dīvainība
dīvainība -as, s.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → dīvains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..pati teātra ēka rosināja prātu ar savu dīvainību. Tā atgādināja senās grieķu celtnes..
- ..pati teātra ēka rosināja prātu ar savu dīvainību. Tā atgādināja senās grieķu celtnes..
- Ikvienu, kas šajā kabinetā ienāca pirmo reizi, pārsteidza vēl šāda dīvainība: nekas te nebija īsti ne aizvērts, ne noslēgts.
2.parasti dsk. Dīvaina rīcība, paradums, uzskats. Arī īpatnība.
PiemēriSkolā Rita citiem skolotājiem ieminējās par Ķeru [vājprātīgo], bet tie jau bija ar viņa dīvainībām apraduši..
- Skolā Rita citiem skolotājiem ieminējās par Ķeru [vājprātīgo], bet tie jau bija ar viņa dīvainībām apraduši..
- Sāk, pātari, krustīšanās - kas tur liels? Kad dzīvosim kopā, gan nāks pie prāta... Domāju - gan pāries sievas dīvainības..
- Neraugoties uz Ķipāna rakstura dīvainībām,.. neraugoties uz to uzskatu jucekli un stulbajām teorijām, kas mājoja viņa smadzenēs, Ķipāns tomēr bija saglabājis zināmu godaprātu un atklātību..
Avoti: 2. sējums