divatā
divatā apst.
Pa diviem, (cilvēkiem) kopā, divi vien.
PiemēriPalikt divatā.
- Palikt divatā.
- Aprunāties divatā.
- Apsaimniekot māju divatā.
- Visērtāk ābeles stādīt divatā: viens tur ābeli, otrs ar lāpstu ber augsni.
- Tādās reizēs [naktī patrulējot] ir labi, ja tev blakus atrodas otrs, ar ko, īsinot stundas, vari parunāties. Un pat klusējot divatā ir kaut kā patīkamāk..
- Oskars ar Martu palika istabā divi vien. Tā bija pirmā reize, kad viņi dabūja parunāties divatā.
- pārn. Annele palika savīstīta [savīkstīta] kā pauna divatā ar mātes vērpjamo krēslu, uz kura tā bij nosēdināta.
Avoti: 2. sējums