divatnīgs
divatnīgs -ais; s. -a, -ā; reti
1.Divdabīgs; divatnējs1.
PiemēriVisu šo triju tik ļoti atšķirīgo rakstnieku mantojums ir divatnīgs un iekšēji neviendabīgs.
2.Tāds, kas attiecas uz divatni, tāds, kas ir raksturīgs divatnei.
Piemēri..dzejnieki spējuši mīlas jūtas atspoguļot kā cildenu augsupceleju spēku, kas neatstāj cilvēku divatnīgā egoismā, šaurā «..- tu» lokā..
Avoti: 2. sējums