Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
dīvainis
dīvainis -ņa, v.; pareti
Savādnieks.
Piemēri..par viņa dzīvi [apkārtējie] nezināja neko, un tas šim dīvainim patika. Labprāt viņš tinās noslēpumainības miglā.
  • ..par viņa dzīvi [apkārtējie] nezināja neko, un tas šim dīvainim patika. Labprāt viņš tinās noslēpumainības miglā.
  • Marģers ir dīvainis, lai neteiktu vairāk. Viņš ļoti mīl savu Zandu.., bet, aizbraucis no tās, spēj dzīvot mēnešiem, vēstuli neuzrakstījis, nepainteresējies par sievas dzīvi.
Avoti: 2. sējums