dīvains
dīvains -ais; s. -a, -ā
dīvaini apst.
1.Tāds, kas izraisa izbrīnu, neizpratni (par parādību, priekšmetu u. tml.). Savāds, neparasts.
PiemēriDīvains piedzīvojums.
Stabili vārdu savienojumiDīvainā kārtā.
1.1.Par cilvēku.
Piemēri«Bet tu šodien esi tik dīvains, izklaidīgs, viss tev krīt laukā no rokām ...»
1.2.apst. Neizprotami. Savādi, neparasti.
Piemēri«Dīvaini,» Maruta uzlika plaukstu Pāvilam uz pleca. «Man vajadzēja būt izmisušai, vismaz uztrauktai, bet es esmu gluži mierīga un varbūt pat apmierināta.»
Avoti: 2. sējums