lepns
lepns -ais; s. -a, -ā
lepni apst.
1.Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir pašapzinīga, tāds, kuram ir dziļas pašcieņas jūtas. Tāds, kurš ir pārāks par citiem (ar ko).
PiemēriLepna meitene.
- Lepna meitene.
- Citu kuģu vīri sprieda, ka jaunais [kapteinis] esot pārlieku lepns, bet kāda tur lepnība, ja cilvēks nebārsta vārdus vējā kā zibošas, sakaltušas zvīņas.
- Ciets pret sevi, spējīgs panest visu un par daudz kautrīgs, lai žēlotos. Tāds viņš bija... Varbūt arī tik lepns, ka sev uzkrauto nastu dalīs tikai ar tādu, ko atzīs par tā cienīgu.
- Gārša jutās lepna, jo tika runāts arī par Egles darbu, un šī sanatorija bija pirmā, kura lietoja jauno preparātu.
- Saimnieks atdevis savus vecos zābakus, Mārtiņš bij tik laimīgs un lepns, it kā vai zirgu dabūjis uzdāvinātu.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriMēs ar Zaļkalnu vērojām Stiebriņa gaitu. Tā bija ātra un lepna.
- Mēs ar Zaļkalnu vērojām Stiebriņa gaitu. Tā bija ātra un lepna.
- ..Ligita mums pamāja ar roku, un viņai bij tik svinīgs un lepns izskats, it kā Vilnis, nupat būtu izcīnījis pasaules absolūtā čempiona nosaukumu.
- ..apmulsums drīz pārgāja, viņš paslēja galvu augstāk un lepni spulgām acīm slepus pameklējās pūlī.
1.2.Iedomīgs, augstprātīgs. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriLepns, uzpūtīgs un lielīgs pret saviem apakšniekiem un visiem zemniekiem, viņš [barons].. atzina savu kārtas biedru pārākumu..
- Lepns, uzpūtīgs un lielīgs pret saviem apakšniekiem un visiem zemniekiem, viņš [barons].. atzina savu kārtas biedru pārākumu..
- «Sveiks, saimniek!» Ozols tam jautri uzsauca. «Es skatos, ka esi bagāts kļuvis. Tā vien, ka nekļūsti vēl arī lepns.»
- Brīviņu saimniece lepni atslējās. Jā, par Lauru nebij jābaidās, viņa zināja, kas pienākas, zem savas kārtas nenolaidīsies!
2.Tāds, kas ir labi, arī grezni ģērbies, tāds, kam ir labas manieres. Tāds, kas ir ievērojams sabiedrībā.
PiemēriLīgavas pusē sēd visas tās skaistās, izgreznotās meitas, bet lepnā, baltā mātes meita pie pašas labās rokas.
- Līgavas pusē sēd visas tās skaistās, izgreznotās meitas, bet lepnā, baltā mātes meita pie pašas labās rokas.
- ..zem egles sēž Zoržs, Einis, Kārlis un vēl viens lepns pilsonis.. puķotā kravatē.
- ..lepnākie viesi saimniekistabā un lielajā pie augstā gala dzēra Ķimeļa un Stricka pildījuma pudeles..
- Visglaunāk izturējās pats priekšsēdētājs, ģērbdamies allaž lepni..
2.1.Tāds, kam ir raksturīga bagātība, labklājība. Tāds, kurā izpaužas bagātība, labklājība.
PiemēriLepna dzīve.
- Lepna dzīve.
- Lepnas kāzas.
- Lepni dzīvot.
- ..draugs Rīgā izrīkoja lepnas viesības. Visi ļoti slavēja maizes mīklā sutināto šķiņķi.
- Viesus izvadāja pa visām telpām abos stāvos. Iekārtojums bija lepns: gara bufete,.. galdiņi ar marmora plāksnēm, nišas aiz sarkaniem aizkariem..
2.2.Dārgs, grezns (piemēram, par priekšmetiem, celtnēm, telpām).
PiemēriLepna vāze.
- Lepna vāze.
- «Viņi nopirkuši lepnas makšķeres, met āķi ūdenī un domā, ka zivis to vien gaida, kā tikt no upes ārā.»
- ..tādu sieviešu, kas šuva lepnus tērpus, par kuriem varēja prasīt augstāku maksu, bija maz.
- «Māja tev, Līze, tagad ir lepna,» mana māte sacīja Grāvītienei, kad mēs gājām cauri tai bagātībai.
- Lepni galantērijas veikali mirdzēja brokātā, zīdā un kristālā.
3.Stalts, izskatīgs, arī spēcīgs (par dzīvniekiem).
PiemēriLepns kumeļš.
- Lepns kumeļš.
- «Tēvs brauc lepnus zirgus..»
Avoti: 4. sējums