Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
lepnīgs
lepnīgs -ais; s. -a, -ā
lepnīgi apst.; novec.
1.Lepns1.
PiemēriJa znots tāds lepnīgs brašulis gadījies.., lai pamācās kalēja darbu un pats izkaļ sudraba airus.
2.Lepns2.
PiemēriLepnīgas kāzas.
3.Lepns3.
PiemēriTur mēs lepnīgu ķēvi ar kumeļu redzējām.
Avoti: 4. sējums