Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izvilt
izvilt -viļu, -vil, -viļ, pag. -vīlu; trans.
1.Ar viltu panākt, ka izdod, atdod (naudu, materiālas vērtības).
PiemēriIzvilt naudu.
  • Izvilt naudu.
  • Es izvīlu namniekam raibo lūšu kažociņu.
  • pārn. ..ūdens automāti izviļ kapeikas par velti..
1.1.Ar viltu panākt, ka izpauž (piemēram, noslēpumu), izsaka (ko).
PiemēriIzvilkt slepenas ziņas.
  • Izvilkt slepenas ziņas.
1.2.pārn. Izraisīt (piemēram, smaidu, smieklus).
Piemēri..Kuno fon Bimmelšteins, ļoti pazīstams ar savām asprātīgām atjautībām.., arī tagad Ortrūdei izvīla dažu labu sidrabtīru smieklu.
  • ..Kuno fon Bimmelšteins, ļoti pazīstams ar savām asprātīgām atjautībām.., arī tagad Ortrūdei izvīla dažu labu sidrabtīru smieklu.
  • Viņš izvīla pat smaidu uz Marijas lūpām.
2.Izmānīt2, izvilināt1.
PiemēriIzvilkt suni no būdas.
  • Izvilkt suni no būdas.
Avoti: 3. sējums