Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
žemaiši
žemaiši -u, v.
žemaitis -ša, v.
žemaitiete -es, dsk. ģen. -šu, s.; vēst.
1.dsk., v. Etnogrāfiska grupa Lietuvas rietumu daļā (Žemaitijā), kura 13. un 14. gadsimtā cīnījās pret Vācu ordeņa agresiju un 15. gadsimtā iekļāvās Lietuvas lielkņazistē.
PiemēriAļģimants: Žemaiši liek sacīt: kopš Mindaugs apkāvis Romas priesterus, esam kļuvuši viņam draugi un aizmirsuši netaisnības, ko viņš mums darījis.
  • Aļģimants: Žemaiši liek sacīt: kopš Mindaugs apkāvis Romas priesterus, esam kļuvuši viņam draugi un aizmirsuši netaisnības, ko viņš mums darījis.
  • Zemgaļi, savām acīm redzot žemaišu varonību, izteica vēlējumus doties palīgā.
  • Jau otrā dienā pēc tam, kad ordeņa karaspēks bija atstājis par Svēto kalnu nosaukto jauno nocietinājumu, šeit ieradās zemgaļu sabiedrotie žemaiši.
2.arī vsk. Šīs grupas piederīgais.
Piemēri..Namejs pievērsa skaudro, viņam raksturīgo skatienu žemaiša rētai.
  • ..Namejs pievērsa skaudro, viņam raksturīgo skatienu žemaiša rētai.
Avoti: 8. sējums