izvilt
izvilt -viļu, -vil, -viļ, pag. -vīlu; trans.
1.Ar viltu panākt, ka izdod, atdod (naudu, materiālas vērtības).
PiemēriIzvilt naudu.
1.1.Ar viltu panākt, ka izpauž (piemēram, noslēpumu), izsaka (ko).
PiemēriIzvilkt slepenas ziņas.
1.2.pārn. Izraisīt (piemēram, smaidu, smieklus).
Piemēri..Kuno fon Bimmelšteins, ļoti pazīstams ar savām asprātīgām atjautībām.., arī tagad Ortrūdei izvīla dažu labu sidrabtīru smieklu.
Avoti: 3. sējums