Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
divatnība
divatnība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → divatnīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriBija jūtama.. divatnība katrā kustībā, katrā vārdā.
2.Divatne.
PiemēriRomāna pirmajā daļā Anatola un Gitas divatnības brīžiem ierādīts ļoti daudz vietas.
Avoti: 2. sējums