dīvainība
dīvainība -as, s.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → dīvains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..pati teātra ēka rosināja prātu ar savu dīvainību. Tā atgādināja senās grieķu celtnes..
2.parasti dsk. Dīvaina rīcība, paradums, uzskats. Arī īpatnība.
PiemēriSkolā Rita citiem skolotājiem ieminējās par Ķeru [vājprātīgo], bet tie jau bija ar viņa dīvainībām apraduši..
Avoti: 2. sējums