēmēt Domāt par kādu darbības mērķi, censties pēc kā.
minstināties Domāt, minēt, parasti neziņā, šaubās.
Bāzt visus (arī visu) vienā maisā Domāt, spriest par visiem (visu) vienādi.
Bāzt visus (arī visu) vienā maisā Domāt, spriest par visiem (visu) vienādi.
Bāzt visus (arī visu) vienā maisā Domāt, spriest par visiem (visu) vienādi.
Bāzt visus vienā maisā Domāt, spriest par visiem vienādi.
kolorīts Dominējošais krāsu tonis vai krāsu kopiespaids (piemēram, telpā, vienotā priekšmetu kopumā).
dominikāņi Dominikas pamatiedzīvotāji.
saruna Domu apmaiņa, priekšlikuma apspriešana (parasti starptautiskā konferencē), lai noskaidrotu stāvokli, pušu nostāju, noslēgtu līgumu u. tml. (kādā jautājumā). Šāda starptautiska konference.
rupors Domu, ideju u. tml. paudējs, izplatītājs.
tālākdošanās Došanās tālāk (parasti pēc pārtraukuma).
sabarot Dot (cilvēkam, retāk dzīvniekam) daudz apēst (ko). Dodot daudz ēst (ko), panākt, ka (cilvēks, retāk dzīvnieks) pilnīgi paēd (to).
reprezentēties Dot (citiem) iespēju iepazīties ar sava darba rezultātiem (piemēram, izstādē, skatē). Tikt pārstāvētam (piemēram, iespieddarbā, pasākumā).
ienest Dot (ienākumus). Būt par ienākumu avotu.
rekomendēt Dot (kādam) rekomendāciju (1): ieteikt (kādu) amatam, par organizācijas locekli u. tml.
dāvināt Dot (ko) bez atlīdzības (parasti svētkos, svinībās).
Mest kolekti Dot (ko) kopējam pasākumam.
mest Dot (ko) kopējam pasākumam. Arī ziedot.
nodot Dot (ko) tā, ka otrs paņem, saņem (rokās). Iedot (1).
veltīt Dot (parasti nesavtīgi), lietot, paredzēt (kādam mērķim).
pacienāt Dot (viesim) paēst, padzert.
pamielot Dot (viesim) paēst, padzert. Pacienāt.
atsaukties Dot atbildes signālu (par sirēnām, zvaniem u. tml.).
atslaukties Dot atkal pienu pēc grūsnības perioda (parasti par govīm).
izdzirdināt Dot bagātīgi dzert, bagātīgi pacienāt ar dzērienu.
izdzirdīt Dot bagātīgi dzert, bagātīgi pacienāt ar dzērienu.
izēdināt Dot bagātīgi ēst, bagātīgi pacienāt ar ēdienu.
barot Dot barību (dzīvniekiem) tā, lai strauji palielinātos ķermeņa svars.
saēdināt Dot daudz apēst (ko); dodot daudz ēst (ko), panākt, ka pilnīgi paēd (to).
sacienāt Dot daudz apēst, izdzert (ko), dodot daudz ēst, dzert (ko), panākt, ka pilnīgi paēd, padzeras (to).
samielot Dot daudz apēst, izdzert (ko). Dodot daudz ēst, dzert (ko), panākt, ka pilnīgi paēd, padzeras (to).
sadzirdīt Dot daudz iedzert (ko). Dodot daudz dzert (ko), panākt, ka pilnīgi padzeras (to).
grūst Dot ēst, dzert (parasti nevērīgi).
parādīt Dot iespēju iepazīt, noskatīties (skatuves mākslas darbu vai kinofilmu). Izrādīt (3).
piedāvāt Dot iespēju izmantot (dzīvojamās telpas, apmešanās vietu).
pieņemt Dot iespēju, ļaut (lidaparātam) nolaisties (par lidlauku, pilsētu, kurā atrodas lidlauks).
izglītot Dot izglītību, zināšanas. Būt par zināšanu avotu (kādam).
šķirties Dot kādam (naudu, materiālas vērtības), piemēram, maksājot par pirkumu.
ordinēt Dot medicīnisku priekšrakstu, rīkojumu (par ārstu).
maksāt Dot naudu atlīdzībai (par ko).
Mest naudu Dot naudu kopējam pasākumam.
Kārtot parādu Dot naudu vai citas vērtības, izpildot parāda saistības.
Ar acīm (pa)mest Dot norādījumu ar acīm (tās piemiedzot, pamirkšķinot u. tml.).
Ar acīm mest Dot norādījumu ar acīm (tās piemiedzot, pamirkšķinot u. tml.).
Pamest ar acīm Dot norādījumu ar acīm (tās piemiedzot, pamirkšķinot u. tml.).
samācīt Dot padomu (kādam), piemēram, kā izturēties, rīkoties kādā situācijā. Dodot padomu, noskaņot (pret kādu). Iemācīt (parasti ko nevēlamu).
ieteikt Dot padomu, ierosināt (ko darīt).
mācīt Dot padomu, norādījumu, pamācīt.
Likt lombardā Dot par ķīlu lombardā.
(Ie)likt lombardā Dot par ķīlu lombardā.
lēņot Dot par lēni.
glābt Dot patvērumu, lai sargātu (piemēram, par telpu, vietu).
atsēdināt Dot pretsparu.
birt Dot ražu. Tikt iekultam (par labību).
apsolīt Dot solījumu (ko paveikt, izdarīt).
iedot Dot un panākt, ka apēd, izdzer. Paēdināt, padzirdināt.
parādīt Dot vai ļaut apskatīt, skatoties iepazīt (ko). Rādot padarīt (ko) redzamu, saskatāmu.
mirkšķināt Dot zīmi (ar acīm), nolaižot un paceļot plakstiņus.
uzmirkšķināt Dot zīmi (ar acīm), nolaižot un paceļot plakstiņus. Pamirkšķināt.
dzirdināt Dot, arī ļaut (parasti dzīvniekiem) dzert. Dzirdīt.
mitināt Dot, gādāt dzīvesvietu, pajumti, nodrošināt ar dzīvesvietu, pajumti.
Apbērt ar zeltu Dot, izsniegt lielas materiālās vērtības (parasti naudu).
sūtīt Dot, nodrošināt iespēju piedalīties (kādā pasākumā).
saukt Dot, parasti pastāvīgu, nosaukumu, vārdu. Runāt ar kādu vai par kādu, izmantojot šādu nosaukumu, vārdu.
smērēt Dot, pārdot, parasti ar viltu (ko mazvērtīgu, nederīgu).
atdot Dot, paziņot (pavēli, rīkojumu).
iedot Dot, sniegt (ar roku) tā, ka otrs paņem, saņem (piemēram, lietošanā, īpašumā).
iet Doties (ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi).
laisties Doties (ar ūdens vai sauszemes transportlīdzekli kur, kādā virzienā). Doties (kur, kādā virzienā) - par ūdens vai sauszemes transportlīdzekli.
pavadīt Doties (kādam) līdzi (uz kurieni), uzturēties kopā ar kādu (kur), piemēram, lai ko parādītu, iepazīstinātu ar ko.
pavadīt Doties (kādam) līdzi visu ceļu vai daļa no tā (par dzīvniekiem).
trenkties Doties (kājām vai ar transportlīdzekli), parasti ātri.
(Iz)mest (arī (iz)laist) līkumu (arī loku) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
(Iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
Izmest līkumu (arī loku, cilpu) Doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ). Atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, tpar upi, ceļu).
Izlaist riņķi (arī loku) Doties (kur, parasti lokveida, riņķveida virzienā, arī turp un atpakaļ).
maldīties Doties (parasti ilgāku laiku, dažādos virzienos), nezinot pareizo ceļu, virzienu.
izklīst Doties (parasti pa vienam) uz dažādām vietām (dzīvot, strādāt).
iet Doties (uz kurieni), ierasties (parasti regulāri, lai ko darītu, ar ko nodarbotos u. tml.). Arī strādāt (par ko).
Iziet pasaulē Doties projām no ierastās, parasti nomaļas, savrupas, vietas un iepazīties ar dzīvi. Doties ceļojumos ārpus savas zemes.
Iziet pasaulē Doties projām no ierastās, parasti nomaļas, savrupas, vietas un iepazīties ar dzīvi. Doties ceļojumos ārpus savas zemes.
izklīst Doties prom (pa vienam vai nelielās grupās no kurienes).
(Pa)teikt ardievas Doties prom (parasti uz visiem laikiem).
Pateikt ardievas Doties prom (parasti uz visiem laikiem).
Sacīt (arī teikt) ardievas Doties prom (parasti uz visiem laikiem).
Teikt (arī sacīt) ardievas Doties prom (parasti uz visiem laikiem).
izvākties Doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml., parasti ar visām mantām). Izkravāties (2).
nozust Doties prom, parasti nepamanītam, nepievēršot sev uzmanību.
Turpināt ceļu Doties tālāk (parasti pēc pārtraukuma).
izkustēties Doties uz kurieni (uz laiku atstājot, piemēram, parasto dzīves, darba vietu). Doties uz kurieni (parasti, pārvarot iekšēju pretestību).
pazust Doties uz nezināmu vietu, atrasties nezināmā vietā un tāpēc nebūt sastopamam samērā ilgāku laiku.
Iet talkā Doties uz talku. Arī palīdzēt.
Iet talkā Doties uz talku. Arī palīdzēt.
laist Doties, parasti braukšus (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu). Braukt, skriet, ātri iet.
izdzīties Doties, parasti braukšus, pa sliktu ceļu vai tālu uz kurieni un atpakaļ.
gāzties Doties, virzīties (par daudziem).
paspurgt Draiski pasmieties.
spurgt Draiski, nebēdnīgi skanēt (par smiekliem).
atspurgt Draiski, smejoties atbildēt, atteikt (parasti īsi).
šķelmīgs Draiskulīgi nerātns, mazliet koķets un labsirdīgi blēdīgs (par cilvēkiem).
kūvēt Draiskuļot, rotaļāties (par cilvēkiem).
kūvēties Draiskuļoties, rotaļāties citam ar citu (parasti par mājdzīvniekiem).
varoņdrāma Drāma, kurā ar zināmu romantisku pacēlumu attēlota viena vai vairāku varoņu cīņa par cildeniem ideāliem.
titulloma Dramatiska darba galvenā varoņa loma, kura vārds parasti atbilst darba nosaukumam.
remarka Dramatiskos sacerējumos, arī libretos - autora paskaidrojums par situāciju, tēlu rīcību, izturēšanos, raksturiem u.tml.
Sviedru lapas Drānas gabaliņi vai speciāli nelieli izstrādājumi, kurus piešuj apģērbam padusēs (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem.
Sviedru lapas Drānas gabaliņi vai speciāli nelieli izstrādājumi, kurus piešuj apģērbam padusēs (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem.
sadrapēt Drapēt un pabeigt drapēt.
padraudēt Draudēt (parasti īsi) un pabeigt draudēt.
vajāt Draudīgi tuvoties, uzbrukt, parasti, lai piespiestu (pretinieku) atkāpties, padoties, arī nogalinātu.
nelabi Draudīgi, naidīgi (spīdēt) - par acīm.
uzmākties Draudīgi, naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam), parasti, lai piespiestu (to) atkāpties.
lāsts Draudīgs ļauna vēlējums, pareģojums. Izteikums, arī, parasti reliģisks, rituāls, ar ko izslēdz no sabiedrības, tās grupas, reliģiskas organizācijas u. tml.
diakons Draudzes darbinieks, kas gādā par nespēcīgu, vientuļu, slimu cilvēku aprūpēšanu.
pērminderis Draudzes vecākais, kas veic arī garīdznieka palīga pienākumus.
brāļoties Draudzēties, biedroties (parasti negatīvā nolūkā).
brālība Draudzība (starp atsevišķiem cilvēkiem, parasti vīriešiem).
brālība Draudzība, vienprātība (parasti starp tautām).
nodrāzt Drāžot (piemēram, ar nazi), pagatavot (priekšmetu).
iedrāzt Drāžot iesākt gatavot (priekšmetu), bet nepabeigt.
piedrāzt Drāžot izveidot (kam) vēlamo formu, parasti, (to) pielāgojot.
uzdrāzt Drāžot padarīt smailu (parasti zīmuli). Uzasināt.
nodrāzt Drāžot padarīt smailu. Drāžot piešķirt vēlamo formu.
strupināt Drāžot, cērtot u. tml. panākt, ka (kas) kļūst strups vai strupāks.
nostrupināt Drāžot, cērtot u. tml., padarīt strupu.
skurināties Drebināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
pleciņš Drēbju pakaramais, kas atbilst apģērba gabala plecu formai.
nodrenēt Drenēt un pabeigt drenēt.
nodrīvēt Drīvēt un pabeigt drīvēt.
ātri Drīzāk (izšķiroties par vienu no vairākām iespējām).
Liela dūša Drosme, arī pašapziņa, nesavaldība.
varonīgs Drosmīgs (par cilvēku). Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
drošs Drosmīgs. Tāds, kas izturas brīvi, nepiespiesti (par cilvēku).
padrošināt Drošināt (parasti īsi) un pabeigt drošināt.
drošsirdīgs Drošs (par dzīvniekiem).
nemaldīgs Drošs, nekļūdīgs, arī pareizs.
pāvacis Drukns tauriņš ar mazu galvu un lieliem spārniem, uz kuriem ir ieapaļi plankumi.
bezcerīgs Drūms, nomācošs (parasti par apkārtni, dabas ainavu).
drostala Drumstala. Drupata.
irde Drupans iezis.
krāsmatas Drupas, gruveši (parasti nodegušu, sagrautu celtņu vietā).
ruīna Drupas.
drupača Drupata.
izdrupināt Drupinot padarīt viscaur robainu, caurumainu.
grauzties Drupinot, urbjoties virzīties (kur iekšā) - par instrumentiem, mehānismiem.
izdrupt Drūpot (kam), izveidoties (tajā) - par caurumu, robu u. tml.
birzt Drūpot (spiediena, trieciena ietekmē), dalīties sīkās daļiņās (parasti par ko sausu, sakaltušu). Drupt.
izdrupt Drūpot kļūt viscaur robainam, bedrainam, caurumainam (piemēram, par iezi, mūri).
dēdēt Drupt, dalīties, irt fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
konglomerāts Drupu iezis, kas parasti sastāv no sacementētiem oļiem, parasti ar smilts, grants un laukakmens piejaukumu.
žulgans Dubļains, staigns no mitruma (parasti par ceļu, zemi).
jumis Dubultauglis, dubultvārpa, pa pārim kopā saauguši augi.
pieducināt Ducinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
noducināt Ducinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
atdūkt Dūcot atkļūt šurp (par dažiem kukaiņiem).
aizdūkt Dūcot attālināties (par dažiem kukaiņiem). Dūcot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
izdūkt Dūcot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par kukaiņiem.
piedūkt Dūcot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
nodūkt Dūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
nodudināt Dudinot noteikt, pateikt.
atdūdot Dūdojot atsaukties (par baložiem).
piedūdot Dūdojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
duļķojums Duļķu, nogulšņu daudzums, nogulsnējuma pakāpe.
apvalkdūmenis Dūmenis ar paplašinātu apakšdaļu, kurā novietots atklātais pavards, krāsns kurtuve.
dumpinieks Dumpja [1] dalībnieks, nemiernieks. Cilvēks, kas pauž neapmierinātību (ar ko), vēršas pret ko, aicina uz dumpi [1].
būkšķēt Dunēt (par artilērijas ieročiem).
piedungot Dungojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
iedungot Dungojot panākt, ka skaņa izplatās (kur iekšā).
nodungot Dungot un pabeigt dungot (kādu melodiju).
nodungot Dungot un pabeigt dungot (parasti ar pirkstiem, kājām).
izdunkāt Dunkāt un pabeigt dunkāt.
aizdunēt Dunot attālināties (par dobju troksni).
nodunēt Dunot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
izdurt Durot (acīs), panākt, ka zaudē redzes spēju vai aiziet bojā redzes orgāns.
padurt Durot (ar ko), pavirzīt (to) zem (kā), arī (kam) apakšā.
izdurt Durot iznīcināt (parasti augus).
atdurt Durot padarīt neasu.
sadurt Durot radīt caurumus. Durot sabojāt, parasti pilnīgi.
izdurstīt Durstot iznīcināt (parasti augus).
atdurstīt Durstot padarīt neasu.
izdurstīt Durstot padarīt viscaur caurumainu.
sadurstīt Durstot radīt caurumus. Durstot sabojāt, parasti pilnīgi.
sadurstīt Durstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus.
cirst Durt (ko) - par ko asu.
dzelt Durt ar dzeloni (par kukaiņiem).
rakt Durt, parasti lāpstu, zemē un celt, pārvietot ar to zemi (par cilvēkiem).
Sētas durvis Durvis (celtnei), kas ir vērstas uz pagalmu.
lūka Durvis (piemēram, kuģim, lidaparātam).
patentatslēga Durvīs iemontējama atslēga ar īpašu sarežģītu slēdzeni. Šāda slēdzene.
dibendurvis Durvis, kas atrodas (ēkas, telpas) dziļumā (parasti pretī ieejai no āra).
slieksnis Durvju ailas apakšējais norobežojums (parasti paaugstināts).
Aiz (arī no) dusmām zaudēt valodu Dusmās nespēt parunāt.
Aklas dusmas Dusmas, kas nav pakļautas prāta vērtējumam, kontrolei.
Izgrūst caur zobiem Dusmīgi, īgni, parasti paklusu, izrunāt.
iešņākt Dusmīgi, šņācoši pateikt (parasti ausī).
sirdīgs Dusmīgs, nikns, arī sašutis (par cilvēku).
pukoties Dusmojoties, rājoties paust neapmierinātība.
Kājenes dzega Dzega grāmatas lappuses apakšā.
prozisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai. Prozaisms (1).
prozaisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai. Prozisms.
Brīvā dzeja Dzeja, kurai nav noteikta pantmēra, noteikta pēdu un akcentu skaita rindā, nav vienādas formas pantu.
Brīvā dzeja Dzeja, kurai nav noteikta pantmēra, noteikta pēdu un akcentu skaita rindā, nav vienādas formas pantu.
rondele Dzejas forma, kurā ir trīspadsmit vai četrpadsmit rindas trijos pantos un divas atskaņas. Šādā formā uzrakstīts dzejolis.
vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu. Atsevišķa rinda dzejolī.
gazele Dzejolis, kas sastāv no divrindēm un kam pirmās divas rindas saistītas ar atskaņu, kura atkārtojas katra panta otrajā rindā.
monorims Dzejolis, kurā atkārtojas viena un tā pati atskaņa.
rīme Dzejolis, pants, parasti diletantisks, nemākulīgs.
vārsma Dzejolis, pants.
pantiņš Dzejolis, parasti ar vienkāršu, arī vāju saturu un formu.
ass Dzēlīgs, nesaudzīgs (par satīru, kritiku, polemiku u. tml.).
durt Dzelt (par kukaiņiem).
kost Dzelt (par kukaiņiem).
ēst Dzelt, kost (par kukaiņiem).
kolofonijs Dzeltena vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām.
siderīts Dzeltenbalts, pelēks, zaļganpelēks, dzeltenbrūns vai sarkanbrūns karbonātu grupas minerāls (viena no dzelzs rūdām).
rūsa Dzeltenīgi sarkanbrūna viela, kas rodas (parasti purva) ūdenī no dzelzi saturošiem iežiem.
loss Dzeltenīgs, pelēcīgi dzeltens (parasti par dzīvnieku, tā apmatojumu).
furacilīns Dzeltens pulveris ar dezinficējošām īpašībām.
topāzs Dzeltens, gaišzils, zaļš, violets, sārts vai bezkrāsains silikātu grupas minerāls, kura caurspīdīgie kristāli ir dārgakmeņi.
palss Dzeltens, parasti ar pelēcīgu nokrāsu (par zirgu vai tā apmatojumu).
rutils Dzeltens, sarkans, retāk melns oksīdu grupas minerāls, kas satur galvenokārt dzelzs un hroma piemaisījumu.
rutīns Dzeltenzaļš, sīkkristālisks pulveris bez smakas un garšas (P vitamīna preparāts).
stacija Dzelzceļa iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai. Vilcienu pieturvieta šādā celtņu kompleksā.
guļamvagons Dzelzceļa pasažieru vagons, kurā iekārtotas guļamvietas.
starpstacija Dzelzceļa stacija, kam ir palīgfunkcijas satiksmē.
pārmijnieks Dzelzceļa transporta darbinieks, kas apkalpo un uzrauga pārmijas, regulē kustību pa tām.
tamburs Dzelzceļa vagona slēgtā priekštelpa.
čiks Dzelzs gabaliņš, kas palicis pāri pēc vairākkārtējas pārkalšanas un, kaists iesviests ūdenī, radījis īsu, asu troksni.
limonīts Dzelzs hidroksīdu grupas, parasti brūns vai melni brūns, minerāls, kas veido purva rūdu.
profildzelzs Dzelzs sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
tērauds Dzelzs un oglekļa (parasti pelēks) sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi.
stiegrdzelzs Dzelzs veidojums, ko izmanto par stiegru.
iedzelt Dzeļot ievainot (par kukaiņiem).
nodzelt Dzeļot nonāvēt (par kukaiņiem).
sadzelt Dzeļot savainot (par kukaiņiem).
atnest Dzemdēt (par dzīvniekiem).
atnesties Dzemdēt (par dzīvniekiem).
nest Dzemdēt (par dzīvniekiem).
apbērnoties Dzemdēt (parasti par nelieliem dzīvniekiem).
izdzenāt Dzenājot panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) atstāj (kādu vietu) un izklīst.
uzdzenāt Dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
nodzenāt Dzenājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā.
sadzenāt Dzenājot panākt, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
iedzenāt Dzenājot panākt, ka ievirzās (kur iekšā).
aizdzenāt Dzenājot piespiest attālināties, pazust. _imperf._ Dzenāt prom. Dzenājot piespiest aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai u. tml.).
nodzenāt Dzenāt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt dzenāt.
nodzenāt Dzenāt (visu laikposmu) un pabeigt dzenāt.
iedzīt Dzenot panākt, ka (cilvēks) ievirzās (kut iekšā).
pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atvirzās nost, attālinās (no kā).
pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
piedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvietojas straujāk, pievienojas pārējiem.
pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
piedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās uz kādas vietas.
nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
atdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Dzīt nost (sānis, atpakaļ).
atdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās šurp. _imperf._ Dzīt šurp. Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
iedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
padzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
padzīt Dzenot panākt, ka (kas) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
padzīt Dzenot panākt, ka (kas) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
uzdzīt Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pietuvojas (kādam).
dzenāt Dzenot panākt, ka (piemēram, govis, aitas) dodas noteiktā virzienā. Dzenot neļaut (piemēram, govīm, aitām) aizvirzīties prom.
sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
apdzīt Dzenot panākt, ka apvirzās (ap ko, kam apkārt). _imperf._ Dzīt apkārt.
aizdzīt Dzenot panākt, ka attālinās. _imperf._ Dzīt prom.
aizdzīt Dzenot panākt, ka dodas, virzās (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
izdzīt Dzenot panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
izdzīt Dzenot panākt, ka izvirzās cauri (kam), caur (ko).
padzīt Dzenot panākt, ka virzās un pabeidz virzīties (no kurienes) projām, atstāj uz laiku (kādu vietu). Aizdzīt.
dzenis Dzeņveidīgo kārtas putns ar raibu apspalvojumu, cietu knābi, ar ko atšķeļ koku mizas (kāpurus meklējot), kaļ dobumus kokos.
pudelesbrālis Dzērājs. Cilvēks, ar ko parasti kopā dzer.
Pudeles brālis Dzērājs. Cilvēks, ar ko parasti kopā dzer. Pudelesbrālis.
šokolāde Dzēriens, kas ir pagatavots no šī konditorejas izstrādājuma, piena, cukura.
kakao Dzēriens, kas pagatavots no šāda pulvera.
kafija Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta vai tā surogāta.
moka Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
tēja Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
kumiss Dzēriens, ko gatavo no ķēves piena, to saraudzējot ar pienskābes baktērijām un īpašu raugu.
Salāpīt paģiras Dzerot alkoholisku dzērienu, novērst paģiras.
salāpīties Dzerot alkoholisku dzērienu, novērst sev paģiras.
izdzert Dzerot izlietot visus, parasti alkoholiskus, dzērienus (kādā vietā).
nodzerties Dzerot mazināt slāpes. Arī padzerties.
izdzert Dzerot patērēt (visas zāles pulveru, tablešu u. tml. veidā vai noteiktu to daudzumu).
nodzert Dzerot patērēt (visu dzeramo vai noteiktu tā daudzumu).
izdzert Dzerot patērēt (visu šķidrumu vai noteiktu tā daudzumu).
tukšot Dzerot, ēdot padarīt (trauku) tukšu.
nodzert Dzerot, žūpojot panākt, ka mazinās, zūd (kā, parasti psihiska stāvokļa, atmiņu) ietekme.
strēbt Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti lielā daudzumā.
mest Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti vienā paņēmienā. Dzerot tukšot (trauku ar alkoholisku dzērienu), parasti vienā paņēmienā.
tempt Dzert (ko), parasti lielā daudzumā, arī strauji.
Lāpīt paģiras Dzert alkoholisku dzērienu, lai novērstu paģiras.
Lāpīt paģiras Dzert alkoholisku dzērienu, lai novērstu paģiras.
sūkt Dzert ar gandrīz sakļautām lūpām, parasti lēni. Arī lēni dzert.
padzert Dzert un pabeigt dzert (ko).
padzerties Dzert un pabeigt dzert, arī dzert tā, ka vairāk negribas dzert.
lakt Dzert, ņemot (šķidrumu) ar mēli (piemēram, par kaķi, suni). Ņemt (šķidrumu) - par mēli.
nodzert Dzert, žūpot (visu laikposmu) un pabeigt dzert, žūpot.
dzērvenājs Dzērvenēm apaugusi vieta.
sīga Dzērvjveidīgo kārtas putns ar blīvām, gludām spalvām, masīvu ķermeni, slaidu kaklu, mazu galvu un garām, spēcīgi attīstītām kājām.
laucis Dzērvjveidīgo kārtas putns ar melnu apspalvojumu un baltu plankumu pierē.
ūdensvistiņa Dzērvjveidīgo kārtas ūdensputns ar olīvbrūnu muguru, tumšbrūnu vēderu, balti plankumotiem sāniem, baltu astes apakšpusi un sarkanu knābi un pieri.
pārdzesēt Dzesējot padarīt pārāk aukstu.
izdzesēt Dzesējot padarīt pilnīgi, viscaur aukstu.
nodzesēt Dzesēt un pabeigt dzesēt (slāpes).
pārdzesināt Dzesinot padarīt pārāk aukstu. Pārdzesēt (1).
izdzesināt Dzesinot padarīt pilnīgi, viscaur vēsu, aukstu. Izdzesēt.
dzēšpapīrs Dzēšlapa.
dzēšlapa Dzēšpapīra lapa, ko lieto ar tinti uzrakstītā nosusināšanai.
sūcpapīrs Dzēšpapīrs.
sūkļpapīrs Dzēšpapīrs.
lalināt Dzidri skanēt (piemēram, par zvanu).
iezvanīties Dzidri, viegli ieskanēties (parasti par stikla, porcelāna, sīkiem metāla priekšmetiem).
lēca Dzidrs (parasti stikla) ķermenis, ko no apkārtējās vides norobežo dažādas formas (piemēram, sfēriskas, cilindriskas) virsmas.
vokalizācija Dziedāšana bez vārdiem, izmantojot tikai patskaņus.
nodziedāt Dziedāt (visu laikposmu) un pabeigt dziedāt.
pūst Dziedāt ar gari stieptām skaņām (par putniem).
spiegt Dziedāt augstā, spalgā, samērā griezīgā balsī.
nolīgot Dziedāt līgodziesmas (visu laikposmu) un pabeigt dziedāt.
solfedžēt Dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanās.
rotāt Dziedāt pavasara dziesmas ar refrēnu «rotā».
izdziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt (daudzas vai visas dziesmas). Dziedot izpildīt, nodziedāt.
izdziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt (piemēram, noteiktā skaļumā, augstumā).
nodziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt.
nodziedāt Dziedāt un pārstāt dziedāt (par putniem).
jodelēt Dziedāt, ilgstoši trallinot īpašus skaņu sakopojumus un bieži pārejot no krūšu reģistra falsetā (piemēram, par Alpu iedzīvotājiem).
vilkt Dziedāt, parasti lēni, stiepti.
solists Dziedātājs, instrumentālists vai dejotājs, kas izpilda solo partiju, arī sniedz solopriekšnesumu.
teicējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās). Saucējs (2).
saucējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās). Teicējs (2).
kapela Dziedātāju (parasti augsti kvalificētu) ansamblis. Izcils kora kolektīvs.
ārstēt Dziedinoši iedarboties (par ārstniecības līdzekļiem).
dziedēt Dziedinoši iedarboties (par ārstniecības līdzekļiem).
sadziedāties Dziedot atsaukties uz dziedāšanu (par cilvēkiem).
iedziedāt Dziedot ievingrināt (parasti balsi).
nolocīt Dziedot izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt). Pārmainīt, dažādot (balsi, melodiju).
izdziedāt Dziedot izpaust.
pielīgot Dziedot līgodziesmas, panākt, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
locīt Dziedot mainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt). Variēt (balsi, melodiju).
piedziedāt Dziedot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
iedziedāt Dziedot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
pārdziedāt Dziedot pārspēt skaļumā. Dziedāt labāk, arī prast vairāk dziesmu (par kādu).
lalināt Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti atkārtojot zilbi «la». Arī trallināt.
trallināt Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti, atkārtojot zilbes «tra», «la», arī jautri dziedāt.
detonēt Dziedot vai spēlējot (stīgu vai pūšamo instrumentu), novirzīties no pareizā toņa.
Rotaļu dziesma Dziesma, ar ko pavada horeogrāfisko rotaļu. Rotaļdziesma.
rotaļdziesma Dziesma, ar ko pavada horeogrāfisko rotaļu. Rotaļu dziesma.
refrēns Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju. Piedziedājums.
piedziedājums Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju. Refrēns.
apdziedāties Dziesmās savstarpēji pazoboties par pretējās dziedātāju puses peļamajām īpašībām (izdomātajām vai esošajām). Arī cildināt citam citu (kāzās, talkās, svētkos un svinībās).
Dziesmu (retāk pasaku) kamols Dziesmu (retāk pasaku) kopums, ko kāds zina.
kupldzija Dzija (trikotāžas izstrādājumiem), ko iegūst, sajaucot tekstilšķiedras, kurām ir dažādas saraušanās īpašības.
tilpumdzija Dzija, kam ir palielināts īpatnējais tilpums un pūkainums.
mušiņa Dzijas defekts - lodveida paresninājums, kas radies ķemmēšanas vai vērpšanas procesā.
respekts Dziļa cieņa (pret kādu, ko), pakļaušanās (kāda, kā) ietekmei.
nopūta Dziļa ieelpa un intensīva, parasti skaļa, izelpa, ko parasti izraisa negatīvs emocionāls stāvoklis.
izsāpēt Dziļā pārdzīvojumā, ar grūtībām, pakāpeniski izveidot, radīt (piemēram, domu, mākslas tēlu).
izsāpēt Dziļā pārdzīvojumā, ar grūtībām, pamazām izveidoties, rasties (piemēram, par domu, mākslas tēlu).
sirdstaisnība Dziļa taisnības izjūta. Dziļa pārliecība par savu taisnību.
selga Dziļa vieta (parasti jūrā) tālu no krasta.
dzelme Dziļa vieta, arī dziļāka vieta nekā parasti (upē, ezerā, jūrā).
iegriba Dziļāk nepamatota (parasti pēkšņa, untumaina) vēlēšanās.
Liels (arī lielais) paldies! Dziļas pateicības teiciens.
naids Dziļas un noturīgas jūtas, kam ir raksturīga nelabvēlīga, nosodoša, arī kaujinieciska attieksme (parasti pret cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
ievainot Dziļi aizskart, sāpināt (ar savu izturēšanos, rīcību, runu). Būt par cēloni tam, ka (kāds) tiek dziļi aizskarts, sāpināts.
Pazemot (kāda) cieņu (arī pašcieņu) Dziļi aizvainot (kāda) cieņu (pašcieņu).
nopūsties Dziļi ieelpot un intensīvi, parasti skaļi, izelpot (parasti aiz negatīva emocionāla stāvokļa).
ieslēpties Dziļi iegrimt (par acīm).
nogrimt Dziļi ielūkoties (kur) - par acīm, skatienu.
iekosties Dziļi iespiesties (kur iekšā) - par ko asu.
iezīsties Dziļi iespiesties, iesūkties (kur iekšā) - piemēram, par smaržām, krāsām.
nogrimt Dziļi iestigt, līdz pamatnei iestigt.
patiess Dziļi izjusts, pārdzīvots (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Neviltots.
iedibināt Dziļi pamatot.
starot Dziļi pārdzīvot un spilgti paust (parasti) pozitīvas jūtas.
trausls Dziļi, nemāksloti lirisks (par mākslas darbu). Arī sirsnīgs, maigs.
izpazīt Dziļi, vispusīgi iepazīt (parasti cilvēku).
izstudēt Dziļi, vispusīgi izzināt, apgūt (problēmu, nozari). Vispusīgi iepazīt, izprast (piemēram, dokumentu, faktu).
ciešs Dziļš (par miegu).
ciets Dziļš (par miegu).
salds Dziļš, netraucēts, labs (par miegu).
aiza Dziļš, šaurs, stāvs padziļinājums zemes virsmā (parasti kalnos).
rūpīgs Dziļš, vispusīgs (par domām, uztveri u. tml.).
kārta Dzimšu grupa (dzīvnieku sistemātikā).
dinastija Dzimta, ģimene, kas no paaudzes paaudzē pārņem kādu nodarbošanos.
Sieviešu dzimte Dzimte, kas sākotnēji saistīta ar priekšstatiem par sievieti.
Vīriešu dzimte Dzimte, kas sākotnēji saistīta ar priekšstatiem par vīrieti.
kolaboracionists Dzimtenes nodevējs, kas sadarbojās ar hitleriskajiem okupantiem (otrā pasaules kara laikā).
kolaboracionisms Dzimtenes nodevēju sadarbība ar hitleriskajiem okupantiem (otrā pasaules kara laikā).
dzimtmājas Dzimtīpašumā iepirkta zemnieku saimniecība.
dzimtsīpašums Dzimtīpašums.
dzemde Dzimumorgāns, kurā noris apaugļotās šūnas (dīgļa) attīstība.
riests Dzimumuzbudinājumu izpausme (zīdītājiem, putniem, rāpuļiem), ko pavada sugai raksturīga izturēšanās, reizumis arī morfoloģiskas pārmaiņas
partenoģenēze Dzimumvairošanās veids - sievišķās dzimumšūnas attīstīšanās bez apaugļošanās.
atzala Dzinums (parasti labībai), kam attīstās ziedkopas, bet graudi nepaspēj izveidoties.
dzīparots Dzīparains.
skaļums Dzirdamības pakāpe, kas subjektīvi raksturo skaņas intensitāti.
vājdzirdība Dzirdes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks praktiski neuztver parastā skaļuma runu.
kurlums Dzirdes trūkums vai tās pasliktināšanās tā, ka runas valodas uztvere nav iespējama.
padzirdināt Dzirdināt un pabeigt dzirdināt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert. Padzirdīt.
padzirdīt Dzirdīt un pabeigt dzirdīt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert.
nodzirdīt Dzirdot patērēt (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
orģija Dzīres (parasti trakulīgas, izlaidīgas).
dzirkste Dzirkstele (parasti liela).
dzalkstīt Dzirkstīt (parasti negatīvā pārdzīvojumā) - par skatienu, acīm.
Papīra dzirnavas Dzirnavas, kurās ražoja papīru un tā izstrādājumus.
papīrdzirnavas Dzirnavas, kurās ražoja papīru un tā izstrādājumus. Papīra dzirnavas.
melderzellis Dzirnavnieka palīgs.
dzirnavniece Dzirnavnieka sieva. Dzirnavu īpašniece.
dzirnavnieks Dzirnavu īpašnieks.
nodzīrot Dzīrot (visu laikposmu) un pa beigt dzīrot.
cīpsla Dzīsla (parasti gaļā).
sadzīt Dzīstot kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
aprepēt Dzīstot pārklāties ar kreveli, aizaugt (par brūci, ievainojumu).
sarepēt Dzīstot pārklāties, parasti pilnīgi, ar kreveli (par brūci, ievainojumu).
izdzīt Dzīšanas procesā izzust (par slimības radītu audu bojājumu, par slimību, kas rada audu bojājumu).
nodzīt Dzīt (dzīvniekus, arī cilvēkus visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt dzīt.
nodzīt Dzīt (dzīvniekus, arī cilvēkus visu laikposmu) un pabeigt dzīt.
naglot Dzīt naglas (parasti pazolēs, papēžos), lai padarītu (tos) izturīgākus.
gaiņāt Dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
gainīt Dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta (kāda, kā) tiešai vardarbībai. Dzīva būtne, kas ir gājusi bojā šādas vardarbības rezultātā.
upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām.
organisms Dzīva būtne, dzīvs ķermenis, kam raksturīga vielmaiņa, augšana, attīstība, pašregulēšanās, vairošanās un pielāgošanās mainīgajiem ārējās vides apstākļiem.
siltums Dzīvas būtnes ķermenim vai tā daļām raksturīga, parasti patīkama, temperatūra.
temperatūra Dzīvas būtnes organisma sasilšanas pakāpe (parasti kādā laikposmā, fizioloģiskā stāvokli).
kairināmība Dzīvās matērijas īpašība - spēja reaģēt uz vides iedarbību.
uzbudināmība Dzīvās matērijas īpašība, kas izpaužas spējā reaģēt uz ārējās vides kairinājumiem, pāriet no fizioloģiska miera stāvokļa uzbudinājuma stāvoklī.
padzīve Dzīve (parasti baudu pilna). Arī uzdzīve.
Iesildīta vieta Dzīves vai darba vieta, kur pavadīts ilgāks laika posms.
Iesildīta vieta Dzīves vai darba vieta, kur pavadīts ilgāks laika posms.
sārtoties Dzīvības norišu gaitā kļūt sarkanam, sārtam (par augiem, to daļām). Dzīvības norišu gaitā kļūt tādam, kura daļām rodas sarkana, sārta krāsa (par augiem).
sārtot Dzīvības norišu gaitā kļūt sarkanam, sārtam (par augiem, to daļām). Dzīvības norišu gaitā kļūt tādam, kura daļām rodas sarkana, sārta krāsa (par augiem). Sārtoties (1).
guļa Dzīvības norišu pazemināšanās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem).
Barības vielas Dzīviem organismiem nepieciešamo vielu pamatgrupas.
žirgts Dzīvīgs (par augiem).
šķiņķis Dzīvnieka (parasti cūkas) liemeņa gurns. No šāda gurna pagatavots ēdiens.
paklausība Dzīvnieka īpašība pakļauties cilvēka gribai, pavēlēm, izturēties cilvēkam vēlamajā veidā.
stilbs Dzīvnieka kājas augšstilbs vai apakšstilbs kā pārtikas produkts.
spīts Dzīvnieka nepakļāvība cilvēka gribai, rīkojumiem.
vivisekcija Dzīvnieka operēšana pētnieciskā nolūkā (parasti, nodrošinot anestēziju), kad pētījumu mērķi nevar sasniegt ar citam metodēm.
pakaļkāja Dzīvnieka pakaļējā kāja.
izteiksme Dzīvnieka psihiskā stāvokļa izpausme (piemēram, acīs, kustībās). Attiecīgais muskuļu stāvoklis, izturēšanās.
audzējs Dzīvnieka vai cilvēka audu slimīgs jaunveidojums, kas rodas attiecīgo audu šūnu pastiprinātas dalīšanās rezultātā.
karbonāde Dzīvnieka, parasti cūkas, muguras gabals ar ribām. Cepta vai cepšanai sagatavota šī gabala šķēle ar vienu ribu.
Maldu viesi Dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo.
Maldu viesi Dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo.
ūdensdzīvnieki Dzīvnieki, kas visu dzīvi pavada ūdenī vai uz tā virsmas.
kāpelētājs Dzīvnieki, kuriem kādi orgāni (piemēram, kājas, nagi, aste) pielāgojušies kustībām pa koku stumbriem, gar stāvām sienām u. tml.
kāpurs Dzīvnieks (kukainis, abinieks, zivs) attīstības stadijā, kurā tas dzīvo patstāvīgi ārpus mātes organisma, bet no pieauguša indivīda atšķiras anatomiski un pēc izskata.
kaitēklis Dzīvnieks (parasti augēdājs kukainis), kas bojā augus, izmantodams barībai to daļas vai sulu.
sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēks izmanto (kā) sargāšanai. Dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas uztver pārmaiņas apkārtējā vidē un signalizē par tām, reaģē uz tām.
baltgalvis Dzīvnieks ar baltu vai ļoti gaišu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
melngalvis Dzīvnieks ar melnu vai ļoti tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
plušķis Dzīvnieks ar pinkainu apmatojumu (parasti suns).
raibulis Dzīvnieks ar raibu apspalvojumu, apmatojumu.
tumšgalvis Dzīvnieks ar tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
priekštecis Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, kas ir radušies no tā.
pēcnācējs Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, no kuriem tas ir radies.
pēctecis Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, no kuriem tas ir radies.
pārstāvis Dzīvnieks vai augs, kas pieder pie kādas (dzīvnieku vai augu) grupas, kopuma. Atsevišķs eksemplārs no kādas (parasti dzīvnieku, augu) grupas, kopuma.
sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē, arī iznīcina ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi, cilvēkiem, citiem dzīvniekiem, augiem.
rekordnieks Dzīvnieks, augs, kam ir vislabākās, parasti saimnieciskā izmantojuma, īpašības. Rekordists (2).
rekordists Dzīvnieks, augs, kam ir vislabākās, parasti saimnieciskā izmantojuma, īpašības. Rekordnieks.
individualitāte Dzīvnieks, augs, kam piemīt noteikts īpatnību kopums.
vadonis Dzīvnieks, kam barā pakļaujas citi dzīvnieki. Barvedis.
spurainis Dzīvnieks, kam ir (parasti lielas, asas) spuras.
tetrapods Dzīvnieks, kam ir četras kājas, ekstremitātes (parasti zīdītājs, rāpulis, abinieks).
ēdājs Dzīvnieks, kas ēd, kas patērē barību.
remontdzīvnieks Dzīvnieks, kas ir ataudzēts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošanai un palielināšanai. Ataudzējamais dzīvnieks.
palaidnis Dzīvnieks, kas ir mazliet nepakļāvīgs cilvēkam, izturas nevēlami cilvēkam.
pavadonis Dzīvnieks, kas kādam parasti iet līdzi, uzturas kāda tuvumā.
rīma Dzīvnieks, kas patērē ļoti daudz barības.
rīļa Dzīvnieks, kas patērē ļoti daudz barības. Rīma (1).
vasarnieks Dzīvnieks, kas tikai vasaru pavada kādā vietā.
ziemgulis Dzīvnieks, kas ziemu pavada ziemguļā.
mīlulis Dzīvnieks, ko mīl, kas ir ļoti patīkams.
Krēslas dzīvnieks Dzīvnieks, kura aktivitāte palielinās krēslas laikā.
kokcidioze Dzīvnieku (galvenokārt putnu) sezonas slimību grupa, ko izraisa sporaiņi, iznīcinot zarnu, aknu un nieru epitēlija šūnas.
dzemdētāja Dzīvnieku (parasti mājdzīvnieku) mātīte, kas dzemdē.
izēdas Dzīvnieku (parasti peļu, žurku, dažu kukaiņu) barības atliekas pēc labākā apēšanas.
taksidermija Dzīvnieku (parasti zīdītāju, putnu) ādas izbāšana tā, lai tos atveidotu dabiskā stāvoklī.
sprēgas Dzīvnieku (parasti zirgu, retāk govju) ādas slimība, kam raksturīga ādas plaisāšana.
dresūra Dzīvnieku apmācīšana, lai tie veiktu noteiktas darbības. Dresēšanas paņēmienu kopums.
aizsargkrāsa Dzīvnieku apmatojuma, apspalvojuma, ādas, arī olu krāsa, kas pielāgota apkārtnes dominējošai krāsai.
mēsli Dzīvnieku ekskrementi. Lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementi, arī šādu ekskrementu un pakaišu sajaukums, ko izmanto augsnes mēslošanai. Kūtsmēsli.
kopiena Dzīvnieku grupa ar īpašu organizāciju.
orda Dzīvnieku grupa ar īpašu organizāciju. Kopiena (2).
ģimene Dzīvnieku grupa, kura uzturas kopā un kurā ietilpst tēviņš, mātīte un to mazuļi.
līnija Dzīvnieku grupa, pasuga, kas cēlusies no viena ciltstēva.
plūči Dzīvnieku iekšējie orgāni, kas ir izmantojami par pārtikas produktu.
nepacietība Dzīvnieku izturēšanās, kurā izpaužas spēcīga slieksme kustēties, darīt ko.
zoobentoss Dzīvnieku kopa, kas apdzīvo ūdenstilpes dibenu. Dzīvnieku bentoss.
monogāmija Dzīvnieku kopdzīves veids - tēviņa pārošanās ar vienu un to pašu mātīti vienu vai vairākas sezonas.
poligāmija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad viena dzimuma īpatnis vairošanās periodā pārojas ar vairākiem otra dzimuma īpatņiem.
pamatvaisliniece Dzīvnieku mātīte (parasti cūka), ko izmanto vaislai.
ciltsmāte Dzīvnieku mātīte, arī augs, no kā cēlušās nākamās paaudzes.
ālava Dzīvnieku mātīte, kas noteiktā laikā neapaugļojas.
mātīte Dzīvnieku sievišķā dzimuma īpatnis.
klase Dzīvnieku sistemātikā - kārtu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
pieplūdums Dzīvnieku skaita palielinājums (noteiktos apstākļos).
kauls Dzīvnieku skeleta sastāvdaļa, ko izmanto par materiālu, izejvielu.
influence Dzīvnieku slimība, kurai raksturīga, piemēram, paaugstināta temperatūra.
ciltstēvs Dzīvnieku tēviņš, arī augs, no kā cēlušās nākamās paaudzes.
tēviņš Dzīvnieku vīrišķā dzimuma īpatnis.
idiotips Dzīvo organismu iedzimto īpašību kopums, kas pāriet no paaudzes uz paaudzi. Genotips.
nams Dzīvojamā (parasti liela, daudzstāvu) māja (parasti pilsētā).
istaba Dzīvojamā telpa, kas paredzēta vai iekārtota noteiktam nolūkam.
kajīte Dzīvojamā vai dienesta telpa (kuģī).
saimniekgals Dzīvojamās ēkas daļa, kur atradās šāda telpa vai šādas telpas. Vieta, kas cieši piekļāvās šādai dzīvojamās ēkas daļai.
pretistaba Dzīvojamās ēkas vienā galā atdalīta, parasti neapkurināma, telpa (pārtikas un iedzīves piederumu glabāšanai).
namīpašnieks Dzīvojamās mājas īpašnieks.
kāpnes Dzīvokļu kopums (parasti vairākstāvu namos), kuriem ir kopīgas parādes durvis.
trepes Dzīvokļu kopums (parasti vairākstāvu namos), kuriem ir kopīgas parādes durvis.
Apdzīvojamā platība Dzīvošanai paredzētā platība (mājā, dzīvoklī).
(Ap)dzīvojamā platība Dzīvošanai paredzētā platība (mājā, dzīvoklī).
dzīvoklis Dzīvošanai paredzēts vairāku telpu (istabu, virtuves, palīgtelpu) kopums ēkā.
apdzīvojams Dzīvošanai piemērots (nams, telpa u. tml.).
mājoklis Dzīvošanai piemērots, īpaši iekārtots cilvēku miteklis (piemēram, māja, dzīvoklis).
Dzīvot (arī būt, palikt) puisī Dzīvot (būt, palikt) neprecētam (par vīrieti).
mist Dzīvot (kādos apstākļos) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
mājot Dzīvot (kur, parasti pastāvīgi, ilgāku laiku) - par cilvēkiem. Mist.
nodzīvot Dzīvot un pabeigt dzīvot (dzīvi, mūžu).
uzsākt Dzīvot, būt (kāda mūža perioda, darba gaitu) pašā pirmajā posmā.
Dzīvot vienai dienai Dzīvot, darboties bez mērķa, vieglprātīgi, nedomājot par nākotni.
Dzīvot vienai dienai Dzīvot, darboties bez mērķa, vieglprātīgi, nedomājot par nākotni.
Dzīvot vienai dienai Dzīvot, darboties bez mērķa, vieglprātīgi, nedomājot par nākotni.
iztikt Dzīvot, pastāvēt (bez kā).
augt Dzīvot, pavadīt dzīves agrīnos gadus (par bērniem, pusaudžiem).
mitināties Dzīvot, uzturēties (ilgāku laiku noteiktā telpā, celtnē, vietā) - par cilvēkiem.
mist Dzīvot, uzturēties (kur, parasti pastāvīgi, ilgāku laiku) - par cilvēkiem.
slapstīties Dzīvot, uzturēties (kur) slepus (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās). Arī bēguļot.
kolonija Dzīvu organismu kopa.
uzbudinājums Dzīvu šūnu īpaša reakcija uz kairinājumu. Bioloģiska reakcija, kas saistīta ar šūnas ķīmiskām, fizikālām un funkcionālām pārmaiņām.
vitālkrāsošana Dzīvu šūnu vai audu struktūru iekrāsošana ar speciālām krāsvielām (parasti kontrastainības radīšanai novērojumiem mikroskopā).
kamzolis Džemperis (parasti bieza adījuma) ar augstu, slēgtu apkakli.
svings Džeza mūzikas izteiksmes līdzeklis - metroritmikas pastāvīgas novirzes no tās pamatstruktūras. Džeza mūzikas stils, kam ir raksturīgs šāds izteiksmes līdzeklis.
aizdžinkstēt Džinkstot aizlidot (par dažiem kukaiņiem). Džinkstot nokļūt (kur, aiz kā u. tml.).
nodžinkstēt Džinkstot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
saecēt Ecējot apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību). Noecēt.
zobiņbeka Ēdama beka ar dzeltenbrūnu, zīdainiem matiņiem klātu cepurīti, kas griezumā ātri zilē, un augšdaļā paplašinātu kātiņu.
Raganu beka Ēdama sēne ar dzeltenu cepurīti, apakšā paresninātu kātiņu, kas ir dzeltenā vai iesarkanā krāsā ar brūnganu, pūkainu tīklojumu.
bērzlape Ēdama sēne ar krāsainu (parasti dzeltenu, sarkanu vai brūnu) cepurīti, baltu kātiņu.
galds Ēdēju grupa, kas sēž vai mēdz sēdēt pie viena galda un kam pasniedz vienādu ēdienu. Galds, pie kura sēž vai mēdz sēdēt šādi ēdēji.
garnējums Ēdiena rotājums (īpaši sagatavota masa, augļi, zaļumi u. tml.).
cienasts Ēdieni, dzērieni, ar ko pacienā (parasti viesi). Ēdieni, dzērieni, ko ņem līdzi ciemos.
kotlete Ēdiens - cepts, retāk sautēts, parasti saplacināti ieapaļš, veidojums no maltas vai kapātas gaļas.
eskalops Ēdiens - īpaši sagatavotas gaļas šķēles no (cūkas, vērša) vidukļa vai pakaļkājas mīkstuma.
Viltotais zaķis Ēdiens - maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts.
pastēte Ēdiens - maltu (parasti gaļas, zivju) produktu masa, kam parasti ir pievienotas piedevas.
žuljēns Ēdiens - sīki sagrieztas gaļas, zivju vai sēņu un dažādu piedevu (piemēram, krējuma, siera, garšvielu) cepta vai vārīta masa (parasti kā siltais priekšēdiens).
sacepums Ēdiens - vienmērīgā karstumā (parasti cepeškrāsnī) cepts, parasti vairāku, produktu kārtojums vai sajaukums.
ņamma Ēdiens (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
kultenis Ēdiens no sakultām olām un piena vai ūdens, kurus karsē uz pannas un sarecējušo masu savelk nelielās pikās.
kāposti Ēdiens vai ēdiena piedeva, kas gatavota parasti no galviņkāpostu galviņām.
pacieņa Ēdiens, dzēriens, ar ko pacienā, mazs cienasts.
salāti Ēdiens, kas ir gatavots, parasti no svaigiem vai vārītiem dārzeņiem, gaļas, zivīm, un kam ir pievienota mērce, etiķis, eļļa.
ragū Ēdiens, kas ir pagatavots no sīki sagrieztas sautētas gaļas vai dārzeņiem.
gulašs Ēdiens, kas pagatavots no apceptiem un sautētiem gaļas gabaliņiem.
saldēdiens Ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem, tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas. Saldais ēdiens.
Saldais ēdiens Ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem, tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas. Saldēdiens.
omlete Ēdiens, ko gatavo no olām, kurām parasti pievieno miltus, pienu.
pasha Ēdiens, ko parasti gatavo no saldas biezpiena masas nelielas piramīdas veidā un ko mēdz ēst pareizticīgo lieldienās.
priekšēdiens Ēdiens, ko pasniedz pirms galvenā ēdiena.
ēdienkarte Ēdienu kopums, kurus kāds lieto, pagatavo.
virtuve Ēdienu, ēdienu gatavošanas īpatnību kopums, kas raksturīgs, piemēram, tautai, zemei, novadam.
papildēdināšana Ēdināšana ar papildbarību.
paēdināt Ēdināt un pabeigt ēdināt (cilvēku), arī ēdināt (cilvēku) tā, ka (tam) vairāk negribas ēst.
kopt Ēdināt, dzirdināt, uzturēt tīrus (dzīvniekus, parasti mājdzīvniekus).
piedot Ēdinot (bērnu), pievienot (tā) uzturam (ko) papildus.
piedot Ēdinot (dzīvnieku), pievienot (tā) barībai (ko) papildus.
pieēdināt Ēdinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pilnīgi paēd.
noēst Ēdot patērēt (visu ēdamo vai noteiktu tā daudzumu).
aizēst Ēdot sabojāt (parasti par kukaiņiem).
grauzt Ēdot smalcināt, arī ēdot bojāt (piemēram, par tārpiem, kāpuriem).
apremdināt Ēdot, dzerot panākt, ka mazinās, zūd (izsalkums, slāpes).
pieremdināt Ēdot, dzerot panākt, ka mazliet mazinās (izsalkums, slāpes).
uzņemt Ēdot, elpojot u. tml. ievadīt (barības vielas, gaisu u. tml.) organismā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
nomizot Ēdot, parasti ko skābu, padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus).
Vecā pasaule Eiropa, Āzija, Āfrika (atšķirībā no Amerikas).
undīne Eiropai tautu (parasti ģermāņu) mitoloģijā - ūdensmeita (dažkārt ar zivs asti), kas ar dziesmām un savu skaistumu ievilina dzelmē un pazudina ceļiniekus.
Vecais kontinents Eiropas kontinents (pretstatā Amerikai).
Vecais kontinents Eiropas kontinents (pretstatā Amerikai).
krustneši Eiropas krusta karu dalībnieki, kuru apģērbam bija krusta zīme.
simbolisms Eiropas mākslas virziens (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam pamatā bija ideālisma principi un intuīcija un kas plaši izmantoja mākslas simbolus.
Galantais stils Eiropas mūzikas stils (18. gadsimta sākumā un vidū), kam raksturīga sevišķi izsmalcināta mūzikas valoda.
eiropieši Eiropas pamatiedzīvotāji.
starpeja Eja, kas savieno, parasti divus, objektus.
atiet Ejot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Iet nost (sānis, atpakaļ).
staigāt Ejot doties, parasti vairākkārt (noteiktā nolūkā).
iziet Ejot izvirzīties (no kādas telpas, teritorijas u. tml.).
uziet Ejot nokļūt (uz ūdens transportlīdzekļa, arī laipas, trapa u. tml.).
apiet Ejot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
iziet Ejot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā). Ejot pabūt (daudzās vai visās vietās).
Paspert, kāju Ejot pavirzīt (kāju kādā virzienā). Ejot pavirzīt (kāju).
paieties Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Ejot pavirzīties nelielu attālumu, neilgu laiku. Paiet (1).
paiet Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Iet nelielu attālumu, neilgu laiku.
paiet Ejot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
paiet Ejot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
Apstāties (arī sastingt) pussolī Ejot pēkšņi apstāties (parasti pārsteigumā, izbīlī).
Sastingt (arī apstāties) pussoli Ejot pēkšņi apstāties (parasti pārsteigumā, izbīlī).
saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
apsliedēt Ejot vai braucot (pa pļavu, tīrumu u. tml.), atstāt sliedes, pēdas (pieliecot pie zemes zāli, labību u. tml.).
kāpt Ejot vai rāpjoties virzīties (augšup vai lejup pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu). Iet, arī rāpties (pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu), lai nokļūtu (kur augšā vai lejā).
kāpt Ejot virzīties (augšup vai lejup pa slīpu virsmu).
kāpties Ejot virzīties (parasti atpakaļ).
noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties (kā).
noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
sadangāt Ejot, braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, augus).
iepērties Ejot, braucot u. tml. ievirzīties (kur iekšā, parasti negaidīti, nonākot nevēlamos apstākļos).
atmīdīt Ejot, mīdoties padarīt sāpīgas (kājas).
klibināt Ejot, skrienot klaudzināt (pakavus, kājas) - parasti par zirgu.
pārsviesties Ejot, skrienot, braucot u. tml., strauji pagriezties (uz citu pusi).
uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
uziet Ejot, virzoties, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko). Ieraudzīt, atrast, parasti nejauši, negaidīti (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
palīgēka Ēka, kurā norisinās procesi, darbojas iekārtas, ierīces u. tml., kas palīdz nodrošināt galvenos procesus kādā kopumā.
beletāža Ēkas stāvs virs puspagraba vai pirmā stāva, kuru izmanto palīgtelpām.
plēsējērces Ekoloģiska ērču grupa, kuras pārstāvji barību iegūst kā plēsēji. Šīs grupas ērces.
planktons Ekoloģiska organismu kopa, kura apdzīvo ūdens slāni un kurai trūkst spēju aktīvi pārvietoties vai arī tās ir ierobežotas.
ūdensvaboles Ekoloģiska vaboļu grupa, kuras pārstāvji ir pielāgojušies dzīvei ūdenī. Šīs grupas vaboles.
prečzinība Ekonomikas nozare, kas ietver zināšanu kopumu par preci kā tirdzniecības priekšmetu.
pieprasījums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un izsaka maksātspējīgo pircēju vajadzības (pēc kādas noteiktas preces vai preču grupas).
saime Ekonomiska radinieku kopiena, kas radās, sairstot patriarhālajai ģintij.
Pašdarbīgie iedzīvotāji Ekonomiski patstāvīgie iedzīvotāji.
protekcionisms Ekonomisko pasākumu sistēma (kapitālistiskās valstīs), kuras mērķis ir attīstīt vai veicināt savā valstī vienu vai vairākas ražošanas nozares un pasargāt tās no ārzemju konkurences.
pēceksāmens Eksāmens, ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota eksāmena. Eksāmens, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
noeksaminēt Eksaminēt un pabeigt eksaminēt.
izekscerpēt Ekscerpēt un pabeigt ekscerpēt.
noriets Eksistences, pastāvēšanas izbeigšanās, beigas.
klaidonība Eksistēšana bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Pastāvīga klaiņošana no vienas vietas uz citām bez noteikta eksistences pamata.
dzīvot Eksistēt (par neorganiskās dabas vielām, veidojumiem).
klaiņot Eksistēt bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas. Bieži mainīt uzturēšanās vietu un būt bez noteikta eksistences pamata.
mitināties Eksistēt, arī uzturēties, atrasties (kur) - par dzīvniekiem. Eksistēt (kur) - par augiem.
sagaidīt Eksistēt, atklāties, norisināties kāda ierašanās laikā vai drīz pēc tam (parasti par apstākļiem, norisēm, notikumiem).
palikt Eksistēt, būt, arī saglabāties, tikt mantotam, iegūtam (parasti pēc kāda nāves).
koeksistēt Eksistēt, būt, pastāvēt vienlaikus (ar ko citu).
mist Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) - par personības, rakstura, psihes īpašībām, psihiskiem stāvokļiem.
mājot Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) - parasti par psihes, rakstura, personības īpašībām, psihisku stāvokli.
būt Eksistēt, pastāvēt.
psihometrija Eksperimentālās psiholoģijas nozare, kas pēti psihisko procesu un parādību, to savstarpējo attiecību kvantitatīvās īpašības (piemēram, to intensitāti, ilgumu, rašanās ātrumu).
pašeksperiments Eksperiments, kurā pētījamais objekts ir eksperimentētājs pats.
pārsprāgt Eksplodēt (par šāviņiem, lādiņiem).
izsprāgt Eksplodēt (parasti par šāviņiem).
Ārējie parazīti Ektoparazīti.
celuloīds Elastīga, viegli degoša plastmasa, ko iegūst no nitrocelulozes un kampara.
vantis Elastīgi elementi (parasti troses), kas notur laidumus (piemēram, tiltiem).
ultraskaņa Elastīgi viļņi, kuru frekvence ir lielāka par 15.-20. kiloherciem.
sars Elastīgs, samērā tievs kāda materiāla elements (parasti sukā, otā).
Salonu lauva Elegants vīrietis, kas gūst lielus panākumus sabiedrībā.
Salonu lauva Elegants vīrietis, kas gūst lielus panākumus sabiedrībā.
šiks Elegants, izsmalcināts (parasti ārišķīgi).
šiks Elegants, izsmalcināts, izmeklēts (piemēram, par apģērbu, priekšmetiem, telpām).
šiks Elegantums, izsmalcinātība (parasti ārišķīga).
solenoīds Elektrības vadītāja cilindriska spirāle, kas, plūstot pa vadītāja strāvai, rada magnētisko lauku ar vienā cilindra galā ieejošām un otrā izejošām magnētiskā lauka spēka līnijām.
šunts Elektrības vadītājs vai magnētvads, ko pieslēdz paralēli elektriskās vai magnētiskās ķēdes posmam, lai daļa strāvas vai magnētiskās plūsmas apietu ķēdes posmu pa izveidoto paralēlo atzarojumu.
pašizlāde Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlādēšanās.
pašizlādēšanās Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības. Pašizlāde.
jupiters Elektriskā loka lampa, ko izmanto, filmējot mākslīgā vai kombinētā apgaismojumā.
ledusskapis Elektriska mājturības saldējamā ierīce (parasti neliela skapja formā) pārtikas produktu uzglabāšanai aukstumā, kā arī ledus iegūšanai.
papildpretestība Elektriskā pretestība, ko ieslēdz vai atslēdz elektriskajā ķēdē papildus citām šīs ķēdes pretestībām.
Elektriskā ķēde Elektriskā sprieguma avota, elektrības vadītāju, elektrisko ierīču un aparātu savienojums, kam cauri var plūst elektriskā strāva.
Elektriskā ķēde Elektriskā sprieguma avota, elektrības vadītāju, elektrisko ierīču un un aparātu savienojums, kam cauri var plūst elektriskā strāva.
sātstrāva Elektriskā strāva, kuras stiprums nepalielinās, ja palielina elektrodiem pielikto potenciālu starpību.
drošinātājs Elektriskais aizsardzības aparāts, ko lieto elektrisko ķēžu aizsardzībai pret īsslēgumiem, pārslodzi.
farads Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
komutācija Elektriskās ķēdes ieslēgšana, atslēgšana, pārslēgšana (ar ierīču, aparātu palīdzību).
kolektors Elektriskās mašīnas enkura daļa, kas sastāv no savstarpēji izolētām plāksnītēm, kuras ir savienotas ar enkura tinumu un pa kurām slīd sukas.
pols Elektriskās strāvas (parasti līdzstrāvas) avota spaile, kurai ir pievienota ārējā ķēde.
spert Elektriski izlādēties kādā vidē, priekšmetā u. tml. (par zibeni). Izraisīties, zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu).
segnetoelektrība Elektrisko parādību kopums, ko novēro segnetoelektriķos.
videopastiprinātājs Elektrisko signālu pastiprinātājs, kas paredzēts videosignāla vai televīzijas signāla un skaņas pastiprināšanai.
luksofors Elektrisks signālaparāts, kam ir dažādas gaismas (parasti sarkana, dzeltena, zaļa) un ko izmanto satiksmes regulēšanai.
skaļrunis Elektroakustiska ierīce elektriskā signāla enerģijas pārvēršanai akustisko svārstību enerģijā skaņas frekvenču diapazonā.
stereofonija Elektroakustiska skaņas signāla ieguve, pārraide, reproducēšana (izmantojot divus, arī vairākus kanālus), lai radītu ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā.
kserogrāfija Elektrofotogrāfijas paņēmiens - attēlu iegūšana, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes gaismjutīgumu.
zummers Elektromagnētiska vibrācijas iekārta, kas līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā, radot īpatnēju dūkoņu. Pīkstenis.
pīkstenis Elektromagnētiska vibrācijas iekārta, kas līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā, radot īpatnēju dūkoņu. Zummers.
siltumstarojums Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām.
siltumstari Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām. Siltumstaroļums.
radiosignāls Elektromagnētiskās svārstības, kas atbilst radioviļņu frekvencei un ko izraisa parādības dabā.
nautofons Elektromagnētisks aparāts skaņu signālu raidīšanai no bākām.
radiotroksnis Elektromagnētisks starojums (radioviļņu diapazonā), ko rada ārpuszemes avoti.
tabulators Elektromehāniska skaitļojamā mašīna, kas rezultātus fiksē uz papīra lentes vai speciālas veidlapas.
relejs Elektromehāniska vai elektroniska ierīce, kas reaģē uz kādu fizikālu lielumu vai vairākiem elektriskiem lielumiem, lēcienveidīgi palielinot vai samazinot izejas lieluma vērtību noteiktās robežās.
testers Elektromēraparāts, kas ir paredzēts vairāku elektrisko lielumu mērīšanai (piemēram, elektrisko ķēžu pārbaudē). Kombinētais elektromēraparāts.
elektrometinātājs Elektrometināšanas aparāts.
radioelektronika Elektronikas nozare, kas ir saistīta ar radiotehniku un nodarbojas ar dažādu radiotehnikai nepieciešamo aparātu un iekārtu izstrādāšanu un izmantošanu.
reģistrs Elektroniskā skaitļotāja atmiņas ātrdarbīgs elements, kas paredzēts datu īslaicīgai uzglabāšanai.
standartprogramma Elektroniskās skaitļošanas mašīnas programma bieži sastopamas funkcijas veikšanai.
diode Elektronu aparāts ar diviem elektrodiem (anodu un katodu).
pentode Elektronu aparāts ar pieciem elektrodiem (anodu, katodu un trim tīkliņiem).
triode Elektronu aparāts ar trim elektrodiem.
tetrode Elektronu lampa ar četriem elektrodiem.
magnetrons Elektronu lampa ultraaugstfrekvenču svārstību iegūšanai.
telefakss Elektrosakaru sistēma rakstītu tekstu, attēlu pārraidei ar elektriskajiem signāliem pa automātiskā telefona tīkla līnijām.
telefons Elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot skaņu signālus elektriskajos signālos un pārraidot tos pa sakaru līnijām, kanāliem. Telefona sakari.
Vadu sakari Elektrosakaru veids, kurā elektriskos signālus pārraida pa vadiem.
spēkstacija Elektrostacija, kurā mehānisko enerģiju (parasti ūdens enerģiju turbīnās) vai siltuma enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
šūna Elementāra dzīvā sistēma, kurā izpaužas dzīvās matērijas galvenās īpašības (vielmaiņa, augšana, kairināmība, reproducēšanās, iedzimtība). Organisma pamatstruktūra, kas ir visu organismu attīstības, uzbūves un darbības pamatā.
kombinatorika Elementārās matemātikas novirziens, kas aplūko veidus, kādos var sagrupēt vienāda tipa objektus, kā arī nosaka iespējamo grupējumu (savienojumu) skaitu.
leptoni Elementārdaļiņu grupa, kurā ietilpst elektroni, pozitroni, neitrīno, antineitrīno, mioni. Šīs grupas elementārdaļiņas.
barioni Elementārdaļiņu grupa, kurā ietilpst nukloni un hiperoni.
nukloni Elementārdaļiņu grupa, kurā ietilpst protoni un neitroni.
slīdnis Elements (iekārtā, ierīcē u. tml.), kas ir paredzēts (kā) virzīšanai slīdes kustībā.
kulise Elements (mehānisma, mašīna), kas svārstās un kam ir sprauga, pa kuru virzās cita elementa tapa vai slīdenis.
lāpstiņa Elements (mehānismos, ierīcēs, piemēram, kompresoros, turbīnās) - parasti plakana metāla plātne. Plakanā daļa (piemēram, dzenskrūvei, propellerim).
rokrats Elements (vārpstai, skrūvei) ērtākai (tās) pagriešanai ar roku.
sastāvelements Elements, kas (parasti vienlaikus ar citu elementu vai citiem elementiem) ir nepieciešams, lai rastos, pastāvētu (kā) veselums, kopums.
palīgelements Elements, kas palīdz nodrošināt sistēmas, kopuma galveno elementu darbību, funkcijas, pastāvēšanu.
sakārtojums Elementu iekļāvums noteiktā sistēmā tā, ka starp tiem ir vienas un tās pašas attieksmes un tie visi ir pakļauti vienam un tam pašam augstākās pakāpes elementam.
dvaša Elpa (1).
dvaša Elpa (2).
duka Elpa.
astma Elpas trūkuma lēkme.
ieelpot Elpojot panākt, ka (gaiss) ieplūst plaušās.
izelpot Elpojot patērēt (daudz vai visu gaisa skābekli).
pieelpot Elpojot piepildīt (parasti telpu) ar ogļskābo gāzi.
pieelpoties Elpojot uzņemt (parasti svaigu gaisu, skābekli) lielākā daudzumā.
atelsoties Elsojot pamazām atgūt parasto elpošanas ritmu.
atelsties Elst (kādu brīdi), līdz atgūst parasto elpošanas ritmu.
noelsties Elšot noteikt, pateikt.
izelst Elšot pateikt, izrunāt.
spraukumi Eļļas augu sēklu atliekas, kas rodas eļļas ekstrakcijā un ko izmanto par olbaltuma piedevu kombinētajai dzīvnieku barībai.
garastāvoklis Emocionālais stāvoklis, emocionālā pašsajūta (noteiktā laika posmā).
Spēlēt uz jūtām Emocionāli iedarboties uz kādu, parasti savtīgā nolūkā.
jūsmīgs Emocionāli pacilāts, dziļi saviļņots (par cilvēku). Tāds, kam raksturīga jūsma.
pacilāts Emocionāli saviļņots, priecīgi satraukts, garīgi možs (par cilvēku).
iesaukties Emocionāli, arī skaļi ierunāties, īsi, emocionāli pateikt.
izsaukties Emocionāli, arī skaļi ierunāties, īsi, emocionāli pateikt. Iesaukties.
izsaukums Emocionāls jūtu vai gribas izpaudums ar valodas līdzekļiem. Izsauciens.
izsauciens Emocionāls jūtu vai gribas izpaudums ar valodas līdzekļiem. Izsaukums (2).
tīksme Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums.
labpatika Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, arī tīksme.
īgnums Emocionāls stāvoklis (piemēram, neapmierinātība, dusmas), kas izpaužas cilvēka nelaipnā, skarbā attieksmē pret ko.
gandarījums Emocionāls stāvoklis, jūtas, ko izraisa, piemēram, labi paveikts darbs, kā iecerēta īstenošanās.
sašutums Emocionāls stāvoklis, kam ir raksturīgs satraukums, dusmas, nosodījums (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību).
paģiras Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, pašpārmetumi un ko izraisa vilšanās, apziņa par nepareizu rīcību.
dusmas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, neapmierinātība, sašutums, niknums.
skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
nebēda Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas jautrā, bezrūpīgā attieksmē pret dzīvi.
Tautas medicīna Empīriski uzkrātas zināšanas par slimību ārstēšanu un šo zināšanu izmantošana praksē.
Tautas medicīna Empīriski uzkrātas zināšanas par slimību ārstēšanu un šo zināšanu izmantošana praksē.
Iekšējie parazīti Endoparazīti.
hidroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver ūdens kustības enerģijas izmantošanu (parasti elektroenerģijas iegūšanai hidroelektrostacijās).
siltumenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā.
termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā. Siltumenerģētika.
darbība Enerģijas izpausme (parādībām dabā), kas rada pārmaiņas apkārtējā vidē.
spirināties Enerģiski pretoties kādam, nepakļauties kāda ietekmei, gribai.
rukāt Enerģiski, ar sparu strādāt.
dūšīgs Enerģisks, darbīgs, sparīgs, izturīgs, neatlaidīgs.
jauneklīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs, spēka pilns (par cilvēku).
ieēnot Ēnojot (3) padarīt kontrastaināku.
izēnot Ēnot (3) un pabeigt ēnot.
ķerubs Eņģelis - paradīzes apsargātājs.
konsistorija Eparhijas bīskapam, arhibīskapam, metropolītam pakļauta iestāde.
biļina Episka krievu tautas dziesma, kurā teiksmainā formā stāstīts par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem.
stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, maz darbības personu, notikumu ikdienišķums. Šī episkās literatūras paveida daiļdarbs.
Ironiskā epitāfija Epitāfija, kas sarakstīta neesošam kapam, lai izsmietu kādu personu.
Ironiskā epitāfija Epitāfija, kas sarakstīta neesošam kapam, lai izsmietu kādu personu.
fugato Epizode (homofonā skaņdarbā), kas veidota ar fūgas imitāciju paņēmieniem. Šāda veida patstāvīgs skaņdarbs.
starpepizode Epizode, kam ir palīgfunkcijas (piemēram, daiļdarbā, izrādē).
sūnērce Ērce, kam ir raksturīga ķermeņa hitīna sega un kas parasti dzīvo meža zemsegā, sūnās, ķērpjos, augsnē un pārtiek no trūdvielām.
pangērce Ērce, kam raksturīgi divi kāju pāri un kas izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem.
narcisms Erotisma veids - iemīlēšanās sevī, tīksmināšanās par savu skaistumu.
rītamētelis Ērts halāts (parasti no biezāka auduma), kas paredzēts valkāšanai (parasti) mājās.
komfortabls Ērts, arī labiekārtots (piemēram, par priekšmetiem, telpām).
labiekārtojums Ērts, noteiktām vajadzībām atbilstošs (piemēram, apdzīvotas vietas, parka) iekārtojums.
labiekārtojums Ērts, noteiktām vajadzībām atbilstošs (telpas, celtnes) iekārtojums.
vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
krimst Ēst (cietu barību), ar zobiem drupinot, smalcinot (par dzīvniekiem). Grauzt.
grauzt Ēst (ko cietu)- par cilvēkiem.
strēbt Ēst (ko šķidru), arī dzert, parasti ar troksni.
knibināt Ēst (lēni, pa mazām daļām).
baroties Ēst (par cilvēkiem).
knābāt Ēst (par cilvēkiem).
grauzt Ēst (par grauzējiem (2), arī par dažiem kukaiņiem).
ņammāt Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
kost Ēst (parasti nedaudz).
leksēt Ēst (parasti rijīgi, negausīgi).
Ēst ar gardu (arī saldu) muti Ēst ar lielu patiku, ar lielu apetīti.
Ēst laizīdamies Ēst ar lielu patiku.
žļakstināt Ēst ar troksni (parasti ko šķidru, arī sulīgu).
žļurkstināt Ēst ar troksni (parasti ko šķidru).
Ēst (ar) gariem zobiem Ēst bez patikas, bez apetītes.
skeletēt Ēst lapu plātnes mīkstās daļas, atstājot dzīslojumu neskartu (par kukaiņiem).
paēst Ēst un pabeigt ēst (ēdienreizē).
paēst Ēst un pabeigt ēst, arī ēst tā, ka vairāk negribas ēst.
Likt iekšā Ēst, dzert (ko), parasti daudz, negausīgi.
Likt ribās Ēst, dzert (ko), parasti daudz, negausīgi.
Likt ribās Ēst, dzert (ko), parasti daudz, negausīgi.
mieloties Ēst, dzert (parasti viesībās, ciemos). Ēst ko ļoti garšīgu, arī neikdienišķu.
ieturēt Ēst, paēst (maltīti).
tiesāt Ēst, parasti ar lielu apetīti.
vīkstīt Ēst, parasti daudz un steidzīgi.
krīts Estampa tehnikas paņēmiens, kurā izmanto litogrāfijas krītu.
gravīra Estampa tehnikās veidots mākslas darbs.
komisms Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā. Komiskais.
komisks Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā. Komisms (1).
estetizācija Estētiska (kādas lietas, parādības u. tml.) idealizācija.
naturālisms Estētisks uzskats, pēc kura mākslas darbā jākopē īstenības priekšmeti un parādības, necenšoties atspoguļot būtisko, tipisko. Attiecīgais virziens literatūrā, tēlotājā mākslā, kas izveidojās 19. gadsimta 2. pusē.
uzkožamais Ēstgribu rosinošs ēdiens, ko ēd pirms pamatēdiena. Ātrai uzēšanai sagatavots, parasti aukstais, ēdiens.
koncertestrāde Estrāde, kas paredzēta koncertiem.
kankāns Estrādes deja ar straujām kustībām, kuru pamatā ir specifisks horeogrāfisks elements - augsta un strauja kājas mētāšana palēcienā. Šīs dejas mūzika.
Uztura režīms Ēšana noteiktā laikā un pareizs dienas uztura devas sadalījums atsevišķās ēdienreizēs.
taukmaize Ēšanai paredzēta ar kausētiem taukiem apziesta maizes šķēle.
sviestmaize Ēšanai paredzēta ar sviestu apziesta maizes šķēle. Šāda maizes šķēle ar uzgriežamiem, piemēram, desu, sieru.
Sausa maize Ēšanai paredzēta maizes šķēle, gabals, kam nav uzziestas, uzliktas piedevas (piemēram, sviests, gaļa).
hedonisms Ētikas mācība, kas baudu uzskata par dzīves augstāko mērķi...
etiķis Etiķskābes ūdens šķīdums, ko lieto par garšvielu un izmanto konservēšanai.
etiopieši Etiopijas pamatiedzīvotāji.
degradēt Ētiski noniecināt, pazemot (cilvēku).
konfūcisms Ētiski politisku uzskatu un tradīciju sistēma (Ķīnā), kuras pamatā ir Konfūcija mācība.
samarieši Etniska grupa un reliģiska sekta (Jordānijā, Izraēlā).
nomadi Etniska vienība, piemēram, tauta, cilts, kas bieži maina apmešanās vietu un parasti nodarbojas ar lopkopību.
nometnieki Etniska vienība, piemēram, tauta, cilts, kas dzīvo vienā pastāvīgā vietā. Šis etniskās vienības piederīgie.
žemaiši Etnogrāfiska grupa Lietuvas rietumu daļā (Žemaitijā), kura 13. un 14. gadsimtā cīnījās pret Vācu ordeņa agresiju un 15. gadsimtā iekļāvās Lietuvas lielkņazistē.
garēvele Ēvele koka virsmas nolīdzināšanai šķiedras virzienā vienā un tai pašā līmenī.
veidēvele Ēvele, kam nazis ir izveidots atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
apgropēt Ēvelējot (ar īpašu ēveli vai mašīnu), izveidot (visapkārt) gropi.
apēvelēt Ēvelējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
pieēvelēt Ēvelējot izveidot (kam) vēlamo formu, veidu, parasti, (to) pielāgojot. Ēvelējot pielīdzināt.
noēvelēt Ēvelējot padarīt līdzenu, gludu (kā) virsmu.
atēvelēt Ēvelējot padarīt neasu (ēveli).
ektoģenēze Evolūcijas mācības virziens, saskaņā ar kuru dzīvās dabas attīstība ir saistīta ar organismu tiešu pielāgošanos videi un vides izraisīto pārmaiņu summēšanas vairākās paaudzēs.
Relikta ezers Ezers, kas ir senas jūras palieka un kas izveidojies, līcim atdaloties no jūras.
kultūrezers Ezers, kurā zivis īpaši audzē, kopj.
papīrfabrika Fabrika, kurā ražo papīru un tā izstrādājumus.
fabrikants Fabrikas īpašnieks.
prezumpcija Fakta atzīšana par neapšaubāmu (kamēr nav pierādīts pretējais).
diagnostika Fakta noteikšana, konstatēšana pēc kādām pazīmēm.
kontrole Faktiska (piemēram, teritoriju, akciju) pārvaldīšana. Faktiskais (piemēram, teritoriju, akciju) īpašums.
pārpalikums Faktiskais (naudas, preču u. tml.) daudzums (piemēram, kasē, noliktavā), kas ir lielāks par dokumentos fiksēto.
Fiziskais arums Faktiski apartā zeme (laukuma mērvienībās).
Fiziskais arums Faktiski apartā zeme (laukuma mērvienībās).
vajadzība Faktori, to kopums (dabiski, sociāli, garīgi), kas nepieciešami (organisma, personības, sociālas grupas) dzīves, darbības nodrošināšanai.
sensācija Fakts, notikums, norise u. tml., kas ar savu neparastumu, negaidītību pievērš daudzu cilvēku uzmanību, rada plašu interesi.
Nabadzības apliecība Fakts, rīcība, kas liecina par garīgu aprobežotību, nespēju.
bezprātība Fakts, rīcība, ko nevar atzīt par saprātīgu.
kadastrs Faktu sakopojums par feodālā vai kapitālistiskā zemes īpašuma lielumu, vērtību un ienākumiem no tā (valsts nodokļu aprēķināšanai).
kadastrs Faktu sakopojums par zemes platībām, ūdeņiem (piemēram, tautsaimniecības vajadzībām).
pamats Faktu, likumsakarību, atziņu u. tml. kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci. Materiālo un garīgo parādību kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci.
briesmonis Fantastiska, briesmīga, neparasta izskata un lieluma būtne.
piefantazēt Fantazējot radīt, izveidot (ko no jauna), papildinot (ar to, piemēram, mākslas darbu).
Celt (retāk būvēt) gaisa pilis Fantazēt, sapņot par to, kas nav realizējams.
Celt (retāk būvēt) gaisa pilis Fantazēt, sapņot par to, kas nav realizējams.
Būvēt (biežāk celt) gaisa pilis Fantazēt, sapņot par to, kas nav realizējams.
Celt (retāk būvēt) gaisa pilis Fantazēt, sapņot par to, kas nav realizējams.
farizejisms Farizejam (2) raksturīgo īpašību kopums.
izfasēt Fasēt un pabeigt fasēt.
safasēt Fasēt un pabeigt fasēt.
omatīdijs Fasetacs pamatelements.
neofašisms Fašisms, kas ir restaurēts pēc Otrā pasaules kara un pielāgots pēckara vēsturiskajiem apstākļiem.
muiža Feodālā zemes valdījuma saimniecisks un administratīvs centrs. Šāds centrs kopā ar tam pakļauto zemnieku zemi.
muižniecība Feodālās sabiedrības kārta. Feodāļu šķiras zemākais un pēc skaita lielākais noslāņojums, kura ekonomiskās un politiskās varas pamatā ir feodālais zemes īpašums.
senjors Feodālis, kas valdīja pār sev pakļautajiem feodāļiem vai pilsētām. Senjorijas īpašnieks.
pagasts Feodālismā - feodālim pakļauta zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma. Attiecīgā feodālā rente, feodālais nodoklis. Arī vāka.
vaka Feodālismā - feodālim pakļauto zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma. Feodālā rente, feodālais nodoklis, tā ievākšanas termiņš, arī nodokļu maksātāja teritorija. Arī pagasts (1).
Lēņa grāmata Feodālisma laika dokuments, ar kuru apstiprināja vasaļa tiesības uz viņa valdījumā nodoto īpašumu.
brīvzemnieks Feodālisma laika zemnieks Latvijā, kuram nebija jāpilda klaušas, bet kurš parasti par atkarības zīmi deva nelielas naudas nodevas. Arī latviešu tautības vasalis.
hans Feodāls valdnieks, pavaldonis, augstmanis (tjurku un mongoļu zemēs).
domēne Feodāļa tiešais zemes īpašums, ko zemnieki apstrādāja klaušu kārtā.
reproduktorferma Ferma, kas specializējusies jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei.
fermeris Fermas īpašnieks (kapitālistiskajās valstīs).
papaīns Ferments, ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kulinārijā, lai cietu gaļu padarītu mīkstāku.
lelle Figūra (parasti cilvēka vai dzīvnieka), kuras kustības vada aktieri un ar kuru atveido izrādes tēlu.
garengriezums Figūra, kas rodas, šķeļot doto ķermeni ar plakni gareniskā virzienā (parasti rasējumā).
grafs Figūra, ko veido ar līnijām savienoti punkti un ko parasti izmanto, lai shematiski attēlotu kādu objektu vai norisi.
Konisks šķēlums Figūra, kuru iegūst, taisnu riņķa konusu šķeļot ar plakni (riņķis, elipse, parabola, hiperbola).
simetrija Figūras vai ķermeņa īpašība sakrist ar sevi, izpildot noteiktas transformācijas plaknē vai telpā.
rakstīt Fiksēt (informāciju) ar grafiskām zīmēm (piemēram, par iekārtām, ierīcēm).
rādīt Fiksēt vizuālā veidā (kā) mērījumu, arī vizuāli signalizēt (par ko) - par mēraparātiem, mērierīcēm u. tml.
nofilmēt Fil mēt un pabeigt filmēt.
filipīnieši Filipīnu salu pamatiedzīvotāji.
kovbojfilma Filma, kurā tēlota kovboju dzīve (parasti romantizēti un shematizēti). Vesterns.
videofilma Filma, kura uzņemta un paredzēta demonstrēšanai ar videoierīcēm.
šaurfilma Filma, kuras kadra platāms nav lielāks par 16 milimetriem.
kamera Filmaparāts, fotoaparāts. Filmaparāta vai fotoaparāta iekšējā daļa.
rakords Filmas vai magnetofona lentes īpaša sākuma vai beigu daļa, uz kuras uzrakstīta attiecīgā informācija vai kura pasargā lenti no mehāniskiem bojājumiem.
piefilmēt Filmējot papildināt (esošo materiālu). Filmējot iegūt (trūkstošos, nepieciešamos kadrus).
rapids Filmēšanas paņēmiens ar kadru palielinātu biežumu, kas rada uzņemto objektu palēninātas kustības efektu, ja filmu demonstrē ar kadru parasto biežumu.
uzfilmēt Filmēt un pabeigt filmēt.
sevišķs Filozofijas kategorija, kas atspoguļo vispārīgo un atsevišķo īpašību, parādību u. tml. vienību.
ontoloģija Filozofijas nozare, kas aplūko esamības vispārējos pamatus, principus, tās struktūru un likumsakarības.
kartēzisms Filozofijas un dabaszinātņu virziens (17. un 18. gadsimtā), kura teorētiskais pamats ir Renē Dekarta idejas.
transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gadsimta vidū Amerikas Savienotajās Valstīs), kam raksturīga vēršanās pret sensuālismu, transcendentālās esamības atzīšana, cilvēku līdztiesības pamatu meklējumi.
materiālisms Filozofijas virziens, kas atzīst dabu, esamību, matēriju par primāru, bet ideju, apziņu, garu par sekundāru.
ideālisms Filozofijas virziens, kas atzīst ideju, apziņu, garu par primāru, bet dabu, esamību, matēriju par sekundāru.
duālisms Filozofiska mācība, kas atzīst matēriju un apziņu, esamību un domāšanu par divām patstāvīgām, neatkarīgām substancēm.
monisms Filozofiska mācība, kas atzīst, ka visa esošā pamatā ir viens pirmsākums.
filozofija Filozofiska mācība, pasaules uzskats.
izfiltrēt Filtrēt un pabeigt filtrēt.
nofiltrēt Filtrēt un pabeigt filtrēt.
lakmuspapīrs Filtrpapīrs, kas piesātināts ar lakmusa šķīdumu ūdenī.
nučfiltrs Filtrs, kura darbības pamatā ir šķīduma sūkšana caur porainām keramikas plāksnēm vai audumu, arī filtrpapīru, kas uzklāts uz režģa vai caurumotas plāksnes, no kuras apakšas sūknē gaisu.
subvencija Finansiāls pabalsts, ko valsts centrālie orgāni izsniedz vietējiem orgāniem ar nosacījumu, ka noteiktu pasākumu finansēšanā tiks izlietoti arī vietējo orgānu līdzekli.
Kroņa palāta Finanšu ministrijas orgāns valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai (pirmsrevolūcijas Krievijā).
Kroņa palāta Finanšu ministrijas orgāns valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai (pirmsrevolūcijas Krievijā).
kamerālvalde Finanšu ministrijas orgāns valsts īpašumu un finanšu pārvaldīšanai pirmsrevolūcijas Krievijā. Kroņa palāta.
cietība Fizikāla (vielas, ķermeņa) īpašība - spēja pretoties ārējai mehāniskajai iedarbībai.
magnētisms Fizikāla parādība, kas makroskopiski izpaužas kā mijiedarbība starp elektriskām strāvām, elektrisko strāvu un magnētu vai arī starp magnētiem.
Relativitātes teorija Fizikāla teorija, kas pētī telpas un laika īpašības, savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
Relativitātes teorija Fizikāla teorija, kas pētī telpas un laika īpašības, savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
koloīdķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī disperso sistēmu rašanās un noārdīšanās procesus un virsmas parādības.
magnetoķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī sakarību starp vielu ķīmisko uzbūvi un magnētiskajām īpašībām.
inversija Fizikālas parādības iedarbības apvēršana.
sakairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā), parasti stipru, reakciju.
modulācija Fizikālo īpašību maiņa (skaņām, to sakopojumiem).
izotropija Fizikālo īpašību neatkarība no virziena dotajā vidē.
rentgenmikroskopija Fizikālo pētījumu metode, kurā objekta palielināta attēla iegūšanai izmanto rentgenstarojumu.
Izotopiskais efekts Fizikālo un ķīmisko īpašību pārmaiņas, kuras izraisa kāda ķīmiska elementa atomu aizstāšana ar citiem šī paša elementa izotopiem.
kairinātājs Fizikālo vai ķīmisko parametru pārmaiņas organisma, tā daļas vidē.
simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piemēram, pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
tilpums Fizikāls (ķermeņa) lielums, ko (parasti) raksturo ar (tā) trīs dimensiju reizinājumu.
stiprums Fizikāls lielums, kas raksturo (kā) izpausmes, iedarbības u. tml. pakāpi.
potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo (piemēram, gravitācijas, elektrostatisko) lauku noteiktā telpas punktā un kas skaitliski ir vienāds ar darbu, kuru veic lauks, pārvietojot ķermeni ar vienu masas, elektriskā lādiņa u. tml. vienību no dotā telpas punkta līdz kādam citam punktam, kur šis lielums ir pieņemts par nulli.
spēks Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu mijiedarbību, kurā tie iegūst paātrinājumu vai deformējas.
elektrovadītspēja Fizikāls lielums, kas raksturo vielas īpašību, spēju vadīt elektrisko strāvu.
Leņķiskais paātrinājums Fizikāls lielums, ko izmanto rotācijas kustības paātrinājuma raksturošanai.
Leņķiskais paātrinājums Fizikāls lielums, ko izmanto rotācijas kustības paātrinājuma raksturošanai.
Termodinamiska sistēma Fizikālu ķermeņu kopa, kuri savā starpā var apmainīties ar enerģiju.
kodolfizika Fizikas nozare, kas pētī atoma kodola uzbūvi, īpašības un savstarpējas pārvēršanās procesus.
Cietvielu fizika Fizikas nozare, kas pētī cietu vielu uzbūvi un īpašības.
elektrība Fizikas nozare, kas pētī elektrisko lādiņu rašanos, pastāvēšanu, kustību, mijiedarbību.
kristālfizika Fizikas nozare, kas pētī kristālu īpašības.
metālfizika Fizikas nozare, kas pētī metālu un to sakausējumu atomāro uzbūvi un fizikālās īpašības.
magnetostatika Fizikas nozare, kas pētī pastāvīgu magnētu un pastāvīgu elektrisko strāvu radītu magnētiskai lauku īpašības un mijiedarbību.
termodinamika Fizikas nozare, kas pētī sistēmu stāvokli un īpašības dažādos siltuma procesos.
radiometrija Fizikas nozare, kas pētī starojuma enerģijas mērīšanas paņēmienus.
spektrometrija Fizikas un tehnikas nozare, kas izstrādā metodes spektru parametru noteikšanai.
neirofizioloģija Fizioloģijas nozare, kas pētī nervu darbības somatiskos pamatus.
ražot Fizioloģiskā procesā radīt (vielas) - par organismu, tā daļām.
ražot Fizioloģiskā procesā veidot (ko, parasti augļus).
Sirds trokšņi Fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem veidojas citas skaņas.
Sirds trokšņi Fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem veidojas citas skaņas.
konstitūcija Fizioloģisko un anatomisko īpatnību kopums (organismam), kas nosaka (tā) reakciju uz vides iedarbību.
grūtniecība Fizioloģisks process sievietes organismā, kura rezultātā no apaugļotās olšūnas attīstās auglis.
Vasaras guļa Fizioloģisks stāvoklis (tuksnešos mītošiem siltasiņu dzīvniekiem), kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam (nezaudējot dzīvotspēju) un kurš iestājas tad, kad krasi paaugstinās vides temperatūra, sākas sausuma periods, kritiski pasliktinās barošanās apstākļi.
vēmiens Fizioloģisks stāvoklis, kad ir nepatvaļīga vēlēšanās vemt.
ziemguļa Fizioloģisks stāvoklis, kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem). Ziemas guļa.
Ziemas guļa Fizioloģisks stāvoklis, kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem). Ziemguļa.
sarauties Fizioloģisku procesu iedarbībā kļūt īsākam, veicot attiecīgas funkcijas (par muskuļiem, muskuļaudiem). Kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saīsinās šādā veidā (par ķermeņa daļām).
dūša Fiziskā pašsajūta.
Ķīlas devējs Fiziska persona, kas ieķīlā savu īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml. Ieķīlātājs.
Ķīlas turētājs Fiziska vai juridiska persona, kas saņem ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
dūša Fiziskais spēks. Darba spars.
grūtums Fiziskas ciešanas, fiziski slikta, smaga pašsajūta.
pašmocība Fiziskas vai garīgas mokas, ciešanas, ko kāds izraisa pats sev.
paleoģeogrāfija Fiziski ģeogrāfisko apstākļu kopums kādā no pagājušajiem ģeoloģiskajiem laikmetiem.
smagums Fiziski slikta, smaga pašsajūta, nogurums. Arī nepatīkama spiediena sajūta ķermeņa daļās.
sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsta pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
piepūle Fizisko, garīgo spēku ievērojams intensitātes, koncentrācijas palielinājums. Ievērojami palielināts fizisko, garīgo spēku patēriņš.
pūles Fizisko, garīgo spēku intensitāte, koncentrācija (kādā darbībā). Fizisko, garīgo spēku patēriņš.
ritmoplastika Fizisku vingrinājumu sistēma (mūzikas pavadībā) cilvēka ķermeņa vispusīgai, harmoniskai attīstībai.
ritmika Fizisku vingrinājumu sistēma (parasti mūzikas pavadījumā) ritma izjūtas attīstīšanai un izkopšanai.
kultūrisms Fizisku vingrinājumu sistēma vīriešiem, kuras mērķis ir attīstīt spēku un palielināt muskuļu masu.
koncertflīģelis Flīģelis ar kvalitatīvu konstrukciju, plašu diapazonu, ļoti labu skanējumu.
Burvju paklājs Folklorā - paklājs, kam piemīt pārdabiskas spējas, īpašības.
prosodija Fonētikas nozare, kas pētī šo parādību kopumu.
disimilācija Fonētiska parādība, kad viena no vienādām vai līdzīgām skaņām vārdā pārvēršas par citu, atšķirīgu.
sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
prosodija Fonētisko parādību kopums - skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
prosodija Fonētisko parādību kopums, kas veido dzejas formu.
veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos.
starpforma Forma, veids, kam ir divu vai vairāku citu formu, veidu pazīmes, īpašības.
satelīts Formāli patstāvīga valsts, kas faktiski ir politiski atkarīga no citas (parasti imperiālistiskas) valsts. Satelītvalsts.
satelītvalsts Formāli patstāvīga valsts, kas faktiski ir politiski atkarīga no kādas citas (parasti imperiālistiskai) valsts. Satelīts (2).
puskolonija Formāli patstāvīga, bet ekonomiski vāji attīstīta valsts, kuras iekšpolitiku un ārpolitiku ietekmē imperiālistiskās valstis.
(Tikai) uz papīra Formāli, arī fiktīvi. Tā, ka nav realizēts, īstenots (parasti plānotais).
(Tikai) uz papīra Formāli, arī fiktīvi. Tā, ka nav realizēts, īstenots (parasti plānotais).
futūrisms Formālistisks mākslas un literatūras virziens (20. gadsimta sākumā), kas absolutizēja kapitālistiskās pilsētas haotisko dinamiku, noliedza pagātnes kultūru un reālistisku mākslas formu.
frencis Formas tērpa svārki ar sašaurinātu vidu un uzšūtām kabatām.
ietērps Formas tērps (parasti karavīram).
pārformēt Formēt vēlreiz, no jauna (parasti, veidojot citu organizētu cilvēku grupu).
Ņūtona binoms Formula jebkuras binoma naturālās pakāpes izteikšanai reizinājumu summas veidā.
noformulēt Formulēt un pabeigt formulēt.
ravelīns Fortifikācijas palīgbūve cietokšņa nožogojuma priekšā.
fosforīti Fosfātu grupas nogulumu ieži, kuru galvenā sastāvdaļa ir kalcija fosfāti (lieto superfosfāta ražošanai).
vivianīts Fosfātu minerāls (sastopams, piemēram, brūnoglēs, purvos zem kūdras slāņa), kas, gaisā oksidējoties, kļūst zilgans vai tumši zaļš.
metafosforskābe Fosforskābes paveids - balta kristāliska masa.
ostrakodi Fosili posmkāju grupas mikroorganismi.
pterodaktils Fosils lidojošs pterozauru grupas rāpulis ar labi attīstītiem spārniem, vāji attīstītu asti, zobiem žokļu priekšējā daļā vai ragvielas knābi.
pterozauri Fosilu lidojošu rāpuļu grupa ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, gariem knābjveida žokļiem, kuros dažiem pārstāvjiem ir zobi. Šis grupas rāpuļi.
teleobjektīvs Fotoaparāta vai kinoaparāta objektīvs, ar kuru, nepalielinot kameras izmērus, var iegūt daudzkārt lielāka mēroga attēlu.
vizieris Fotoaparāta, kinokameras optiska ierīce kadra robežu noteikšanai. Skatu meklētājs.
Skatu meklētājs Fotoaparāta, kinokameras optiska ierīce kadra robežu noteikšanai. Vizieris.
spoguļkamera Fotoaparāts, kinokamera, projekcijas aparāts, kurā ir iebūvēts spoguļvizieris (1).
palielinājums Fotoattēls, kas iegūts kopējot un ir lielāks par oriģinālu (negatīvu).
piefotografēt Fotografējot papildināt, (esošo fotoattēlu krājumu). Fotografējot iegūt (trūkstošos, nepieciešamos fotoattēlus).
kontražūrs Fotografēšana vai filmēšana, kad uzņemamais objekts atrodas starp uzņemšanas aparātu un gaismas avotu.
nofotografēt Fotografēt un pabeigt fotografēt.
uzfotografēt Fotografēt un pabeigt fotografēt.
radiogrāfija Fotogrāfiskais attēls, ko iegūst, caurstarojot objektu ar jonizējošo starojumu vai arī no paša objekta izstarojuma.
ģīmetne Fotogrāfisks (cilvēka, parasti tā sejas) attēls.
portrets Fotogrāfisks (cilvēka, parasti tā sejas) attēls. Ģīmetne (1).
cinkogrāfija Fotomehānisks (cinka) klišeju izgatavošanas paņēmiens tipogrāfiskam iespiedumam.
Matēts papīrs Fotopapīrs, uz kura kopētām fotogrāfijām ir nespodra virsma.
Matēts papīrs Fotopapīrs, uz kura kopētām fotogrāfijām ir nespodra virsma.
frakcionārisms Frakciju veidošana vai veidošanās (politiskā partijā). Cenšanās, tieksme veidot frakcijas (politiskā partijā).
šansons Franču (dažādu laikmetu, dažādu žanra paveidu) dziesma.
morālists Franču buržuāzisko morāles un sabiedrības kritizētāju rakstnieku grupa (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam).
veidfrēze Frēze, kam griezējšķautnes ir izveidotas atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
virsfrēze Frēze, kas paredzēta (kā) virsmas apstrādei.
uzfrizēt Frizēt un pabeigt frizēt, parasti mazliet.
rokāde Frontes līnijai paralēls ceļš.
Nepārtraukta funkcija Funkcija, kas mainās patvaļīgi maz, ja argumenta izmaiņas ir pietiekami mazas.
eksponentfunkcija Funkcija, kura izteikta ar pakāpi un kuras arguments ir kāpinātājā.
pirmintegrālis Funkcija, kuras kreisā puse pie jebkura atrisinājuma saglabā pastāvīgu nozīmi, tomēr nav identiska konstante.
proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā, mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
pārstrādāt Funkcionējot pārveidot (ko, parasti vielas) - par organismu, tā daļām.
motobols Futbols, ko spēlē motociklisti ar īpašu, lielu bumbu.
klancis Gabals (ēdamā), parasti liels.
šķemba Gabals, parasti šķautņains, kas ir atdalījies, atdalīts (no kā).
decembris Gada divpadsmitais mēnesis.
novembris Gada vienpadsmitais mēnesis.
pavasaris Gadalaiks, klimatiska sezona (starp ziemu un vasaru), kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās un kas ziemeļu puslodē astronomiski ilgst no 21. marta līdz 21. jūnijam.
vasara Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 21. vai 22. jūnija līdz 22. vai 23. septembrim. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā.
ziema Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
rudens Gadalaiks, klimatiska sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. septembra līdz 22. decembrim. Klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
rūpēt Gādāt (par kādu).
Locīt pūru Gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
skapēt Gādāt (parasti ko grūti dabūjamu).
turēt Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini).
Dzīvot savā maizē Gādāt pašam par savu uzturu (parasti dzīvojot pie kāda).
iekārtot Gādāt un panākt, ka (kādu) pieņem (piemēram, darba, skola), ka (kāds) var apmesties (kur).
iekārtot Gādāt un panākt, ka (kas) notiek (parasti noteiktā laikā).
raudzīt Gādāt, gatavot (ēdienu, parasti kādai ēdienreizei).
vilkt Gādāt, nest (ko, parasti sev).
sniegt Gādāt, piešķirt, nodrošināt (piemēram, kādus apstākļus, stāvokli). Būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, darbībai).
bēdāt Gādāt, rūpēties (par ko).
Nesāt (arī audzēt) čūsku azotē Gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
Audzēt (arī nēsāt) čūsku azotē Gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
Audzēt (arī nēsāt) čūsku azotē Gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
Audzēt (arī nēsāt) čūsku azotē Gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
izdot Gādāt, rūpēties un panākt, ka tiek iespiests un nodots sabiedrībai (iespieddarbs). Laist klajā.
aizgādība Gādība (par kādu, par ko).
rūpes Gādība (par kādu). Uzmanība (pret kāda vajadzībām).
incidents Gadījums, notikums (parasti nepatīkams).
samesties Gadīties kļūmei, neveiksmei (darbībā, rīcībā). Tikt izjauktam, nerealizēties (nodomam, pasākumam).
palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam. Paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
piemesties Gadīties, rasties (par ko nevēlamu).
seniors Gados paveci vai veci sportisti, kas piedalās sava vecuma kategorijas sacensībās.
precinieks Gados vecāka precēta sieviete, retāk vīrietis, kas palīdz sarunāt līgavu (līgavaini).
tēvs Gados vecāks vīrietis. Arī zemnieka māju (parasti gados vecāks) saimnieks.
ēra Gadu skaitīšana, ko sāk ar kādu notikumu. Laika posms, kurā pastāv attiecīgā gadu skaitīšanas sistēma.
padsmitgadi Gadu skaits (cilvēkam) robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
dakšiņa Gaida piederums ar diviem, trim vai četriem paralēliem zariem ēdiena paņemšanai.
cerēt Gaidīt (ko), ilgoties (pēc kā), paredzot ko labu, vēlamu.
nogaidīt Gaidīt (visu laikposmu) un pabeigt gaidīt.
izgailēt Gailēt un izbeigt gailēt (parasti par oglēm).
gailis Gaiļa skulpturāls attēls (parasti baznīcas torņa galā).
nogainīt Gainot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Nogaiņāt.
aizgainīt Gainot panākt, ka attālinās. _imperf._ Gainīt prom. Gainot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizgaiņāt. Aizdzīt.
atgainīt Gainot panākt, ka atvirzās nost. _imperf._ Gainīt nost. Atgaiņāt.
nogaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
uzgaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Gaiņājot panākt, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
aizgaiņāt Gaiņājot panākt, ka attālinās. _imperf._ Gaiņāt prom. Gaiņājot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Aizgainīt.
atgaiņāt Gaiņājot panākt, ka atvirzās nost. _imperf._ Gaiņāt nost. Atgainīt.
iegaiņāt Gaiņājot panākt, ka ievirzās (kur iekšā).
izgaiņāt Gaiņājot panākt, ka izklīst (dzīvnieki).
konvekcija Gaisa apmaiņa starp atmosfēras augšējiem un apakšējiem slāņiem, kuru izraisa nevienmērīga sasilšana.
plēve Gaisā izveidojies (miglas, dūmakas u. tml.) slānis, kas padara ko grūti saskatāmu vai nesaskatāmu.
eskadriļa Gaisa kara spēku taktiskā apakšvienība, kas sastāv no lidaparātu grupām vai posmiem.
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt (no telpas, piemēram, dūmus, smaku).
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt (parasti drēbes).
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināties (parasti par drēbēm).
izvējot Gaisa plūsmā izvēdināties, arī izdzist (par telpu).
uzplūdi Gaisa plūsmas ātruma, parasti pēkšņa, palielināšanās.
antipasāti Gaisa plūsmas, kas 5-10 kilometru augstumā virs Zemes pasātu joslā plūst virs pasātiem un vērstas tiem pretējā virzienā.
Siltuma barjera Gaisa pretestības radīta lidaparāta sakaršanas pakāpe, kad ātruma palielināšana kļūst bīstama.
dvaša Gaisa strāva, plūsma, pūsma (parasti viegla). Dvesma. Gaiss, kas raksturīgs kādai vietai.
elpa Gaisa strāva, plūsma, pūsma (parasti viegla). Dvesma. Gaiss, kas raksturīgs kādai vietai.
inversija Gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz ar augstuma palielināšanos (parastās pazemināšanās vietā).
salna Gaisa temperatūras pazemināšanās vakarā, naktī zem 0°C, ja dienā tā ir bijusi virs 0°C. Ledus kristālu kopums, kas rodas, šādi pazeminoties gaisa temperatūrai.
nosmakt Gaisa trūkuma dēļ aiziet bojā (par augiem, to daļām).
apslāpt Gaisa trūkuma dēļ iet bojā (par daudziem vai visiem). Noslāpt.
noslāpt Gaisa trūkuma dēļ pārstāt degt (piemēram, par uguni, liesmām).
Relatīvais mitrums Gaisa tvaika faktiskā spiediena attiecība pret piesātinājuma tvaika spiedienu tajā pašā temperatūrā.
epicentrs Gaisa, zemūdens vai apakšzemes kodolsprādziena centra projekcija uz Zemes virsmas.
guns Gaisma (parasti mākslīga).
Izkliedētā gaisma Gaisma, kas no gaismas avota izplatās pa visu telpu.
kvēle Gaismas atspīdums (parasti sārts).
dzisa Gaismas dzišana (parasti debess spīdekļiem).
rūsa Gaismas parādība virs horizonta - īslaicīgs, plašs tāla zibens atspīdums.
meteors Gaismas parādība, kas rodas, sīkam debess ķermenim ievirzoties planētas atmosfērā.
optika Gaismas parādību kopums.
pamattonis Gaismēnas un kolorīta uzbūves pamatelements, vispārējās nokrāsas galvenā īpašība.
Saspiests gaiss Gaiss (parasti telpā), kurā ir nevēlami piemaisījumi, kurā ir grūti elpot.
blāvs Gaiss, bālgans (par priekšmetiem, kas saskatāmi tumsā).
etilēteris Gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku (lieto, piemēram, par anestēzijas līdzekli).
esence Gaistošu vielu koncentrēts šķīdums (parasti lieto atšķaidītu).
zust Gaistot, kliedējoties kļūt nesajūtamam (par smaržu), nesadzirdamam (par skaņu).
glejs Gaišas krāsas augsnes apakškārtas slānis ar sliktu gaisa caurlaidību (sastopams kūdrainās, purvainās vietās).
markazīts Gaiši dzeltens sulfīdu grupas minerāls ar metālisku spīdumu - sēra un dzelzs savienojums.
kukersīts Gaiši vai tumši brūns degakmens, kas izveidojies no zilzaļajām aļģēm un ko izmanto, piemēram, par kurināmo.
tirkīzs Gaiši zils, zaļgans vai zaļganpelēks necaurspīdīgs fosfātu grupas minerāls (dārgakmens).
Bērza piepe Gaišpelēks, ciets parazītiskas sēnes augļķermenis.
blonds Gaišs (par matiem).
pāls Gaišs ar dzeltenīgu nokrāsu (par zirgu vai tā apmatojumu).
viegls Gaišs, maz piesātināts (par krāsu).
kājceliņš Gājēju iestaigāts celiņš (parasti blakus braucamajam ceļam). Celiņš gājējiem.
saime Gājēju, kalpu kopums (piemēram, zemnieka saimniecībā, muižā). Atkarīgu cilvēku grupa, kopums (feodālismā).
pārgājiens Gājiens (parasti organizēts) uz noteiktu mērķi (piemēram, tūrismā, militārās darbībās).
maršs Gājiens ierindā (parasti ritmiskā, vienmērīgā solī).
Soda gājiens Gājiens uz sodīšanas vietu. Cilvēku grupa, kas dodas uz sodīšanas vietu.
reiss Gājiens, brauciens pa noteiktu maršrutu, noteiktā virzienā, noteiktā nolūkā.
Lāpu gājiens Gājiens, parasti tumsā, ar aizdegtām lāpām (par godu kādai personai, notikumam u. tml.).
atbilde Gala rezultāts (parasti matemātikas uzdevuma risinājumam).
galdauts Galda pārklājs (parasti no auduma).
Kūku lāpstiņa Galda piederums - plātne ar rokturi kūku paņemšanai.
Kūku lāpstiņa Galda piederums - plātne ar rokturi kūku paņemšanai.
karote Galda piederums ar kātu un paplašinātu, pasekli ieliektu galu ēdiena smelšanai, paņemšanai, maisīšanai.
upuris Galda spēlēs - ar noteiktu mērķi panākts (savas figūras, kauliņa, kārts u. tml.) zaudējums.
uzbrukt Galda spēlēs - veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
cels Galdiņš jostu, prievīšu, apaudu aušanai - četrstūrains dēlītis, kam katrā stūrī ir caurums.
modeļgaldnieks Galdnieks, kas ir specializējies izstrādājuma paraugeksemplāru izgatavošanā.
galējība Galēja (kāda stāvokļa, pazīmes) pakāpe. Ļoti spilgts pretstats.
diametrāls Galējs (par pretstatiem).
ekstrēmisms Galēju uzskatu un līdzekļu atzīšana (parasti politika).
apretūra Galīgā (auduma, ādas, papīra u. tml.) apstrāde ar īpašām vielām, lai izstrādājumam piešķirtu vajadzīgās īpašības (piemēram, gludumu, spīdumu).
klase Galīgs vai bezgalīgs pēc zināmas pazīmes izdalīts (kā) kopums, kas uzskatīts par vienu veselumu.
maskarāde Galma balles deja, arī pilsoņu sarīkojumu deja, kuras dalībnieki parasti bija tērpušies maskās.
bruceklis Galoda (parasti izkapts asināšanai).
strīķis Galoda (parasti izkapts asināšanai).
šūpuļtīkls Galos pakarams, parasti no virvēm darināts, tīkls, kas ir paredzēts atpūtai brīvā dabā. Arī guļamtīkls.
noslēgums Gals, beigu josla, parasti ar īpašu elementu, veidojumu (priekšmetam). Nobeigums (4).
galvgalis Gals, daļa (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā galva. Vieta pie šī gala, daļas.
nobeigums Gals, parasti ar īpašu elementu, veidojumu.
skalps Galvas āda ar matiem, kura noņemta nonāvētam vai dzīvam pretiniekam (pēc gailu, ķeltu, šķitu, indiāņu paražas).
pažokle Galvas daļa zem apakšžokļa, vieta zem apakšžokļa.
diadēma Galvas rota sievietēm (parasti neliela pusvainaga veidā ar paaugstinājumu priekšpusē).
starpsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kura atrodas vidussmadzeņu priekšā un kurā ir redzes pauguri, iekšējās sekrēcijas dziedzeris, vielmaiņas, termoregulācijas un citi centri.
Psihiskā darbība Galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēle, runa, rīcībā, izturēšanas veida.
lakats Galvas, plecu, arī kakla apsegs - parasti četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals.
Galvaskausa pamatne Galvaskausa smadzeņu daļas apakšējā daļa, uz kuras atrodas galvas smadzenes.
naktsmice Galvassega, kas paredzēta gulēšanai.
pamatkadri Galvenā darbinieku grupa (piemēram, kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē).
procesors Galvenā ietaise, ierīce (elektroniskajā skaitļotājā), kas veic pēc programmas paredzēto informācijas apstrādi un vada visu (skaitļotāja) darbību.
aksesuāri Galvenā papildinājumi, detaļas, palīgelementi. Arī piederumi.
matadors Galvenā persona, izcils cilvēks (piemēram, kādā nozarē, pasākumā).
dramaturgs Galvenā režisora palīgs repertuāra jautājumos (teātrī).
mietsakne Galvenā sakne, kas parasti iet stāvus zemē.
pamatsastāvs Galvenā, arī lielākā (dzīvnieku grupas, parasti ganāmpulka) daļa.
pamatnozīme Galvenā, būtiskākā (priekšmeta, parādības u. tml.) nozīme.
pamatvilciens Galvenā, būtiskākā pazīme, iezīme.
pamatspēks Galvenā, nozīmīgākā (cilvēku) grupa.
pamatslānis Galvenā, nozīmīgākā (iaktu, parādību u. tml.) kopuma daļa.
pamatposms Galvenā, nozīmīgākā (organizētu cilvēku) grupa (kādā sistēmā).
pamatslānis Galvenā, nozīmīgākā cilvēku grupa (piemēram, sabiedrībā).
pamatīpašība Galvenā, nozīmīgākā īpašība.
pamatsastāvs Galvenā, nozīmīgākā organizētas (cilvēku) grupas daļa.
pamatpatiesība Galvenā, nozīmīgākā patiesība. Neapstrīdama patiesība.
pamatforma Galvenā, nozīmīgākā uzbūve, iekārtojums, struktūra (kā realizēšanai, izpausmei).
pamatgrupa Galvenā, nozīmīgākā, arī pastāvīgākā grupa.
pamatvienība Galvenā, nozīmīgākā, parasti tālāk nedalāmā, vienība (piemēram, kādā sistēmā).
doms Galvenā, parasti bīskapa baznīca. Katedrāle.
altāris Galvenā, svarīgākā, parasti paaugstinātā daļa baznīcās un citās reliģiskā kulta vietās.
kodols Galvenā, vadošā (cilvēku) grupa (kādā kolektīvā).
centrāle Galvenā, vadošā daļa (parasti kādā ierīcē vai sistēmā).
ģenerāllīnija Galvenā, vadošā, arī obligātā nostādne (parasti politikā).
dominante Galvenā, valdošā ideja. Galvenā pazīme.
virsīpašnieks Galvenais (kā) īpašnieks.
maģistrāls Galvenais (par satiksmes līnijām, ielām).
šefpavārs Galvenais (parasti restorāna, ēdnīcas) pavārs.
maģistrāls Galvenais (piemēram, par ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīkla, elektrotīkla sastāvdaļām).
virsdežurants Galvenais dežurants. Dežurants, kam pakļauti citi dežuranti.
virsdiriģents Galvenais diriģents (parasti plašākos koncertos, piemēram, Dziesmu svētkos).
vadmotīvs Galvenais motīvs, galvenais temats (parasti mākslas darbā). Galvenā ideja (piemēram, darbībā, norisē).
vadmotīvs Galvenais motīvs, tēma vai motīvu grupa, kas skaņdarbā vairākas reizes atkārtojas un pauž tā galveno ideju.
virspavārs Galvenais pavārs, kas pārzina visu ēdienu gatavošanu.
pamatdūriens Galvenais šūšanas tehnikas paņēmiens, ko izmanto kāda izšuvuma raksta veidošanai vai kāda materiāla sasaistīšanai.
ģenerāldirektors Galvenais, atbildīgais vadītājs (parasti lielā uzņēmumā vai organizācijā).
pamatmotīvs Galvenais, nozīmīgākais (darbības, rīcības) rosinātājs, izraisītājs. Galvenais, nozīmīgākais (domas, idejas, uzskata u. tml.) pamatojums, pierādījums.
pamatforma Galvenais, nozīmīgākais (kā) veids, paveids.
pamatgultnis Galvenais, nozīmīgākais gultnis. Gultnis, kas ir nostiprināts pamatnē, pamatkonstrukcijā.
pamatpaņēmiens Galvenais, nozīmīgākais paņēmiens.
pamattehnika Galvenais, nozīmīgākais paņēmienu kopums (kādā nozarē).
pamatdarbs Galvenais, nozīmīgākais radošās darbības rezultāts, parasti kādā nozarē.
pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais sastāvdaļu, elementu, arī īpatnību secīgs kopums (daiļradē, mākslas darbā u. tml.), kas saistīts ar kādu ideju, tēmu, personu u. tml. Arī galvenais, nozīmīgākais virziens (daiļradē, mākslas darbā u. tml.).
pamatspēks Galvenais, nozīmīgākais spēks (parasti parādībām sabiedrībā).
pamatmotīvs Galvenais, nozīmīgākais tālāk nedalāmais elements, galvenā, nozīmīgākā tālāk nedalāmā sastāvdaļa (mākslas darbā). Arī galvenais, nozīmīgākais temats, pamatdoma (mākslas darbā).
maģistrāls Galvenais, svarīgākais (piemēram, par kā elementu kopumu, attīstības, norises virzienu).
pamatvilciens Galvenajās līnijās, pamatos, arī galvenokārt.
pamatbrīvības Galvenās, būtiskākās neierobežotās (norises, izpausmes) iespējas, arī tiesības. Tiesību galvenie (konstitucionālie) principi.
metamorfoze Galveno (auga) orgānu pārveidošanās, kas parasti ir saistīta ar to funkcijām.
programma Galveno (politiskas partijas, sabiedriskas organizācijas, valsts vai sabiedriska darbinieka) principu, uzdevumu un mērķu izklāsts.
noteiksme Galveno, būtisko (kā) īpašību, pazīmju kopums.
pamatforma Galveno, nozīmīgāko ārējā veida, apveida pazīmju kopums (piemēram, priekšmetam).
kodols Galveno, raksturīgāko (cilvēka) īpašību kopums.
raksturs Galveno, raksturīgo (kā) satura īpašību, pazīmju kopums.
raksturs Galveno, raksturīgo (piemēram, parādības, norises, priekšmeta) īpašību, pazīmju kopums.
daba Galveno, raksturīgo īpašību kopums (kādai parādībai, norisei). Būtība.
būtība Galveno, visraksturīgāko īpašību, attiecību kopums.
iegalvot Galvojot (par kādu), ieteikt (viņu, parasti darbā) un panākt, ka pieņem.
izgalvot Galvojot panākt, ka (kāds) atgūst (piemēram, ieķīlātu mantu).
izgalvot Galvojot panākt, ka (kādu) atbrīvo (piemēram, no ieslodzījuma).
Likt galvu ķīlā Galvot (par ko).
Likt galvu ķīlā Galvot (par ko).
Likt galvu ķīlā Galvot (par ko).
šīrgaļa Gaļa (parasti liellopu) bez kauliem.
skārninieks Gaļas veikala īpašnieks.
buljons Gaļas, kaulu, arī zivju novārījums (parasti dzidrs).
sekste Gaļīgs ādas veidojums (uz dažu putnu galvas vai rāpuļu ķermeņa). Šāds veidojums kopā ar spalvām.
Kāpjošā gamma Gamma, kurā katra nākamā skaņa ir augstāka par iepriekšējo.
Krītošā gamma Gamma, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo.
redingots Gan (īpašā veidā piegriezti) svārki ar divām apkaklēm un pogājumu no kakla līdz jostas vietai.
remonts Ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošana un palielināšana ar ataudzējamiem dzīvniekiem.
revanšs Gandarījuma gūšana par zaudējumu, uzvarot nākamajā savstarpējā cīņā, spēlē, sacensībās.
atmaksāt Gandarīt (kādam par viņa darbību, attieksmi ar attiecīgu darbību, attieksmi).
atriebt Gandarīt (kādu par viņam nodarīto ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.), apzināti izdarot (ko), lai atmaksātu (tam, kas nodarījis ko ļaunu, sagādājis ciešanas u. tml.).
grābeklītes Gandreņu dzimtas lakstaugi ar plūksnainām lapām, sarkaniem vai violetiem ziediem (parasti nezāle).
apaļīgs Gandrīz apaļš. Ieapaļš.
Pasmīnēt bardā Gandrīz nemanāmi pasmīnēt.
rudiments Gandrīz pilnīgi izzudušas parādības paliekas.
pareizē Gandrīz vienā un tai pašā reizē, vienlaikus.
itin Gandrīz, pavisam, ļoti.
ganumeita Gane (parasti pusaudze). Ganu meita.
Ganu meita Gane (parasti pusaudze). Ganumeita.
Ganu meita Gane (parasti pusaudze). Ganumeita.
kopganības Ganības, kur kopā ganās vairāku vai daudzu īpašnieku lauksaimniecības dzīvnieki. Ganības, kas pieder vairākiem vai daudziem.
Elektriskais gans Ganību žogs, pa kuru plūst elektriskā strāva.
noganīt Ganīt (visu laikposmu) un pabeigt ganīt.
noganīties Ganīties (visu laikposmu) un pabeigt ganīties.
noganīt Ganot pa nākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki (kādā vietā) apēd visus augus vai to lielāko daļu.
noganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīv nieki) uzturas, ganās paredzētajā vietā.
ieganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) paēd.
izganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) paēd.
ieganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) pierod pie ganīšanas.
pieganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) pilnīgi paēd.
noganīt Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki apēd (visus augus vai to lielāko daļu) kādā vietā.
pieganīties Ganoties pilnīgi paēst (par lauksaimniecības dzīvniekiem).
sagānīties Ganoties pilnīgi paēst, arī uzbaroties.
ganuzēns Gans (parasti pusaudzis). Ganu zēns.
Ganu zēns Gans (parasti pusaudzis). Ganuzēns.
grezna Garā astes spalva (gailim).
korda Gara virve, ko izmanto, trenējot zirgus (laižot tos rikšos vai lēkšos pa apli).
lonža Gara virve, ko izmanto, trenējot zirgus (laižot tos rikšos vai lēkšos pa apli). Korda (2).
skals Gara, plāna, samērā šaura koksnes plāksne (parasti apgaismošanas ierīcēm, iekuriem, arī pinumiem).
sloksne Gara, samērā šaura (piemēram, virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) pārējām daļām.
tekne Gara, samērā šaura cauruļveida ierīce, parasti šķidru vai beramu vielu novadīšanai.
rabate Gara, samērā šaura dobe ar dekoratīviem augiem (parasti gar celiņiem, celtņu sienām).
boa Gara, sieviešu apģērbam uzliekama apkakle (no kažokādas vai strausa spalvām).
jostiņa Gara, šaura (parasti kokvilnas) auduma saite, kurā ietin zīdaini.
galerija Gara, šaura apakšzemes eja (piemēram, kalnraktuvēs, aizsardzības būvēs).
serpentīns Gara, šaura, krāsaina papīra lente, ko ballēs, karnevālos sviež publikā, dejotājos.
koridors Gara, šaura, no abām pusēm ierobežota zemes platība, eja, arī telpa.
galerija Gara, šaura, segta telpa, kas savieno celtnes atsevišķas daļas.
akots Garākā, spīdīgākā, rupjākā spalva (dažu kažokzvēru apmatojumā).
tarantass Garākam ceļojumam paredzēti, parasti segti, četrriteņu rati.
sānis Garām pa labo vai kreiso pusi (virzīt, virzīties).
sāņus Garām pa labo vai kreiso pusi (virzīt, virzīties).
tālpeldējums Garās distances peldējums (parasti rekorda uzstādīšanai).
pātarojumi Garas, apnicīgas runas. Apnicīgas pamācības.
pātari Garas, pnicīgas runas. Apnicīgas pamācības.
izgārgt Gārdzot pateikt, izrunāt.
ķirpa Garena (siena, labības u. tml.) guba. Stirpa.
langets Garena cepta, parasti liellopu, fileja šķēle.
skara Garena dažu augu ziedkopa (piemēram, spurdze, vārpa).
skrausts Garena zemu kalnu grēda, augstiene (parasti senu, sadēdējušu kalnāju vietās), kam ir noapaļotas virsotnes un kas paceļas pāri apvidum.
Ūdens joma Garena, parasti nošķirta, ūdens josla.
strēmele Garena, samērā šaura (piemēram, teritorijas, virsmas) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (teritorijas, virsmas) pārējām daļām.
sile Garena, samērā šaura ietaise ar paaugstinātām malām (kā) pārvietošanai, virzīšanai.
strēmele Garena, šaura (kāda materiāla) plāksne, kas (parasti) ir atdalīta no (šī materiāla) lielāka gabala. Arī sloksne.
lampass Gareniska krāsaina uzšuve (formas tērpa) bikšu sānos.
vaga Garenisks padziļinājums zemē.
stienis Garens (dažāda materiāla, parasti metāla) veidojums ar viscaur aptuveni vienādu šķērsgriezuma laukumu. Priekšmets, kura galvenā sastāvdaļa ir šāds veidojums.
sols Garens (parasti atslēdznieka, galdnieka) darba galds.
vāle Garens (parasti koka) rīks kā sišanai, dauzīšanai (parasti ar paresninājumu vienā galā).
stirpa Garens (parasti siena, salmu, kartupeļu, sakņaugu, augļu) krāvums, kas ir paredzēts (to) uzglabāšanai.
zutenis Garens maisveida, parasti ādas, priekšmets (naudas glabāšanai). Arī maks.
rene Garens padziļinājums uz zirga muguras vai krustiem.
pieturis Garens priekšmets (piemēram, stienis, trose, siksna), pie kā var pieturēties, virzoties (parasti augšup vai lejup).
pudele Garens trauks ar tievāku augšdaļu (parasti šķidruma uzglabāšanai).
vija Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai). Vijīgu augu, to daļu garens kopums. Arī vītne (1).
vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai). Vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums.
lete Garens, galdam līdzīgs, no priekšpuses slēgts paaugstinājums, kas nošķir pārdevēju no pircēja, preču tirgošanai (veikalā, kioskā, bufetē u. tml.).
kulise Garens, iekārts auduma gabals, garens, ar audumu apvilkts ietvars, arī garena koka vai metāla plāksne, ko novieto skatuves, estrādes sānos paralēli rampai (sānu aizsegšanai, dekorācijas papildināšanai).
mulda Garens, samērā liels trauks (parasti kā jaukšanai, mīcīšanai).
rieva Garens, šaurs padziļinājums (priekšmeta, auga virsmā).
rene Garenvirzienā izveidots šķautņveida vai lokveida padziļinājums kādā virsmā (piemēram, kokā, akmenī), parasti šķidruma novadīšanai: ar šādu padziļinājumu (piemēram, no metāla, koka) izgatavota gara, šaura ierīce, parasti šķidruma novadīšanai: arī tekne, noteka.
kārkt Gārgt, čērkstēt (par cilvēku). Atskanēt gārdzošam, čērkstošam troksnim (krūtīs).
grēda Gari izstiepti reljefa pacēlumi, arī kalnu virknes.
Skaitīt pātarus (kādam) Gari, apnicīgi pamācīt (kādu).
Skaitīt pātarus (kādam) Gari, apnicīgi pamācīt (kādu).
pātarot Gari, apnicīgi runāt. Apnicīgi pamācīt.
krēpes Gari, parasti izspūruši, mati (cilvēkam).
sinode Garīdzniecības orgāns ar padomdevēja tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā). Garīdzniecības sapulce ar padomdevējas tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā).
baznīckungs Garīdznieks (parasti katoļu).
jājamzābaki Garie jātnieka zābaki (parasti ar piešiem).
kultūra Garīgā bagātība, inteliģence, iemaņas sadzīvē (indivīdam, cilvēku grupai).
inteliģence Garīgā darba darītāju kopums. Sociāla grupa, ko veido cilvēki, kuru profesija ir garīgais darbs.
sacerēt Garīgā darbībā radīt, izveidot (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
risināt Garīgā darbībā veidot (domu, atzinumu), censties rast atbildi (uz, parasti sarežģītu, jautājumu).
bauda Garīga patika, gandarījums, dziļš apmierinājums.
rakstāmgalds Garīgam darbam (parasti rakstīšanai, lasīšanai) paredzēta galdam līdzīga mēbele, parasti ar vienu vai diviem skapīšiem, atvilktnēm, plauktiem
atdzimt Garīgi atjaunoties, kļūt možam, enerģiskam (parasti pēc garīga paguruma, depresijas).
nepilnīgs Garīgi atpalicis. Arī plānprātīgs.
konģeniāls Garīgi ļoti radniecisks, ar vienādām izcilām spējām (parasti par māksliniekiem, zinātniekiem).
ciešs Garīgi saliedēts, vienots (par cilvēku grupu).
būtne Garīgo un fizisko īpašību kopums (cilvēkam).
krājums Garīgu vērtību, ideju, atmiņu kopums (indivīdam, cilvēku grupai).
nīkt Garlaikoties, pavadīt bezmērķīgi (ilgāku laiku).
elpot Garot (parasti par zemi, tīrumu).
dvašot Garot parasti par zemi, tīrumu).
Mājas gars Gars, kas rūpējas par labklājību mājās.
bārda Garš apmatojums pie apakšžokļa (dzīvniekiem).
ziedbultīte Garš ziedkopas kāts bez lapām.
kimono Garš, ar jostu apjožams tērps ar platām piedurknēm (parasti Japānā).
palags Garš, plats (parasti mīksta, pūkaina) auduma izstrādājums ķermeņa nosusināšanai, parasti pēc peldes.
rieva Garš, samērā šaurs padziļinājums (augsnes, ceļa u. tml. virsmā).
piesis Garš, samērā tievs, parasti līks, izaugums vainaglapām, kauslapām.
masts Garš, slaids, parasti vertikāls, veidojums (piemēram, vadu piestiprināšanai, signalizācijai).
lukta Garš, šaurs balkons virs sānu jomiem vai priekšhalles (parasti baznīcās).
tranšeja Garš, šaurs, dziļš ierakums, kas paredzēts karavīru aizsargāšanai, šaušanas pozīciju ierīkošanai un pa ko var pārvietoties.
slaids Garš, taisns un nesazarots (par augu daļām).
Sūra garša Garšas sajūta, ko izraisa kas stipri rūgts, arī sāļi vai skābi rūgts. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
Skāba garša Garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, citrons, dzērvenes. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
Salda garša Garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, cukurs, medus. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
Sīva garša Garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, rutki. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
Sāļa garša Garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, vārāmais sāls. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
Rūgta garša Garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, vērmeles, žults. Attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem.
buķete Garšas un aromāta īpašību kopums (parasti vīnam, tējai).
pagaršot Garšot un pabeigt garšot (parasti ēdienu, dzērienu).
piere Gata, parasti plakana, virsma (garenam priekšmetam).
pilngatavība Gatavības augstākā pakāpe, kad augu produktam ir vislielākā vērtība.
skrotēt Gatavojot putraimus, daļēji atbrīvot (graudus) no apvalka, parasti beržot (to) galus.
iztaisīt Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai.
pataisīt Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai. Iztaisīt (1).
uztaisīt Gatavojot, taisot, parasti ar roku darbu, izveidot, piemēram, priekšmetu, panākt, ka (tas) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai.
pārgatavoties Gatavojoties pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
lūkot Gatavot (ēdienu, parasti ēdienreizei).
preparēt Gatavot (kā) preparātu (2).
vārīt Gatavot (ko, parasti ēdienu, arī ēdienu kopumu ēdienreizei), piemēram, lietošanai, uzglabāšanai, ievietojot, turot (to) šķidrumā, kam attiecīgā, parasti augstā, temperatūrā mainās agregātstāvoklis, arī izmantojot šāda šķidruma iedarbību (uz kādu produktu).
kompostēt Gatavot (ko) kompostam, padarīt (ko) par kompostu.
adīt Gatavot (ko) no vienlaidu pavediena, ar īpašām adatām saistot to ciešos valdziņos.
tamborēt Gatavot (ko) no vienlaidu pavediena, ar īpašu adatu saistot to ciešos valdziņos.
brūvēt Gatavot (parasti alkoholisku dzērienu).
darīt Gatavot (parasti alu).
knifēt Gatavot (parūku), ar īpašu adatu iestiprinot (tās) pamatnē katru matu atsevišķi. Ar īpašu adatu iestiprināt (katru matu atsevišķi) parūkas pamatnē.
Siet sieru Gatavot sieru (parasti) apaļas ripas veidā, ietinot to drānā un novietojot zem sloga.
Siet sieru Gatavot sieru (parasti) apaļas ripas veidā, ietinot to drānā un novietojot zem sloga.
pagatavot Gatavot un pabeigt gatavot (piemēram, priekšmetu, vielu). Izgatavot.
meistarot Gatavot, arī labot (ko), parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
organizēt Gatavot, rīkot (piemēram, pasākumu, kādu darbību).
vīstīties Gatavoties (kādai darbībai, pasākumam). Arī neveikli darboties, rīkoties.
rīkoties Gatavoties (kam), iecerēt, paredzēt (ko darīt).
kopties Gatavoties (parasti gājienam, braucienam).
Gatavot stundu Gatavoties mācību stundai (par skolotāju).
Vilkt garu lūpu Gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem).
Vilkt (garu) lūpu Gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem).
Vilkt (garu) lūpu Gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem).
Iemīts (arī iestaigāts) cejš (arī taka) Gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
Iestaigāts (arī iemīts) ceļš (arī taka) Gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
Iemīta (arī iestaigāta) taka (arī ceļš) Gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
sagaudot Gaudojot būt par cēloni tam, ka (kas) iestājas, notiek (parasti par suni, vilku).
piegaudot Gaudojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
gaudas Gaudošana, kaukšana (parasti suņa, vilka).
nogaudot Gaudot (visu laikposmu) un pārstāt gaudot (parasti par suni, vilku).
elegants Gaumīgs, izmeklēts, izsmalcināts (piemēram, par apģērbu, dzīvokļa iekārtu).
Kā aizsnaudies (biežāk aizmidzis) Gausi, bez spraiguma, arī vienaldzīgi, neka neredzot, nepamanot.
Kā aizmidzis (retāk aizsnaudies) Gausi, bez spraiguma, arī vienaldzīgi, nekā neredzot, nepamanot.
nomuļļāt Gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi, paveikt.
flegmatisks Gauss, līdzsvarots, mierīgs (parasti par cilvēku).
bēdāties Gausties, žēloties (par ko).
nočinkstēt Gaužaties, žēlojoties noteikt, pateikt. Žēli, raudulīgi noteikt, pateikt.
nogausties Gaužoties noteikt, pateikt.
cēlgāze Gāze, kas ir indiferenta pret ķīmisku vielu iedarbību un parastajos apstākļos neveido savienojumus.
nogāzelēties Gāzelējoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
gorīties Gāzelēties (par transportlīdzekļiem).
zvāļoties Gāzelēties, grīļoties (piemēram, ejot) - par cilvēkiem.
zvalstīties Gāzelēties, grīļoties (piemēram, ejot) - par cilvēkiem.
zvalstīgs Gāzelīgs, grīļīgs (piemēram, par gaitu).
akcelerators Gāzes pedālis (parasti automobilī).
vakuums Gāzes retinājums (traukā) - gāzes stāvoklis, kad tās spiediens ir zemāks par atmosfēras spiedienu. Arī telpa, kurā nav vielas.
pūsma Gāzes, gāzu maisījuma (parasti gaisa masas) plūsma (parasti kādu spēku iedarbībā).
izgāzēt Gāzēt un pabeigt gāzēt (telpu).
Triekt zemē Gāzt (parasti cilvēku).
Triekt zemē Gāzt (parasti cilvēku).
Krist gar zemi Gāzties zeme (parasti par cilvēku).
žauties Gāzties, krist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
kaldera Gāzu eksplozijas rezultātā radies ovāls vai apaļš vulkāna krātera padziļinājums.
korona Gāzu izlāde, kas novērojama stipri nehomogēnos elektriskos laukos, pastāvot atmosfēras spiedienam.
grīste Gāzu, vielas daļiņu, sīku priekšmetu kopa, kas pārvietojas spirālveidā.
izgāzt Gāžot izdabūt (no kurienes, kur u. tml., parasti daudz, ko smagu). Gāžot panākt, ka (cilvēks) izkrīt (no kurienes, kur u. tml.).
piegāzt Gāžot panākt, būt par cēloni, ka (kas) novietojas (pie kā, kam klāt).
pārgāzt Gāžot panākt, ka (kas) novietojas pāri (kam), pār (ko).
nogāzt Gāžot panākt, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.).
pārgāzt Gāžot panākt, ka (kas) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
iegāzt Gāžot panākt, ka iekrīt (kur iekšā).
sagāzt Gāžot panākt, ka, parasti stipri, sasveras (piemēram, uz sāniem).
pagāzt Gāžot pasvērt (piemēram, uz sāniem).
nogāzt Gāžot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
sagāzt Gāžot, arī stipri satricinot, panākt, ka (kas) sagrūst.
atgāzt Gāžot, strauji grūžot, panākt, ka (cilvēks) atkrīt (atpakaļ).
iegāzties Gāžoties ievirzīties (kur iekšā, parasti zemākā, dziļākā vietā).
piegāzt Gāžoties lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ko) - parasti par kokiem.
nogāzties Gāžoties pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā (kur, uz kā u. tml.).
pagāzties Gāžoties pasvērties (piemēram, uz sāniem).
atplaucēt Glabājot, turot ūdenī siltā vietā, panākt, ka atveras (pumpuri, ziedi).
izglaimot Glaimojot panākt, ka dabū.
paglaimot Glaimot (parasti īsi) un pabeigt glaimot. Pateikt glaimus.
paijāt Glāstīt (parasti bērnu).
liegs Glāstošs, maigs (par pieskārienu).
izglāstīt Glāstot izpaust.
apmīļot Glāstot, pieglaužoties paust maigumu, mīlestību (pret cilvēku).
atglaudīt Glaudot atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ). Atglaust.
izglaudīt Glaudot padarīt viscaur gludu. Izglaust (1).
pieglaudīt Glaudot pielīdzināt (parasti matus).
luncināties Glausties klāt (parasti par suni).
apglaust Glaužot (visapkārt vai vietumis), padarīt (ko) gludāku.
atglaust Glaužot atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ).
izglaust Glaužot padarīt viscaur gludu. Glaužot viscaur izlīdzināt.
saglaust Glaužot padarīt, parasti viscaur, gludu, sakārtot (parasti matus).
pieglaust Glaužot pielīdzināt (parasti matus).
glāzturis Glāzes ietvars ar osu (parasti tējas glāzei).
noglazēt Glazēt (1) un pabeigt glazēt. Novāpēt.
noglazēt Glazēt (2) un pabeigt glazēt.
stājglezna Glezna, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
pasteļglezniecība Glezniecība, kurā izmanto pasteļkrāsas.
stājglezniecība Glezniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
krīts Glezniecības tehnika, kurā izmanto krāsainos kātiņus (pasteļkrāsas). Pasteļtehnika.
pasteļtehnika Glezniecības tehnika, kurā izmanto pasteļkrāsas. Pastelis (1).
pastelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto pasteļkrāsas. Pasteļtehnika.
iegleznot Gleznojot iekļaut (mākslas darbā, parasti kādu detaļu).
uzgleznot Gleznot un pabeigt gleznot.
liegs Glezns, trausls (par priekšmetiem).
pinakotēka Gleznu galerija (dažās Rietumeiropas zemēs).
vēdekļgliemenes Gliemeņu klases dzimta, kuras pārstāvjiem ir ieapaļi, vēdekļveidīgi čaulas vāki. Šīs dzimtas gliemenes.
plaušgliemeži Gliemežu apakšklase, kuras pārstāvjiem ir plaušas. Šīs apakšklases dzīvnieki.
priekšžauņi Gliemežu apakšklase, kuras pārstāvjiem žaunas atrodas priekšā sirdij. Šīs apakšklases dzīvnieki.
gliemezis Gliemis ar labi attīstītu galvu un viengabala (parasti spirālveida) čaulu, kas var būt arī reducēta.
pirmgliemji Gliemju apakštips, kurā ietilpst senākie un primitīvākie gliemji. Šī apakštipa dzīvnieki.
perlamutrs Gliemju čaulas pati iekšējā kārta, kas sastāv no ogļskābā kalcija plāksnēm un zaigo dažādās krāsās.
strofantīns Glikozīds, kas pastiprina sirds muskulatūras saraušanās spēku.
izskatīgs Glīts, gaumīgs (par priekšmetiem, telpām u. tml.).
glemīgs Glīzdains arī par (maizi).
Ūdens spogulis Gluda (parasti ūdenstilpes) ūdens virsa.
spogulis Gluda (parasti ūdenstilpes) ūdens virsa.
glīzdains Glūdains. Glums un lipīgs (par augsni).
izgludināt Gludināt (ar gludekli drēbes) un pabeigt gludināt.
spoguļparkets Gluds, spīdīgs parkets.
madapolams Gluds, spīdīgs, blīvs kokvilnas audums (parasti veļai).
sensibilizācija Gludspieduma formas izgatavošanai paredzētas metāla plātnes virsmas iepriekšēja ķīmiska apstrāde.
fototipija Gludspieduma paņēmiens - attēla fotogrāfiska reproducēšana uz plates, kas pārklāta ar gaismjutīgu želatīna slāni. Attēls, kas iegūts ar šādu paņēmienu.
litogrāfija Gludspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā - attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas akmens, parasti kaļķakmens, plāksnes.
gļotas Glumas nogulsnes vai ūdenī peldošas daļiņas, kuras veido augu vai dzīvnieki organismi (parasti stāvošos ūdeņos).
uzglūnēt Glūnot (uz medījumu), gatavoties (tam) uzbrukt (par dzīvniekiem).
visnotaļ Gluži, pavisam, viscaur. Parasti. Arī īpaši.
Caur un cauri Gluži, pavisam.
Caur un cauri Gluži, pavisam.
mīksts Gļēvs, nenoteikts, vājš, padevīgs (par raksturu, gribu).
vājš Gļēvs, nevīrišķīgs (par sirdi kā cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopumu).
ļengans Gļēvs, slābs (par cilvēku vai dzīvnieku kustībām, stāvokli).
Komunistiskā darba kolektīvs Goda nosaukums, ko piešķir par labiem sasniegumiem kolektīvam, kurš iesaistījies komunistiskā darba kustībā. Kolektīvs, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Komunistiskā darba kolektīvs Goda nosaukums, ko piešķir par labiem sasniegumiem kolektīvam, kurš iesaistījies komunistiskā darba kustībā. Kolektīvs, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Komunistiskā darba kolektīvs Goda nosaukums, ko piešķir par labiem sasniegumiem kolektīvam, kurš iesaistījies komunistiskā darba kustībā. Kolektīvs, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Tautas koris Goda nosaukums, ko piešķir pašdarbības korim par sasniegumiem kultūras dzīvē. Koris, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Akadēmiskais teātris (arī koris) Goda nosaukums, ko piešķir teātrim (korim) par izciliem sasniegumiem mākslā.
pagodināt Goddevīgi nosaukt (kādu par ko, kādā vārdā).
pagodāt Goddevīgi nosaukt (kādu par ko, kādā vārdā). Pagodināt (2).
skaidrs Godīgs, arī patiess.
kārtīgs Godīgs, krietns, ar augstām morālām īpašībām. Arī tikumīgs.
taisns Godīgs. Arī patiess.
Dot (arī atdot) godu Godināt, parādīt cieņu.
Dot (arī atdot) godu Godināt, parādīt cieņu.
nogorīties Goroties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
tabernākuls Gotiskajā arhitektūrā - dekoratīvs torņveida elements virs altāriem, kapa pieminekļiem, stājmākslas darbiem.
modernieks Govju kūts pārzinis un piena pārstrādes vadītājs (parasti muižās).
gotēns Govs (parasti jauna).
zīmaļa Govs ar, parasti baltu, zīmi pierē.
pārslaucene Govs, kam kārtējās grūsnības neiestāšanās dēļ faktācijas periods ir ilgāks par gadu.
vērsis Govslopu tēviņš (parasti kastrēts).
uzgrābāt Grābājot uzirdināt, izlīdzināt (parasti zemi). Uzgrābstīt (2).
nogrābāt Grābājot virzīt un pabeigt virzīt nost, lejā.
sagrābt Grābjot (ar darbarīku vai rokām), savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus topa, kāda kopuma, veidojuma, arī kur).
sagrābt Grābjot (parasti ar grābekli), savirzīt (nopļautu zāli, sienu u. tml. kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sagrābt Grābjot nokopt (parasti pļavu, lauku).
grābāt Grābjot rušināt, līdzināt (parasti zemi).
grābstīt Grābjot rušināt, līdzināt (parasti zemi).
sagrābt Grābjot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
uzgrābt Grābjot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt (parasti zemi, zemes platību).
nogrābstīties Grābstīties un pabeigt grābstīties.
uzgrābstīt Grābstot uzirdināt, izlīdzināt (parasti zemi). Uzgrābāt (2).
pārkasīt Grābt (parasti sienu) vēlreiz, no jauna.
kasīt Grābt (parasti sienu).
kast Grābt (parasti sienu).
Vara grebums Grafikas iespiedtehnika, mehāniskā dobspieduma paveids. Gravīra, kas izpildīta šādā tehnikā.
linogriezums Grafikas paveids, kurā attēla novilkšanai izmanto linoleja plātnes (klišejas).
stājgrafika Grafikas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar tekstu ilustrēšanu.
ogle Grafikas tehnika, kur izmanto materiālu, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas.
Lietišķā grafika Grafikas veids - praktiski izmantojamu darbu (piemēram, pastmarku, etiķešu, vērtspapīru) gatavošana.
Slīdošais grafiks Grafiks, arī dokuments, saraksts, kurā atspoguļotas kādas norises, parasti laikā mainīgas, sastāvdaļas.
burts Grafiska zīme valodas skaņas vai skaņu grupas apzīmēšanai.
rakstība Grafiskas zīmes un to izmantošanas paņēmieni valodas vienību attēlošanai un teksta vienību saistīšanai un atdalīšanai.
pierakstīt Grafiski, ar pieņemtām zīmēm, arī ar fizikāliem paņēmieniem fiksēt (ko).
raksts Grafisko zīmju sistēma informācijas fiksēšanai. Šādā sistēmā izmantoto zīmju formu, materiāla īpatnību kopums. Arī rakstība.
oldermenis Grāfistes vai pilsētas padomes loceklis, ko kooptē pati padome (Anglijā).
izgraizīt Graizot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu u. tml.
sagraizīt Graizot sabojāt, parasti pilnīgi.
sagraizīt Graizot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt (ķermeņa daļā), parasti vairākus, savainojumus.
poliglota Grāmata ar vienu un to pašu tekstu vairākās valodās.
rokasgrāmata Grāmata, kas satur galveno, nepieciešamo informāciju par kādu nozari un ir paredzēta praktiskam mērķim.
krājums Grāmata, kurā (parasti pēc noteikta principa) ir apvienoti vairāki daiļdarbi, raksti, dokumenti, gleznu reprodukcijas u. tml.
Sapņu grāmata Grāmata, kurā sakopoti norādījumi par sapņu nozīmi, piemēram, nākotnes paredzēšanā.
noteicējs Grāmata, tabula u. tml. ar pazīmju aprakstiem (kā) noteikšanai.
grāmatzīme Grāmatas īpašuma zīme - neliels grafikas mākslas darbs, kas darināts kādā no estampa tehnikām un ko ielīmē grāmatas priekšējā vāka iekšpusē.
apakštituls Grāmatas papildu virsraksts, kas titullapā atrodas zem galvenā virsraksta.
titullapa Grāmatas, brošūras, žurnāla, parasti pirmā vai trešā, lappuse, kurā ir ziņas par šo grāmatu, brošūru, žurnālu.
Mēra attieksme Gramatiska attieksme, kas atspoguļo darbības vai īpašības apjomu, pakāpi.
laiks Gramatiska kategorija, kas atspoguļo attieksmi pret tagadni, pagātni, nākotni.
skaitlis Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem.
Vārdu šķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdšķira.
Vārdu šķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdšķira.
vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības. Arī attiecīgā vārdu grupa. Vārdu šķira.
priekšmetiskums Gramatiska kategorija, kas ietvei priekšmeta īpašību piešķiršanu īstenības objektiem.
locījums Gramatiska kategorija, kas izsaka attiecības starp priekšmetiem, parādībām, procesiem u. tml. Šīs kategorijas forma.
pagātne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu pirms runas momenta.
tagadne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu runas momentā.
nākotne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa sākšanos, pastāvēšanu pēc runas momenta.
teikums Gramatiski saistītu vārdu savienojums vai atsevišķs vārds, kas izsaka relatīvi pabeigtu domu.
pievienojums Gramatiski vai leksiski izteikts vārda vai vārdu grupas savienojums ar iepriekšējo izteikuma daļu.
Decimālā klasifikācija Grāmatu klasifikācijas sistēma (bibliotēkās), kura balstās uz galveno nozaru iedalīšanu desmit pamatnodaļās ar desmit apakšnodaļām katrā.
bibliotēka Grāmatu krājums (parasti sistematizēts) sabiedriskai vai personiskai lietošanai.
kolportāža Grāmatu pārdošana, iznēsājot tās pa mājām, darbavietām.
reskontrs Grāmatvedībā - palīggrāmata, kurā tiek ierakstīti dažādu personu konti.
konts Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei.
rēķins Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei. Konts.
debets Grāmatvedības grāmatā - konta kreisā lappuse, kurā ieraksta summas, kas iemaksātas kontā, kā arī parādus un izdevumus, kas attiecināti uz šo kontu.
pirops Granātu grupas minerāls, kuram raksturīga rožaini sarkana, violeta vai melna krāsa un kura dzidrie paveidi ir dārgakmeņi.
nograntēt Grantēt un pabeigt grantēt.
sagranulēt Granulēt un pabeigt granulēt.
pildītājs Graudains materiāls, akmens šķembu kopums u. tml., kas ietilpst betona pamatsastāvā.
vīķis Graudaugu un pākšaugu (parasti auzu un zirņu) mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
kopiekūlums Graudaugu, pākšaugu raža, kas iegūta pēc izkulšanas (parasti saimniecībā, rajonā).
pelavas Graudaugu, tauriņziežu, graudzāļu kulšanas, graudu tīrīšanas atkritumproduktu kopums (saberztas lapas, smalkas salmu daļas, akoti, graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.).
plēksnenis Grauds, kas neizbirst no zieda plēksnēm un parasti ir saaudzis ar tām.
vārpzāle Graudzāle, parasti vārpata.
tipčaks Graudzāļu dzimtas augs (stepes zonā), kam ir šauras lapas un kas aug blīvos.
meduszāle Graudzāļu dzimtas augs ar stāvu vai pacilu stumbru, kam mezglus klāj matiņi, un ar diviem ziediem vārpiņā.
pļavauzīte Graudzāļu dzimtas augs ar stāvu vai pacilu stumbru, zeltaini dzeltenām vārpiņām un ziedu plēksnēm, kā arī ar akotiem.
Salikta vārpa Graudzāļu dzimtas augu ziedkopa, kurā uz galvenās ass ir sēdošas vārpiņas.
Salikta vārpa Graudzāļu dzimtas augu ziedkopa, kurā uz galvenās ass ir sēdošas vārpiņas.
ūdenszāle Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas aug seklā ūdenī vai slapjās, mitrās vietās un kam ir ložņājošs saknenis un ziedkopa - šaura vai plaša, gara skara.
lapsaste Graudzāļu dzimtas viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopa ir cilindriska vārpskara.
vilkazobi Graudzāļu slimība, ko izraisa parazītiska sēne, šīs slimības bojāti graudi. Melnie graudi.
stiebraugi Graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augi, kuru stumbrus mēdz saukt par stiebriem.
piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
sagrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko), grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, ar kādas īpašības.
izgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
uzgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
piegrauzdēt Grauzdējot papildināt (kā daudzumu).
pārgrauzdēt Grauzdējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
taukšķēt Grauzdēt taukos (parasti zirņus, pupas).
deratizācija Grauzēju (parasti žurku, peļu) iznīcināšana.
lidvāvere Grauzēju kārtas nakts dzīvnieks ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām.
matgrauzis Grauzējutu kārtas kukainis, kas parazitē uz zīdītājiem.
urbināt Grauzt (ko), radot (tajā) ejas, bojājumus (par kukaiņiem).
rubināt Grauzt, krimst (parasti ko cietu).
iegrauzties Graužot (ko), ievirzīties (tajā) - parasti par kāpuriem.
urbt Graužot ko, veidot tajā (caurumus, ejas u. tml.) - par dzīvniekiem.
izgrauzt Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
sakapāt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par dzīvniekiem).
sagrauzt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par mugurkaulniekiem).
sagrauzt Graužot sasmalcināt un apēst (par dzīvniekiem).
izēst Graužot, izmantojot barībai, sabojāt (no iekšpuses) - parasti par kukaiņiem.
izkrimst Graužot, skrubinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
vecgrava Gravas attīstības pēdējā stadija - ar velēnotām nogāzēm izveidojusies plata, lēzena ieleja, kas parasti ir noaugusi ar krūmājiem un var būt sausa vai ar īslaicīgu ūdensteci.
robežgrāvis Grāvis, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu vai sadala to divās paralēlās joslās.
šķērsgrāvis Grāvis, kas ir, parasti perpendikulāri, savienots ar galveno grāvi.
smagums Gravitācijas spēka, arī inerces spēka izpausme, arī iedarbība.
tranšeja Grāvjveida būve, padziļinājums (piemēram, kādas darbības veikšanai).
veidgreblis Greblis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
iela Grēda (parasti malkas, kokmateriālu).
sters Grēdās sakrautu kokmateriālu (parasti malkas, žagaru) mērvienība - 1 kubikmetrs materiāla (ieskaitot gaisa spraugas).
pesārijs Gredzens (parasti no gumijas) dzemdes saturēšanai normālā stāvoklī.
mērcēt Gremdēt, likt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
Laist dibenā Gremdēt. Panākt, ka nīkst, iet bojā (piemēram, kāds pasākums).
nirt Gremdēties ūdenī tā, lai tas apņemtu pilnīgi (par cilvēkiem). Peldus pārvietoties zem ūdens (parasti virzoties dziļumā, arī ārā no tā).
kuņģis Gremošanas trakta paplašinājums starp barības vadu un tievo zarnu.
nogremzties Gremžaties noteikt, pateikt.
villa Grezna vasarnīca, māja, parasti ārpus pilsētas.
pozamenti Greznas auklas, lentes, bārkstis, pušķi u. tml. (kā, parasti tērpu, karogu, mīksto mēbeļu) rotāšanai.
post Greznot, rotāt (piemēram, priekšmetu, telpas).
koljē Grezns, parasti neliels, kulons.
radītgriba Griba radīt ko jaunu (parasti mākslā, zinātnē, tehnikā). Griba radīt, radīšanas griba.
darbība Gribas izpaudums, kam saskaņā ar likumu ir tiesiskas sekas.
grīdsega Grīdas paklājs.
paklājs Grīdas segums (parasti cīņas sportā, vingrošanā), kas ir paredzēts sportistu pasargāšanai no traumām treniņos un sacensībās.
pi Grieķu alfabēta sešpadsmitais burts.
apolonisks Grieķu dievam Apolonam raksturīgs (parasti par augumu, stāju, skaistumu). Ļoti skaists, harmonisks.
starpgriesti Griesti, kas sadala, parasti celtni, atsevišķos stāvos, atsevišķās telpās.
plirkšķis Griezīga, parasti augsta, skaņa, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržaties gar ko, plīstot audumam.
nelāgs Griezīgs, ass (par skaņu).
nejauks Griezīgs, nepatīkams (par skaņu).
skarbs Griezīgs, nepatīkams (par skaņu).
skaudrs Griezīgs, nepatīkams (par skaņu). Skarbs (6).
švirksts Griezīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
vērt Griezt (ko virās iestiprinātu, parasti durvis, vārtus, slēģus) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet).
šķērst Griezt (parasti beigtam dzīvniekam, mirušam cilvēkam, piemēram, vēderu, kuņģi), atsedzot iekšējos orgānus, to iekšieni.
ņemt Griezt, šķelt (par rīku, tā elementu).
virmot Griezties (pa gaisu) riņķveida, spirālveida kustībā (piemēram, par putekļiem, sniegu).
izgriezties Griezties (parasti dejā) noteiktā veidā.
buksēt Griezties uz vietas, nevirzot transportlīdzekli (par riteņiem).
uzgriezt Griežot (iekārtas, ierīces) vadības elementu (ap asi), panākt, ka (iekārta, ierīce) darbojas.
uzgriezt Griežot (iekārtas, ierīces) vadības elementu, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzgriezt Griežot (iekārtas, ierīces) vadības elementu, panākt, ka (šīs iekārtas, ierīces stāvoklis) realizējas.
sagriezt Griežot (ko) pa apli, ap kādu asi, būt par cēloni tam, ka rodas (piemēram, virpulis).
atgriezt Griežot (to, kam ir vītnes), padarīt vaļīgāku, attaisīt vaļā. _imperf._ Griezt vaļā. Atskrūvēt.
apgriezt Griežot apkārt pa apli, apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
izgriezt Griežot atdalīt (daļu, parasti no kā vidus).
iegriezties Griežot ievirzīties (priekšmetā, materiālā) - par asmeni, rīku ar asmeni.
izgriezums Griežot izveidots attēls, ornaments (parasti kokā).
piegriezt Griežot kādu materiālu, izveidot (detaļu) kā, parasti apģērba, apavu, izgatavošanai.
piegriezt Griežot kādu materiālu, izveidot detaļas (kā, parasti apģērba, apavu) izgatavošanai.
atgriezt Griežot padarīt neasu.
skrūvēt Griežot pakāpeniski virzīt (detaļu, kam ir vītnes).
līdzināt Griežot panākt, ka (kas, piemēram, mati) kļūst vienāds, līdzens.
piegriezt Griežot papildināt (kā daudzumu).
sagriezt Griežot pārveidot par ko.
pagriezt Griežot pavirzīt, arī griežot (ap asi) pavirzīt (kādā virzienā). Šādā veidā pavirzot (iekārtas, ierīces u. tml.) vadības elementu, paregulēt (to).
sagriezt Griežot sabojāt, parasti pilnīgi.
piegriezt Griežot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
nogriezt Griežot saīsināt, arī nolīdzināt (parasti matus, nagus).
izgriezt Griežot un spiežot (parasti slapjas drēbes), atbrīvot (tās no ūdens).
izgriezt Griežot un spiežot atbrīvot no ūdens (parasti slapjas drēbes).
nogriezt Griežot un spiežot atdalīt ūdeni (parasti no slapjām drēbēm).
nogriezt Griežot un spiežot, parasti slapjas drēbes, atdalīt (ūdeni no tām).
urbināt Griežot vai grozot un spiežot (parasti ko smailu kādā virsmā), radīt (tajā) caurumu, dobumu.
griezums Griežot veidota (parasti neliela) skulptūra.
iegriezties Griežoties ap savu asi, ievirzīties (kur iekšā) - parasti par riteņiem.
aizgriezties Griežoties apkārt (parasti dejā), attālināties.
apgriezties Griežoties pa apli, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
izgriezties Griežoties uz vienu un otru pusi, lokoties atbrīvoties, izrauties (parasti no kāda rokām).
sagriezties Griežoties, tiekot grieztam, izmainīt iepriekšējo stāvokli (par priekšmetiem).
bliņas Griķu miltu pankūkas.
Skāba grimase Grimase, kurā izpaužas neapmierinātība, īgnums.
izgrimēt Grimējot izkrāsot. Grimējot izveidot vēlamu izskatu (parasti sejai).
uzgrimēt Grimēt un pabeigt grimēt, parasti mazliet.
nogrimēt Grimēt un pabeigt grimēt.
nogrimēties Grimēties un pabeigt grimēties.
slīkt Grimt (par ūdens transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
influence Gripa.
dižmeldri Grīšļu dzimtas augi (parasti ūdensaugi), kurus izmanto dekoratīvos nolūkos.
pameldrs Grīšļu dzimtas augs ar apaļiem stiebriem, bez lapām, ar vienu vārpiņu stumbra galotnē, augli - riekstiņu.
meldri Grīšļu dzimtas daudzgadīgi lakstaugi ar apaļu stumbru un ziediem brūnās vārpiņās.
papirusniedre Grīšļu dzimtas lakstaugs (Āfrikā, Dienviditālijā), kura stiebrus izmanto papīra ražošanai.
viļāt Grozīt, virpināt, arī grozot spaidīt. Arī vārtīt (1).
sagrozīt Grozot (ko), panākt, ka (tas) novietojas, nokļūst kādā, parasti vēlamā, stāvoklī.

pa citās vārdnīcās:

Tēzaurs

pa¹

pa²

pa³

MLVV

pa¹

pa²

MEV

pa^I

pa^II

pa^III