lepns
lepns -ais; s. -a, -ā
lepni apst.
1.Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir pašapzinīga, tāds, kuram ir dziļas pašcieņas jūtas. Tāds, kurš ir pārāks par citiem (ar ko).
PiemēriLepna meitene.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriMēs ar Zaļkalnu vērojām Stiebriņa gaitu. Tā bija ātra un lepna.
1.2.Iedomīgs, augstprātīgs. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriLepns, uzpūtīgs un lielīgs pret saviem apakšniekiem un visiem zemniekiem, viņš [barons].. atzina savu kārtas biedru pārākumu..
2.Tāds, kas ir labi, arī grezni ģērbies, tāds, kam ir labas manieres. Tāds, kas ir ievērojams sabiedrībā.
PiemēriLīgavas pusē sēd visas tās skaistās, izgreznotās meitas, bet lepnā, baltā mātes meita pie pašas labās rokas.
2.1.Tāds, kam ir raksturīga bagātība, labklājība. Tāds, kurā izpaužas bagātība, labklājība.
PiemēriLepna dzīve.
2.2.Dārgs, grezns (piemēram, par priekšmetiem, celtnēm, telpām).
PiemēriLepna vāze.
3.Stalts, izskatīgs, arī spēcīgs (par dzīvniekiem).
PiemēriLepns kumeļš.
Avoti: 4. sējums