Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
divatne
divatne -es, s.; parasti vsk.
Stāvoklis, kad ir kopā tikai divi (cilvēki). Atrašanās divatā.
PiemēriDivatne sarunāties.
  • Divatne sarunāties.
  • pārn. Ar skumjām šīm tur nometnē Viņš ilgi mitis divatne.
Avoti: 2. sējums