Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
žemaiši
žemaiši -u, v.
žemaitis -ša, v.
žemaitiete -es, dsk. ģen. -šu, s.; vēst.
1.dsk., v. Etnogrāfiska grupa Lietuvas rietumu daļā (Žemaitijā), kura 13. un 14. gadsimtā cīnījās pret Vācu ordeņa agresiju un 15. gadsimtā iekļāvās Lietuvas lielkņazistē.
PiemēriAļģimants: Žemaiši liek sacīt: kopš Mindaugs apkāvis Romas priesterus, esam kļuvuši viņam draugi un aizmirsuši netaisnības, ko viņš mums darījis.
2.arī vsk. Šīs grupas piederīgais.
Piemēri..Namejs pievērsa skaudro, viņam raksturīgo skatienu žemaiša rētai.
Avoti: 8. sējums