lepnums
lepnums -a, v.; parasti vsk.
1.Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
PiemēriIzjust lepnumu.
2.Īpašība, īpašību kopums (cilvēkam), ar kurām lepojas, kuras dara godu.
PiemēriRoberts Bernss.. ir angļu klasiskās rakstniecības lepnums..
2.1.Vērtīgu, derīgu (dzīvnieka) īpašību kopums, ar kurām lepojas.
PiemēriGudrs, uzcītīgs un savam saimniekam paklausīgs suns ir katra mednieka lepnums.
2.2.Vērtīgu, derīgu (piemēram, priekšmeta, vietas) īpašību kopums, ar kurām lepojas.
PiemēriIzstādes lepnums ir sienas paklāji. Pats skaistākais no tiem - «Zelta vērpējas».
Avoti: 4. sējums