kurināt
kurināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu.
PiemēriKurināt plīti.
1.1.Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā u. tml., panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
PiemēriAinārs paņēma prāvu klēpi un gāja kurināt vidusistabu, no tās sila arī pārējās.
1.2.Dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas, deg (uguns).
PiemēriBrauska pats kurināja uguni, kundze pannā izkausēja krietnu margarīna piku un cepa līdaku.
1.3.Izmantot par kurināmo (piemēram, malku), lai radītu siltumu, gaismu.
PiemēriVisu ziemu mēs kurinām bērza malku.
1.4.intrans. Dedzināt kurināmo, lai radītu siltumu, gaismu.
PiemēriRudzi jau savesti šķūnī, rija kūpēja, saimnieks pats kurināja, uzmanīdams laikā atvērt lodziņu, izlaist dūmus un sutu..
2.Rosināt (kādu) darbībai. Kūdīt (kādu). Censties izraisīt (piemēram, naidu, karu).
Piemēri«..pielūkojiet, Šteinerta kungs, ka jums spaini kaļķu javas no stalažām neuzgāž uz galvas. ..Uz to viņus [strādniekus] kurina.. studenteļi un advokāti..»
Avoti: 4. sējums